Sperlonga, Sorrento, Amalfi krasts un Kapri sala, Itālija
|
Dana Budreviča (ex Kūma)
|
24.09.14. – 01.10.14.
Ceļojums bija ilgi gaidīts, jo diezgan ilgu laiku tālāk par kaimiņzemi Igauniju nebijām bijuši. Ceļojuma galamērķis bija rūpīgi jāizvēlas, jo pirmo reizi ceļojumā kopā ar mani un vīru devās arī mūsu mazulis Markuss (7.5 mēneši). Sorrento biju 2007.gada vasarā un toreiz sev apsolīju, ka reiz tur atgriezīšos .Ceļojumam ar mazuli tieši uz šejieni mani iedvesmoja lindatravel.lv ceļojuma apraksts, kur ģimene kopā ar mazuli devās līdzīgā ceļojumā.
Vienā no airBaltic aviobiļešu izpārdošanām tika iegādās biļetes uz Romu (Fiumicino lidostu) no 24.09.14. – 01.10.14. Iepriekš internetā tika rezervēta ekonomiskās klases automašīna FIAT Panda un mazulim auto sēdeklītis auto nomas firmā Europcar. Ierodoties lidostā, diemžēl nācās mainīt plānus, un automašīna tika iznomāta Sixt auto nomā, jo Europcar neņēma pretim mūsu maksājuma kartes (debetkartes), kaut gan līdz šim visur autonomas ņēma pretim debetkartes. Arī Hertz auto noma mums atteica iznomāt automašīnu šī paša iemesla dēļ, līdz ar to automašīnas noma un bērnu sēdeklītis mums izmaksāja par 50 euro dārgāk nekā bija iepriekš plānots. Ceļojumam plāns tika iepriekš izstrādāts, balstoties uz interneta resursiem. Naktsmītnes tika rezervētas booking.com, izvēloties „prātīgs piedāvājums”.
24.09.14.
Ar pēcpusdienas reisu (15:05) lidojām uz Romu (Fiumicino lidostu). Izlidošana kavējās par ~ 40 min. Iepriekš biju nedaudz uztraukusies kā jutīsies mūsu mazulis, bet lidojums gan turp, gan atpakaļ noritēja visnotaļ veiksmīgi. Fiumicino lidosta ir ļoti liela lidosta ar vairākiem termināliem. No Rīgas un uz Rīgu lidmašīnas izlido no T3 termināla. Bērnu ratus gan nodevām, gan saņēmām pie lidmašīnas. Interesanti bija ar bagāžu – nevarējām saprast, kur varam saņemt mūsu bagāžu. Izskatījās, ka arī citi latvieši ir neizpratnē. Terminālā ir vairāk kā 10 bagāžas platformas. Kamēr atradām (ar citu latviešu palīdzību) īsto bagāžas platformu, pagāja krietns laiks. Pēc tam tikai pamanīju, ka ir vēl lielais ekrāns, uz kura tiek ziņots, kur var saņemt bagāžu. Pēc tam pa labirintu labirintiem, sameklējām auto nomu, kur sekoja jau iepriekš aprakstītais kuriozs. Kad iesēdāmies savā fiatiņā, bija jau diezgan vēls, ap 19:00 pēc IT laika. Mums vēl bija jāpaspēj uz lielveikalu (Da vinci market), kas atrodas pavisam tuvu lidostai. Lielveikalā tika iepirkti pamperi un biezeņi mazulim, kā arī pārtika turpmākajām dienām. Cenas ļoti līdzīgas kā Latvijā. Ir pārtikas preces, kas maksā dārgāk nekā pie mums un ir pārtikas preces, kas maksā lētāk nekā pie mums. Tālāk mūsu ceļš ved uz ~ 140 km attālo Sperlongu, kur pavadām pirmo nakti un nākamo dienu.
25.09.14.
Rītu iesākām ar peldi viesnīcas baseinā. Izdevās booking.com „prātīgs piedāvājums” noķert par ļoti labu cenu suite divvietīgo numuriņu 4* viesnīcā Virgilio Grand Hotel. Viesnīca nav pirmā svaigumā, bet pārnakšņošanai viesnīca ir ļoti laba. Par autostāvvietu gan ir jāmaksā, 7 euro. Arī pilsētas nodoklis – 2 euro no cilvēka – nav iekļauts viesnīcas cenā. Brokastu galds ir bagātīgs un pie brokastu galda mūsu Markuss jau izpelnās apkārtējo uzmanību ar savu atraktivitāti. Jāpiemin, ka Itālijā ļoti mīl bērnus un, mēs visu ceļojuma laiku bijām uzmanības centrā.
Sperlonga ir Odiseja piekrastes neliela pilsēta, līdz ar to romantiska. Šauras ieliņas, balti krāsoti nami, tirkīzzila jūra. Šo pilsētu savai atpūtai izvēlējušās daudzas slavenības kā Marlēna Dītriha, Bridžita Bardo u.c Esam vieni no retajiem tūristiem, kas izstaigā vecpilsētu, nelielo ostu un nopeldamies jūrā. Izskatās, ka šeit tūristu sezona ir beigusies, līdz ar to pludmales ir diezgan tukšas, daudzas kafejnīcas/restorāni slēgti, bet tas mūs tieši iepriecina, jo nevēlamies burzmu. Uz Sperlongas galveno apskates objektu – uz imperatora Tiberius villas drupām, grottu un muzeju - gan mēs neaizdodamies, jo lēnām sarodas lietus mākoņi.
Izlemjam doties uz Sorrento pussalu, kur pavadīsim turpmākās dienas. Jāpiemin, ka ceļvežos iesaka apmeklēt arī pilsētas Terračīnu un Gaetu, kas atrodas pavisam tuvu Sperlongai.
Esam rezervējuši apartamentus Moiana ciematā (~ 19 km no Sorrento, ~ 9km no Vico equense pilsētas). Ciemats atrodas kalnos, līdz ar to brauciens līdz apartamentiem ir katra šoferīša izaicinājums. Ceļš ir šaurs, līkumots un ir grūti samainīties ar pretim braucošo automašīnu. Krietnu devu adrenalīna saņēmuši, ieripojam itāļu ģimenes Trombetta mājas pagalmā, kur mūs sagaida trīs draudzīgi suņi un apartamentu saimniece. Saimniece vakariņām mums sagādā picu un pašbrūvēto vīnu. Markuss ar pirmo acu skatienu iekaro saimnieces simpātijas un ir saimnieces mīlulis visas turpmākās dienas.
26.09.14.
Turpmākos rītus brokastis mums ir itāļu garā – svaigi cepta maize, nutella, ievārījums, jogurts, kruasāns un kapučīno. Saimniece mums iesaka savus braucienus plānot tā, lai varam izmantot vilcienu, jo visur ir problēmas ar autostāvietām, tās ir maksas un pārpildītas. Paklausījuši saimniecei tā arī darām. Savu fiatiņu atstājam Vico equense pilsētas autostāvvietā pie vilcienu stacijas (1 euro/h) un dodamies uz Sorrento ar vilcienu (~ 10 min brauciens, biļete 1.30 euro) Jāpiemin, ka Sorrento autostāvvieta maksās no 1.50 – 3 euro par stundu. Sorrento ir kūrorta pilsēta, kurā ir ļoti daudz tūristu. Visvairāk tūristu ir no ASV, Āzijas un Z-itālijas. Lēnā solī izstaigājam galveno suvenīru ielu – tā ir šaura, gājēju iela, kur abās pusēs suvenīru bodītes ir novietojušās viena otrai blakus. Galvenie suvenīri ir viss, kas saistīts ar citronu (cepumi, konfektes ar citrona garšu, citronu liķieris – limončello, trauki, dvieļi, priekšauti ar citrona zīmējumu), kā arī pastas, spageti, garšvielas u.c. Diena iesilst un nolemjam doties jūras virzienā. Baudām skaistos skatus uz Neapoles līci, uz Sorrento ostu (Marina grande) un klintīs ieskautajām ēkām. Visskaistākie skati (arī saulrietā) paveras no publiskā dārza Villa Comunale. Ļoti jauki ir tas, ka ir padomāts par to kā vecāka gadagājuma cilvēki, invalīdi ar ratiņkrēslu un tādi kā mēs – ar mazu bērnu un ratiem, tiks līdz pludmalei. Līdz pludmalei nobraucam ar liftu (1 euro). Lēnā solī dodamies uz ostu, lai izpētītu kā varam tikt uz Kapri salu. Pludmalē ir maz cilvēku – laikam peldēties un sauļoties +25 grādos neviens nevēlas J Publiskā pludmale ir ēnā, sauli ir aizsegusi augsta klints, līdz ar to arī mums nav vēlmes peldēties. Sorrento publiskā pludmale ir ļoti maza, bet ir iespēja sauļoties un peldēties maksas pludmalēs, kur katram sauļoties gribētajam būs gan zvilnis, gan saulessargs.
Izstaigājušies, apēduši pa itāļu saldējumam, nolemjam doties atpakaļ uz Vico equense, kur nododamies atpūtai pie jūras. Mazulis spiedz aiz laimes par silto ūdeni un par kustības brīvību. Ēdot vakariņas savos apartamentos Moiano ciematā, veramies burvīgā saulrietā no mūsu terases.
27.09.14.
Šo dienu nolemjam pavadīt Pompejā (ieejas biļete 11 euro). Arī turp dodamies ar vilcienu. Scenārijs jau zināms – a/m atstājam autostāvvietā pie vilcienu stacijas un ar vilcienu dodamies 20 min braucienā uz Pompeju. Vilciena biļete katram maksā 1.60 euro.
Pompeja ir senās Romas pilsēta, kuru 79.gadā Vezuva izvirduma laikā apraka pelni. Arheologi veica brīnumu, pilsēta tika atrakta un izrādījās, ka tā ir tikpat kā neskarta. Daudzas ēkas, sienu/griestu zīmējumi ir saglabājušies līdz mūsdienām. No 20 000 Pompeju iedzīvotājiem ēkās un uz ielām bojā gāja apmēram 2000 cilvēku. Vairums iedzīvotāju pameta pilsētu līdz katastrofai, tomēr bojā gājušos atrod arī ārpus pilsētas. Tādēļ precīzu bojāgājušo skaitu noteikt nav iespējams. Pompeji iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Mēs izvēlamies Pompeju izstaigāt bez gida. Protams, var izvēlēties ar gidu, biļetes maksa ir dažus eiro augstāka, kā arī var izvēlēties audiogidu. Staigājot pa Pompeju, saprotam, ka esam pieļāvuši nelielu kļūdu – ar bērnu ratiem nudien nav ērta staigāšana pa bruģim līdzīgu segumu, rati bieži vien ir jāpārceļ pāri kādam lielākam akmenim. ~ 3h staigājuši un sauli baudījuši, ieturam pusdienu pauzi un dodamies stacijas virzienā. Ir iespēja arī doties uz Vezuvu 40 min braucienā ar autobusu (ieejas biļete + transfērs = 20 euro), bet karstā saulē un ar mazu bērnu pavisam to nevēlamies, tāpēc vien braucam atpakaļ uz Vico equense un baudām jūru, tikai šoreiz braucam uz citas pilsētiņas pludmali, lai ilgāk varētu baudīt pievakares sauli. Jāpiemin, ka septembrī saule riet nedaudz pēc 19:00.
28.09.14.
Ceļamies agri, lai laicīgi paspētu uz prāmi no Sorrento uz Kapri salu. Domājam arī atstāt automašīnu autostāvvietā pie vilcienu stacijas, bet izrādās, ka tā svētdienās nestrādā. Nākas meklēt citu stāvvietu. Ļoti laicīgi esam Sorrento un bez garas rindas nopērkam prāmja biļetes uz Kapri salu. Sorrento pūš vējš, bet izkāpuši Kapri salā ir karsts, tāpēc dodamies uz netālu esošo pludmali. Labu laiku atpūtušies pludmalē, dodamies baudīt paradīzi zemes virsū.
Kapri sala tiek uzskatīta par vienu no slavenākajām un greznākajām pasaules salām un tās skaistums vienmēr ir vilinājis cilvēkus. Tā ir bijusi gan imperatoru rezidence ar pasakainām villām un klosteru mītnēm, gan arī trimdas vieta. Arī mūsdienās daudzām pasaules slavenībām Kapri salā atrodas villas. Lai arī salu dēvē vienā vārdā par Kapri, patiesībā tā sastāv no divām daļām – Austrumu salu sauc Kapri, bet Rietumu – par Anakapri. Dodamies uz Kapri galveno laukumu (Piazetta). Uz Kapri galveno laukumu var nokļūt četros veidos – ar funikulieri, ar autobusu, ar taksi un ar kājām. Mēs izvēlamies pēdējo variantu, jo mazulis čučēja. Tas bija diezgan liels neprāts, jo šeit nav gājēju celiņu, ielas ir šauras un lielā ātrumā garām traucās balti kabrioleti – takši. No galvenā laukuma paveras panorāmas skats uz Solaro kalnu, jūru un Išijas salu tālumā. Baudot panorāmu, pasūtām aukstu alu tuvējā restorānā. Esam taču pelnījuši J Tālāk mūsu ceļš ved uz Augusta dārzu (ieeja 1 euro). No kura paveras burvīgs, fototapetes cienīgs skats uz Faraglioni klintīm. Dvēsele līksmo par dabas veidoto skaistumu un Kapri salas neizdibināmo mieru, kaut tūristu kņada ir it visur. Ir jūtams patīkams nogurums, dodamies ar autobusu uz Anakapri (Kapri – Anakapri biļete maksā 1.80 euro), kur mums ir rezervēta viesnīca.
