Longleat Safari (Longleat, Warminster, Wiltshire, BA12 7NW)
|
MERITA SALMA
|
Hmm,nemaz nezinu kā sākt.Sākšu ar to,ka šis safari parks bija vienreizēji pārsteidzošs priekš mums,jo arī mūsu Kentas grāfistē ir safari parks,bet tajā apmeklētājus sasēdina armijas tipa kravas mašīnās un izvadā pa parku.Psiholoģiski bijām gatavi,ka redzēsim aptuveni to pašu.Tiešām izbrīnījāmies,ka te varēja braukt iekšā ar savu mašīnu,bet savā prātā nodomājām,ka tikai līdz mašīnu stāvlaukumam.Atradām stāvlaukumu un gājām apskatīt lemūrus,pie kuriem varēja doties iekšā un vērot viņu jokainos ieradumus no pavisam neliela attāluma.Pasmējāmies,kā lemūrs ēdot atgāza galvu un izskatījās tik nopietni aizņemts ar savu nodarbi un tajā pašā laikā amizants,ka garstāvoklis kļuva saulains un tik pozitīvi uzlādēts,ka tāds arī saglabājās visu dienu.
Tākā bijām vieni no pirmajiem apmeklētājiem safari,tad paņēmām katrs pa kafijas krūzītei un sēžot blakus žirafu aplokam ,nesteidzīgi baudījām kafiju un vērojām tās.Un tikai pēc kāda laika mēs pamanījām,ka cauri žirafu aplokam,apmeklētāji var braukt ar mašīnu.Oho super ,tad nav ko vairs vilcināties,jožam uz mašīnu,lai dotos šajā superīgajā piedzīvojumā.
Nesteidzoties un izbaudot vēl dzīvē nepiedzīvoto satikšanos bezmaz brīvā dabā ar eksotiskiem zvēriem,lēni jo lēni virzījāmies ārā no žirafu zonas.Un ar ziņkārību braucām ,lai lūkotu kas ir nākošais ko satiksim.
Pēc pāris putniņiem un zvēriņiem,mūs sagaida-opāāa-lūk šāds brīdinājums! Es nekādi nevarēju izprast visu to milzīgo lērumu ar mašīnām,kas nogriezās,lai nebrauktu iekšā paskatīties kā mērkaķīši leks uz mašīnu,jo pašai man tas likās ļoti interesanti un es jutos kā mazs bērns,kas nevar vien sagaidīt to brīdi,kad tiksim iekšā viņu teritorijā.
Man ,protams,patika-mazie rakari to vien tik gaidīja,mazās ķepiņas rībinājās pa jumtu,brīnumainā kārtā neslīdēja nost no logu stikliem,un centās atraut visu kas vien bija atraujams.
Un tikai pēc tam es sapratu iemeslu,kāpēc tik daudzas mašīnas nogriezās un nebrauca iekšā mērkaķīšu teritorijā,jo kā izrādās pa to īso laiku viņi bija uzspējuši sagrauzt radio antenu,noraut ūdens padevi uz aizmugurējā loga stikla,izraustīt visas gumijas,kas vien padevās,tiešām īsti nebēdņi.
Neatceros īsti kādā kārtībā zvēri sekoja pēc tam,bet pabijām stirnu saimē,pie kamieļiem un lamām.Kamielis gribēja iebāzt galvu pa manu logu un es nobijos.Tālāk bija jābrauc pie degunradžiem,mans ceļabiedrs saka,nu tie jau gan būs aiz žoga,jo viņi tādu mašīnu var apgāzt kā nieku,tas samērā bīstami.Bet ko domājies,liels bija mūsu pārsteigums,ka viņi tomēr staigāja savā vaļā gar mašīnām bez kāda žoga.
Patiesības laban gan jāpiebilst,ka drošībai dežurēja jauns skuķis ar buldozeru.
Nu tālāk pēc plāna bija jāseko plēsīgajiem zvēriem:lauvām,leopardiem,gepardiem,vilkiem.Un nospriedām,ka viss interesantais jau aiz muguras,jo pats par sevi saprotams nebraukāsi tak ar mašīnu lauvai gar degunu,visi zvēri domājams būs apskatāmi būros.Bet izrādās šis parks ir gana pārsteidzošs ,un pēc brīdinoša uzraksta un aizvērtiem logiem,mēs drīkstam braukt iekšā pie plēsīgajiem zvēriem.
Sajūtas samērā neparastas.Un tad mums ienāk prātā,cik labi,ka tīri nejauši mums ir pietiekami daudz degviela,kas gan diez notiek,ja beidzas degviela :D Jo mēs paši tak nebijām informēti,ka drīkstēs iebraukt ar savu mašīnu un pēc 4 stundu lēnas ripināšanas pa safari, degvielas līmenis tomēr samērā strauji nokritās.
Kad safari parks ir beidzies-viss nebūt vel nebeidzas,tālāk bērni var iejusties multenītes tēlu pilsētiņā.Izbraukāties ar vilcieniņu,izlēkāties pa atrakcijām ,izbraukāties karuseļos.
Tālāk parks sniedz izklaidi daudzu stundu garumā-var pabarot papagaiļus,noskatīties papagaiļu šovu,ieiet ciemos pie merkatiem,pie mazajiem pingvīniņiem,pie sikspārņiem.
Ja ir vēlēšanās varat paglaudīt akvārijā zivis,vai paturēt rokās zirnekli.
Godīgi sakot,neuzrakstīšu šeit tik sīki un smalki,varētu minet vēl un vēl,spoguļu labirintus,briežu dārzus,ak jā un dzīvžoga labirints,kurš nemaz nav tik viegli izejams.
Noslēgumā gribu teikt,ka lai arī cik noguruši esat,ieejat tomēr apskatīt lielo muižas māju.
