Rokišķu siera ceļš un ceļojums Kosmosa pasaulē
|
Vita Puriņa
|
Pirms pāris nedēļām pamanu piedājumu 4.oktobrī doties vienas dienas izbraucienā uz Rokišķiem un Etnokosmoloģijas muzeju Molētā. Informācija par šo muzeju mani ir jau ieinteresējusi agrāk, nosūtu šo informāciju draudzenei - nu, protams, mēs braucam!
Agri no rīta autobusā izraisās mazs ķīviņš - pazudusi 10.numurācijas sēdvieta, 9-tajai seko 11-tā. Vietas pietiek visiem, bet ir izjukusi aritmētiskā secība. Dažas kundzes spītīgi atsakās sēdēt ne taja vietā, kas noradītas sarakstā :@ Par laimi, mūsu foršais gids Vitauts prot atrast kopīgu valodu ar visiem.
4.oktobrī, kad visu Latviju ir aptvēris lielais vēlēšanu bums, mēs dodamies ceļā. Apstājamies Iecavā pie vēlēšanu iecirkņa, un tie, kas nav paspējuši izpildīt savu pilsoņu pienākumu, dodas to izdarīt. Es paspēju savu balsi vēl vakar nodot "glabāšanā", tapēc mierīgi varu padzert savu rīta kafiju :)
Pirmā vieta, kur dodamies, ir Rokišķu pilsēta. Pilsēta rakstos pirmo reizi minēta 1499. gadā. Pilsētas tēlu sākot ar 18.gs. otro pusi veidojuši novada īpašnieki grāfi Tīzenhauzeni, kas uzbūvējuši sev greznu muižas ansambli, pilsētas centrālo laukumu un baznīcu laukuma malā. Šodien Rokišķi ir jauka mazpilsētiņa ar savām tradicionālajam vērtībām. Stāvot pilsētas centrā zem pieminekļa Arkas, kas uzcelts 1999.gadā sakarā ar Rokišķu 500 gadu jubileju, uz vienu pusi paveras Neatkarības laukums un Sv.Mateja baznīca, uz otru - Rokišķu pils ansamblis. Šodienas ekskursijas plānā ir Rokišķu pils, tāpēc, pa garu aleju dodamies uz pilsmuižu.
Rokišķu pilsmuižas ansamblī ir 19 ēkas, liels parks un vairāki dīķi. Šodien pilī ir iekārtots muzejs, kurā ir daudz ekspozīciju - sākot no seniem laikiem līdz mūsdienām. Pilī ir saglabājušas arī autentiskas mēbeles. Kad 40-jā gadā tika pasludināta pils nacionalizācija, to piemeklēja visu nacionalizēto muižu liktenis - tajās tika ierīkotas labākajā gadījumā skolas, sliktākajā - noliktavas. Rokišķu muiža tika pārvērsta par graudu glabātuvi, kas zināma mēra paglāba pils mēbeles - graudu glabāšanai bija vajadzīgas sausas telpas. Tagad muzeja fondos glabājas tūkstošiem eksponātu ar kultūrvēsturisku nozīmi, no kuriem daudzus muzejam ir dāvinājuši vietējie iedzīvotāji.
Tālāk mūsu programmā ir izzinošs pasākums - Siera ceļš. Rokišķi ir slaveni ar saviem sieriem, viņu siera ražotne ir lielākā Baltijā. 70% produkcijas tiek eksportētas. Piena siera ražošanai pašā Lietuva vairs nepietiek, tiek iepirkts arī no Latvijas un Igaunijas. Pēdēja laika ES sankcijas pret Krieviju ietekmējušas arī Rokišķu produkcijas noietu, bet risinājums jau ir atrasts - apstādinātas tās līnijas, kas ražo produkciju ar mazu realizācijas termiņu, un palielinātas tās, kurām lietošanas laiks ir ilgāks, kā arī tiek meklēti jauni noieta tirgi.
