Šopings Bangkokas lielākajā tirgū
|
Līga Guļaško
|
Ir pienācis laiks atvadīties no Kanchanaburi un doties atpakaļ uz Bangkoku, kurā pavadīt pēdējās dienas šeit - Taizemē un Āzijā. Izrakstāmies no savām Kanchanaburi mājām un dodamies uz meklēt kādu tuk-tuku, kurš mūs aizvizinātu uz autoostu. Atrodam kādu dīvainu tuk-tuku ar kādu vēl neesam braukušas - braukšana notiek sāniski. Pašas nenobildējām, bet ieskatam bilde no google, mūsējais gan nebija ne uz pusi tik šiks kā šie piemēri :D
Diezgan ātri esam autoostā un meklējam, kur dabūt biļetes uz Bangkoku! Atrodam kādu skaļi klaigājošu kungu. Jā, pie viņa varot nopirkt biļetes uz Bangkoku. Brauciens būšot ar mikrobusu, bet mikrobuss izbrauc 12:00. Tas nozīmē, ka mums vismaz 2h vēl jāgaida! Ok, mums vienalga, citu iespēju nav, jau noskaidrojām. Cenu nosauc lielu - lielāku, nekā atbraucām. Domājām, ka gan jau mikriņi vienkārši ir dārgāki, neko darīt. Kad gribām pirkt biļetes, kungs saka, ka par mūsu ceļojuma mumursomām jāmaksā atsevišķi. Cena par somu ir tik pat liela, kā par cilvēkiem. KOOAAA??? Vājprāts, tas taču nav normāli!!! Esam niknas, mēģinām iet pie citām kasēm - vai nu ciet, vai arī nepiedāvā braucienu uz Bangkoku. Tā kā mums ir 2h laika, ceram, ka kungs, redzot, mūsu sašutumu nometīs cenu, bet viņš saka, ka nē. Pēc brīža tomēr piedāvā uz pusi samazināt cenu par bagāžu, bet vienalga tas ir vairāk kā 2x dārgāk kā mēs atbraucām.
Īsti nezinām ko darīt. Pamanām, ka netālu no autoostas ir tādi kā mazi kioskiņi aiz kuriem ir sastājušies mikriņi. Ejam laimi meklēt :) Un atrodam - tur tiešām piedāvā braucienu uz Bangkoku, arī mikriņā, bet par mums pieņemamu cenu. Prasām vai par somām arī jāmaksā, tante pasmejās un saka, protams, ka nē :) Tiesa, būšot somas jātur klēpī. Somas mums patiešām smagas, bet ko tik nedarīsi, lai ietaupītu naudiņu :D Piekrītam un nopērkam biļetes, mikriņš atiešot pēc mazāk kā stundas. Ideāli!
Redzam, ka skaļais kungs ir palicis niknāks, kad ierauga, ka mēs pērkam biļetes -visa dienas peļņa vējā :D
Aizejam uz blakus esošo "7eleven" nopirkt brokastis. Mūsu brokastis sastāvēja no "veselīgiem" našķiem :)
Ejam turpat pie kioska paēst, iznāk tante, kas pārdeva mums biļetes, iznes ārā divus plastmasas krēslus, noliek aiz kioska zem nojumes un saka, lai sēžamies. Pasakām paldies ar platiem smaidiem - mums ir pašām sava privātā uzgaidāmā telpa :)
Mikriņš klāt ir laikā, tajā jau sēž vietējie, atrodam sev brīvas vietiņas pirmspēdējā rindā. Uz mikriņa grīdas jau stāv kaut kādi maisi un kastes, nav viegli tikt līdz savām vietām :) Esam pēdējās, kas iekāpušas un sākam braukt. Mikriņš brauc diezgan ātri, ceram arī ātri tikt Bangkokā. Pēc kādas nepilnas stundas braukšanas, kājas paliek nejūtīgas no somas smaguma. Aizmugurē ir 4as sēdvietas, bet tikai viena aizņemta. Apžēlojos par sevi un Lindu un dodos sēdēt aizmugurē. Linda var nolikt somu manā sēdvietā un es tikmēr varu aizņemt gandrīz visu aizmuguri. Tiesa, aizmugurē sēž pavisam kaulains, notetovējies vietējais, kurš izskatās pēc tipiska cietumnieka! Mani viņa klātbūtne netraucē, starp mums ir mana soma :D
Lai arī šķita, ka noteikti būsim ātri, tā, protams, nebija. Šķiet, ka Bangkokas piepilsētā gan bijām ātri, bet tikšana līdz autoostai bija vismaz stundu gara. Pirkārt - lieli sastrēgumi, otrkārt - vietējos izlaiž dažādās vietās, kur nu viņiem vajag, treškārt - braucām rinķi, lai mikriņu varētu uzpildīt. Jā - viņiem autobusi un mikriņi, arī takši brauc lielākoties uz gāzi. Tā mēs vismaz novērojām.
Un beidzot bijām klāt jau mūsu pazīstamajā Mochit autoostā. Izkāpjam ārā un meklējam kādu taxi, kas aizvestu mūs uz viesnīcu, kuru iepriekšējā dienā rezervējām caur agoda.com.
Pie autoostas taxi ir dārgi, tāpēc ejam tālāk no autoostas. Pēc pāris minūšu staigāšanas izdodās noķert taxi, kurā ir pavecs opis. Skaidri redzams, ka ar angļu valodu viņam švaki, bet mūsu viesnīcas adresi, šķiet, zina, tāpēc piekrīt aizvest, turklāt neiebilst ieslēgt taximeter (tā ir lētāk, tāpēc ne visi taxi piekrīt). Gribam somas nolikt bagāžniekā, opis pamāj, lai liekam bagāžniekā. Kaut kā atmūķējam to vaļā un metam somas iekšā pie opja privātajām mantām - drēbēm un visādiem loriņiem piebāztajā bagāžniekā. Uzreiz redzams, ka opis orientējas ielu numuros, un pēc kādām 20-30 minūtēm esam klāt. Sākumā gan šķita, ka braucam nepareizi, jo braucām pa ļoti šauru ielu gar noplukušām daudzstāvu mājām, bet bija pareizi - esam pie mūsu vesnīcas. Par šo braucienu samaksājām apmēram 1,20 LVL :)
Iečekojamies viesnīcā un dodamies uz viesnīcas numuriņu. Šī, mūsu budžeta ceļojumam, ir padārga viesnīca, bet izvēlējāmies, jo samērā tuvu tirgum, un citur cenas bija vēl dārgākas. Taču viesnīcas numuriņš patiešām jauks - gulta ir atdalīta ar tādu kā koka sienu (agoda bildēs var redzēt), aiz tās neliela atpūtas zona, uz balkona virtuve ar izlietni. Ir TV, ledusskapis, trauki - viss kas mums vajadzīgs. Tā kā šeit mēs pavadīsim divas naktis, tad izkrāmējam mantas. Linda vannasistabā satiek mazu gekoniņu :) Nolemjam apskatīt apkārtni. Viesnīca atrodas klusā šķērsielā, apkārt ir daudzstāvu mājas. Lai tiktu uz vienu no galvenajiem ceļiem, jāiet gar tirgu. Tirgus kā tirgus - ēdieni, dzērieni, drēbes un galvenais stends ar CD uz ielu stūra, lai mēs zinātu, kā tikt atpakaļ. Bezmērķīgi klimstam cerībā atrast kādu naudas maiņas punktu, bet uzticību tie neievieš - jo īpaši tādi, kuri atrodas skaistumkopšanas salonos iekšā :) Pēc kādas stundas ieraugām lielveikalu. Karstajā Bangkokā lielveikali ir kā glābiņi - tajos ir vēss, kondicionēts gaiss :) Pirmajā stāvā paēdam kādā ēstuvē, otrajā stāvā liels veiklas, kurā var nopirkt visu - nu kā RIMI hypermarket apmēram. Tehnikai cenas, manuprāt, bija augstas - apmēram tādas pašas, kā pie mums, vismaz šajā veikalā. Apskatījām vietējo iecienītās preces, paķērām vakariņas un brokastis un devāmies atpakaļ uz viesnīcu - rītdien būs smaga shopping diena :) Pie viesnīcas tirgū vēl paņemam mazos, super gardos banāniņus un dodamies atpūsties. Vakaru pavadām laiski vāļājoties pa gultu uz skatoties China MTV :)
Jau sen nolēmām, ka šī būs kārtīga tirgus diena - dosimies uz Chatuchak Weekend Market sapirkties suvenīrus un dāvaniņas. Sākumā mēģinām vispār saprast uz kuru pusi tirgus atrodās, lai zinātu, kurā ceļa pusē "stopēt" taxi. Lai tiktu pāri ielai ir jāiet pāri gājēju tiltam augstu virs galvas. Nolemjam, ka pareizā puse būs pretējā puse. Taxi ātri vien dabūjām, bet pareizā bija otra puse :D Taksists gan ātri atrod, kur apgriezties un dodamies ceļā. Jau pavisam drīz esam klāt. Tā kā vakardien nemanījām, kur apmainīt naudiņas, tad nopriecājāmies, ka uzreiz pie ieejas ir maiņas punkts, turklāt kurss ļoti normāls - nebija uzskrūvēts augstu :) apmainām naudiņas un brienam tirgū iekšā. Tirgus ir milzīgs, nu patiešām MILZĪGS, mēs n-tās reizes apmaldījāmies un esmu 100%, ka pa visu dienu apskatījām labi ja pusi! Tirgus ejas ir šauras, pilnas ar cilvēkiem un preces ir piekrautas maksimāli, lai jau tā esošās ejas padarītu vēl šaurākas. Nopirkt var visu - apģērbus, aksesuārus, dažādas figūriņas, šalles, mājas tekstila preces, gleznas, standarta suvenīrus... ehhh, nu visu, ko var iedomāties! Mēģinājām iet daudz maz loģiski (zig-zagā), bet vienalga kaut kur apmaldījāmies. Lindas GPRS šajā milzīgajā tirgū arī nojuka.
Kā orientieri mēģinājām izmantot pulksteņa torni (Clock Tower), bet diemžēl arī tas mums diži nepalīdzējā :)
Te tiešām ir iepirkšanās paradīze - izvēle milzīgas un cenas zemas (kaulējot vēl zemākas :)) . Ja mums būtu bezizmēra somas, mēs būtu pusi no tirgus iznesušas ārā :) Bet tomēr pirkāmies prātīgi, lai gan rokas bija pilnas ar pirkumiem. Ja kaut ko unikālu redzi - jāpērk nost, 2x atrast to pašu vietu ir sarežģīti. Mums ļoti patikās citur redzētas izgrebtas ziepes ziedu formā skaistā, apgleznotā koka kārbiņā, diemžēl te tirgū neatradām, bet ieskatam ielieku google bildes - bieži uz vietas varēja redzēt, kā tās top, nezinu kāpēc, bet mums gadījās redzēt, ka to dara tikai puiši, es pat teiktu mazi puikas. Liels talants un skaistās ziepītes citur tomēr atradām un aizvedām mājās mammām un draudzenēm :)
Viens no maniem vienkāršākajiem, bet vislabākajiem pirkumiem bija bumbu gaismas virtene, kādu vienmēr esmu gribējusi, bet noskopojusies naudas dēļ!
Un te - nespēju noticēt, maksā tikai 100bāti (aptuveni 1,70 LVL)!!! Goda vārds - būtu vietas somā, būtu sapirkusi n-tos krāsu variantus, bet tā nopirku tikai vienu virteni... Turklāt līdzi uzreiz deva pārveidotāju par brīvu, lai darbotos mūsu kontaktos - un patiešām darbojās vēl joprojām :) Bija arī bumbu saplacinātās versijas ceļasomas vietas taupībai, bet tās tomēr neņēmām - nebija pārliecība, ka varēs pēc tam skaisti iztaisnot! Tirgū, protams, var paēst - mēs ēdām tikai saldās vafeles un saldējumu, neko vairāk negribējās. Vafeles ēdām kaut kur tirgus iekšpusē - tur tās cepa kāda ģimene (vīrs ar sievu un bērns vai mazbērns). Ir maza mazītiņa lete, kur piesēst, kamēr apkārt staigā pircēji, kas izvēlās pītos grozus un spilvenus ;)
Un saldējums tika gatavots pavisam dīvaini - lielā grāpī atrodas desmitiem metāla trubiņu, kurās iekšā saldējums. Izvēlies kādu gribi, tajā iesprauž puļķīti un vari ēst.
Mēs gan neredzējām un neēdām tik kodīgi košās krāsās, mums bija parasts balts, šķiet ar kokosriekstu garšu - bija garšīgs! Bija arī daudz stendu ar gardajiem augļiem - jau sadalīti porcijās līdzņemšanai!
Tā arī visu dienu pavadījām tirgū, līdz pēdējo spēku izsīkumam. Kad kājās vairs īsti neturējāmies, devāmies atpakaļ uz viesnīcu. Kamēr gaidījām sastrēgumā kādu taxi, man iekoda kāds kukainis - pareizāk sakot iedzēla kā lapsene. Galvā sacerēju avīžu virsrakstu "Latvietei Taizemē iedzeļ nāvējošā, tropiskā lapsene", "Tropiskās lapsenes dzēliens palielina latvietes galvu divas reizes", "Kādas kļūdas latvieši pieļauj ceļojot Āzijas valstīs" u.t.t. Tomēr (par laimi) nekas līdz pat šajai dienai nav noticis - mazliet pasāpēja pāris stundas un viss :) Dabūt taxi pie tirgus ir gandrīz neiespējami - to ir daudz, bet, protams, prasa neadekvātas summas, ir pat rupji! Pēc pāris neveiksmīgiem mēģinājumiem devāmies nostāk no tirgus un uzreiz dabūjām taksistu, kurš piekrita braukt ar taxi meter. Un drīz jau bijām atpakaļ viesnīcā! Kamēr izpētījām un priecājāmies par pirkumiem, bija jau vakars. Nolēmām, ka pēdējās divas naktis pavadīsim kādā jaukākā (dārgākā) viesnīcā. Diemžēl uz kartes mums vairs nebija naudas līdzekļi, visa naudiņa bija skaidrā. Tad nu noskatījām kādu viesnīcu un nolēmām rīt doties uz turieni cerībā, ka būs brīvi numuri! Vakaru pavadījām krāmējot somas, mēģinot tajās satilpināt šodien sapirktos suvenīrus. Vakariņas paēdām turpat mūsu viesistabas zonā un devāmies gulēt...
Vairāk par piedzīvojumiem Taizemē (un Kambodžā) lasi: ll-travel.blogspot.com