Vidsūras pērle Malta

Rolands Karaševskis 28.11.2014 16 min lasīšanai 138 foto

Šis gads (pretēji iepriekšējam) bijis izdevies un lielisks pasaules apskates jomā – izbraukāta tālā Meksika, būts Vācijā, apskatīti dažādi objekti un paceļots pa Austriju, Slovākiju, Čehiju, Poliju, Lietuvu, tikko kā pabūts Francijas galvaspilsētā Parīzē. Taču esmu arī noslinkojis un uzreiz pēc atgriešanās neesmu uzrakstījis aprakstus par Meksiku un Eiropas nelielo loku, taču ir arī attaisnojums - saspringtais darba grafiks, nelielais intervāls starp ceļojumiem, video montēšana, foto atlase u.tml. Tāpēc, kamēr svaigas atmiņas un vārdi paši rakstās, sākšu no otra gala – ar Maltu.

Man vienmēr ir bijusi zināma patika pret Vidusjūras salu tuksnesīgumu un vasarīgo svelmīgumu, un jau labu laiku bija iecere apskatīt kādu iespējami savdabīgu galamērķi Eiropā, tāpēc šoreiz izvēle krita par labu Maltai.

Konceptuāli tika nolemts braukt, sākti pētīt apskates objekti, taču plāni nesakārtojās un tā arī pagāja ceļošanai uz Maltu labvēlīgā sezona. Tā kā aprakstus un objektus jau biju papētījis, valsts iesēdās atmiņā kā apskates un ceļojuma vērts objekts. Ik pa laikam uzjundīja vēlme atkal sajust Grieķijas, Itālijas Vidusjūras salās jau sajusto vasaras atmosfēru, tāpēc ik pa laikam pievērsu uzmanību aviobiļešu piedāvājumam, līdz beidzot arī nonācu līdz labam piedāvājumam (Kauņa–Malta-Kauņa) un iegādājos biļetes.

Malta

Ģeogrāfiski viena no mazākajām pasaules valstīm un savas nelielās teritorijas dēļ (salīdzinājumam - 318 kvadrātkilometri pret Latvijas ~ 65 000 kvadrātkilometriem) ir Eiropas visblīvāk apdzīvotā valsts.

Jāatzīst, ka vien pēc vārdiskās nozīmes abi minētie rādītāji liekas skaļi argumenti, kuriem nevajadzētu vilināt ceļotājus. Praksē gan novērojums pavisam savādāks. Nelielajā salu valstī sev ko interesējošu vajadzētu spēt atrast ikvienam. Iedzīvotāju blīvumu dabā nevar just – ne Eifeļa rindas, ne Venēcijas grūstīšanās pār tiltiem, ne Āzijas debesskrāpji, ne miljonu metropoles.

Valsts patiks gan kūrortu mīļotājiem ,gan vēstures un kultūras mantojuma cienītājiem, dabas bērniem un sportisko aktivitāšu piekritējiem, kā arī ballīšu tīkotājiem. Manā gadījumā vajadzēja nedaudz no visa. Ideāli, ja to visu var dabūt nelielā teritorijā, kurā netērē daudz laiku un spēkus uz pārvietošanos starp objektiem. Papildus labums ceļotājam būs latvieša maku visnotaļ saaudzējošais cenu līmenis, kas vienlaikus iet roku rokā ar patīkamu, Eiropas rietumvalstīm ierastu kvalitāti (kā nekā, bijusī Lielbritānijas kolonija). Par koloniju runājot – tās pēdas manāmas it visur – visi runā angliski (angļu valodai ir oficiālās valsts valodas statuss), sarkanās telefonu būdiņas, Londonas takši, divstāvīgie autobusi u.tml.

Es personīgi ļoti novērtēju to, ka pēc ievērojama skaita šogad svešumā nobrauktiem kilometriem šajā valstī vairs stundu pavadīšana stūrējot auto nebija nepieciešama. Jāsaka, ka nevienā brīdī valsts nelikās pārāk maza un tāda, kas 11 dienu laikā jau sāktu apnikt, neskatoties uz to, ka no dažiem skatu punktiem viena skata ietvaros teju visu valsti var redzēt. Jāsaprot, ka braukšana gandrīz visur būs „pilsētas režīmā”, ceļi šauri, ne visai līdzeni un līkumaini. Tāpēc arī lielāko Maltas salu ar auto šķērsot tās garākajā trajektorijā vajadzēs aptuveni stundu, lai nobrauktu ap 40 km.