Ceļš uz Anakapri ir adrenalīna pilns – pa tik šauru ceļu vēl nebijām braukuši. Ar gps palīdzību atrodam ceļu uz mūsu viesnīcu (Hotel Bussola). Nesteidzīgā solī, baudīdami Anakapri klusumu, dodamies uz to. Par pieņemamu cenu tika norezervēts divvietīgs numuriņš ar balkonu booking.com „prātīgs piedāvājums”. Jāpiemin, ka Kapri salā ir dārgas viesnīcas un ne tikai viesnīcas; suvenīri ir divas reizes dārgāki nekā Sorrento, arī restorāni, taksometra pakalpojumi ir neizsakāmi dārgi u.c. Kaut mūsu viesnīcai ir tikai 3*, apkalpošana ir 5* līmenī. Viesnīca ir ļoti jauka, ar marmora grīdām, jūtama senatnes aura, no viesnīcas terases paveras skats uz jūru. Viesnīca piedāvā arī privāto transfēru uz Anakapri centru (iekļauts viesnīcas cenā), kā arī organizē ekskursiju tūri uz Azzurro grotta.
29.09.14.
Izmantojam viesnīcas pakalpojumu – transfēru uz Anakapri centru, lai dotos ar pacēlāju uz Solaro kalnu (pacēlāja maksa 10 euro), kas ir Kapri salas augstākais punkts (589 m v.j.l.). No kalna virsotnes paveras neaprakstāms skaistums uz tuvāku un tālāku apkārtni. Protams, ir redzamas arī Faraglioni klintis. Elpa aizraujas no skaistuma. Kalna virsotnē ir arī kafejnīca. Jāpiemin, ka var izvēlēties arī pārgājiena taku un kalnā uzkāpt nevis doties ar pacēlāju.
Tālāk mūsu ceļš ved uz Villa San Michele (Ieeja 7 euro). Ar Villa San Michele saistās slavenā zviedru ārsta vārds Axel Munthe. 1887. gadā viņš iegādājās īpašumā Villa San Michele, kurā atradās drupas un, kuru vēsture saistījās ar Senās Romas laikiem. A. Munthe aizrāvās ar šīs vietas vēsturi, viņš organizēja darbus vēsturiskās vietas atjaunošanai un labiekārtošanai. Šim darbam viņš veltīja lielu daļu no sava turpmākā mūža. Villa bija Axel Munthe sapņu māja. Axel Munthe ir teicis: „Manai mājai jābūt atvērtai saulei, vējam un jūras dziesmai, kā grieķu templim un visur jābūt gaismai, gaismai, gaismai!”. Atgriežoties Zviedrijā, A.Munthe uzrakstīja slaveno darbu „Stāsts par Sanmikelu” (1929.g.), kura ir izdota gandrīz 50 valodās un ir viena no lasītākajām grāmatām pasaulē. Villā ir apskatāmas visas izdotās grāmatas un pārsteidzošākais bija tas, ka latviešu valodā tā ir izdota 4 reizes.
Pēc villas apskates dodamies atpakaļ uz Kapri ostu (Marina Grande). Turp nokļūstam ar autobusu (1.80 euro). Plāns ir doties braucienā apkārt salai, bet par cik mazulis ir iemidzis, nevēlamies viņu modināt. Izmantojam laiku un nododamies peldēm jūrā. Kad mazulis ir pamodies un dūšīgi paēdis, dodamies braucienā apkārt salai. Diemžēl uz zilo grottu jeb Grotta Azzurra vairs neved, jo pēcpusdienas saulē skats vairs nav tik aprakstāms. Kā mums teica viens itāļu tūrists, visskaistāk un ērtāk zilo grottu esot apmeklēt agri no rīta. Kas ir zilā grotta? Zilā grotta jeb Grotta Azzurra ir jūras ala klintī. Zilā gaisma grottā rodas no dienas gaismas, kas ieplūst no grotas ieejas. Tieši Zilā grotta un Villa San Michel ir Kapri salas apmeklētākās vietas. Brauciens apkārt salai ir iespaidu bagāts, ir interesanti vērot kā viss izskatās no jūras puses. Kuģīša gids pastāsta arī par ievērojamākajām vietām uz salas un tās apkārtnē. Fotoaparāts ir visu laiku ieslēgts, un salas skaistums tiek iemūžināts ļoti daudzās fotogrāfijās.
Ir laiks doties atpakaļ uz Sorrento, bet vēl gribas uzkavēties. Kapri sala ir tā vieta, kur noteikti es vēlētos vēlreiz atgriezties. Mums ar divām dienām šajā noslēpumainā salā bija par maz.
30.09.14.
Pēdējā diena Itālijas Dienvidos solās būt karsta, līdz 30 grādi. Neesam vēl apskatījuši Rufolo villu, Pozitano un Amalfi pilsētas. No Sorrento kursē sabiedriskais transports (autobuss) uz Amalfi piekrastes pilsētām, savukārt no Amalfi kursē autobuss uz Ravello. No Sorrento kursē arī prāmis uz Pozitano un Amalfi. Mēs šoreiz iesēžamie savā fiatiņā un dodamies pa klintīs izcirstu serpentīnu uz Ravello ciemu. Ja es vēl vakar domāju, ka mani vairs nespēs pārsteigt šodiena, tad es kļūdījos. Ainavas, kas paveras no braucamā ceļa, ir gleznas vērtas. Nemitīgi var iesaukties: „Ak, cik skaisti!”. Pa ceļam ir izveidoti vairāki skatu laukumi, arī mēs kādā no tiem piestājam. Jāpiemin, ka nav viegli pārvietoties ar automašīnu, jo satiksmi apgrūtina ceļa malās novietotās automašīnas un sastrēgumi. Dienvidnieki brauc bez ceļu satiksmes noteikumiem. Netiek ievērota ne stop zīme, ne nepārtrauktās līnijas, ne apstāties/stāvēt aizlieguma zīmes u.c.
No saviem apartamentiem līdz Ravello ciemam nokļūstam apmēram 2h, kaut gan attālums ir tikai ~ 50km. Ravello ciematā galvenais apskates objekts ir Villa Rufolo (ieeja 5 euro). Villa ir uzcelta 13.gs., un tas ir nozīmīgs kultūrvēsturiskais piemineklis mūsdienās. 1880.g. villu apciemoja slavenais komponists Rihards Vāgners, kuru iedvesmoja skaistais villas dārzs un villas gaisotne. Mūsdienās ik gadu tur notiek komponista koncerti. Ravello ciemā valda omulīga gaisotne, galvenajā laukumā dzied ielu muzikanti, tūristi lustējas āra kafejnīcās Pavisam negribas atstāt šo pievilcīgo ciematu. Bet ir laiks doties tālāk.
Mūsu ceļs ved uz Amalfi pilsētiņu, kur klintī izveidotā autostāvvietā novietojam savu fiatu un dodamies pludmales virzienā. Ūdens ir veldzējošs, mazulis omulīgi spēlējas ar akmeņiem, nesteidzīgi varam vērot jahtu un prāmju satiksmi jūrā. Apskatām arī galveno suvenīru ielu Amalfi pilsētā.
Vēl ir vēlme iegriezties Pozitano pilsētiņā, kura ir viena no visvairāk iemūžinātajām pilsētām uz dažādām pastkartēm, tūrisma ceļvežiem utml. Diemžēl ir jau diezgan vēls, un pilsēta ir ietinusies dūmakā. Līdz ar to ir noslēdzies mūsu sapņu ceļojums, rīt dodamies mājup.
01.10.14.
Ceļamies agri, lai mērotu atpakaļ ceļu uz Fiumicino lidostu Romā. Aptuveni 3.5h pavadām ceļā, lielākoties braucam pa autobāni (~16 euro). Pirms lidojumam vēl iegriežamies Da Vinci lielveikalā, kur vēlamies iegādāties šo to jaunu mūsu drēbju skapim. 18:05 izlidojam uz Rīgu, mazulis ir nedaudz kašķīgs, jo nāk miedziņš. Blakus sēdošā tante, kura atgriežas Latvijā no mazbērnu apciemošanas Itālijā, izklaidē mūsu kašķīgo mazuli. Pa visiem trim mums izdodas viņu aizmidzināt un varam gremdēties atmiņās par skaisto ceļojumu.
Ja kādam ir jautājumi par ceļojuma maršrutu, izmaksām u.c., rakstiet vēstules, palīdzēšu ar padomu.
