Bangkoka; Pataija; Koh Chang - Karaļa zeme, elle un paradīze

  • 11 min lasīšanai
  • 40 foto
Bangkoka No Kuala Lumpuras ar Lufthansa milzīgo Boingu pārlidojām uz Bangkokas starptautisko lidostu (par laimi, tajā brīdī vēl vietājā premjera pretinieki to nebija ieņēmuši). Bangkokā esam jau otro reizi, attiecīgi, nekādu milzīgu pārsteigumu šeit jau vairs nebija. Lai gan, ļoti labrāt devos to apskatīt vēlreiz. Bangkoka ir 22.lielākā pilsēta pasaulē. Tajā dzīvo 9 miljonu iedzīvotāju, taču, kopā ar visiem iebraucējiem tajā uzturas aptuveni 16 miljoni. Interesanti ir tas, ka Bangkokas pilnais nosaukums, ko ir devis karalis Buddha Yodfa Chulaloke, ir “Krung Thep Mahanakhon Amon Rattanakosin Mahinthara Yuthaya Mahadilok Phop Noppharat Ratchathani Burirom Udomratchaniwet Mahasathan Amon Piman Awatan Sathit Sakkathattiya Witsanukam Prasit”. Tulkojumā tas nozīmē - “Enģeļu pilsēta, lieliska pilsēta, mūžīko dārgumu pilsēta, varenā Dieva Indras pilsēta, lielā pasaules galvaspilse’ta apdāvināta ar deviņiem lieliskiem dārgumiem, priecīgā pilsēta, … (apnika tulkot)… ko uzbūvējis Vishnukam”. Interesanti, ka skolās skolniekiem ir jāiemācās šis garais nosaukums un jāprot izskaidrot, taču, reti kurš vietējais var pateikt, kāds ir šis pilnais nosaukums un nerunājot jau par tulkojumu, kurš parasti izbeidzas ar salikumu “Enģeļu pilsēta”. Bangkoka ir miiiiilziiiiga pilseeta! Un, šausmīgi neloģiska pilsēta. Šeit nav kaut kāda vienota centra vai viegli saprotamas loģikas. Debesskrāpis var būt iecelts starp kaut kādām mazām būdiņām - visur ir viss. Vienīgais saprotamais pieturas punkts ir upe Chao Phraya, kas stiepjas cauri visai Bangkokai. Bangkoku mēdz saukt arī par Austrumu Venēciju, jo šeit ir ļoti attīstīta laivu satiksme. No upes galvenās upes visapkārt stiepjas daudzi kanāli, kas ir kļuvuši par intensīvu satiksmes plūsmu. Kanālu malās ir gan skaistas celtnes, gan noplukušas, uz pāļiem stutētas būdeles. Uz ūdens šeit notiek viss - Bangkokā ir arī liels peldošais tirgus, kur visa tirdzniecība notiek no laivām, kā arī pircēji ir laivās. Interesanti, ka Bangkoka ir tikai 2 metrus virs jūras līmeņa. Attiecīgi, šeit visai bieži ir novērojami plūdi. Vēl no tūristu apskates objektiem apmeklējām Zelta Budas templi, Karaļa pili, kā arī īpašo Budu ar dārglietu mētelīti vairāku miljonu USD vērtībā. Šo budu 3x gadā pārģērbjot pats Taizemes karalis (kas šeit ir ļoti cieņā). Katrs pārģērbšanas mirklis nozīmē jauna gadalaika sākumu. Šobrīd Buda ir pārģērbts pēclietus sezonas drēbēs. Taizemē uzskata,ka viņiem ir tikai 3 gadalaiki - vasaras (sauss un karsts) gadalaiks, lietus sezona (karsts un slapjš) un pēclietus sezona (vienkārši karsts un pietiekoši mitrs). Patiesībā, laiks no novembra vidus līdz februārim ir vispateicīgākais Taizemes apmeklējumam, jo ir saprātīgi karsti un nelīst. Vēl no jautriem piedzīvojumiem jāpiemin vietējā sex šova apmeklējums. Kā vēlāk Pataijā noskaidrojām - mēs, izrādās, esam redzējuši to, ko viņi sauc par “Ping-Pong show”. Tas