Piemērotākais klimats un sezona Maltas apciemojumam –no maija līdz oktobrim. Šajā sezonā gandrīz nekad nelīst, ir silts un saulains. Paši karstākie mēneši ir jūlijs, augusts, septembris, kad būtu vēlams meklēt naktsmājas un auto ar kondicionieriem.

Pārvietošanās

Visērtākais veids ir īrēts auto. Cenu līmenis ir viens no zemākajiem Eiropā, kuru „pārsit” tikai Spānijas pievilcīgais piedāvājums. Piedāvājums ir plāšs, tāpēc visiem būs no kā izvēlēties. Kur Latvijā iespējams izīrēt visai jaunu auto par 18 EUR diennaktī? Sabiedriskais transports arī ir attīstīts, bet auto tomēr piešķir daudz lielāku mobilitāti un ātrumu. Auto īres firmas ir neskaitāmas, gan vietējās, gan starptautiskās. Mana izvēle bija par labu vietējai Malta First Car Hire https://maltafirstcarhire.com/. Izvēlējos maksāt papildus 9 EUR dienā par pilnu apdrošināšanu, pasargājot sevi no 1000 EUR pašriska , kā arī neatstājot rezervētu depozītu. Jāmin, ka braukšana Maltā notiek tāpat kā Lielbritānijā – pa kreiso ceļa pusi, bet pie tās un stūres mums ierastā cimdu nodalījuma vietā var pierast.

Maltai raksturīgie vēsturiskie autobusi pirms pāris gadiem tika nomainīti un nu visur kursē moderni un kondicionēti autobusi. Biļete maksā 1,50 EUR un ir derīga visiem maršrutiem, visu dienu. Nopērkamas ari 4 un 7 dienu biļetes. Maršruti kursē vienu vai divas reizes stundā. Autobusi aprīkoti ar elektronisku tablo un var ērti sekot līdzi vajadzīgai pieturai. Jāatcerās, ka jāgaida autobusu mums neierastajā ielas pusē. :) Salā ir arī attīstīta prāmju satiksme. Ērtāk par autobusu prāmjus ir izmantot pārvietojoties uz un no Valetas. Valeta pati ir izvietota tādā kā jūras līča centrā, un apkārt tai izvietotas virkne piepilsētas, kuras atdalītas ar ostu teritorijām. Vien pārsimts metri, taču ar autobusiem braucot apkārt līcim jāpavada 30-40 minūtes. Bieži ērtāk izmantot prāmi, kas savieno Valetu ar Sliemu vai uz otru pusi – ar Vittoriossu. Prāmja biļete abos virzienos maksā 2,80 EUR. Maltas sastāvā ir vēl Gozo sala un nelielā Comino sala (Patstāvīgi iedzīvotāji nedzīvo, pārsvarā visi te dodas uz Zilo lagūnu vienas dienas ekskursijās). Uz Gozo ir ik stundu regulāra prāmju satiksme. Ceļā jāpavada 30 minūtes, un abos virzienos biļete personai maksā 4,85 EUR, auto un vadītājam jāpērk atsevišķa biļete par 15 EUR. Uz nelielo Comino salu (atrodas starp Maltas un Gozo salām) dodas nelielas tūristu laivas gan no Gozo Mgarr ostas, gan no Cirkewwa prāmju termināla (no kurienes kursē prāmji uz Gozo salu). Uz Comino arī tiek organizēti reisi ik stundu., Atpakaļ var braukt, kad vēlas, pēdējie reisi ap 17:00 un 18:00, biļetes cena abos virzienos 10 EUR no personas. Pretēji Grieķijas salām, auto te ir populārāks īres objekts par motorolleriem un kvadricikliem.

