Zeme, kur veldzēt dvēseli, dziedināt garu un ķermeni - Nepāla

  • 5 min lasīšanai
  • 39 foto
Nepāliešu kultūra, budisms, varenās ainavas, Himalaju virsotnes ar savu valdzinājumu, straujās kalnu upes, mistiskie nostāsti - Vai tas tik tiešām var būt vienkopus? 1.diena. Nogurdinoš lidojums ar maršrutu Rīga - Stambula - Delu - Kathmandu. Deli lidostā nākas gaidīt reisu uz Kathmandu 8 stundas. Tā kā austrumos biju pirmoreiz, pirmais šoks jau pārņēma tieši Deli lidostā, kur bija redzams kā cilvēki dzīvo uz ielas (ēd, guļ, nokārtojas) turpat blakus lidostai. Šokē lidostas apsardze, kas neatpazīst Eiropā iepakotās smaržas, krēmus, kā arī alkoholu. Tomēr pēc skaidrošanās, ar automātiem ekipētie sargi palaida cauri kontrolei. 2.diena. Pusdienlaikā ielidojam Kathmandu lidostā. Kathmandu ir Nepālas galvaspilsēta pusotra kilometra augstumā, lai gan atrodas ielejā. Lidostā konroles praktiski nebija. Kādēļ? To uzzināsiet nedaudz vēlāk. Izejot ārpus lidostas mūsu grupu ar krāšņām šallēm sagaida nepālietis - grupas gids - Prems, kā arī autobusa šoferi, divi brāļi. Priecīgā noskaņojumā devāmies uz viesnīcu nolikt smagos koferus, kā arī beidzot nomazgāties. Lai pēc iespējas lietderīgāk izmantotu savu laiku, vienojāmies ar gidu jau pusdienslaikā doties ekskursijā pa Kathmandu. Braucām ar autobusu, kurš patiesībā izskatījās salikts kopā no pavecas lidmašīnas. Apskate sākās ar vienu no viskrāšņākajām budistu svētvietām Kathmandu pilsētā, proti, ar Swoyambhunath Stupu. Kā jau uz visām lielajām stūpām ir uzgleznotas visu redzošās acis. Par tām īsti netika skaidrs, jo to, ko tieši tās simbolizē, vēl viedokļi dalās. Ceļš uz stūpu bija jāveic kalnā, kur brīžiem likās, ka autobusss neizturēs, tomēr veiksmīgi tikām. Ticīgajiem ceļš uz stūpu jāveic ar kājām (ap 360 pakāpienu). Stūpas apkārtnē atradās 108 citas mazākas stūpas. Kādēļ tieši 108? Tas saistīts ar budismu kā reliģiju un tradīciju. Piemēram, skaitot mantras mūki tās skaita tieši 108 reizes. Tomēr ar šo skaitli slēpjas vēl citi noslēpumi... 3.diena. Rīta pusē turpinājām iesākto ekskursiju pa galvaspilsētu. Vispirms devāmies uz Kathmandu Durbar Square, ka ir tempļu komplekss, kur savulaik notika karaļu kronēšana. Arī Patanas Durbar Square ir piļu un tempļu kopums ar neatvairāmu arhitektūru un mākslinieciskumu. Sensenos laikos Nepālā bija virs desmit karalistēm, kuras vēlāk apvienoja un izveodoja brīnumaino Nepālu. Kā zināms Patana bija vissenākā no karalistēm, tādēļ apvelta tās viesotājus ar īpašiem tempļiem, piemēram, Krišnas templi - kurš ir izcirsts no monolīta akmens. Changu Narayan templis - bija dienas pēdējais apskatāmais templis pirms došanās nedaudz augstāk virs jūras līmeņa. Šis templis ir iekļauts, ja nemaldos, UNESCO kultūras mantojumu sarakstā. Tas ir viens no vecākajiem un ievērojamākajiem. Tālāl devāmies uz Nagarkotas pusi. Nagarkota atrodas 2175 metru augstumā. Pirms ierašanās Nagarkotā, veicām pirmo treking pārgājienu. Vakarā sagaidījām saulrietu šajā nelielajā pilsētiņā. Saulriets bija vienreizējs, jo parādījās lielo Himalaju kalnu ainava. Jāatzīst, ka laikapstākļi nebija paši labākie, jo dūmaka neļāva saskatīt tālumā esošo Everesta virsoti, pat ne Daulagiri. Redzējām tuvāk esošās 7 tūkstošniekus. Vakarā vairākiem grupas dalībniekiem sāka niķoties vēders, tomēr tas jau bija paredzams iepriekš, pielāgošanās nepāliešu asajam ēdienam radīja savu. 4.diena. No rīta veicām pastaigu pa Nagarkotas stāvajām takām, parunājām ar vietējajiem, kuri man par izbrīnu, zināja mūsu galvaspilsētu, kā arī to ka Latvija atrodas pie Baltijas jūras. Vēljopārsteidzošāk, skolā viņi nebija gājuši, kā vairums nepāliešu bērnu. Ap pusdienslaiku atgriezāmies Kathmandu apskatīt ievērojamo Boudhanath Stupu - kura budistiem ir viena no visīpašākajām. Nostāsti stāsta, ka Nepālu centās iekarot, no visas pasaules sapulcējās budistu mūki pie šī tempļā un paziņoja: "Lai nopostītu šo templi, jums nāksies mūs nogalināt". Pateicoties tam, templis palicis neskarts un brīnumskaists vēl šodien. Arī tempļa acis kā Swoyambhunath templī, skatās uz visām 4 debespusēm. Tālāk devāmies uz dienas pēdējo templi - Pashupatinath templi. Templis atradās upes krastā, kura, atklāti sakot, vairāk izskatījās pēc kanāla. Šoreiz ne arhitektūra bija ievērojamākā, bet gan kremēšanas procedūras upes krastā. Uz vietas viens tuvinieks veica svēto kremēšanas procesu un pārējie tuvinieki drīkstēja tikai skatīties. Neparastākais bija tas, ko tas bija redzams visiem tūristiem. Mirušo sadalīja, veica rituālus un sadedzināja. Būtība tas bija kas neredzēts un kas neiedomājams, šokētie latvieši atgriezās viesnīcā, lai sagatavotos ilgam pārbraucienam uz dienvidiem... 5.diena. Fotoaparāta akumulatori uzlādēti, atmiņas kartes nomainītas, fotosoma sakrāmēta - varam doties ceļā! Pārbrauciens uz Chitwan National Park. Ceļā tika pavadītas 6 stundas. Kādēļ tik ilgi? Tādēļ, jo ceļš bija jāveic pāri 2ām lielām kalnu grēdām, kur patiesībā iet tikai 2 ceļi, Dažviet to laboja, dažviet bija bail skatīties ārā pa logu, jo līdz kraujai bija tikai pāris cm. Vislielākā uzslava bija brāļiem šoferiem, jo viņi veselus mūs nogādāja Čitvanā. Jāpiemin, ka autobusam nebija stūres pastiprinātāja. Pēcpusdienā ieradāmies jau galamērķī. Ar safari līdzīgu busu mūs nogādāja viesnīcā. Bija manām pirmais džungļu valdzinājums. Tā kā Nepālā satumst diezgan ātri, nekavējām laiku un devāmies pie ziloņiem. Kāpām ziloņiem mugurā pa 4 cilvēki. Jāatzīst, ka zilonis nav tas ērtākais dzīvnieks uz kā jāt. Drīz vien jau iegājām džungļos. Visneparastākais bija tas, ka pirmajās 5 minūtēs pāris metrus no mums pagāja garām degunradžu māte ar mazo, nevilcinājos un tik knipsēju fotoaparāta slēdzi, jāatzīst, ka pietrūka platleņķis. Protams, izslavētos tīģerus un leopardus neredzējām, jo tie slēpjas no cilvēkiem, toties redzējām upē peldošos krokodilus, 2 reizes veicām ceļu pār upi, sēžot ziloņa mugurā. Netrūka arī redzētās stirnas, fazāni un daudzi citi putni, pat zvirbuļi. Atgriežoties džungļu viesnīcā (mājiņās) mums tika sastādīts pārsteigums. Vietējā cilts veica priekšnesumu ar dejām un cīņām, kurā beigāsiesaistījāmies paši mēs. Vakars ieilga ar cilts dziesmām, kā arī mācījām viņiem latviešu tautasdziesmas. Šī cilts ir ļoti īpaša ar to, ka viņiem ir izveidojusies dabīga imunitāte pret malāriju, jo agrāk Čitvana bija apdzīvota, taču lielākā daļa izmira tieši malārijs inficēšanās dēļ. Mūs pārsteidza tas, ka šī cilts teica, ka latviešu valoda ir līdzīga viņējo. Man tā nelikās, bet tas laikam atšķirīgās izrunas dēļ. Devāmies pavakariņot un gulēt. Miegs nebija no labākajiem, jo pa nakti varēja dzirdēt kokos brēcošus pērtiķus, istabiņās bija ķirzakas, arī viens skorpions tika atrasts. Ekstrēmi, tomēr tas mūs