ir ļoti dīvains šovs, kur ik pēc ~3-5 minūtēm nāk kāda cita meitene uz skatuves un ar saviem daiļumiem, ko parasti izmanto citām lietām, vai nu pūš sveces, šauj balonus, met galda tenisa bumbiņas stikla krūkā, velk ārā metriem garas lentas un pat žiletes… Jāsaka, kā ir - nekas seksīgs tur nebija, bet vienreiz paskatīties varēja. Pēc tam sekoja nakts tirgus apmeklējums un ārprātīgais brauciens no tirgus uz viesnīcu! Kāpēc ārprātīgs? Izdomājām, ka Bangkokā ir jāpamēģina izbraukt ar viņu īpašo taksi - Tuk-Tuku. Tuk-Tuks ir 3-riteņu mopēds, kura aizmugurē var ērti iekārtoties divi cilvēki. Attiecīgi, pie nakts tirgus nolīgām 4 Tuk-Tukus un lecām visi iekšā. Kā vēlāk uzzinājām, viens no mūsu līdzbraucējiem bija pateicis sava Tuk-Tuka šoferim, ka samaksās 50 batus (~80 santīmi) vairāk par nolīgto, ja viņš aizvedīs viņus līdz viesnīcai pirmos. Bet, katram Tuk-Tuka šoferim laikam kaut kur iekšā sēž “šumahers” un attiecīgi, mēs visi 4 ārprātīgā ātrumā nesāmies pa Bangkokas ielām līkumojot starp automašīnām un autobusiem, abraucot tos no visām iespējamajām pusēm… Tajā mirklī domāju - kaut mēs dzīvi nonāktu viesnīcā… Good guys go to Heaven, bad guys go to Pattaya… (uzraksts uz populārākā Pataijas T-krekla) Pataijā pārsvarā visi staigā divatā vai trijatā. Un, šis sadalījums ir eiropietis + tajiete vai eiropietis + 2 tajietes. Bet ir reizes, kad pagadās arī skumjš eiropietis + dusmīga eiropiete… Būtībā, Pataija ir sociāls eksperiments pludmalē. No tūkstošiem baseinu līdz neona gaismām Walking Street, Pataija piedāvā visu, ko vien vēlies. Bet, visvairāk, tā ir vīriešu EGO terapija - “You sexy man” tiek uzsaukts jebkuram, kas vismaz attāli atgādina vīrieti… Nenoturēšos, un ierakstīšu 10 populārākos tajiešu izteicienus un to angļu nozīmi, kas minēti grāmatā “Porn unlimited”: * Hello sexy man (pay my bar fine)
 * How long you stay Thailand? (how much money can I get out of You)
 * I only work here one week (I’m lying bitch)
 * I love you long time (I will love you until your money runs out)
 * I send money to my mama - I give money to my Thai boyfriend
 * When You come back Thailand? - when can I get some more money out of you
 * I wait for you come back Thailand - I wait for my next bar fine
 * Today my birthday - I was born on a Monday, today is Monday
 * I will write to you - my bank account details are…
 * That man not good heart - he only gave me 500 baht last time OK, bet patiesībā, Pataija atrodas 150km, jeb 2 stundas no Bangkokas. Pataija ir 15 km gara un ir izvietojusies jūras malā (līdzīgi, kā mūsu Jūrmala). Tā ir pilna ar viesnīcām, viesnīcām un vēlreiz viesnīcām. Lielas, mazas, greznas, paplukušas - viesnīcas ir visur. Līdz 1960. gadam Pataija bija vienkārša zvejnieku pilsētiņa, līdz Bangkokas iedzīvotāji sāka to izvēlēties, kā vīkenda atpūtas vietu. Vjetnamas kara laikā blakus Pataijai tika uzbūvēta ASV armijas lidosta (starp citu, šobrīd tur nosēžas pasažieru lidmašīnas, kuras boikota dēļ nevar nosēsties Bangkokas lidostā) un, attiecīgi, armijnieki lielos apjomos sāka apmeklēt Pataijas veikalus, bārus un hoteļus. Šodien Pataijā ir ko darīt visiem - te var droši braukt ar bērniem, doties ūdens izpriecās, vienkārši gozēties saulītē un apmeklēt lielisko tajiešu kāju, ķermeņa vai eļļas masāžu. No 9:00 vakarā līdz pat rītam, notiek aktīva nakts dzīve bāros, naktsklubos, kabarē šovos un diskotēkās. Mūsu hotelis atrodas jūras krastā, taču, pietiekoši patālu (15 min ar taksi) no centra. Taču, taksis šeit ir pietiekoši lēts - brauciens no mūsu hoteļa maksā nedaudz virs 2Ls. Takši Pataijā ir interesanti - tjipa ar kravas kasti, kurai ir jumtiņš. Kravas kastē ir 8 vietas - automašīnas ir Datsun un Isuzu, taču, attāli līdzīgas Latvijā sastopamajiem Mitsubishi L200 un Toyota “kraviniekam” (aizmirsu, kā to sauc). Pataijas centrs ir tā vieta, kur var nogaršot visu, ko vien vēlies - tārpus, siseņus, vardes, lobsterus, krabjus, u.t.t. Mūsu grupas biedri arī to darīja, man kaut kā “nepavilkās”… Ēšana Taizemē ir lēta - normālā krogā apēdot rīsus ar riekstos un medū ceptu vistas gaļu un piedzerot ūdeni, būs jāšķiras no ~1,50Ls. Taču, daži mūsu grupas biedri bija paēduši arī par 50 santīmiem. Krutos krogos par vakariņām ar alkoholu parasti nav jāmaksā vairāk par 8Ls uz cilvēku. Protams, šeit nav runa par krogiem ar meitenēm - tur mazā alus bundžiņa var svārstīties no 1,80Ls līdz 5Ls. Piedevām, tur nepakautrēsies uzprasīties arī uz dzeramnaudām katrai bundžiņai un, visticamākais, pie galda pienākusī trūcīgi ģērbtā (vai varbūt kailā) meitene arī pratīs uzprasīties uz savu “devu”. Pataija ir pilna ar transvestītiem. Tu vari mierīgi iet pa ceļu un ieraudzīt skaistuli ar smukām krūtīm, garām kājām, uzmaidīt viņai un viņa tev atbildēs… ļoooti zemā altā (zema sieviešu balss) - Hello sexy man! Come on! Un, tajā mirklī gribas neatskatoties laisties, uz ko nopakaļus dzirdi - Hey man! Come back! Attiecīgi, Pataijā ir arī divi transvestītu šovi - Alcazar un Tiffanys show. Lai vai kāda attieksme būtu pret transvestītiem, taču, būt Pataijā un neaiziet uz kādu no šiem šoviem - nevar. Mēs bijām pagajušo reizi un bijām arī šoreiz. Jāsaka, ka līmenis ir ļoti audzis. Tās “sievietes” tiešām arī dejo kā sievietes un ir skaistu “sieviešu” ir vēl vairāk, savukārt, puicisku “meiču”, ir palicis stipri mazāk. Lai vai kā, viens ir skaidrs - Pataijā ir jāuzmanās no svēšām, skaistām sievietēm ar palielu pēdas izmēru un kas runā nedaudz zemākā balsī, kā vajadzētu… Labi, pietiek par naudu un seksu, labāk par kaut ko “skaistu”! Apmeklējām krokodiļļu fermu, kur šie briesmonīši ir kaudžu kaudzēm. Katram apmeklētājām ir iespēja tos pabarot (ar nopērkamiem gaļas gabaliem), kā arī noskatīties šovu, kur divi puiši tos staipa aiz astēm, bāž rokas rīklē un galvu mutē, kā arī cilā šurpu turpu. Pēc tam nepalaidām iespēju pagaršot krokodiļu gaļu! Mēs ar sievu pasūtījām krokodila barbekjū. Viena liela porcija garšīga bārbekjū maksāja 500 batus (8Ls). Garšoja krokodils pēc… krokodila. Nedaudz tā kā uz vistu, nedaudz uz cūku, nedaudz uz vēl kaut ko. Citiem vārdiem sakot - kā jau krokodils. Apmeklējām arī ļoti skaisto Nongnooch Tropical Garden & Resort, kur ir gan orhideju dārzs, gan dažādi citi dārzi - ļoooti jau skaisti un iespaidīgi. Pilnam komplektam vēl bija iespējams apskatīties Tajiešu nacionālo šovu un zīloņu šovu. Par pēdējajiem jau otru reizi esmu patīkami pārsteigts - iemācīt zilonim braukt ar velosipēdu, mest šautriņas, spēlēt basketbolu un futbolu - tas ir tiešām skaisti un pārliecinoši. Vēl varētu parunāt par masāžām. Thai masāža ir ieguvusi plašas atskaņas visā pasaulē, jo lai nu ko, bet masēt mazās, tumšās rociņas māk vienkārši perfekti. Attiecīgi, masāžas salons ir gandrīz vai uz jebkura stūra un par 250-300 batiem (4-5Ls) katrs var izvēlēties sev sirdij un ķermenim tuvāko mašāžas veidu - tundu garu, relaksējošu kāju masāžu, Thai masāžu (spēcīgas masāžas piekritējiem) vai eļļas masāžu (viss ķermenis no augšas līdz apakšai tiek izmasēts ar maigu, viegli smaržīgu eļļu. Protams, ir pieejamas arī cita veida masāžas, bet šīs ir populārākās. Tā kā es īsti neesmu masāžu cienītājs, tad sākotnēji gāju tiem ar līkumu, līdz vienu vakaru sieva pierunāja izmēģināt eļļas masāžu, kas “man varētu patikt”. Jāsaka, patika ar! It sevišķi tās maigās Taizemes meitenes rokas… Otrā vakarā gan man pagadījās “maigs puisis”… Bet, kam negadās. Nu, un vēl pieminēšanas vērts ir Pataijas (Taizemes) tirgošanās paradumi. Kaulēšanās, kaulēšanās un vēlreiz kaulēšanās. Lielākoties, precēm nav klāt cenas. Ja pārdevējs nosauc, piemēram, 500 batus, skaidrs, ka kaulēšanos var sākt no kādiem 200-250 batiem. Attiecīgi, lielākoties, izdodas tikt pie iekārotās mantas par aptuveni 300 batiem, kas vairāk vai mazāk atbilst normālai cenai. Šeit gan nav runa par pārtikas veikaliem un firmas precēm. Tur visam ir sava cena, un ja izdodas no kādas firmas preces nokaulēt 10-20% - tas jau ir daudz. Mēs ar sievu iepirkām Adidas apģērbus un apavus tenisam par normālu (priekš Taizemes) ciparu, taču, pārdevējs nebija ar mieru atlaist vairāk, kā 10%, visu laiku atgādinot, ka tas ir “New model”! Protams, nevajag jau aizmirst, ka šeit jau pilna cena šiem apģērbiem un apaviem bija par 30-50% lētāka, kā pirms tam biju redzējis Latvijā. Piedevām, tas bija Adidas firmas veikals… Koh Chang - Welcome to Paradise Aptuveni 315km no Bangkokas uz Kambodžas pusi atrodas otra lielākā Taizemes sala (aiz Puketas) - Koh Chang. Tā ir pilna ar augstiem kalniem, tropiskiem mežiem, kuri ir upju un ūdenskritumu avots. Dzīve šeit rit tikai pašā jūras krastā un vienīgais ceļš ved apkārt salai. Salas kreisā puse ir “skaistā puse” - šeit no krasta redzamas daudzas mazas saliņas, veidojot ļoti skaistus skatus. Attiecīgi, šis krasts ir kā nosēts ar daudzām viesnīcām, restorāniem, veikaliņiem un tirdziņiem. Šeit rit dzīve! Salas otra - labā puse, salīdzinoši, ir pilnīgi tukša. Salīdzinājumam - Koh Changas kartē kreisajā pusē ir atzīmētas 46 viesnīcas un Bungalo, labajā