Naktsmītnes

Neskatoties un nelielo valsts teritoriju, naktsmītnes un dažādi to veidi pieejami ļoti kuplā skaitā. Visās pilsētās viesnīcu piedāvājums Booking.com ir pielīdzināms lielāko Eiropas pilsētu piedāvājumu skaitam par ļoti patīkamām cenām. Viesnīcu serviss arī jāuzteic – viss atbilstoši britu kvalitātei par Spānijas cenām. Tiek piedāvāts viss – laba ēdināšana katrai gaumei, transfēri, ekskursijas, baseini un internets. Tā kā lielākā daļa tūristi Maltā ir no Eiropas rietumvalstīm, tad servisa līmenis ir patīkams. Ļoti labi piedāvājumi dzīvokļu īrei ir atrodami airbnb.com portālā, kurš bija arī galvenais manu naktsmītņu iegūšanas avots. Ja tiek veikta laicīga rezervācija, tad var tikt pie ļoti moderniem, un kas bija zīmīgi – ļoti plašiem dzīvokļiem un pat mājām, kurās katrs nu var izvērsties pēc savas sirds patikas. Dzīvokļi parasti nodrošināti ar visu nepieciešamo individuālai dzīvošanai – fēni, gludekļi, veļasmašīnas, utt. Maltiešu uzticības līmenis arī austrumeiropietim liksies neierasts – mājas atslēgu braucot prom var atstāt vienkārši uz galda vai nolikt kaut kur koridorā, droši aiztaisot aiz sevis drurvis un dodoties prom. Gozo salā (arī Maltas salā) īrei pieejamas tā dēvētās farmhouses – tūristiem pielāgotas lauku mājas, kas būvētas no raksturīgā kaļķakmens un iekārtotas ar vietējo interjeru. No savām palikšanas vietām varu ieteikt: netālu no Valetas: https://www.airbnb.com/rooms/3537075?euid=3d790404-cc8e-157c-6877-0f2a072ad444&cdn_locale_redirect=1

Plaša trīsstāvu māja 5 minūšu attālumā no pludmales (ideāla tiem, kas īrē auto): https://www.airbnb.com/rooms/3894894?euid=5de792c3-e81a-6546-9d79-eab31e5b5de8&cdn_locale_redirect=1

Gozo salā 2 naktis paliku Marsalforn (piejūras pilsētā ar lieliskiem jūras velšu restorāniem): http://www.stayingozo.com/accommodation/crystal_palace.php

Ja izlemjat īrēt naktsmītni caur portālu Airbnb, tad var izmantot šo linku un tikt pie atlaides: www.airbnb.com/c/rkarasevskis

Virtuve

Maltiešu virtuve ir viens liels Vidusjūras sajaukums - itāļi, arābi, jūras veltes, briti. Raksturīgas lielas porcijas un mazas cenas. Ir dzirdēta kritika maltiešu virtuvei, ka esot par prastu, nav nekādas odziņas. Man škita pieņemami arī bez „odziņām”. Gatavot katrā ziņā maltieši māk. Izvēle ir ļoti plaša. Mazliet gan šķita apnicīgi nospiedošā vairākumā esošais itāļu virtuves piedāvājums, jo cik var ēst tās pastas un picas!? :)

No tāda tradicionālā ēdiena var minēt fenkata – vīnā marinēts trusis un bebbux – karija un citādās mērcēs sutināti gliemeži. Dažās vietās gliemeži tiek pasniegti pat nepasūtot – kā uzkoda pirms otrā ēdiena.

Vietējiem cieņā ir nelieli, sāļi siera ripulīši, kas gatavoti no kazas piena ar dažādiem garšaugiem – Ġbejna. Nopirkt var visos pārtikas veikalos safasētos maisiņos. Bija arī vietējie sieri no govs piena, kas līdzīgs ierastai mocarellai.

Man kā zupu cienītājam pie sirds gāja vietējā zivju zupa ar ķiplokiem - Aljotta. Pieminēšanas vērtas ir vietējā paveida picas – ftira. Līdzīgas parastajām picām, bet tām klāt liek vēl kartupeļu šķēles, vietām tās tiek gatavotas kā pārlocītās picas.

Kā labu vietējās virtuves un vietējo iedzīvotāju iecienītu restorānu varu ieteikt Il Bari restorānu Mgarr pilsētā: http://il-barri.com.mt/ Vakaros pilns ar vietējiem un atrodas tālu no tādām ierastām tūristu takām. Ideāls vakariņām pēc, piemēram, Rabat pilsētas apskates. Kad naktsmītnes un transports sagādāts, atliek saplānot apskates objektus. Par tiem turamākajā daļā. Maltā pavadīto dienu skaits atļāva apskatīt teju visu, ko vien valsts var piedāvāt, tāpēc pavisam īsi par katru apskates vērto (manā, subjektīvajā izpratnē) objektu vai vietu.