Degustācijā mums tiek piedāvāti 4 veidu sieri - mozarella, parmezānas, biezpiena un Rokišķu. Mozarellu degustējam ar tomātiņiem, parmezānu ar sarkanvīnu, Rokišķu ar maizīti, biezpiena ar zemeņu džemu. Pēc degustācijas notiek balsošana - kurs siers ir bijis gardāks.Tad, pēc tā, kuram kurš siers garšojis vislabāk, tiek raksturots cilvēks. Mozarellu izvēlējušies maigas dabas cilvēki ar plašu dvēseli. Parmezānu - gardēži ar dzīves pieredzi. Biezpiena sieru - cilvēki, kas nekad nepametīs savu dzimto vietu (šim sieram ir ļoti īss realizacijas termiņš). Bet, tiem, kuri par savējo atzinuši Rokišķu sieru ( pēc garšas līdzīgs Krievijas sieram), jāpaliek Rokišķos! :D
Nobeigumā noskatamies video par siera ražotni, tiekām pacienāti ar piparmētru tēju un mūs jau gaida nākamais dienas apskates objekts - Etnokosmoloģijas centrs Molētā. Ceļš no Rokišķiem līdz Molētai ir apmēram simts kilometru, pa ceļam baudām skaisto rudens dienu Aukštaitijas reģionā, un drīz jau esam klāt.
Etnokosmoloģijas muzejs ir VIENĪGAIS TĀDA VEIDA MUZEJS PASAULĒ! Muzeja misija ir parādīt cilvēces saikni ar Visuma procesiem un kosmisko pasauli. Muzejā mūs sagaida gids ar latvisku vārdu Valdis, un mēs dodamies izprast SAVU saikni ar kosmosa pasauli. :D
Muzeja ēkas arhitektūrā atspoguļojas kosmosa un Pasaules koka simbols. Šā koka saknēs – pazemes galerijā, kas atrodas uz pakalna, izveidota ekspozīcija, bet kalna virsotnē pa koka stumbru uz torni jāuzkāpj debesīs.
Savu ceļu sākam no pazemes galerijām, kur tumsā pa izgaismotam kāpnēm dodamies izzināt Visumu. Ceļs ved augšup, pēc noteikta pakāpienu skaita ir stāvs ar ekspozīciju - sākot no tā, kā senās tautas uztvēra savu saistību ar Kosmosu līdz mūsdienu astronomijas sasniegumiem. Uzzinām, ka līdz Mēnesim ar gaismas ātrumu var nokļūt sekundes laikā, ka visaugstākais kalns mūsu galaktikā atrodas uz Marsa - 25 kilometri, paturam rokā īstu meteorītu - plaukstas lieluma akmens sver 1,2 kg, uzzinām par Visuma notikumiem mērogā 14 miljardi gadu pret 1 gadu, pakontaktējamies ar citplanētieti, uzzinām, ja astronomiskie atklājumi tiks veikti tādā pašā ātrumā kā līdz šim, pēc gadiem divdesmit ir iespējams kontakts ar citām civilizācijām, un beigās uzzinam, ka varam dzīvot mierīgi - pasaules gals būs tikai pēc 4 miljardiem gadu, kad Saule beigs pastāvēt un uzsprāgs. (sun) :@ Neliels mierinājums, ka no sākuma viņa aprīs citas planētas... :D
Noskatāmies filmu, kurā ir iespējams iejusties citplanētieša ādā, kurš meklē ceļu uz mūsu galaktiku, un tad jau lifts mūs izved virszemē un aizvizina uz 14.stāvu. Liels stikla kupols, vizuāli nedaudz atgādina Berlīnes Reihstāgu, tikai mazāki izmēri. No augšas paveras fantastisks skats uz Aukštaitijas pakalniem, mežiem un ezeriem, kā arī redzams kaut kas līdzīgs Stounhendžas akmeņu krāvumam - izrādās, no Lietuvas akmeņiem tiek veidotas Saules sistēma, šobrīd vēl tapšanas stadijā, bet būs iespaidīgi. Augšā esot ļoti laba akustika, bieži notiekot dzejas vakari un koncerti rietošas saules fonā. Muzejs joprojām pilnveidojas, plāni ir lieli un grandiozi, lai veicās, labprāt te atgrieztos vēl kādreiz.
Muzejs atrodas apmēram 20 kilometrus no Molētas pilsētiņas. Molēta mūs jau gaida iepriekš pasūtītie cepelīni - kā tad nu Lietuvā bez tiem! (lick)
Atpakaļceļā uz īsu brīdi piestājam Paņevežos, īsa apskrējiens ap Paņevežu teātri, veikalā pēdējie liti tiek apmainīti pret Rokišķu sieru, Utenas desu un Kauņas konfektēm - drīz jau viņi arī būs mūsu valūtas zonā :( . Kasierei divreiz litu vietā mēģinu iedot eiro, makā kaut kā samaisījušies, nez kāpēc neņem :D Skatoties uz Lietuvas cenām, saprotu, ka mūsējās ir tomēr cēlušās... :(
Pavadīta ir lieliska sestdiena un tad jau ceļš mājup! :) ;)
Bildes galerijā.