Porto un citi Portugāles pārsteigumi
|
Sandra Jēkabsone
|
Gatavojoties doties uz Portugāli pamanīju, ka draugos ir salīdzinoši maz aprakstu par Portugāli, tāpēc, varbūt kādam noder!!! Ta kā devos komandējumā, man nebija īpaši svarīga biļetes cena, tāpēc izvēlējos ērtāko kombināciju, tomēr jebkurā gadījumā jārēķinā, ka kopējais ceļš (māja-viesnīca) varētu aizņemt ap 12 stundām (jo lidostā jābūt laicīgi, īpaši, ja ceļo ar bagāžu). Varu ieteikt TAP Portugal, kas lido no Tallinas (taisnais reiss uz Porto), es gan lidoju no Rīgas caur Amsterdamu uz turieni un caur Cīrhi atpakaļ. Pirmais pārsteigums Porto- nav mūsu somas! Tomēr, pārmeklējot blakus lentes, somas veiksmīgi atrodas. Tas gan nozīmē, ka kavējam noskatīto vilcienu uz Aveiro, kas atrodas ap 80 km no Porto un ir mūsu ceļojuma mērķis, un, tā kā ir jau pavēls, arī metro no lidostas uz Porto dzelzceļa staciju ir jāgaida minūtes 20. Kā vēlāk izrādās, Porto ir vairākas dzelzceļa stacijas, bet šoreiz mums vajag to, uz kuru ļoti ērti nogādā metro tieši no lidostas (Campanha). Otrais Porto un Portugāles pārsteigums- lēta un ļoti ērta sabiedriskā transporta sistēma (tikai jāapgūst biļešu automātu lietošana). Ja paliek Porto, tad, atkarībā no dienu skaita, var pirkt dienas biļetes, kas paredzētas 24, 48, 72 stundām (ap 4 Eur dienā visiem transporta veidiem, atkarībā no zonas- lidosta atrodas 4 zonā, bet, ja pārvietojas tikai pa centru, pietiek ar 2 zonām), ja jādodas tālāk, arī nav dārgi, piemēram, uz Aveiro biļete maksāja 3,9 Eur (protams, ir arī ātrvilcieni un tiem ir citas cenas, arī biļetes jāpērk nevis automātā, bet kasē). Laika ziņā no lidostas līdz centram ir jābrauc ap 40 min, līdz Aveiro- vēl stunda. Rezultātā esam Aveiro jau krietni pēc pusnakts un, lai tiktu līdz viesnīca ņemam taksi (5 Eur), toties necerēti dabūjam lielo (divistabu) numuriņu!!! Ar to arī saistīts trešais (patīkamais) pārsteigums-viesnīcu cenas! 5 naktis uzlabotajā (nebija gan paredzēts 2 istabu, bet vienkāršais Suits) numuriņā maksāja 260 Eur ar brokastīm. Nākamais (šoreiz nepatīkamais) pārsteigums- rīts Aveiro. Ir apmācies un pavēss (man līdzi ir tikai vasaras krekliņi, svārki, kleita, baltas bikses un siltākais apģērbs- darba kostīma žakete). Kamēr ēdam brokastis sāk arī smīlāt, tāpēc nolemjam iegriezies tuvākajā veikalā (pretī viesnīcai mums ir vietējs šopinga centrs Forums) un iegādāties kaut ko atbilstošāku laika apstākļiem, lai vēlāk dotos apskatīt Porto. Tā kā Aveiro ir maza pilsētiņa (visur var nokļut kājām 30 min. laikā), līdz stacijai ejam kājām (pa ceļam nākas nopirkt arī lietussargu, jo nu jau sāk gāzt!!!). Te nu mūs sagaida piektais pārsteigums! Iegādājāmies biļeti uz ātrvilcienu pa 11,7 Eur (esam tomēr slapjas un gribas tikt ātrāk uz Porto, cerībā, ka tur nelīst), bet tas kavē- sākumā 1, tad 3, tad 5…, beigās 30 min!!! Mierinājums-arī parastie (lēnie) vilcieni nekursē, kā vēlāk izrādās dabas stihijas (lietusgāzes) dēļ, jo vispār viņiem tā nemēdz būt un visas citas dienas viss transports kursēja pēc saraksta. Beidzot nokļūstam Porto (pa ceļam baudot lieliskus dabas skatus braucot gar okeānu un tuvojoties Porto- šķērsojot Duoro upi pa vienu no daudzajiem tiltiem). Sākam Porto apskati ar otru pusi (ne no vecpilsētas, kā ierasts tūristiem) un dodamies pāri Luisa I (Ponte de D.Luis I) tiltam uz vīna darītavām. Tā kā esam kalna augšā, jākāpj lejā, ik pa laikam apstājoties, lai baudītu lielisko ainavu (ir iespējams gan izmantot arī gaisa vagoniņu). Kāpjot lejā uzejam arī jauku vīna un mākslas galeriju, kur pagaršojam pirmo portvīnu. Tas gan īsti nav mūsu gaumē, tāpēc pasūtam vienkārši sarkano vīnu un uzkodas (olīvas, maizi). Esam vienīgās apmeklētājas, tāpēc izjūtam gan saimnieka (kas nepārtraukti pienes dažādas olīvas), gan galerijas darbinieces uzmanību (uzzinām par vīna etiķetēm, ko šajā darītavā darina katrai valstij individuāli, apskatām arī Latvijas, ko zīmējis G.Šļūka). Piemiņai katra nopērkam arī mazo portvīna pudelīti, kopā samaksājot 10 Eur (par abām). Beidzot uzspīd arī saule, var nomainīt slapjās drēbes uz doties tālāk, uz nākamo darītavu. Tur es iesaku pamēģināt balto sauso (extra dry) portvīnu, kas garšo tīri labi (glāze 2 Eur). Ieejam vēl pāris veikaliņos un papriecājamies par vīniem, tad papusdienojam Brazīliešu restorānā, iepazīstam vietējo zaļo vīnu (Vino Verde) un citus gardumus. Tālāk nolemjam apskatīt okeānu, un, ja iespējams, nopeldēties! Ir tomēr septembra beigas un ārā +22 (ziemeļniekiem īsta vasara). Izkāpjam pie bākas (kur Rio Doura ietek okeānā) un pastaigājoties gar promenādi sagaidām saulrietu. Peldēties gan neviens nepeldas, satiekam tikai vakara skrējējus un suņus saimniekus, kas staidzina savus mīluļus. Mēs arī nolemjam atlikt peldi uz rītdienu, jo biedē arī daudzie akmeņi. Dodamies atpakaļ uz Aveiro un ceram, ka rīt būs siltāks un saulaināks. Tā arī ir, tāpēc ar vietēji autobusu dodamies uz Costa Novu, kas atrodas 10 km no Aveiro pie paša okeāna (biļete turp-atpakaļ 3,75 Eur). Pa ceļam apskatam ostu, šķērsojam citus mazus ciematiņus un pavērojam apkārtni (kopumā diezgan noplukusi un industriāla - Aveiro apkārtnē t.s. lagūnā iegūst sāli). Costa Nova ir tradicionāls tūristu atpūtas ciematiņš ar krāsainām svītrainām mājām. Sezona gan ir beigusies, visas kafejnīcas ir pustukšas, arī pludmalē neviena nav. Beidzot varam nopeldēties (precīzāk, iemērkties, jo momentāni ir dziļums un viļņi rauj iekšā). Nolemjam iet kājām līdz bākai, kas atrodas iepriekšējā ciematā Barrā, jo laiskai gulēšanai laiks īsti nav piemērots. Pie bākas ir nedaudz seklāks, te arī vēl daži aizkavējušies atpūtnieki redzami. Ir dažas pludmales kafejnīcas, kur var pasēdēt un papriecāties par aizejošo vasaru. Tomēr izskatās, ka arī vasarā te pludmales infrastruktūra nav pārāk attīstīta- vēl viens pārsteigums (īpaši pēc Barselonas, kur mudžēt mudž no lietussargiem, guļamkrēsliem, kokteiļu iznēsātājiem…). Trešajā dienā (pēc darba tikšanās) beidzot pievēršamies Aveiro apskatei. Te dzīvo ap 80 tūkst. iedzīvotāju un atrodas arī Aveiro Universitāte ar palielu studentu pilsētiņu (tieši no šejienes nāk Harija Potera tēls, jo te rakstniece ir dzīvojusi un iedvesmojusies no Aveiro studentu tradicionālajiem apmetņiem ar kapuci). Izbraucam ar viņu tradicionālo gondolu pa pilsētas kanāliem (10 Eur+ 5 Eur bilde, ja vēlas), pagaršojam Ovos Moles de Aveiro („mīkstās olas” ar olu dzeltenuma un cukura pildījumu jeb mūsu „gogol-mogol”). Es tieku arī pie martini ar alu (kārtējais pārsteigums- kā kaut ko tādu var sajaukt!!). Diemžēl Aveiro zivju tirgus tiek rekonstruēts un nedarbojas. Ir atbraukuši arī daži tūristu busi ar pensionāriem, kas laiski klīst pa vecpilsētu (tā ir izstaigājama 15 min., bet jauka- īpaši flīzes, kas ir visur, gan uz ielām, gan māju sienām!). Krodziņi gan liela daļa ir slēgti (vispār viņiem vakariņu laiks no 19.30), bet izskatās, ka sezonas beigās tie nemaz netaisās atvērties. Atrodam klasisku tūristu restorānu laukumā pie zivju tirgus, kas atvērts un šķiramies no 50 Eur (garneles, pasta, vīna pudele, viss 2 personām). Pārējās 2 dienas paiet darbā un šopingā (kā nu bez tā).
Kopumā jāsaka, ka Portugāle ir tūristiem draudzīga gan cenu, gan piedāvājuma ziņā. Neaizbraucām gan uz Lisabonu, kas esot kaut kas pilnīgi cits (pēc vietējo stāstiem). Porto un apkārtnē nav daudz iebraucēju (migrantu no Austrumiem un Āfrikas), arī apkalpojošā sfērā (kafejnīcās, viesnīcās) pamatā strādā vietējie, kas ir kārtējais patīkamais pārsteigums. Tūristiem paredzētās izklaides (kuģīši, gondolas, gaisa u.c. tramvajiņi) arī ir salīdzinoši lētas un daudzveidīgas (Aveiro pat ir Hop on-Hop off buss). Te ir ko darīt arī mežonīgās dabas baudītājiem, kam nepatīk tūristu burzma un klasiskie tūristu objekti. Pa ceļam no Aveiro uz Porto var izkāpt un staigāt gar okeānu, kur ierīkoti speciāli koka pastaigu tiltiņi visas piekrastes garumā. Var arī sērfot, kaitot un baudīt citus ūdens priekus (septembrī gan tas nav pārāk populāri, jo vietējie jau ir sapakojušies ziemai- staigā dūnu jakās, zābakos, biksēs- trūkst tikai cimdi un cepures!). Tas tad lai arī ir šoreiz paliek kā pēdējais pārsteigums- viņu ģērbšanās stils!!!