Valeta

Nocietinātā Maltas galvaspilsēta Valeta, protams, ir salas centrālais objekts. Šī bija bāze bruņinieku tālākiem karagājieniem, un bijusi strīdus ābols starp apkārtējām nācijām. Neskaitāmas reizes ielenkta, kādu reizi ieņemta, atkarota, stiprinājusi savas pozīcijas, un laika gaitā izveidota par gandrīz neievainojamu cietoksni, kuru ieskauj jūra, milzu grāvji un sienas. Uz katra stūra jūtama vēstures elpa no Viduslaikiem, vienā cietoksnī ietverot elites greznās pilis, dievnamus, 15.gadsimta modernāko Eiropas slimnīcu, ostu un iedzīvotāju mājas. Īpašu savdabīgumu pilsētai piešķir ne tikai cietokšņa un kara tematika, bet arī vienādā apbūves krāsa, jo viss tiek būvēts no kaļķakmens, māju fasādi izkrāšņojot ar Maltai raksturīgajiem slēgtajiem balkoniņiem, kas vienīgie vieš atšķirīgus toņus pilsētbūvē. Par balkoniņiem arī dauzi stāsti – vieni saka, ka tie būvēti, lai slēptu sievas no svešām acīm, citi tieši pretēji –tajos it kā sēdinātas neprecētas meitas potenciālo līgavaiņu apskatei.

Valeta pati ir visai neliela – salīdzināma ar Vecrīgu. Kā par brīnumu brīvdienu vakaros diezgan patukša (visi dodas uz blakus esošajām piepilsētām Sliemu, Džulianu un Pačevillu). Naksnīgā atmosfēra ar nelieliem, pieklusinātiem krodziņiem šaurās šķērsielās nedaudz atgādināja Rodas salā jau redzēto (tikai pozitīvā ziņā). Valetu var izstaigāt krustu šķērsu, jo to atļauj pilsētas lielums. Baznīcu darbalaiki ir visai īpatnēji. Ja ir vēlme noteiktā laikā apskatīt kādu objektu, noteikti jāpainteresējas par darba laikiem. Mēdz būt pusdienas laiki un praktiski visi objekti veras ciet ap plkst.16:00.

No baznīcām var pieminēt St John's Co-Cathedral , kas ir centrālā Valletas katedrāle, un Carmelite baznīcu ar Valetas ainavas simbolu – milzīgo jumta kupolu. Obligāti apmeklējamais objekts noteikti ir Lielmestra pils (ieeja 10 eur, t.sk. audiogids), kurā izvietotas gan pils zāļu ekspozīcijas, gan atspoguļoti vēsturiski notikumi, gan arī izstādīti plašā klāstā pilsētas aizstāvju un iebrucēju ieroču krājumi. Īsta Viduslaiku filma klātienē. Lai redzētu, kā kādreiz un mūsdienās dzīvo Valetas elite, kuras saknes rodamas Lielbritānijā, būtu jāapskata hercogu rezidenci Casa Rocca Piccola – privāta, dižciltīga ģimenes māja, kurā tiek piedāvā ekskursijas (ieeja 9 EUR). māja sniedz lielisku priekšstatu par karalisko un grezno Valetas ikdienas dzīvi, kas visai nemainīga ir saglabājusies vairākus gadsimtus. Pēc ekskursijas pa mājas istabām ir iespēja apmeklēt arī zem mājas izbūvēto bumbu patversmi. Interesants fakts - Valletā 15.gs atradās modernākā slimnīca Eiropā, kur veica dažādas ķirurģiskas operācijas ievainotajiem bruņiniekiem. Slimnīcas teritorijā (Knights Hospitaller, ieeja 4,50 EUR) izvietota visai interesanta ekspozīcija ar pazemes kambariem, kur tika izveidota karantīnas zona dažādu epidēmiju laikā. No Upper Barrakka Gardens dārziem paveras iespaidīgi skati uz apkārt līcim izvietotajiem fortiem un piepilsētām. Visapkārt pilsētai izvietoti skatu laukumi uz apkārtni. No dārza par 1 EUR var nopirkt lifta biļeti un nobraukt lejā uz vakaros iecienīto Valletta waterfront. Bijušās zvejnieku mājas, kas pārveidotas vairākos restorānos, kuros iespējams gaumīgi pavakariņot.

