Viesstrādnieka piezīmes jeb Ziemeļīrija 2006.

  • 3 min lasīšanai
Notikušajam drīz būs jau trīs gadi,bet redzētais vēl diezgan spilgtā atmiņā. Tā kā biju īsu laiku, tad caurbraucot radās vismaz priekšstats par Dublinu un tā pavairāk par vienu konkrētu rajonu ap Īrijas - Ziemeļīrijas robežu. Apmēram starp Kavanu (Cavan) un Eniskilenu (Enniskillen). Vēl tuvāk - netālu no Balikonelas (Ballyconnell) īru pusē, kalna Slieve Rushen dienvidaustrumos tādā nelielā apdzīvotā vietā Tīmorā (Teemore)ziemeļīru pusē. Strādāju piecas dienas nedēļā no 8 līdz 21 un brīvdienās apceļoju tuvāko apkārtni kā varēju. Tie bija gan braucieni ar viesmīlīgajām māsiņām Intu un Vitu un tumšo BMW Cooper. Tas bija arī sabiedriskais transports - autobuss. Tā bija arī stopēšana, braukšana ar velosipēdu un arī vienkārši iešana ar kājām. Regulāri pirku arī vietējās avīzes. Šajā īsajā laikā neiznāca pabūt okeāna krastā vai kādās pilīs, bet arī pārējais bija interesanti. Tālākais apraksts būs pa atsevišķām rindkopām ar kādu spilgtāko atmiņu ,,odziņām,,. Rīgas lidosta. 22.janvāris. Sals – 29 grādi. Dublina + 7. Mēness pie debesīm sagāzies savādāk nekā pie mums. Vita ar draugu sagaida mani lidostā un BMW Cooper dodas pa kreiso ceļa pusi uz naktsmājām. Pirmais rīts īru mazpilsētā. Aiz loga vaļēji kanāla ūdeņi ar pietauvotiem kuģīšiem un peldošām mežapīlēm. Vēlāk, ejot pa pilsētu, pretim braucošās mašīnas šoferis māj man ar roku – sveicina. Nesaprotu. Pēc brīža kāds cits atkal. ??? Izrādās tā ir specifiska īru savstarpējā pieklājības izpausme. Apkārtnē zaļi kalni – ganības, neviena aruma. Kalni lēzeni, tādi kā Vecpiebalgas pusē, tikai nedaudz iespaidīgāki. Arī aitas redzamas. Privātmājas šajās piekalnēs vietējiem zemniekiem un uzņēmējiem pa vienai kā sēnes pēc lietus. Piepilsētās un šur tur laukos arī veseliem ciematiem izīrēšanai vai pārdošanai. Īrijas – Ziemeļīrijas robeža dabā nav. Var redzēt tikai, ka ceļa zīmēs kilometrus nomaina jūdzes un veikalos sāk pieņemt ,,sterliņus,,. Starp citu manu māju un darba vietu šķīra tikai kādi 200 m. No darba vietas Latviju varēju sazvanīt tikai ar īru O2, bet no mājas tikai ar angļu Mobil World. Ziemēļīrijā ir savas trīs banku (Olsteras, Trasta un vēl vienas) sterliņu mārciņas. Tās visas pirms braukšanas uz Latviju jāsamaina pret Anglijas, ar karalienes attēlu. Ar tādiem jaudīgiem džipiem, kas mums brauc pa pilsētām vai piedalās bezceļu sacensībās, īru zemnieki piekabēs pārvadā siena ruļļus. Īrijā skolniekiem ir zilas skolas formas. Ziemeļīrijā zēniem ir tumši uzvalki, gaiši krekli un kaklasaite, bet meitenēm melnas vai sarkanas blūzes un pelēki vai melni svārki. Enskilenē interneta piekļuve bija arī tādā kā mūsu Lattelekom tālruņa būdiņā. Mana adrese bija Birch Grove (Bērzu birzs), bet tuvākajā apkārnē ne tikai bērzi, bet vispār koki nebija. Ā, starp citu kādā iksvētdienas lauku tirgū(precīzi kā mūsu gadatirgi, tikai fonā tāds interesants kalns) man viens Austrumeiropas pārtikas tirgotājs stāstīja izlasīto, ka senāk Īrija ir bijusi bagāta lieliem mežiem, bet tos izcirtuši portugāļi savām kuģubūvētavām. Starp citu, šis tirgotājs, vārdā Nikolajs un izskatā precīzi kā Romāns Abramovičs bija no Piemaskavas. Ļoti interesanti bija ar viņu parunāties gan par padomiju gan Ziemēļīriju. Esot nopircis māju ar zemi. Dzīvojot ar savu ģimeni. Vecākais dēls nav paņemts Ziemeļīru armijā un iestājies policijas skolā. Pajautāju, vai pie mājas ir pirts, teica ,ka nē. Neļaujot. Celšot garāžu,to varot, bet pusē būs neliela pareizticīgo baznīca un otrā pusē – pirts. Reiz pirmspusdienā kādam īram pajautāju adresi Enskilenes vienai valsts iestādei, bet viņš nezināja. Tad ātri devās iekšā tuvākajā PAB – ā, noskatīja pie bāra letes visvecāko ,,Ginesa,, malkotāju un jautājums tika atrisināts. Stopēšana. Pirmais jautājums, ja aptur kāds īrs ir nemainīgs ,,Kā Jums patīk Īrija?,, un ,,Ko es te daru?,,. To es biju labi iemācījies. Bet reiz ar kādu jaunu zemnieku vai zemnieka dēlu saruna paturpinājās par futbolu. Iepriekšējā vakarā pa TV rādīja Liverpool un Manchester United spēli un uz viņa jautājumu ,,Par kuru komandu tad es esot fanojis?,, es veiksmīgi izgāju no situācijas ar ,, Man patīk labs futbols,,. Ātri vien sapratu, ja viņš bija īrs, tad fanoja par Liverpūli (tajā pāri Īrijas jūrai ir pārceļojuši daudz īru), bet ja protestants, tad par Mančestru. Joki mazi. Šur tur redz gulbju kolonijas(100 un vairāk putnu). Īrija tiem ir pārziemošanas vieta. Starp citu kādā avīzē izlasīju ka ,,Gada putna tituls 2006,, bija ticis žubītei. Turpmāk varbūt vēl . Vēl būtu ko pastāstīt par tādām tēmām, kas saistās ar baznīcu, valodu, streikiem, iepirkšanos, kā 1 sant. monēta man palīdzēja, ceļiem, Sv. Patrika dienu, kapu plāksnīšu izgatavotāju ,,marketingu,, u.c. . Diemžēl bildes joprojām vēl nav datorizētas. Līdz bija ,,ziepju trauks,, un 8 filmiņas iekadrēju.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais