Garšu baudas Skopjē
|
Elīna Strojmanovska- Poste
|
Tā kā mans vīrs ir pavārs, tad garšu kārpiņu lutināšana mums ir ļoti nozīmīga. Protams, mums vēl nav izdevies baudīt un viesoties visās vīna darītavās, ieteiktākajos restorānos utt. Diemžēl, kad esi pilnas slodzes mamma, puslodzes sieva un brīvajos brīžos vēl papildus lietas darāmas, tad garšu kārpiņu lutināšanai jāpagaida. Bet šeit jums pastāstīšu par dažām vietām, kur esmu paviesojusies. Iespējams sakārdināšu arī kādu no jums. (Piezīme: augšējā bildē mans dārgais)
Sāksim ar restorānu Skopjē, kur strādā mans mīļais vīriņš. Restorāns, vīna darītava, medību klubs un viesnīca, viss iekš viena ar nosaukumu KAMNIK (http://www.kamnik.com.mk/).
Šis restorāns ir iecienīts ar savu medījumu klāstu ēdienkartē. Restorāni aizsākumi meklējami deviņdesmito gadu sākumā, kad sākās privatizācija. Īpašnieks Pančo privatizēja zemi, kur šobrīd atrodas šis jaukais komplekss. Sākotnēji restorāns bija, kā ēdnīca darbiniekiem, kas strādāja tur, jo pirmā firma, ko viņš izveidoja bija aizsardzības rīku (ieroči, bruņu vestes utt.) piegāde Valsts policijai un citām valsts un privātajām firmām. Vēlāk izveidoja medību klubu, ar šautuvi, medījumiem, tad arī turpinājās restorāna attīstība. Mūsdienās šo restorānu apmeklē daudzas promenentas personas- biznesmeņi, vēstnieki, F-1 direktors, ministri u.c. Jāatzīst, ka šeit paēst sanāks diezgan dārgi, jo minimālais izcenojums kādai porcijai jārēķini pie 1500 denāriem (25 Eiro), tas viss bez dzērieniem utt. Bet tai pat laikā tas ir kaut ko vērts. Pirmo reizi mūžā baudīju aļņa gaļas un bizoņa gaļas steiku, raviolli ar fazāna gaļu, zoss pastēti un desertā jauku kūciņu.
Tāpat restorānam blakus ir viņu pašu vīna darītava. Izskatās, kā sapņu pils. Patiesībā visi maķedoniešu vīndari ir izveidojuši savu bruņinieku apvienību un katru gadu viņi tiekas šajā vietā, viņu bruņinieku pilī.
Vīna darītava dibināta 2004. gadā. Nav liela darītava, bet lēnām attīstītas. Vīni ir augstu vērtēti visā pasaulē. Katrās sacensībās, kas domātas vīndariem viņi saņem sudraba, zelta medeļas, kā arī pašus augstākos vērtējumus. Vīnu cenas pudelēm ir no 7.00 Eiro līdz 49.00 Eiro. Vīni ir stipri 14%, 17%, bet viņu garšā to stiprinu nejūt. Šogad septembrī KAMNIK svinēja savu desmitgadi. Bija liela balle, ar maķedoniešu filharmoniju, populāriem mūziķiem, zviedru galdu. Lieki piebilst, ka vīram bija darbs visas dienas garumā. Bet atrada laiku pabildēt šo un to.
Vīna darītava piedāvā arī lielisku ekskursiju pa darītavu un jauku degustēšanu. Cena 15 Eiro no cilvēka. Teikšu tas ir to vērts. Testēju divus baltvīnus un divus sarkanvīnus. Protams, nedaudz manai galvai bija pa daudz no tām glāzītēm, bet tai pat laikā tas pagrabs ar vīna mucām liek justies citā realitātē. Visā ekskursijas laikā tiek paskaidrots, kā tiek ražots vīns, visu pārstrādes procesu. Iespaidīgi. Šogad vīna darītava veic eksperimentu un taisa šampanieti. Redzēsim kā sanāks.
Nav brīnums, ka šo vietu bieži izvēlas kāzu ceremonijām, kaut gan sanāk diezgan sālīti. Bet paveras lielisks skats uz Skopji, un mēs, sievietes, varam piepildīt savu sapni, būt kā princeses pilī.
Patiesībā akmeņainās zemes dēļ restorāns, vīna darītava ieguva savu nosaukumu. Kamnik (kamen- akmens). Līdz vīna darītavai vijas skaistas takas, vīnogulāji un baltas rozes. Rozes sastādītas tāpēc, lai konstatētu vīrusus. Rozas ir pirmās, kas reaģē uz laiku, vīrusiem utt. Tāpēc, ja ir uz rozēm, tad zinās, ka veikli ir jāreaģē, lai pasargātu vīnogas.
Skopjes centrā ir viens veikals, kur var nopirkt viņu vīnus. Citur grūti atrast. Bet viņi sūta produkciju uz Ķīnu, Ameriku utt.
Ja jums interesē nobaudīt maķedoniešu virtuvi, tad iesaku jums apmeklēt restorānu Stara Gradska Kuča (Vecā pilsētas māja- tulk.) (http://starakuka.com.mk). Neļaujiet, lai restorāna ārējais izskats jūs apmāna, jo no ārpuses izskatās neliels krodziņš, bet iekšpusē ir lieli plašumi, iekšpagalms, strūklakas, divi stāvi.
Un tā atmosfēra. Ir vērts baudīt. Atrodas arī pašā centrā pretī operas un baleta teātrim. Pat lonely planet iesaka šo vietu. Cenas arī ļoti pieņemamas no 250-600 denāriem, tas apmēram ir no 4-10 eiro. Un porcijas ir ļoti bagātīgas, lai neteiktu vairāk.
Baudot ēdienu, pie mums atnāca jauki muzikanti, kas spēlēja dzīvo mūziku uz vijolēm un čellu. Mamma jau satraucās, cik tas maksā, tad teicu, lai neuztraucās, jo muzikanti ir bez maksas, bet te pieņemts, ja patīk, tad iedod kādu 1 eiro, vai 100 denārus (var arī vairāk) starp vijoles stīgām, uz akardeonu utt.
Pati ēka ir kā muzejs. Lielisks piemērs 19. gs. tradicionālai vietējai Skopjes arhitektūrai. Varētu teikt, ka šī vieta ir kā mūsu "Lidiņš". Vieta, kur apskatīt izkaltētus piparus, dažādus antīkus un senus darbarīkus, kas rada brīnišķīgu auru.
Restorāns atrodas ēkā, kas celta 1836. gadā. Patiesībā šī ir vecākā ēka Skopjē, kas par spīti zemestrīcei 1963. gadā, saglabājusi savas sienas, atmosfēru un labo auru. Un svarīgākais, saglabājusi savu iepriekšēju funkciju.
Jauka vietiņa pie stadiona un pilsētas parka ir restorāns "Kaj efto" (pie Efto- tulk.) (http://kajefto.mk/). Šai vietai tik daudz paiets garām, bet pēc mīļā ieteikuma, beidzot manā dzimšanas dienā devāmies raudzīties.
Pēc jaukas pastaigas pa pilsētas centru, devāmies ģimeniskās vakariņās ar Anastasiju (mana mazā princese) un Marjanu (Vīriņš).
Cenas diezgan pieklājīgas. Neteikšu, ka dārgas. Jauka terase, mīlīgi galdiņi, kafijas baudīšanai un spēļu laukums mazajiem apmeklētājiem.
Varbūt šaj vietai nav tādas vēstures kā Vecai pilsētas mājai vai Kamnik, bet šī vieta man patīk. Tai ir savs piemīlīgums. Viesmīļi arī laipni. Smaidīgi un atsaucīgi. Anastasijai visvairāk patika akmentiņi puķu podos un krēsli. Beigās visi akmentiņi bija uz galda un pelnu traukos.