nesalauza. rī līdzi vestais alkohols palīdzēja dažiem pārvarēt bailes no kukaiņiem, ķirzakām un citiem zvēriem :) 6.diena. No rīta veicām pastaigu pa vietējo cilšu ciematiem. Skumji. Bija redzams, ka cilvēki knapi pārtiek. Bērni prasīja nepārtraukti kādu rūpiju( Nepālas nauda ) vai konfektes. Kad vienam iedeva visi kā traki saskrēja apkārt no visurienes, nebrīnos ja pat blakus ciemata bērni jau skrēja šurp. Redzējām kā cilvēki saimnieko. Vēlāk mūs aizveda uz Ziloņu rezervātu, kur varējām barot, pieskarties viņiem.Kopumā tur bija ap 20 ziloņiem, jaunākajam bija 3 mēneši, kurš bija vis aktīvākais. Dabūju arī neigaidītu ziloņa buču kad fotografējos. Runājot par fotografēšanu, aizmirsu pieminēt, ka cilvēki parasti pajautāja kādu rūpiju, ja viņu nobildēja. Biju ar mieru, jo tika iemūžināti vienreizēji portreti. Viesnīcā savācām mantas, šoreiz uzvelkot arī ko siltāku. Izbraucām uz Lumbini - vietu kur pēc nostāstiem un pēc budistu mācības ir dzimis pats Buda. Komplekss bija ļoti plašs, sākot ar svēto dārzu un ezeriem. Ekskursijā devāmies visi rikšās. Atgriežoties, iegādājušies dažādos suvenīrus, devāmies uz ilgi gaidīto Pokharu. 7.diena. Naktī vēlu bijam jau ieradušies. No rīta devāmies pārgājienā pa pilsētu. Pokhara ir otra lielākā pilsēta Nepālā, toties atšķirībā no Kathmandu, Pokhara bija daudz tīrāka un vairāk tūristu sastopami, jo populārs ir Anapurmas trekings. Apskatījām Pokharas ezeru, kā arī ievērojamās vietas pilsētā (Bindabasini templi, Deivina ūdenskritumu). Vakarā izbaudīām vietējo tirdziņu. Atpūtāmies jo pus piecos no rīta jau bija jāceļas. 8.diena. Sasparojāmies un piecēlāmies, lai dotos sagaidīt saullēktu pret Anapurmas kalna virsotni un Himalajiem kopskatā. Machhapuchhre kalna virsotne tiek saukta par Fishtail (zivsaste) , jo no dienvidu puses pēc tādas izskatās. Skats bija fantastisks, redz;eju kā saule lec, lēnām izgaismojot augstākās Himalaju virsotnes, kā arī pašu ieleju, kur atradās Pokhara. Vēlāk veicām trekingu pa vietējajiem kalniem. trekinga galamērķis bija kāda stūpa kalna virsutnē. Pēc pastaigas devāmies atpakaļ uz Kathmandu, taču pa ceļam izbaudījām straujās kalnu upes. Raftings pa Trisuli upi! Uhhh.. visi slapji, visi pārbijušies, beigās pat izpeldējāmies šajā upē. Pirmo reizi biju peldējies tik atvēsinošā, tīrā, zaļganzilā ūdenī. Šķita, ka ūdens ir dziedniecisks. 9.diena. No rīta Kathmandu izstaigājām pāris veikalus, nodibinājām kontaktus ar kādas tējnīcas vadītāju un devāmies uz pēdējo ceļojuma izpriecu, proti lidojumu ar nelielu lidmašīnu virs Himalajiem. Protams, lidojums maksāja ap 100 dolāriem. Pacēlāmies un tuvojāmies jau Himalajiem, vienreizēji skati, tomēr vis neizvērtās tik veiksmīgi pēc 15 minūtēm nolaidāmies atpakaļ lidostā, jo laikapstākļi virs lielajiem kalniem bija bīstami un pilots neriskēja. Rezultātā atguvām 90% no maksas, taču, manuprāt, redzējām vienreizējus skatus tāpat. Sakravājāmies, atvadījāmies no lieliskā gida, šoferiem. Devāmies prom. Godīgi sakot bija skumji, nācās atgriezties realitātē un rutīnā. Kopskats. Protams, tas ir viss īsumā, netiku pieminējis daudzas lietas. Bet, vienmēr jau visu neizstāstīsi. Ceru, ka raksts kādu būs aizķēris, un kāds aizlidos uz šo brīnumaino vietu. Tāpat ceru, ka fotogalerijā sajutīsiet daļu manu emociju ceļojuma laikā. NAMASTE !(goodbye)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais