Standarta tūrista diena Bangkokā, Taizemē
|
Līga Guļaško
|
Tā kā iepriekšējā dienā jau esam sakrāmējušas savas tonnu smagās somas, tad no paša rīta izrakstāmies no viesnīcas, noķeram taxi un dodamies ceļā uz nākamo izvēlēto viesnīcu. Viesnīcas meklēšana izvēršas apmēram stundu garā piedzīvojumā - acīmredzami taxistam nav ne jausmas, kur atrast viesnīcu. Ar angļu valodu viņam arī pavisam švaki... Mēģinām viņam ieskaidrot, ja nezina, kur doties, tad mēs pārsēžamies citā taxi, bet vai nu viņš mūs nesaprot, vai arī negrib saprast :D Ik pa laikam kaut kur piestāj, paprasa ceļu... Beidzot Linda ceļa malā ierauga izkārtni, kas vēsta viesnīcas atrašanās vietu, mēģinām to ieskaidrot arī taxistam un šķiet, ka tas arī izdodas. Taxists atrod vietu, kur apgriezties un drīz jau esam pie viesnīcas. Knapi esam izkāpušas no taxi, kad mums pretī jau nāk viesnīcas šveicars - paņem mūsu tonnīgās somas un ienes iekšā. Pie recepcijas paskaidrojam, ka mums vakardien interneta traucējumu dēļ neizdevās rezervēt istabiņu, bet varbūt tomēr ir kāds brīvs (patiesībā melojām, jo uz mūsu konta vairs nebija pietiekoši naudiņas :)) . Jā, pieejami numuriņi esot, bet nevarot piedāvāt par tādu pašu cenu, kā agoda.com. Rādām mazliet saskābušas sejas un mums piedāvā nelielu atlaidi - pat šādā, diezgan normālā viesnīcā, cena tiek rādīta uz kalkulatora. Paskatos, ka cena patiešām ir tikai mazliet lielāka kā agoda.com, tāpēc piekrītam! Paņemam viesnīcu uz pēdējām divām naktīm un dodamies uz numuriņu. Numuriņš ir patiešām jauks - divas lielas gultas, TV, rakstāmgalds, elektriskā kafijas kanna ar tēju un kafiju blakus, ledusskapis, kurā jau ir dzērienu bundžiņas (par kurām gan jāmaksā izrakstoties no viesnīcas), u.t.t. - viss, kas vajadzīgs. Ja neskaita kārtējo spožo reklāmu aiz loga - ideāli! Drīz pie mūsu durvīm pieklauvē - tur šveicars ar bagāžas ratiņiem atvedis mūsu somas - nu gluži kā filmās. Šveicaram, protams, skaists formas tērps, balti cimdiņi - nu ļoti šiki priekš mums - parastām latviešu zeltenēm :)
Lieki laiku netērējam un drīz jau dodamies prom no istabiņas, lai dotos apskatīt tradicionālos tūrisma objektus Bangkokā!
Pie viesnīcas jau stāv taxi, palūdzam, lai aizved mūs uz Guļošās Budas templi (Wat Pho). Taxists rāda, ka nevedīs. Nesaprotam kāpēc, jo nekādus paskaidrojumus nedod, šķiet angliski atkal nesaprot. Esam nesaprašānā, dodamies atpakaļ viesnīcā lūgt pēc padoma. Šveicars saka, ka taxi uz centru nevedīs, jo šodien esot sākušies nemieri, un tūristiem tur esot bīstami. Varot gan uz turieni tikt ar metro, tas esot drošāk. Ņemam vērā padomu un dodamies uz metro, kas atrodas praktiski turpat. Lai tiktu iekšā metro, atkal jāiet cauri skeneriem. Izstudējam, kura pietura mums sanāk tuvāk, nopērkam biļetes un dodamies.
Brauciens norit raiti un drīz jau esam gala pieturā. Izejam saules gaismā un mēģinām saprast uz kuru pusi mums jādodas. Pienāk pie mums kāds kungs. Prasām viņam, kā tikt uz Guļošās budas templi. Viņš saka, ka šodien nemieri un līdz Guļošās budas templim var nokļūt tikai ar laivu, jo ceļi ir slēgti. Saka, ka varot aizvest līdz laivām (protams :)) . Mums pat īsti nesanāk pakaulēties, jo viņš piekrīt mūsu zemākajai nosauktajai cenai - aizdomīgi... Pēc dažu minūšu braukšanas pa neierasti tukšajām Bangkokas ielām, iebraucam kādā klusā šķērsielā, kuras galā ir neliela piestātne. Mūs aicina pie kāda galdiņa nopirkt biļetes. Biļetes cena - 2000bātu! 2000bātu vienai personai - tas ir apmēram 32 LVL!!! Es jūtu kā no niknuma mans kakls paliek koši sarkans, rokas sažņaudzās dūrēs... Redzu mūsu tuk-tuka vadītāju, kurš kaut ko gaida. Bet prooootams - nu muļķes, mēnesi ceļo pa Āziju un iekritušas uz standarta sistēmu. Kā jau te visur - tuk-tuka vadītājs Tevi aizvedīs uz vietu, kurā saņems naudiņu par to, ka Tevi atvedis. Protams, ka mēs šo sistēmu zinājām, bet kaut kādā neprāta bezizejā iekritām :D Biļešu pārdevējs redz manu sārto kaklu un dzird manus "no, no, noooo!!!" Saka, lai lieku savu cenu - noliek man priekšā kalkulatoru. Aiz dusmām viņam 2000bātu vietā uz kalkulatora uzrakstu 200bātus! Viņš, protams, sāk smieties. Nez kāpēc mums ar Lindu smiekli nenāk :)) Tā nu mēs savas 5-10 minūtes muļķojamies ar to kalkulatoru, kamēr pie mūsu pēdējās cenas 500bātiem apstājamies, nu nepirksim par augstāku cenu. Sākam jau celties kājās (protams, ka mums nav kur doties - diez vai tas pats tuk-tuks mūs vedīs atpakaļ un ar kājām jau neaiziesim, bet aktiera talants te ir lielā cieņā :)) , līdz biļešu pārdevējs piekrīt pārdot par 500bātiem katrai. Lai arī nokaulējām pamatīgi, tā tomēr ir pārāk liela summa šādai izklaidei... Samaksājam, pieejam pie piestātnes un mums jau jālec laivā, kurā vēl iestūķē divas tumsnējas meitenes. Un mēs jau laivojam. Pirmajās trijās minūtēs mums patiešām likās, ka mirsim :D Chao Phraya upē ir nenormāli viļņi un laiviņa nešķiet samērā droša. Ja vēl garām pabrauc kāda cita laiva vai kuģītis, tad viļņi sitās laivā iekšā.
Sākumā braucām papēc kāda laika nogriezāmies tādā kā kanālā. Vairs nekādu glaunu viesnīcu un spožu tempļu - šeit bija nabadzīgas būdiņas ar vietējiem iedzīvotājiem. Cilvēki tepat pie mājas peldas, pārvieto mantas ar laivām, cits piepelnās pārdodot šo to no laivām. Pie mums arī pielaivoja kāds kungs, diemžēl mēs tā arī neko nenopirkām!
Braucot ārā no kanāla mums blakus nostājās kāda paliela laiva, varētu teikt pat kuģis ar krievvalodīgajiem tūristiem. Tie meta ūdenī maizi un tad parādījās milzīgas zivis, kuras mielojās ar šo maizi - ieskatam mazs videomateriāls :)
Un drīz jau devāmies atpakaļ uz lielo Chao Phraya River. Joprojām šausminājāmies par lielajiem viļņiem, bet kā redzams bildē - vienalga laimīgas :) Lai arī brauciens bija dārgs, bet beigu beigās bija ļoti forši!