pusē tikai 5! Un tie paši pašā labās puses salas apakšā, skaistā līcītī. Pārējajā labās malas pusē var atrast dažas kafejnīciņas, skolas, nelielus Bungalo, galveno Koh Chang slimnīcu, policijas nodaļu… tas arī aptuveni viss. Dzīvojām mēs vienā no lepnākajām Kočangas viesnīcām - Amari Emerald Cove Resort. Tam bija gan plusi, gan mīnusi. Pie plusiem var pieskaitīt skaistu viesnīcu, augstu servisu, ļoti labas brokastis, ērtus nummuriņus, un lielisku pludmali. Nu, vēl varbūt vietējo Taizemiešu apbrīns, kad uz jautājumu par dzīvesvietu atbildi, ka esi apmeties “Amari”. Tas nozīmē, ka esi ļoooti biezs. Pie mīnusiem - cenas visam, kas nav iekļauts cenā! Ja garšīgas pusdienas/vakariņas ar visu alkoholu ārpus viesnīcas mēs ēdām par 400-600 batiem (6-10Ls) uz pāri, tad mūsu viesnīcā ko līdzīgu piedāvāja par 3500 batiem (56Ls) uz pāri. Piedevām, ja vēlies šīs varaņas baudīt nevis viesnīcas restorānā, bet pie romantiska galdiņa jūras krastā - pievieno vēl 1000 batus (16Ls) rēķinam! Tas pats attiecas uz masāžām, kuras ārpus viesnīcas bija par tiem pašiem 250-300 batiem. Vienīgais, ko izmantoju no viesnīcas servisiem bija wi-fi internets nummuriņā, kuru varēja uz 2 diennaktīm iepirkt par 482 batiem (7,70Ls). Pilnam komplektam jāpiemin, ka laba alga Taizemē skaitās 10000 bati (160Ls). Ja Pataijā galvenais pārvietošanās līdzeklis bija taksis, kas maksāja salīdzinoši mazas naudiņas (150 bati (2,40Ls) no nomaļās viesnīcas līdz centram un 20 bati (0,32Ls), ja mazs gabaliņš pa centru), tad šeit gandrīz obligāts ir mopēds. Šeit pārsvarā pieejami 150m2 modeļi, jo lai divi uz tā sēdošie cilvēki varētu uzbraukt šejienes stāvajos kalnos, ar švakākiem nav ko darīt. Labus Honda, Suzuki, Yamaha mopēdus var izīrēt uz diennakti par 250 batiem (4Ls). Degviela tiek tirgota viskija pudelēs un maksā 30 batus (0,48Ls) par pudeli. Un, ar vienu pudeli var nobraukt aptuveni 20km. Es rēķināju, ka man sanāk aptuveni 2Ls uz 100km. Kopumā par 8 dienām, ko šeit nodzīvojām, nobraucu kādus 400km Ko šeit var redzēt? Pirmkārt jau ļoooti skaista sala un vienreizēji skati. Ir tā, ka elpa aizraujas, uzbraucot augstākā kalnā un to vien gribas redzēt, kā gleznaino jūras krastu. Sabijām pāris ūdenskritumos, pie kuriem jālien cauri brikšņiem, taču, skats un dzidrais ūdens ir fantastiski. Palmas, brīvā dabā klejojoši mērkaķīši, ļoti garšīgi vietējie ēdieni, siltums, skaitās krāsas un vienreizējie saulrieti. Koh Changa ir vieta, kur lieliski var uzlabot savas mopēda braukšanas spējas, jo līdzenu un taisnu ceļu šeit ir maz. Normālā kārtā ir jārēķinās ar daudziem līkumiem, augstiem un stāviem kalniem, kā arī ar pietiekoši intensīvu satiksmi. Daži mūsu grupas biedri pateicoties mopēdiem tika arī pie jaunām rētām, daži pamanījās pat ar mopēdu “izglāzēt” pārtikas veikala skatlogu… Bet, tas nu tā. Trešajā dienā, meklēdami salas skaistākās vietas, braucām par ļoti ekstrēmiem ceļiem - asfalta tur nebija pilnībā, tikai vietām grantēts ceļš, vietām ūdeņu izskalots akmeņains ceļš, vietām pa vidu uzlieta betona taka, lai vismaz vienā virzienā no vai uz kalnu ir iespējams braukt (otram transporta līdzeklim ir jāgaida augšā vai lejā, jo izmainīties uz šīm betona takām ir neiespējami (ar bremzēšanu arī ir tā kā ir). Bet, kā jau teicu - redzētie skati ir tā vērti! Neiztikām arī bez ekstrēmiem piedzīvojumiem! Vienā jaukā dienā izdomājām, ka jāizmanto vietējo tūrisma pārstāvju piedāvātā iespēja apbraukāt 5 skaistākās apkārtnes salas ar ietvertu snurkelēšanas pasākumu, zivju ķeršanu un salu apstaigāšanu. Un, mums jau vajag pa kruto - ar motorlaivu, lai nav jāvelkās, kā gliemežiem ar “tupeles” veida kuģīti. Bet, viens sīkums… nākamajā dienā, kad bija paredzēta došanās izklaidē, bija “nedaudz” lielāks vējiņš, kā parasti. Nu, pa tādiem viļņiem ar mazu motorlaiviņu es vēl nebiju braucis! To mētāja šurpu, turpu, ik pa laikam laivā iešļācās kārtīga ūdens šalts un šoferis mēģināja “noķert vilni”, lai mēs dzīvi nokļūstam mājās. Nu, tikām gan arī pie snurkelēšanas, izkāpām arī 2 salās, kur nevarēja ne sauļoties, ne īsti kaut kur aiziet… Vēl jautrākais - atpakaļceļā motorenei sāka “rīstīties” vienīgais motors… Bet, lai vai kā - esam dzīvi atpakaļ viesnīcā un adrenalīna deva kādam laiciņam arī pietiek. Pie starpgadījumiem gan arī vēl var pieminēt vakardienas brokastis - mana mīļā sieviņa piekrāmēja šķivi ar dažādiem gardumiem, tai skaitā salātu lapu, svaigiem tomātiem un gurķiem. Apsēdāmies pie galdiņa un ēdām - tika notiesāts viena tomāta šķēlīte, dakšiņa iedurta nākamajā, kad pēkšņi no tā apakšās izspraucās 4-5cm garš, brūns TĀRPIŅŠ! Pēc spiedziena atskrēja apkalpotāja, paķēra šķīvi, pēc pāris minūtēm bija klāt arī šefpavārs, kurš apgalvoja, ka nekas tāds vēl nav noticis un arī nenotiks un lūdza atvainošanos… Atvainošanās tika pieņemta, lai gan brokastis pēc tam ieēst Ilzei vairs negribējās… Vienīgais mierinājums bija tas, ka vakarā, atgriežoties nummuriņā, mūs sagaidīja baltvīna pudele ledus traukā un dažādi, garšīgi “sneki”. Gandrīz piemirsu vēl vienu svarīgu pasākumu - Taizemes karalim 5.decembrī ir dzimšanas diena. Tā ir oficiāla valsts brīvdiena un visa valsts svin dzimšanas dienu. Pat mūsu hoteli par godu jubilejai, tika sarīkots īpašs pasākums, kurā piedalījās visi hoteļa viesi un apkalpojošais personāls. Visi savācās hoteļa priekšā, kur bija izstādīta liela karaļa fotogrāfija, novietots multimēdiju projektors un tieši 19:19 kopā ar miljoniem citu Taizemes iedzīvotāju, mums bija iespēja atzīmēt jubileju un noklausīties viņu godināšanas himnu dziedājumus. Patiesībā, iespaidīgi, kā viena valsts var mīlēt savu karali… Bet, lai vai kā - Koh Changā gribas atgriezties vēlreiz! Varbūt, tikai, pārmaiņas pēc gribētos padzīvot kādā eksotiskākā bungalo - galvenais, lai ir duša un tualete iekšā. Šeit ir tik daudz skaistu vietu un skatu… 8 dienas šeit ir paskrējušas vienā piegājienā. P.S. Paldies tūrisma aģentūrai Thai Tour par lielisko ceļojumu


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais