Malaizieši, Ķīnieši, Indieši - 3 galvenās tautības, kas apdzīvo Malaiziju. Kuala Lumpurā dzīvo 1,6 miljoni iedzīvotāju, taču, kopā Malaiziju apdzīvo 25 miljoni. Kuala Lumpura var lepoties ar lieliem debesskrāpjiem, neskaitāmiem, milzīgiem tirdzniecības centriem un virzemes viensliedes metro, kurš braukā 2-3 stāva augstumā.
Kādu mēs to redzējām? Vispirms jau dīvaini laika apstākļi (novembra beigām tas esot normāli) - no rīta izskatās apmācies, ap plkst.10:00 sāk spīdēt ārprātīgi karsta saule, no kuras ir burtiski jāslēpjas, citādāk apdegt ir elementāri. Savukārt, ap kādiem 14:00 jau atkal ir apmācies un ir liela iespēja “norauties” neprātīgu negaisu!
Virzemes metro - vienkārši fantastisks izdomājums (nesaprotu, kāpēc kaut ko tādu nevarētu uztaisīt Rīgā, ja jau mums ir tik slikta grunts, kurā nevar rakt pazemes metro). Tie ir mazi “tramvajiņi”, kuri braukā pa vienu sliedi aptuveni 3.stāva augstumā. Netraucē automašīnām un dzīvo savu dzīvi, jo tās visu cauru dienu stāv sastrēgumos (tas gan vairāk attiecas uz pilsētas centru).
Pats pilsētas centrs ir grezns - lieli tirdzniecības centri, debesskrāpji, lielas, izgaismotas reklāmas. Kas attiecas uz tirdzniecības centriem, tad tie iedalās 4 kategorijās:
1. Tie, pie kuriem pircējus pieved ar limuzīniem un šveicars baltā ietērpā steidzas dāmai un kungam atvērt durvis. Kas atrodams šajā tirdzniecības centrā? Louis Vuiton, Valentino, Cartier un citi bišku “padārgi veikaliņi… Bet, apmeklētāju tajos pietiek. Lai gan, grūstīties arī nav nepieciešamības…
2. Grezni 5-6 stāvu veikali, tjipa Alfa, kurā var atrast visus iespējamos brendu veikalos, taču… tajos nevar atrast vietējos Malaiziešus… Kāpēc? Jo, ir citi veikali, kuros to pašu var nopirkt lētāk.
3. 10 stāvu veikali, tjipa nr.2, taču, šeit ir pilns ar vietējajiem, jo šeit ir tā vieta, kur tiešām ir vērts nākt iepirkties. Mēs aptuveni 6 stundas sabijām Times Square. Šādā veikalā pie nopietnāka pirkuma jau ir jēga pakaulēties par cenu, jo, lai arī plauktos norādītajām precēm ir ieteicamās pārdošanas cenu uzlīmes, 10-20% atlaidi dabūt var zibenīgi. Arī es paļāvos kārdinājumam un par ~30% lētāk, kā Eiropā tiku pie Tissot pulksteņa…
4. Arī daudz stāvu veikali, taču, griestu augstums ir ~2 metri un sajūta ir, ka staigātu pa kādreizējo Rīgas sporta pili, kur lavočkās var nopirkt daudz dažādas lietas. Labi meklējot, var tikt arī pie labām precēm par ļoti labu cenu, bet šeit bez kaulēšanās neiztikt. Piedevām, ir jāzin, cik tādai precei ir jāmaksā un nav jāpažēlo kājas un jāpastaigā no viena pārdevēja pie otra. Piemēram, iPhone 3G 8GB (brīvais no operatora), šeit bija nopērkams no 380Ls-480Ls… Un, jebkurā gadījumā, šeit pircējs nav pasargāts no tā, ka “iegrābsies”!
Lai arī Kuala Lumpura to vien dara, kā aicina iepirkties, tas, protams, nebija vienīgais, ko šeit sadarījām. Tika apmeklētas arī dažādas “tūristu iecienītās vietas”, apskatīti Petronas dvīņu torņi, kas ir vieni no lielākajiem pasaulē - 452 metru augsti. Starp citu, Petronas ir vietējā naftas kompānija. Ja runājam par degvielu, tad Singapūrā tā ir visdārgākā - aptuveni 70 santīmi par litru. Savukārt, gan Malaizijā gan Taizemē litrs benzīna maksā ~35 santīmi.
Nepalaidām garām izdevību izbraukt ar viensliežu gaisa tramvaju. Lielākais pārsteigums bija tas, ka tam nav šofera! Visa gaisa tramvaja satiksme ir pilnībā datorizēta - tie paši brauc, ja nepieciešams, apstājas un uzgaida, pirms stacijas palēlina ātrumu, iekšā sēžot grūti noticēt, ka to nevada cilvēks. Pieļauju, ka vienīgā cilvēka klātbūtne ir stacijās, kur ir regulētāji, kas nosaka, kad var aizvērties tramvaja durvis un tas var doties ceļā.
Apmeklējām arī Kuala Lumpuras China Town. Kad gidei teicām, ka Latvijā tādas nav, viņa bija ļoti pārsteigta, jo līdz šim bija domājusi, ka China Town ir visās galvaspilsētās pasaulē! Chinatown kā jau Chinatown - liels tirgus ar “kreisām precēm” un tirgoņiem, kas to visu piedāvā. Visi iespējamie pasaules brendi uz visa iespējamā. Vitonu vari dabūt ne tikai uz somiņas, bet arī apakšbiksēm.
Vēl viena pieminēšanas vērta lieta ir masāžas… Bet, nerunāsim par masāžu, kuru var gūt Taizemē - tas ir kaut kas cits un par to citu reizi. Tas, ko gribēju minēt, ir kāju masāža, kur cilvēks iemērc kājas vannā, kas pilna ar miniatūrām “piranjām” (nezinu, kā tās zivis patiesībā sauc). Attiecīgi, tās kā trakas metās virsū kājām un sāk tās grauzt!!! Patiesībā, jau neko sāpīgu neizdara - Ilze teica, ka kut… Bet, man kaut kā neradās vēlme izmēģināt…
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais