Grieķija: Milos - 2. daļa
|
Dace Kalniņa
|
Pirmā daļa šeit.
Pēc vēstures un Atēnu baudīšanas ieplānots laiciņš Milos salā - 6 dienas. Milos tika minēta kā viena no "hidden gem" salām Grieķijā, kur masu tūrisms vēl nav pārņēmis salas iedzīvotajus, bet tajā pašā laika sala ir gana interesanta, lai tur patiešām būtu, ko darīt. Milos salā ir vairāk kā 70 pludmaļu un katra ir savādāka. Austrumu daļa ir vairāk apdzīvota, bet otrā pusē ir mežonīgie rietumi. Mēs paliekam Adamas pilsētā, kas ir maza, bet dzīvīga ostas pilsētiņa. Lai nokļūtu uz Milos no Atēnām var braukt ar prāmi (3 dažādi) vai arī lidot. Cenas ir ļoti līdzīgas +/- 60 eur vienā virzienā. Ilgi domājam, kā labāk nokļūt uz salas, vai ar lēno un lētāko prāmi, vai tomēr ar mazo, briesmīgo, dārgo un ātro... Izlemjam par labu pēdējam, jo domajam, ka labāk dzert aliņu pludmalē nekā uz prāmja.
Prāmis atiet no Piraeus 7.00. Agri... Vēl tumsa, bet metro darbojas un tiekam gana ātri līdz ostai. Tur, protams, haoss... it kā zīmes ir, bet saprast neko nevar. Par laimi mana kolēģe mani jau laicīgi brīdināja, ka, lai izpētot kārtīgi, kur ir prāmis, jo savādāk var būt ziepes... Tā kā google maps ir cītīgi izpētīta, tad mums viss Ok. Samainam biļetes apstiprinajumu pret pašu biļeti un žviks prāmī iekšā. Tur apņem pilnīgs apjukums - kur ir vietas, kāda sistēma... izrādās nesēžam kopā ar vīru, bet atsevišķi... un tādu pārīšu ir daudz, kas nelaimīgi sadalīti un nu nekā. Darbojas rīta bāriņš, aziāti jau dzer grieķu kafiju un stūķē mutē spinātu pīrādziņus. Brauciens ilgs 2.5 h un lēnām tiek pamesta osta. Sen nav brauks ar prāmi (nu vispār nav prāmis, bet laikam ātrgaitas liellaiva vai katamarāns...???) un ir forši! Lēnām parādās vilnīši - augšā - lejā... juhūūūūūūū.... un tad... visās malās vēēēē vēēē veeeeee... apkalpe izdala maisiņus visiem vēmējiem un tādu ir daudz... +/- 20% no visiem pasažieriem... vemj pa labi, pa kreisi, blakus, aiz manis... visi pīrādziņi tūtiņā! Un sāk šūpot vēl un vēl... čemodāni sāk lidot visos virzienos... par šo bija lasīts, ka pārbrauciens varētu būt traks... bet apkalpe saka, ka viss Ok un tas vēl pavisam neesot traki... Nu Ok, kā tad ir, kad ir traki???
Pēc 2.5 h laimīgi izkāpjam Adamas ostā un laižam uz hoteli.
Šodien ieplānots neko nedarīt, tikai pastaigāt, nopeldēties un baudīt vasaru. Un ir patiešām karsti. Aizstaigājam līdz pludmalei, kas mazloiet tālāk no centra, esam vieni paši, citiem laikam slinkums tik tālu iet, ja var pļunčāties turpat. Ūdens dievīgs. Saule cepina, viss bumbās. Lai gan kopumā sala ir ļoti tīra, netalu no mums rēgojās lietos draudziņa mētelīts. Vispār saka, ka "Milos is for lovers" - nospriežam, ka tā arī ir un viss... pārāk daudz romantisko vietiņu :)
Te daži saiti ar pludmaļu aprakstiem
http://www.cycladia.com/best-beaches-greece/milos
http://www.greeka.com/cyclades/milos/milos-beaches.htm
Vakarā esam nolēmuši sarunāt izbraucienu ar laivu uz nākamo dienu, gribās aizbraukt uz Kleftiko vai arī apkārt salai. Tripadvisr esmu noskatījusi Oneiro laivu un Polco. Pa ceļam parunājam ar dažiem tūres operatoriem un kā dzirdu teicienu "this will be like a paradize", tā laižamies prom. Oneiro īpašnieks izrādās dikti jauks, bet uz nakamo dienu viņa laiva jau pilna, bet cita diena mums īsti neder. Aizejam līdz Polco un tur visu sarunājam, bet izrādās, ka nākamajā diena brauciena uz Kleftiko nebūs, jo ir nepareizais vējš un tur nebūšot ko darīt, tāpēc brauciens būs uz otru salas daļu... ok, sajūsmā par šo neesam, bet ko darīsi, piekrītam.
No rīta 10.00 esam klāt pie laivu piestātnes. Mani mazliet izbrīna, ka kapteiinis nebūs večuks, ar kuru visu tik labi sarunājām, bet gan jauns džekiņš ar savu palīgu. Bet man tā gribējās, lai kapteinis ir večuks ar bārdu un pīpi! Nekā, tēva vietā dēls. Uz laivas esam 9 cilvēki, ģimenīte no Kanādas, spāņu pāris un mēs. Uzreiz jau saprotam, ka būs jautri un jauki. Visi draudzīgi un sarunas raisās par dzīvi uz salas, par krīzi, par filozofiem, par grāmatām, par visu... viss brīvā atmosfērā un neviens nevienam uz galvas nekāpj. Milos sala patiešām ir burvīga, izbraukājam dažādas pludmales, kas grib snorkelēt, snorkelē, kas grib gozēties saulītē, tie var gozēties saulītē. Diena paiet ļoti ātri un ir bijusi patiešām bagātīga, gan skaistuma ziņā, gan arī emociju un kontaktu ziņā. Katrā pauzītē uz laivas tiek izvilkti arī visādi gardumi, ūzo un mastiha.
https://www.facebook.com/PolcoSailingCruises
Uz nākamajām dienām esam noīrējuši auto - Fiat Panda 4x4, lai varētu izbraukāt dažādas pludmales un apskatīt interesantākās vietas.
GPS mums nestrādā, bet par laimi esmu nopirkusi karti, kas visu dienu garumā ļoti noderēja.
www.miloterranean.gr ir lieliski maršrutu apraksti, atliek tikai izvēlēties. Pirmais brauciens uz Thiafes pludmali austrumos, kas zināma ar to, ka atrodas tieši pie pamestām raktuvēm un ir pazīstama ar iespaidīgiem skatiem. Šeit labs apraksts: http://www.photovolcanica.com/VolcanoInfo/Milos/Paliorema.html
Tā kā šis ir pirmais izbrauciens ar mūsu Pandu, tad nezinām, ka būs... zemes ceļi iespaidīgi un 4x4 notetikti ir labak nekā skūterīts, bet dzīvē viss ir iespējams. Pludmale ir forša un noskaņojums foršs! Izrādās arī nūdistiem šeit patīk... pēc laiciņa piebrauc kajaku tūre, visi latvieši, paklausos, ko tad labu runā, ai, nekā interesanta :)
Vēlāk dodamies uz Tria Pighadia pludamli - vienkārši pasaka!!! Ūdens, akmentiņi, saule, cilvēku tikpat ka nav. Vienkārši lieliski.
Bet Daukas sindroms mūsos sēž iekšā un pie reizes aizbraucam apskatīt arī Kolymbissionas pludmali. Tur arī aizraujas elpa, jo esam vieni paši. Bet tur tikai peldēt, lielie oļi nav pārak ērti gulēšanai.
Tā ka atrodamies tuvu raktuvēm, tad nolemjam izbraukt pa ceļu, kas rezervēts lielajam fūrēm... nu tas nav, protams, pārak gudri, bet redzētās bildes vilina redzēt raktives dzīvē... O jā.... tās krāsas, tie slāņi... tie traktori un tās fūres... 40% no Milos salas ienākumiem nak ko ieguvuma no raktuvēm. Rok dažādus minerālus un principā sala jau gandrīz norakta, jo lielākas vai mazākas karjeras ir visur.
Vietējā S&B kompānija ir gana mīlēta, jo dod darba vietas un atbalsta dažādus projektus, bet nu patiesība jau tāpat katram ir skaidra... ja strādā 24/24, tad tas viss ir biznesa labā. Mūsu hotelītī ir apmetušies daži aziāti, kas piedalās konferencē par mineraliem un nevilsu noklausāmies sarunu par to, ka ik gadu tiek atklāti vai raki tūkstoši jaunu minerālu veidu un ka tiem tiek doti nosaukumi. Būtu interesanti iefltrēties tajā konferencē, bet mūs nelaidīs, jo kostīmiņš palicis mājās.
Nākamās dienas plāniņā ir tikt līdz Kleftiko. Vispār visi saka, ka līdz turienei var tikt tikai ar laivu, bet esmu izrakusi info, ka var aiziet arī pa sauszemi, nieka 1 h gājienā + brauciens uz salas rietumiem.
Ok, lai iet! Pa ceļam apskatam slaveno Tsigrado pludami - vieta, kur līdz pludmalei var tikt tikai rapjoties lejā. Tā kā esam paagri no rīta un saule vēl nav iekrāsojusi ūdeni burvīgi zilganzaļajā krāsā, tad mums tas neliekas nekas īpašs un barucam meklēt Kleftiko. Lielu daļu nobraucam ceļu Ok, jā, ir bedres un šauri pārbraucieni, bet ir Ok. Kaut kur gan nokļūdamies, jo kartē nav iezīmēts celiņš (laikam jauns), bet kaut kā aizkuļamies līdz vietai, kur, iespējas, sākas gājēju taka. Brauciena laikā neredzējām nevienas dzīvas dvēseles, jo salas rietumos nekā nav, tur nav neviena ciema, pa ceļam kāda baznīciņa, bet tas arī viss. Mums pēkšņi parādās, ka bendžas bāka tukša!!!! ĀĀĀĀĀĀĀĀ... ko nu? Esam tak nekurienē un neviena bendzīntanka te nav + vēl īsti nezinam, kur atrodamies! Eh, par laimi ir 3G un māte Google mūs uzliek uz kartes, ufff... esam netālu no gājēju taciņas. Mums priekšā 2 auto, nospriežam, ka neesam vienīgie piedzīvojumu meklētāji. Lecam no mašīnas laukā un pēkšņi ieraugam divus vīriešus, kas nāk mūsu virzienā ar bisēm rokās!!!! ĀĀĀĀĀ panika... vai esam privātajā īpašumā? Bet nu neko, goodmorning un viss Ok, noskaidrojam, vai esam pareizajā vietā un dodamies uz Kleftiko pusi. Mednieki dodas uz otru. Nez gan, ko medī... putnus? Kazas? Un kāpēc tik vēlu no rīta? Tā tak var tūristus nomedīt! Pēc pāris minūtēm ieraugam Kleftiko... tik tālu! Bet tik skaistu! Un ir tikai viena laiva! Tā laikam palikusi pa nakti, jo tik ātri tūristu laivas atbraukt nevar.
Nepilnas stundas gājienā esam klāt un Kleftiko pieder tikai un vienīgi mums! Laiva pa šo laiku ir aizbraukusi un esam vieni ar viļņiem un skaistumu. Pat mazliet baisi. Bet pēc 30 min jau pirmā laiva klāt, tad otrā, tad trešā utt utjpr. Esam priecīgi, ka mums ir izdevies redzēt Kleftiko no pavisam citas, neparastākas puses. Pēc pāris stundam dodamies prom, jo neesam paņēmuši līdzi ne maskas, ne īsti pusdienas, tikai labi daudz ūdens. Kāpiens atpakaļ kalnā ir diezgan smags, bet nu nav arī pārāk traki... taka ir labi iezīmēta ar baltām zīmēm, tāpēc apmaldīties nevar. Pēc stundas esam atpakaļ pie auto un varam doties atpakaļ ar cerību, ka bendža tomēr pietiks.
Pa ceļam ieraugam burvīgu pludmali - Achivadolimi. Kaut kā šī pludmale man nebija atzīmēta pie "must see", bet šī patiešām ir lieliska. Ūdens debešķīgs, zivtiņas, ko pētīt, ar dažiem kokiem ēnai un bezgalīgs skaistums... Šī bija vienīga pludmale, kur atgriezāmies vēlreiz, jo gana tuvu un tik skaista!
Pievakarē aizbraucam uz Milos galvaspilsētu Plaka - tā mazliet salas viducī ar burvīgiem skatiem.
