Alikante - atpūta un bizness. 25.08. - 02.09.2014
|
Gaida Pulkstene
|
Ievads.
Doma, ka vēlos doties tieši uz Alikanti Spānijā, radās 2013.vasarā, kad pie mums veikalā(strādāju lielo izmēru apavu veikalā "Apavi 40+" http://www.draugiem.lv/lielakurpe/ )ieradās apavu dizainere un apavu rūpnīcas ZOO jaunais direktors ar jauno rūpnīcas kolekciju un piedāvāja mums pasūtīt apavu modeļus, kuri mums visvairāk iepatikās. Tieši no 2013.gada rūpnīca ZOO uzsāka ražot sieviešu apavus līdz 46.izmēram. Izvēlēties modeļus, ādas krāsas, kādās pasūtīt kurpes, nav nemaz tik viegli, šī procesa laikā man un manai meitai Zaigai(kas ir veikala līdzīpašniece)raisījās ļoti patīkamas sarunas ar Anu un Joakimu ne tikai par apaviem, bet arī par dzīvi, paradumiem Latvijā un Spānijā. Mēs mūsu jaunajiem apavu piegādātājiem ļoti iepatikāmies un kad pasūtījums jau bija nokomplektēts, es izteicu varbūtību, ka iespējams kādreiz vēlētos aizbraukt uz Alikanti. Uz ko mūsu jaunie paziņas atbildēja, ka ja mēs ceļosim uz Alikanti, viņi noteikti mums veltīs laiku izrādīs savu rūpnīcu un Alikantes apkārtni.
Vēlāk katru reizi saņemot darba e-pastus no ZOO Ana Zaigai jautāja vai mamma brauks uz Alikanti, lai labāk brauc jūnijā, tad ir jauks laiks, nav vēl tik karsti un viņiem būs iespēja izbrīvēt laiku, ko veltīt mums. Biju sacerējusies braukt lielākā ceļojumā uz savu jubileju, bet finansiāli nesanāca. Tādēļ abi ar vīru nolēmām doties 2, bet mazākos ceļojumos uz Turciju(maijā) un Spāniju(tieši uz manu dzimšanas dienu - augustā)Kad uzrakstīju, ka būšu Alikantē augusta beigās, Ana atbildēja, ka viņi ar Joakimu tai laikā būs biznesa braucienā, bet palūgs kādu no radiem izrādīt mums rūpnīcu.
25.08.2014 uz Alikanti abi ar vīru lidojām no Kauņas ar Rynair, jo no Rīgas nav tiešā lidojuma. Lai nokļūtu Kauņas lidostā izmantojām Flaybusiņu, kas atiet no katedrāles Rīgā - ļoti ērti un ātri. Lidojums bija vēlu vakarā un Alikantē mēs bijām ap 01:00 naktī. Joakims un Ana mūs sagaidīja lidostā un aizveda uz viesnīcu. Mēs rezervējām viesnīcu pašā Vidusjūras krastā un pilsētas centrā - " Melia Alicante". Nākamo tikšanos ar Anu un Joakimu norunājām 27.08, kad ir mana dzimšanas diena, šajā dienā plānots, rūpnīcas apmeklējums un manas dzimšanas dienas svinības Joakima vecāku ģimenē.
1.diena.26.08. - pludmale un Santa Barbaras pils.
Viesnīcā "Melia Alicante" mums tika piešķirts jauks numuriņš - no balkona pavērās skats uz jahtklubu, pilsētu ar grandiozo Santa Barbaras pili kalnā un pludmali. Nolēmām doties uz pludmali, kas atrodas tieši blakus viesnīcai. Rīgā internetā biju izpētījusi, ka temperatūra Alikantē augusta beigās ir + 28 - + 30 grādi, reāli bija + 32 -+ 38. Tā kā tiešos saules staros tādā karstumā neriskēju cepināties, iznomājām pludmales guļamkrēslu un lielo saulessargu, kas izmaksāja diezgan padārgi(6 eur par katru).Vidusjūras ūdens augustā ir silts(+ 28) un ļoti sāļš, lielāko dienas daļu peldējāmies un baudījām spirgto Vidusjūras gaisu.