Bijām palūgušas, lai mūs izlaiž pie Guļošās Budas tempļa, nevis kur uzsākām braucienu. Laivele pietur pie kādas ostas - te mums esot jākāpj ārā. Izkāpšana no laivas arī ir piedzīvojums, jo laiva pie ostas netiek pietauvota, bet vienkārši piebrauc daudz maz drošā attālumā no piestātnes un tev jālec ārā. Ūdens līmenis arī gluži neatbilst piestātnes augstumā - no laivas dibena līdz piestātnes platformai ir vismaz metru augsta starpība. Es jau vēl gara, bet kā tie mazie tiek ārā nezinu, jo es jau četrrāpus līdu ārā un pēc tam vēl gribēju Lindu vilkt, bet kāds kungs jau pasteidzās manā vietā :) Lindai nācās kāpt ārā praktiski špagatā un viņa ar izpalīdzīgo kungu pat sasitās ar pierēm - laikam aiz lieliem priekiem, ka nevajadzēs palikt laivā :D Notraucām dubļus no ceļgaliem un devāmies nezināmā virzienā! Ieraudzījām kādu jauku suvenīrbodīti un nespējām atturēties kaut ko nenopērkot :D Un tad devāmies tālāk skatīt Guļošo budas templi (Wat Pho). Guļošā buda ir patiešām liela - dzīvē izskatās lielāka kā bildēs :) Un spoža jo spoža! Lūk:
Apstaigājām apkārt budai - ļoti patika budas pēdas :)
Arī tempļa teritorija ir ļoti skaista - visapkārt krāšņas stupas, mazāki templīši, skulptūras...
Iegājām vēl kādā templītī (augšējā bilde), kurā arī bija kāda zelta buda, bet lielāko uzmanību piesaistīja nevis budas krāšņā figūra, bet gan blakus guļošais apsargs - smags darbs kā nekā :) Lai arī jau esam pieradušas, ka vietējie daudz un visur guļ, vienalga smieklīgi :D
Ejot prom no tempļa teritorijas, uzņēmām vēl pāris skaistas bildes un devāmies tālāk!
Mūsu plānā nākamais apskates objekts ir Karaļa pils. Nolemjam uz turieni doties ar kājām - neizskatās pārāk tālu! Lēnu garu staigājamies, pētām vietējo iedzīvotāju ikdienu. Pēc kādām 20 minūtēm lēnas pastaigas esam klāt. Nolemjam, ka pirms iešanas uz pili doties paēst. Pie pils ir pāris ēstuves - izvēlamies kādu uz kuras ir tripadvisor uzlīme. Maza, bet iecienīta vieta, jo kādas 10 minūtes jāgaida, līdz atbrīvosies galdiņš! Paēdām patiešām garšīgi, tom yum zupiņa šeit BEIDZOT bija patiešām asa - tā ka elpa aizrāvās :D
Tālāk jau devāmies iekšā Karaļa pilī (The Grand Palace). Man nācās pārģērbties, jo garie, necaurspīdīgie legingi + svārki esot nepiedienīgi. Šeit var noīrēt tērpus, ko es arī darīju - tiku pie burvīgiem garajiem svārkiem :) Par svārku neatdošanu ir sods, kurš pavisam noteikti ir svārku vērts - vienu brīdi tiešām gribēju samaksāt sodu, lai dabūtu tos svārkus sev, bet nevarēju izdomāt iemeslu, kur es tos svārkus būtu varējusi pazaudēt :D Karaļa pils komplekss ir diezgan liels - daudz dažādu ēku. Un viss ir ļoti, ļoti spožs un krāšņs. Te nav daudz ko rakstīt, visu izteiks bildes :)
Šeit arī redzami mani burvīgie svārki :)
Un vēl daudz krāšņo bilžu:
Redzējām arī maziņu Ankorvatiņu!
Bijām arī iegājušas arī Emerald Buddha templī. Tajā iekšā gan nedrīkst fotogrāfēt, bet tur goda vietā, protams, budas figūra, aiz tās daudzi lūdzēji un pašā galā pilns ar tūristiem. Iekšpuse, protams, arī spoža!
Nolēmām, ka vienai dienai mums zelta krāsas gana, dosimies tālāk, taču atkal sāka līt, tāpēc mēs atpūtinot kājas apsēdāmies zem nojumes un turpinājām vērot tempļus. Kā jau te pierasts, lietus līst neilgi un jau pēc brīža mēģinām tik ārā. Pa ceļam ieraugām īsto Grand Palace ēku!
Prom ejot nācās pastāvēt nelielā rindā uz svārku atdošanu. Atdodot svārkus iemaksāto naudiņu dabūju atpakaļ, tāpēc par noīrēšanu gluži nevar nosaukt, drīzāk aizdošana uz ķīlu :) Pēc Karaļa pils mēs gribējām apmeklēt veco labo Khaosan Road (gājēju ielu), kurā nopirkt pēdējos suvenīrus, kurus jau bijām aptuveni noskatījušas, tikai pirms mēneša negribējās pirkt, lai nestaipītu visur līdzi. Zinām jau, ka tuk-tuki pie Karaļa pils būs ļoti dārgi, tāpēc dodamies tālāk. Netālu no Karaļa pils ir daudzi autobusi. Sākumā domājām, ka tie ir tūristu autobusi, bet vēlāk redzējām, ka tie ir autobusi vietējiem - tie te ir sabraukuši uz protestiem. Protestētājiem kaklā ir svilpītes karoga krāsas lentītē. Daudziem ir plakāti, uzraksti uz krekliem. Sākām saprast, ka ejam nepareizā virzienā - tieši uz protesta karstākajiem punktiem, tāpēc devāmies atpakaļ. Mēģinājām novirzīties no Karaļa pils, līdz beidzot padevāmies un noķērām tuk-tuku. Labi, ka izdevās smuki nokaulēt un jau pēc brīža bijām vēlamajā gājēju ielā. Nu jau viss šķiet tik pierasts, vairs nav tās emocijas, kuras bija pirmajā dienā... Sākām savu šopingu - iegājām gandrīz katrā veikaliņā, piegājām pie katra stenda, ik pa brīdim kaut ko nopērkot. Un tad iegājām kādā veikaliņā, kurā likās, ka ir viss, ko vēlējāmies. Te saimniekoja kurlmēms puika. Kaulēties ar viņu grūti (tas uz brīdi lika apšaubīt viņa kurlmēmumu), taču ar kalkulatora palīdzību viss notikās. Bijām paņēmuši kaudzi ar suvenīriem, kad sapratām, ka pat nokaulējot naudas nepietiek - devāmies uz jau zināmo naudas maiņas punktu! Kad atgriezāmies pie puikas, vēēēēl mazliet pakaulējāmies un šķīrāmies kā draugi :D No kaulēšanās nogurām, tāpēc devāmies paēst. Pēc ēšanas vēl neliels šopings un jau drīz devāmies nostāk no gājēju ielas ķert lētāku tuk-tuku. Jau pavisam tumšs, ielas patukšas. Pa ceļam ieejam vēl rotaslietu veikalā un aptiekā, kurā nopērkam Tiger Balm (labi zināma ziede pret dažādām sāpēm - ož apmēram kā vecā labā "zvaigznīte" ;) . Atrodam tuk-tuku, kurš aizvedīs mūs uz tuvāko skytrain staciju. Ticiet vai nē, bet tuk-tuks mūs izved cauri protestantu pūlim - daudz jo daudz cilvēku, kaklā jau minētās svilpītes, kuras daži arī izmanto, daži sakāpuši kravas automašīnās, skan mūzika, kūp dūmi... Sajutāmies mazliet neomulīgi, bet tuk-tuks bija ātrs - jau drīz bijām prom. Sakarā ar protestiem, daudzas ielas ir slēgtas un norobežotas, tāpēc tuk-tuks ik pa brīdim lādējās. Taču drīz vien esam pie skytrain un dodamies augšā pa trepēm. Augšā uzzinām, ka skytrain satiksme šobrīd ir bloķēta. Prasām vietējai sievietei, kas noticis un viņa saka, ka tas ir protestu dēļ. Iesaka mums iet uz pazemes vilcienu, ko arī darām, lai gan ilgi meklējam, kur tikt lejā :D Ar nelielu piepūli, bet drīz jau esam viesnīcā - pamatīgi nogurušas :) Vakarā saņemam zvanu no mājiniekiem - skatījušies ziņas, kurās parādīts protests Bangkokā, tāpēc mums nākas pārliecināt, ka nav jau tik traki un tūristi nemaz tā brīvi nevar nokļūt protestantu tuvumā. Kad visi nomierināti, dodamies pie miera...
Vairāk par piedzīvojumiem Taizemē (un Kambodžā) lasi: ll-travel.blogspot.com