Vispār visas dienas jau sajukušas, jo principā katru dienu tas pats - pludmale, tad pusdienas kebabs, tad pēcpusdienas pludmale, tad vakara pastaiga gar laivu piestātni un jahtu apbrīnošana (pirms pāris nedēļām esot bijusi Abramoviča jahta - tautai bijis, ko brīnīties), tad vakariņas... un tā varētu kādu mēnesi pēc kārtas! Pa šo laiku esam sadraudzējušies ar Polco asistentu - Tasos. Tā kā šie katru vakaru "medī" klientus laivu izbraucieniem, tad arī katru vakaru aprunājāmies, kā gājis, kas jauns. Tasos mums pastāsta visādas interesantas lietas, par to, kāpēc viņš strādā nelegāli, kā Atēnās viņš ir drāmas students ar lielu potenciālu, ka gribētu iemācīties spēlēt ģitāru, ka grib tikt līdz Holivudai, kam īsti pieder Polco laiva un kas ir kapteiņa Niki bērni utt. Garlaicīgi nav. Katrā ziņā kapteiņa asistentam dzīve vienmuļa: gulēšana laivā, tad laivas sakārtošana braucienam, tad gājiens uz veikalu iepirkt pusdienas, tad pecelt enkuru, tad uztaisīt pusdienas, tad nolaist enkuru, tad atkal pacelt, tad pavadīt viesus no laivas prom, tad sakārtot laivu, tad meklēt klientus uz nākamo dienu... un tā vismaz 3 mēnešus pēc kārtas.
Plānā ir vēls viens brauciens uz mežonīgajā, rietumu pludmalēm. Nevaram sākumā izdomāt, kura būtu tā labākā, bet ceļi kaut ka aizved uz Amoudaraki. Visa pludmale mūsu rīcībā, jo ir vēl agrs, ap 10.00. Vēlak gan piestāj viena laiva, bet ilgi neuzkavējas. Atbrauc arī pāris, kas aizlaiž tālāk ar piepūšamo kajaku, bet ātri vien atbrauc atpakaļ, jo jūrā viļņi lieli, tikai līcītī viss mierīgi. Vēlāk ierodas arī vecas kundzītes - nūdistes. Bet šīs pa pliko izmetas tikai tad, kad mēs jau braucam mājās, bet nu nācās šīm pagaidīt, jo nepavisam negribējās braukt prom.
Vakarā aizlaižam apskatīt Sarakiniko - mēness jeb putu krējuma pludmali - principā pašu slavenāko no Milos pludmalēm. Bet tur ir samērā daudz tautas un nolemjam, ka vajadzētu atbraukt no paša rīta, kamēr pārējie vēl guļ. Vispār ir pilnmēness un Sarakinko mēness gaismā izskatoties vel labak nekā dienā, bet tā ka vīniņš ir vakariņās, tad kaut kā nesanāk. Un tākā Milos is for lovers, tad Sarakiniko pa tumsiņu labāk nerādīties, ievilks vēl kāds kādā aliņā :)
Kā jau domāts, nakamaja rītā aizbraucam uz Sarakiniko, tautas nav un pa mierīgo var izbaudīt šo dīvaino skaistumu.
Vēlāk aizbraucam uz dažādiem miestiņiem austrumu pusē, lai redzētu, kā tad tur īsti izskatās slavenās garāžmajiņas.
No visiem cieemiem laikam vislabāk patika Mandarkia, Pachena arī, bet tā izskatījās kā no šikā gala. Polonia, kas ir Jūrmalas ekvivalents, neuzrunāja nemaz.
Pāris dienu laikā esam izbraukajuši gandrīz visu salu, esam redzējuši 100% un vel vairāk no tā, kas bija iecerēts, bet būtu gribējies vēl 2 dieniņas padzīvoties pa pludmalēm.
Nākamajā dienā prāmī iekšā (nu tajā pašā, kur visiem slikti) un prom uz Santorini.
Šādi tādi novērojumi:
- Nabaga kaķi atkal ir visur... bet te gudrāki kā Atēnās un šeit arī viņus kāds visu laiku baro
- O Xamos un Zygos vienkārsi lieliskas tavernas. Varbūt mazliet dārgāk nekā Atēnās, bet lieliski. Kundzīte viemēr mūs sagaidīja ar "today we have lamb chops, souvlaki, tadziki, chicken..." mmmm
- Septembrī galvenie salas tūristi bija normala tauta, skūterīšu tauta un quad people. Tā ir īpaša suga: džeks nosauļojies, krāsainās saulenes un beibe pie sāniemm kas valkā stringus un sauļojās topless. Brauc ar kvadraciklu bez ķiverēm un tikai bikini :)) Mums šī izvēršas par spēli - kuri ir quad people un kuri scooter people un kuri panda fiat :))
- Īrēts braucamrīks noteikti ir liela priekšrocība Milos salā
- Saulriets noteikti ir baudāmāks Milos Plaka uz Kastro nekā Santorini