Pēcpusdienā nolēmām apmeklēt Santa Barbaras pili, Benakantila kalnā uzbraucām ar liftu.16.gadsimtā celtās pils teritorija ir liela, saules pielieta un no augšas paveras grandiozs skats uz pilsētu. Lejā redzama pilsētas centrālā palmu aleja - Explanada de Espana, kas stiepjas gar jūras krastu.
2.diena 27.08 - Elda - kurpju pilsēta.
9:00 no rīta jau klāt Ana un Joakims ar savu auto, mēs brauksim uz 40 km attālo pilsētu Elda, kur atrodas ZOO un vēl ap 200 citu nelielu apavu rūpnīcu un ražotņu. Pēc nepilnas stundas esam rūpnīcā. ZOO ir ģimenes uzņēmums, kas pieder Joakima ģimenei jau 4 paaudzē. Tagad Joakims ir rūpnīcas direktors un viņa sieva Ana galvenā dizainere, papildus abi ir uzņēmušies arī ZOO rūpnīcas produkcijas izplatītāju pienākumus un reizi gadā dodas biznesceļojumā pa Eiropu un Krieviju, lai piedāvātu savu preci. Mums ar vīru ļoti paveicās, jo šai laikā abi parasti ir jau savā biznesbraucienā. Taču šogad saslimis rūpnīcas galvenais lekālu speciālists un iekavējusies jauno apavu modeļu izgatavošana, ko obligāti jāņem līdzi šādos braucienos, jo veikaliem taču jāredz kādus apavus iespējams pasūtīt. Pasūtot jauno kolekciju veikalnieks vēlas redzēt kā jaunais apavu pāris izskatās dzīvē netikai uz foto.
Rūpnīcā mums tiek izrādīts viss ražošanas process - sākot no apavu sašūšanas līdz apavu iepakošanai kastēs. Apavu liestes ir tā lieta bez kuras nevar rasties neviens apavu pāris - un tās ir vajadzīgas katram modelim un katram izmēram savas. Agrāk apavu liestes gatavoja no koka tas bija dārgs un darbietilpīgs process, tagad tās gatavo no cietas, izturīgas plastmasas. ZOO rūpnīcā ir simtiem dažādu apavu liestu. Šajā rūpnīcā apavu ražošana ir roku darbs, katrs apavu pāris tiek daudzu roku "apmīļots", pēc lekālu zīmējumiem izgrieztas ādas detaļas tiek sašūtas, salīmētas kopā ar zolēm, presētas u.c. Mums parāda arī dabīgās ādas no kurām gatavo apavus, tās iepērk Francijā, Indijā un citās valstīs. Ādu krāsu un faktūru daudzveidība iespaido. Pēc ražošanas telpu apskates ejam uz ofisu, kur demonstrāciju zālē garš gads ir piekrauts pilns ar 2015.gada vasaras modeļiem. Es satraucos - laikam man tas viss jāuzmēra, kā citādi varēšu pastāstīt kādas kurpes ir ne tikai skaistas, bet arī ērtas. Tā kā kurpes ir tieši mana( un arī Anas)izmēra, ķeros pie darba. Nav viegli! Vēlāk ar Anu apskatām arī ādas krāsu katalogus - kuros izpētam, ka noteicošie 2015.gada modē būs dzīvnieku motīvi.
Pēc darba var arī atpūsties! Šodien ir mana dzimšanas diena un Joakims iepazīstina mūs ar saviem vecākiem - mammu Končitu un tēvu Antonio. Viesojamies Joakima vecāku ģimenes mājā. Joakima tētis Antonio ir ZOO rūpnīcas bijušais ilggadējais direktors, kurš vadības grožus tikai nesen nodevis dēla rokās un neskatoties uz cienījamiem gadiem un 2 pārciestiem infarktiem, viņš katru darba dienu turpina strādāt rūpnīcā 6 - 8 stundas. Končita arī strādā rūpnīcas labā, mājās ir telpa ar apavu šujmašīnu uz kuras Končita sašuj smalkas, dekoratīvas apavu detaļas.
Jau sarakstes laikā es uzzinu, ka par godu man, Končita gatavos spāņu tradicionālo ēdienu paelju ar jūras veltēm uz dzīvas uguns. Liela mūrēta krāsns atrodas mājas pagalmā(patio) Končita aiziet gatavot, bet mēs pārējie pavadām laiku nesteidzīgās sarunās. Drīz jau tiek klāts galds manām dzimšanas dienas svinībām, tur ir uzkodas, mazliet vēlāk tiek pasniegta aukstā gaspačo zupa un tad milzīgā pannā tiek ienesta paelja. Viss ir ļoti gards. Sarunas raisās interesantas Končita un Antonio interesējas par Latviju un manu ģimeni, mūsu tradīcijām. Ar vecākiem gan runājam ar Anas palīdzību, jo viņi neprot angliski. Ana pastāsta arī par Spānijas darba devēju tradīcijām, kas ir izplatītas tieši mazpilsētās karstākajos Spānijas reģionos, darba laiks tiek dalīts - 4 h tiek strādāts no rīta, tad siesta (pusdienu pauze) 2 līdz 3h, cilvēki parasti brauc uz mājām paēd, atpūšas, pēc tam vēl uz 4h jāatgriežas strādāt. Mājās strādnieks tiek vēlā vakarā. Sevišķi tāds darba laiks neapmierina strādājošās māmiņas, viņām praktiski nav laika, ko veltīt ģimenei un bērniem. ZOO rūpnīca ir viena no progresīvākajām šajā reģionā un ir ieviesusi nedalītu darba laiku no 7:00 - 16:00 ar nelielu pusdienas pārtraukumu. Pārējie darba devēji gan rūpnīcās, gan ofisos, nesteidzas mainīt šo neērto strādāšanas tradīciju. Teicu ka pirmo reizi dzirdu ka kādā valstī ir šāds darba laiks. Muzejos un veikalos karstā klimata valstīs tā mēdz strādāt, bet ka rūpnīcās, bijām ļoti izbrīnīti par šo jaunuzzināto faktu.
Pašās mielasta beigās ienes torti ar svecīti - jautājuma zīmi, jo norādīt uz sievietes vecumu nav pieklājīgi! Esmu ļoti pateicīga par jauko uzņemšanu un sirsnību, ko saņēmām no Joakima ģimenes. Arī es esmu atvedusi dāvanas no Latvijas un pasniedzu tās gan vecākiem, gan Anai ar Joakimu. Bet diena vēl nav beigusies, pēc nelielas atpūtas mēs dodamies uz Eldas apavu muzeju.
Eldas apavu muzejs atrodas diezgan lielā trīs stāvu ēkā pilsētas centrā. Muzeja atrašanās vieta nav nejauši izvēlēta, Eldas pilsētā un tās apkārtnē atrodas vairāk kā 200 rūpnīcu, kas ražo apavus vai apavu detaļas zoles, papēžus u.c. Lielākā daļa no ražotnēm ir ģimenes uzņēmumi. Muzejs ir plašs tājā ir gan apavu izgatavošanas mašīnas, gan seno kurpju kolekcijas, sākot no Romas impērijas laikiem, viduslaikiem un līdz mūsdienām. Ekspozīcija ļoti interesanta, bet kad esam muzejā pavadījuši jau 1.5h ir sevišķi jūtams, ka telpās ir ļoti karsti un praktiski nav gaisa ventilācijas. Kad gājām prom, Ana apjautājās muzeja darbiniekam vai muzejs ekonomē elektroenerģiju, kāpēc nestrādā gaisa kondicionēšana?Uzzinājām ka iepriekšējā naktī nozagts centrālais gaisa kondicionēšanas aggregāts, kas atradās uz muzeja jumta un apkalpoja visas ēkas kondicionēšanas sistēmu(tapat kā pie mums arī Spānijā uzdarbojas metāla zagļi).
Vēlā vakarā dodamies uz tuvējo Petreras pilsētu un uzkāpjam nelielā kalnā, kurā atrodas arābu cietoksnis.Vēl, kad jau iestājusies tumsa, izbraucam ar mašīnu nelielu līkumu uz tuvējām pilsētām Saksu(Sax) un Villenu un no šosejas vērojam vairākas koši izgaismotas pilis, kas parasti atrodas pašā kalna galā. Ainavas ir lieliskas un mazliet mistiskas žēl ka ir vēls un jāatgriežas viesnīcā. Toties lieliski pavadīta dzimšanas diena!
3.un 4.diena 28.-29.08. - Alikante un El Campello.
Šīs dienas pavadām paši, jo mājiniekiem daudz darba pie jaunās kolekcijas un viņi cītīgi strādā. Ceturtdien ejam apskatīt pilsētu, apmeklējam arī centrālo tirgu. Produktu klāsts tajā nedaudz atšķiras no mūsu tirgos nopērkamā, it sevišķi zivju nodaļā un arī servis ir lielāks pārdevējs jūsu acu priekšā sagriezīs, sadalīs, izķidās zivtiņu, ko jūs pērkat. Uz tirdzniecības vietas parasti ir uzrakstīts īpašnieka vārds - piemēram Antonio Sančesa bode.
Pēcpusdienu pavadām pludmalē, Ana mums ir aizdevusi lielo saulessargu un pludmales krēslus, tagad varam baudīt jūru un sauli bez naudas tērēšanas. Laiks ir jauks, saulains, ūdens temperatūra + 28 grādi. Vispār Alikantes apkārtnē lietus līst ļoti reti, apmēram pāris reizes gadā, zeme ir sausa un tādus dārzeņus kā gurķi un tomāti šajā reģionā neaudzē tos ieved no citiem Spānijas rajoniem. Pretī Alikantei 200 km pāri jūrai jau ir Āfrika, tādēļ zeme izdegusi bez zaļas zāles. Toties Alikantes reģiona pludmales - Costa Blanca(Baltais krasts) ir vienas no labākajām Spānijā, tas nav tik trokšņainas kā Costa del Solā un ziemas šeit ir maigākas. Starp Alikanti un Alteju stiepjas garas smilšu pludmales, kas blīvi apbūvētas ar daudzdzīvokļu namiem un viesnīcām. Arī mēs nākamajā dienā nolemjam aizbraukt uz vienu no kūrotpilsētiņām netālu no Alikantes uz El Campello. Braucām vakarā ar piepilsētas vilcienu. Pilsētiņa skaista, sakopta, tajā ir gara pludmales promenāde ar neskaitāmiem veikaliņiem, kioskiem, ēstuvēm un arī ļoti grezniem restorāniem. Vakariņot izvēlējāmies cenu ziņā demokrātiskā pludmales kafejnīcā un patīkamā atmosfērā pavadām vakaru. Alikantē atgriezāmies pusnaktī, gaisa temperatūra pilsētā bija kritusies tikai + 30 un pilsētas nakts dzīve kūsā pilnā sparā. Bija jauki izstaigāt vecpilsētu un vērot kā vietējie un tūristi atpūšas un izklaidējas.Vēl šai vakarā nolēmām izpeldēties naksnīgajā Vidusjūrā - pasākums izvērtās ļoti romantisks(lai gan nebijām vienīgie nakts peldētāji) - apkārt tumsa, spoži spīd mēness, zvaigznes virs mums mirguļo, blakus redzami viesnīcas izgaismotie logi - burvīgi!
5.diena 30.08 - skaistāko vietu trips kopā ar spāņiem - La Vila Joiosa, Guadalest, Altea.
Sestdien kā solījuši no paša rīta mūsu spāņu draugi ir klāt un mēs dodamies vienas dienas ceļojumā pa skaistākajām Alikantes apkārtnes vietām. Pirmo apmeklējam La Vila Joiosas pilsētu. Tās krastmalas siluetu veido koši krāsotu māju rinda. Stāsta, ka šādas košas krāsas esot izvēlētas tādēļ, lai to saimnieki, jūrā zvejodami, varētu katrs savu māju atpazīt. Pilsēta tiešām koša ar interesantiem ieliņu labirintiem, ļoti skaista promenāde pie jūras. Tur nobaudām Spānijā gatavotu saldējumu no dabīgām izejvielām, un atstājam Anu un Joakimu kafe, kamēr paši izstaigājam nelielo pilsētiņas centrālo daļu. No pludmales uz pilsētas centru, kas ir izvietots diezgan augstā pakalnā, var uzbraukt ar eskalātoru. Arī mēs izmantojam šo iespēju. Anai līdzi portatīvais dators un, kamēr mēs apskatām pilsētu, viņa lietderīgi izmanto laiku, veicot nepabeigtos darbus datorā.
Tālāk dodamies pa šoseju garām Benidormai. Benidormas siluetā ir daudz debesskrāpju, kas paceļas gar šī populārā kurorta divām pludmalēm. Benidormas pilsēta vairāk piesaista tos tūristus, kuriem interesē saule, nakts uzdzīve un krogi. Šeit neapstājamies, braucam tālāk uz kalnu ciematiņu Gvadalestu. Ciemats slavens ar savu oriģinālo savdabību. Tas ir tādēļ, ka ciemata senākajā daļā var nokļūt tikai ar kājām pa vienu vienīgu ieeju - klintī izcirstu tuneli. Klints šķietami nedrošajā virsotnē atrodas nocietinātas pils drupas un slejas baznīcas zvanu tornis.
Šajā apkārtnē audzē ļoti retu augli nispero, kurš, pēc Anas stāstījuma, nekur citur pasaulē neaug. Nogaršot nispero mums neizdodas, jo tas nogatavojas maija beigās vai jūnija sākumā. Žēl! Varējām nopirkt iekonservētu, vienā no neskaitāmiem kioskiem un suvenīru bodītēm, kas atradās pa ceļam uz ciemata centru, bet tas jau nav tas pats kas svaigs auglis. Gvadalestu dibinājuši mauri. Apkārtējās kalnu nogāzēs viņi izveidoja terases, kurās audzēja labību. Šo terašu apūdeņošanai vēl joprojām tiek izmantoti mauru būvētie kanāli. No galveņā laikuma ved kāpnes uz nocietinātu pili, no kuras paveras brīnišķigs skats uz kalniem. Ieeja pilī ved caur Miniatūru muzeju, kur var apskatīt Goijas gleznas"Kailā maha" kopiju uz mušas spārna u.c. Bijām muzejā "Casa Orduna", tā ir makgrāfa Ordunas māja ,kas uzcelta uzreiz pēc 1644.gada zemestrīces, un uzkāpām līdz baznīcas zvanu tornim. Skaisti!
Pēdējā, ko todien apmeklējam ir Alteja(Altea) - zvejnieku, atpūtnieku un mākslinieku pilsēta. Altejas mājas ir balti balsinātas un māju saimnieki tās no jauna balsina katru gadu. Ja kāds to neizdara, kaimiņu acīs iegūt sliņķa, nevīžīga, netīrīga saimnieka slavu un to neviens nevēlas. Pie daudzām mājām izkarināti mākslas darbi, kas veido interasantu pilsētvidi. Altejā atrodas mākslas augstskola.
Altejas vecpilsēta izvietojusies kalnā un tās ieliņu labirinta centrā paceļas baznīca ar zilu kupolu. Netālu atrodas arī skatu laukums no kura paveras lieliska panorāma uz jūru un pilsētu. Mēs dodamies lejā uz jūru un pludmales promenādi, kur jaukā kafē ieturam pusdienas.Vēlāk nedaudz pastaigājamies pa pilsētu, izpētam mākslas salonus un ar interesi apskatām mākslas darbus, kas izkarināti tieši uz māju fasādēm. Diena bijusi piesātināta, iespaidiem bagāta un nemanot ir pietuvojies vakars, laiks braukt atpakaļ uz viesnīcu. Izsakām pateicību Anai un Joakimam par šo dienu un vispār par sirsnīgo uzņemšanu Spānijā. Šī ceļojuma laikā vairs netiksimies, jo jau pirmdien mēs lidojam atpakaļ uz mājām.
6.diena 31.08 - Elče(Elche) - lielākais palmu mežs Eiropā.
Elčes pilsētu no trim pusēm ieskauj palmu mežs - Palmeral de Elche ar vairāk nekā 300 000 kokiem, kurus ap 300. p.m.ē.stādījuši feniķieši. No 2000.gada šī vieta iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Vairākas palmas - starp tām vienai no stumbra izveidojušies 8 žuburi - ir iestādītas par godu daudziem slaveniem cilvēkiem, piemēram, Austrijas imperatorei Elizabetei, kura apmeklēja šo vietu 1894.gadā.
Svētdien, pēdējā pilnā dienā ko pavadam Spānijā, nolēmām aizbraukt uz Elčes pilsētu. Elče atrodas 22 km no Alikantes un aizbraukt var ar piepilsētas autobusu. Kad ierodamies autoostā iepriekšējais autobus uz Elči ir 2 minūtes kā aizbraucis, nākamais būs pēc 2 stundām. Nepārdzīvojam, pastaigājamies pa Alikantes galveno promenādi, pavingrojam pilsētas skvērā, kur uzstādīti dažādi trenažieri, paēdam un ar jauniem spēkiem dodamies uz Elči. Tā kā ir svētdiena, mums nedaudz nepaveicas, jo nevaram piedalīties organizētā ekskursijā ar autobusu un gidu, ko labprāt izmantotu. Svētdienā - tūrisma informācijas birojs ir slēgts, tāds pakalpojums nenotiek, visi atpūšas. Nu neko organizējam sev ekskursiju paši - ar kājām un izmantojot vietējo iedzīvotāju padomus, vairāk izteiktus zīmju valodā, jo angliski no visiem uzrunātājiem cilvēkiem neprata neviens.Nonākam vairākos parkos visur palmas, palmas ļoti daudz palmu. Pirmo reizi redzēju kā zied palma, tās galotnē atradās vairāki, milzīgi, balti ziedi. Izstaigājam pilsētas centru un dodamies atpakaļ uz autoostu. Pievakarē esam Alikantē.
7. un 8.diena 01.09. - 02.09. - Alikante, Kauņa, Rīga
Ir pēdējā diena Alikantē, pēcpusdienā jau lidojums uz Kauņu. No rīta pēc brokastīm ejam uz pludmali un katrs pa trīs reizēm izpeldamies(kad vēl tiksim pie tāda silta ūdentiņa), uzņemam pēdējos foto šai braucienā un tad jāiet uz viesnīcu līdz galam sapakoties un doties uz lidostu. Autobus uz lidostu atiet tieši pretī viesnīcai tā kā ērti un ātri aizbraucam uz to. Jālido 4 stundas un tad vēl apmēram 4h ar flybusu uz Rīgu(kopā 8h ceļā). Atpakaļceļu nolemju atvieglot un izdomāju, ka paliksim vienu nakti viesnīcā Kauņā un nākamā dienā brauksim uz Rīgu ar Ecolains autobusu. Tā kā autobus ir 15:00, bet viesnīca parasti jāatbrīvo līdz 12:00, palūdzam vai varam palikt nākamā dienā viesnīcā līdz 14:30. Lietuvieši ir pretīmnākoši un atļauj mums ilgāk izmantot numuriņu, neprasot papildmaksu. Mans vīrs izdomā, ka Kauņā vēlas redzēt augstāko akvāriju sabiedriskajā ēkā Baltijā, kurš atrodas lielveikalā Mega. Akvārijs ir 10 m augsts un 4 m plats. Ūdens apjoms tajā ir 170 000 litri. Un tas ietilpst top 10 no augstākajiem akvārijiem pasaulē. Akvārijs aizņem 2 stāvus, tajā ir 800 tropisko zivju no no Atlantijas okeāna un 6 nelielas haizivis.Koraļi atvesti no Dienvidāfrikas. Neesmu sajūsmā par šo ideju, bet tā kā mēs parasti viens otru atbalstām dodos viņam līdzi. Braucam ar mikroautobusu tālu uz pilsētas nomali, ir vēsi un apmācies, līņā, pēc saulainās Spānijas pavisam nomācošs iespaids. Kad izkāpjam no mikriņa, izrādās ka apmēram 1,5km līdz lielveikalam jāiet kājām, manas nogurušās kājiņas nav priecīgas, pukstot velkos Jānim līdzi. Apskatam akvāriju un dodamies atpakaļ uz viesnīcu.
Pusdienojam viesnīcas restorānā un tad uz ejam uz autoostu, kura atrodas tieši pretī mūsu viesnīcai. Atā Kauņa drīz būsim Rīgā. Ceļojums bija jauks, uzzinājām daudz jaunas informācijas, ieguvām jaunus paziņas, redzējām skaistas vietas - tagad jāgatavojas jaunam ceļojumam...kad tas būs..pagaidām nezinu.