Ievērības cienīgas ir arī Valetai apkārt izvietotās piepilsētas, kuras ar Valetu savienotas gan ar autobusiem, gan daudz ātrākajiem prāmjiem. Vienā Valetas pusē atrodas Grand harbor ievaros nocietinātās Vittoriosa, Senglea un Smart City. Otrā Valetas pusē savukārt jaunākās Gzira, Sliema, San Gilian un Pacheville. Pacheville savukārt ir klubu un izlaides Meka. Sākot no Gziras, visā garumā līdz pat Sliemai ved promenāde, kuras galā (Tigne point) meklējams klasiskais skats uz Valletu. Šajā pašā vietā izvietots arī kāds beach club, kur par noteiktu maksu var iekļūt viesnīcas āra baseinā ar skatu uz Valletu. Beach klubi un āra baseini ir Maltā visai populāri, jo klasiskās smilšu pludmales ir deficīts. Gar Gziras-Sliemas promenādi izvietoti dažādi veikaliņi un neskaitāmas kafejnīcas. Tāpat arī atrodas milzīgas daudzstāvu mājas, kur iespējams noīrēt gan viesnīcu numuriņus, gan dzīvokļus. Iesaku kaut dažas naktis pacensties sameklēt naktsmītni kādā no šīm celtnēm ar balkonu iespējami augstākā stāvā, lai vakarā baudītu vienreizējo skatu uz līci un tālāk esošo Valetas pilsētu. Pats paliku šajā rajonā Bayview hotel & Apartments (rezervējams caur Booking.com). San Gilian rajons ir nedaudz tālāk, tas nekad „neguļ”, bet nav arī tik skaļš kā Pacheville. Šeit jaunā arhitektūra mijas ar veco, un arī šeit atrodamas skaistas promenādes un līcīši (St Julians bay, Balluta bay). Lai gan smilšu pludmales neatradīsiet, tomēr Sliemā un San Gilian atrodamas klinšu pludmales, un šur tur ir mākslīgi uzbērtas smiltis. Pludmales ir labiekārtotas un ar kristāldzidru ūdeni.

Tagad mazliet par ārpus pilsētas objektiem. Salas austrumu pusē atrodas vairākas piejūras pilsētiņas – Marsaxlokk un Marsascala, kurām raksturīga jūras velšu virtuve, pludmales un promenādes gar ostu līcīšiem, kur novietotas tradicionālās laivas - luzzu. Šajās pilsētiņās nav nospiedošs tūristu vairākums, un vakaros var iejukt vietējo kolorītā. Visai interesanta ir turpat esošā Birzebbugia – tajā ir smilšu pludmale ar nosaukumu Pretty bay - lielisks piemērs, ka neliela teritorija uzliek pienākumu meklēt kompromisus, jo no tādas klusas atmosfēras pludmales turpat blakus redzami sausie kuģubūves doki un brīvostas termināļi. Malta savu stāvo krastu un dzidro ūdeņu dēļ ir ir klinšu lēcēju paradīze, tāpēc jāmin, ka šajā salas pusē ir interesanta vieta, kur ikviens var iemēģināt spēkus klinšu lēkšanā – St Peters Pool. Vieta atrodas netālu no Marsaxlokk – braucot garām Delimara spēkstacijai. Klinšaina pludmale ar iespējām izvēlēties lēkt no dažādiem augstumiem.

Jāmin, ka salā ir ļoti daudz vēstures liecību, sākot ar neolīta akmens tempļiem, Romas impērijas celtnēm, arābu pilsētām un Viduslaiku, jaunāko laiku nocietinājumiem un daudzas citas.

No austrumu piekrastes pilsētām virzoties gar dienvidu krastu apskatāmi dažādi dabas objekti. Pirmais ir Blue Grotto – stāvajās klints sienās izveidojusies ala. Alu var redzēt no skatu laukuma klintīs, bet pilnā programma būs nobraucot lejā kanjonā un sarunājot alas apskates tūri ar laivu vai pat nirstot.

Šajā salas pusē manāmas daudz zemnieku saimniecības. Interesanti, ka ceļus un zemes gabalus nožogo ar visai augstiem akmens žogiem (akmens pārpilnība dara savu). Brīžiem lauku ceļi ir tik šauri, ka pat ar smieklīgi mazu Peugeot 107 knapi var tikt cauri pa šaurajiem un iežogotajiem ceļiem. Tā arī nesapratu, vai navigācija izdomāja „murgot”, vai tiešām vietām šīs takas tiek uzskatītas par pilnvērtīgi izbraucamiem ceļiem.

No Blue Grotto gar piekrasti devāmies tālāk uz Dingli klintīm. Ceļš ved gar pašu klints kori, kur vietām klintis ir pat 250 metrus augstumā virs lejā esošās jūras, ar sakatu uz salīdzinoši nu jau netālu esošo Āfrikas kontinentu (līdz Lībijai vien 290km). Ceļa malā vietām izvietoti klusi lauku restorāniņi ar skatu platformām un soliņi, kur sagaidīt saulrietu. Tālumā paveras mazītiņā un pavisam neapdzīvotā Filfla saliņa. Kādreiz sala tika izmantota artilērijas apšaudes treniņiem, nu tā ir iekļauta dabas rezervāta teritorijā un tiek izmantota vien kā putnu mājvieta.

Netālu no Dingli klintīm un pilsētas ir Buskett dārzi ar tajā esošo Verdala pili. Dārzi ir vienīgais Maltas „mežs”, kuru bruņinieki izveidoja medībām un pils cēlāji franči uzskatīja, ka pilij apkārt nepieciešami koki. Šobrīd pilī ir Maltas prezidenta vasaras rezidence, tāpēc pilī nav iespējams iekļūt. Iekļūt var pašos dārzos, taču jāsaka, ka diezgan nesakopti un neko iespaidīgi skati tur nav. Tur gan paveicās brīvā dabā krūmos redzēt hameleonu, kas nedaudz uzlaboja vietas pievienoto vērtību.

Turpat netālu atrodas viena no ievērojamajām Maltas pilsētām – Rabat ar tās mūros nocietināto vecpilsētu Mdina. Rabat nosaukums vien jau liecina, ka to izveidojuši arābi. Šeit arī bijuši romieši, par ko liecina Romas impērijai raksturīgās katakombas, kurās ārpus pilsētas (Mdina) robežām tajā laikā kristieši apglabāja mirušos. Katakombas un blakus izvietotie otrā pasaules kara bunkuri atrodas zem St Paul baznīcas. Vieta ir slavena arī ar to, ka te it kā alā (apskatāma arī šodien) pēc kuģa avārijas paslēpies Bībelē piemētais apustulis Pauls. Tāpēc ala zem baznīcas tiek uzskatīta par svētvietu un šeit viesojies arī Jānis Pāvils II.

Mdina savukārt ir seno laiku bagātnieku patveršanās oāze. Tie, kas nedzīvoja vai nesadzīvoja ar Valetas elite, izveidoja sev neieņemamu cietoksni Mdinā. Pati Mdina atrodas kalna galā un no tās mūriem pārskatāma ievērojama salas teritorija. Lai gan pilsēta izbūvēta Maltai ierastajā kaļķakmenī, tomēr šeit tik tiešām jūtama savādāka noskaņa arhitektūrā.

Salas vidienē Mosta pilsētā atrodas apskates cienīgs objekts – Mosta Doms. Iepriekš nebija būts tāda tipa baznīcās, tāpēc vēl jo interesantāka šķita šī nama konstrukcija. Baznīca būvēta apļa formā ar milzīgu apaļu jumta kupolu visai greznā apdarē. Maltā šie baznīcu kupoli ir vieni no lielākajiem pasaulē. Par šo namu ir vēl kāds interesants stāsts – kara laikā bombardēšanā viens lādiņš tika mērķēts arī uz baznīcu, tas izsitās cauri kupolam, taču iekšpusē nedetonēja un nesagrāva celtni. Iespaidīgā izmēra lādiņš vēl arvien kopā ar jumtā izsistā cauruma fotogrāfijām ir redzams baznīcā.

Par smilšu pludmalēm – mūsu naktsmītne vairākas naktis atradās netālu no Golden bay pludmales, kurā pavadījām vairākus rītus. Pašai Golden bay (citur saukta par Ramla bay) pludmalei nav nekādas vainas – tajā ir Radisson viesnīca un pieejami šādi tādi ūdensprieki, taču jaukāka bija pārsimts metrus tālāk esošā klusākā Ghajn Tuffieha pludmale. No šīs pludmales varēja arī uzkāpt blakus esošajā klintī ar māla atsegumiem – Garrigue. Jāmin, ka visās daudzmaz liela izmēra pludmalēs drošībai ir glābēju tornis. Visās pludmalēs ir arī kāds kiosks, kafejnīca un iespēja izīrēt saules sargus, plastmasas guļamos krēslus (katra vienība 5-6 EUR dienā). Vietām jāuzmanās no medūzām un jūras straumēm – par pēdējo nedaudz vēlāk.

Aizbraucām arī uz salas pašā Rietumu galā (blakus prāmja piestātnei uz Gozo) esošo Paradise bay. Arī ļoti patīkama smilšu pludmale skaistā klinšu ielokā, kuru jautrāku padarīja mūsu apciemojuma dienā esošie milzu viļņi jurā. Pirmo reizi biju jūrā tādos apstākļos, ka iespaidīga izmēra vilnis tevi saķer, parauj apakšā zem milzu ūdens masas un burtiski berzē pārdesmit metrus pret asajām smiltīm (labi, ka ne akmeņiem) :) Bīstami, bet jautri. Turpat netālu ir vēl viena no lielajām Maltas smilšu pludmalēm – Mellieha bay. Vairākas reizes braucām tai garām, taču mašīnu un cilvēku daudzuma dēļ tā arī nekad neuznāca vēlme te apstāties. Blakus esošā Mellieha pilsēta pārsvarā tiek izmantota tūrisma vajadzībām, tāpēc šeit atbraucām tikai paēst vai iepirkties un labprātāk laiku pavadījām mūsu īrētajā lauku mājā vai blakus esošo mazpilsētiņu un nepārbāzto pludmaļu apskatē/izbaudīšanā.

Dodoties uz Gozo salu un prāmju piestātni pa ceļam var redzēt sarkano Saint Agata torni. Tā kā sala vēsturiski izmantota kā kara bāze, tad visā tās piekrastē izvietoti nocietināti novērošanas posteņi, kas ar lielgabalu zalvēm brīdināja, ja pamanīja iebrucējus, dodot pilsētām laiku, lai sagatavotos uzbrukumam. Šie torņi, kas vietām izmēru dēļ jau atgādina patstāvīgus cietokšņus tiešām ir ik uz soļa acīmredzot lai ne viena piekļuves vieta nepaliktu sarga acij neredzēta. Šajā salas pusē vērts kaut no tāluma apskatīt Popeye ciemu. Ciems būvēts 70tajos gados Popeye filmas filmēšanas vajadzībām. Filmas galvenajā lomā bija nu jau nelaiķis Robins Viljamss. Ciems saglabāts no filmēšanas laikiem un rada īpatnēju un savdabīgu ainavu kopā ar apkārtējo vidi.

Gozo sala

Laikam tāpēc, ka mums nav nevienas jūras salas, mani vienmēr piesaista neliela izmēra jūras salas citur pasaulē. Esot Maltā noteikti vērts ir arī apskatīt šo nelielo salu, kuras galvenie apskates objekti būt dabas veidojumi. Izlēmu, ka šajā salā pavadīšu 2 naktis un kārtīgi visu apskatīšu. Sala šķiet mežonīgāka un neapdzīvotāka par pārējo Maltas teritoriju. Tajā ir viena centrālā nocietinātā pilsēta arī ar nosaukumu Rabat (citur minēts Victoria). Pilsētā kā jau Maltā ierasts ir nocietināta vecpilsēta – Citadella, pa kuras mūriem var pastaigāt un apskatīt plašos apkārtnes skatus. Salā izvēlējos naktsmītni piejūras kūrorta ciematā Marsalforn, kur vakarā pieejami virkne restorāni. Mans ieteikums būs promenādes labās puses pašā galā esošais Arzella. No tā balkona būs redzams arī vislabākais skats uz pārējo līci. Salā pieejama smilšu pludmale Ramla bay, bet ar to īpaši neaizrāvāmies, jo peldvietas bija vairākās piekrastes vietās. Gozo salā obligātais apskates objekts ir Azure window – milzu izmēra klints, kas izveidojusies tādā kā loga formā. Pretēji brīdinājuma zīmēm pietiekami drosmīgie cilvēki var doties uz klints virsotni, apzinoties, ka zem viņiem ir krietns gabaliņš tukšuma. Turpat blakus Azure Window ir vēl kāds interesants dabas veidojums – inland sea. Zvejnieku līcis, kuru dabiski ieskāvusi milzu klints siena, kas to savieno ar jūru ar nelielu alu. Rezultātā zvejnieki iegūst no vērtām pasargātu līci, ar izeju uz jūru izbraucot cauri alai. Apskates vērts ir Wied L-Ghasri – kanjons, kuru ieskauj akmens klints. Tajā var peldēties vai no augšas apskatīt stāvos klinšu krastus un lejā mutuļojošo jūru. Vai arī Gozo raksturīgos sāls baseinus – pie jūras izveidotas iedobes, kurās viļņi sašļaksta ūdeni, kas vēlāk iztvaiko un no kurām vēlāk tiek savākts pāri palikušais jūras sāls.

Bez vēsturiskajām Gozo salas pilsētiņām, kādu vakaru var ieteikt pavadīt Xlendi līcī. Jau sākotnēji pētot šīs salas objektus šis līcis uzrunāja ar savu savdabīgo izskatu – milzu klints kanjons, kura malā izveidota promenāde un skatu punkti, peldvietas, bet kanjona galā uzceltas viesnīcas ar lejā izvietotām kafejnīcām. Ideāla vieta vakariņām. Gozo salā apskatāma ir skaistā Ta Pinu baznīca ar jūtamo franču arhitektūras ietekmi. Ēst mīļotājiem varu ieteikt kādu visai necila paskata vietu vietējo picu – ftira izmēģināšanai. Tā ir nelielā Maxokk picērija Nadur pilsētā https://www.facebook.com/MaxokkBakery Krāsnī cepta ftira ar šķiņķi, kartupeļiem un sieru bija ideāla.

Comino sala

Comino sala noteikti ir apskates vērts objekts dēļ savas skaistās dabas. Galvenais galamērķis salā ir Zilā lagūna ar laikam visskaistāko pludmali/ūdeni Maltā. Pati pludmale ir klinšaina, taču var noīrēt pludmales krēslus vai arī noklāt savu deķīti nedaudz tālāk no ūdens un manā izpratnē smilšu neesamību pludmalē kompensē baltās smiltis zem dzidri zilā ūdens. Pati sala atrodas starp abām izmēros lielākajām salām un ir sasniedzama no jebkuras no divām piestātnēm. Nelielās grupās ar kuģīšiem iespējams ik stundu nokļūt uz un no Comino. Pati sala ir gandrīz neapdzīvota, tajā ir viens hotelis un pāris vēsturiskie nocietinājumi. Pāri Zilajai Lagūnai var mēģināt ar kājām nokļūt līdz blakus esošo vēl mazāko klinšu saliņu Kemmunett, taču te būs viens „bet” :) Nepārliecinātiem peldētājiem būtu ieteicams uzmanīties. Rīta pusē lagūnu var šķērsot nepeldot, taču vakara pusē sākas paisums un nākas peldēt. Straume ar katru stundu kļūst arvien stiprāka un pats pieredzēju kā glābējiem nācās peldēt pakaļ straumes aiznestajiem cilvēkiem.

Ja paspēj laicīgi ierasties salā, tad ir vērts pastaigāt pa salas takām, aiziet līdz klints malā uzceltā Santa Maria nocietinātajam novērošanas postenim. Šis postenis izmēru ziņā pielīdzināms patstāvīgai pilij, jo bija vienīgā celtne, kur novērotājiem paslēpties no iebrucējiem. Šo nelielo saliņu savulaik kā atelpas vietu bija iecienījuši Vidusjūras pirāti.

Jāatzīmē, ka saliņā ir pludmalēm ierastā glābšanas stacija un pāris veikaliņi.

Pabeidzot šo aprakstu, jāsecina, ka Malta būs ideāls galamērķis dažādām ceļotāju grupām un katrs varēs noformēt ceļojumu uz Maltu atbilstoši savai gaumei. Valsts ir vienkārši ideāls galamērķis, ja uznāk nogurums no garajiem pārbraucieniem, bet ir iebildumi pret ceļojuma plāna vienveidīgumu. Šajā mazajā valsts teritorijā grūti neatrast meklēto. Papildus bonuss ir garā, sausā un saulainā vasara, kad diezgan grūti būs trāpīt uz sliktiem laika apstākļiem.