Dienvidigaunija - pretī rudenim, jeb dzeltenie logi
|
Guna Miķelsone
|
Jauka un saulaina rudens sestdiena - ko daram , braucam. Kur? Nu protams ka uz Igauniju. Kas? Es pati ar savu 10 gadīgo dēlu un kaimiņienes 10 gadīgo meitu.
Pameklējot pa ceļojumu piezīmēm tepat Draugiem.lv nolemjam ka maršruts būs Rūjiena, Karksi Nuija, Torva, Kalme, Jogeveste, Kuigasti, Adu, ceļā gar Kuutsemagi slēpotāju kalnu, Arula, Sihva, Sangaste, Valga , Rūjiena.
Apskates objekti
Helmes livonijas ordeņa pilsdrupas un alas
Barklaja de Tolli mauzolejs
Gleznainais Arulas - Otepes ceļš
Harimegi skatu tornis
Sangastes pils
Ceļš ir labs, lai gan jau rudenīgā saule žilbina acis un ļoti uzmanīgi jāvēro norādes lai nepalaistu garām meklējamos objektus. Iebraucot Torvē dēls saka - pēc kartes jāgriež pa kreisi. Nogriežamies, pārbraucam pāri gravai, bet pilsdrupas kaut kā neredzam . Vienīgu čurkstu izalota klints ar nelielu alu paslēpusies krāsainajos kokos ceļa krustojumā. Nolemjam ka tās būs tās aprakstītās alas. Nu neko , griežamies atpakaļ un Torvas centru, lai dotos tālāk, un ka tavu brīnumu. Burtiski 100m uz priekšu no krustojuma kur nogriezāmies ceļa kreisajā pusē ieraugām stāvlaukumu ar lielu karti un paveroties uz augšu - Helmes livonijas ordeņa pilsdrupas. Uzkāpjam pa izveidotām kāpnēm. Pasakaini skati. Caur pilsdrupām paveras gravas ar krāsainiem kokiem apkārt.
Dodoties lejā ieraugām norādi pa taciņu un nolemjam vēl paieties. Un vai Tu re - te nu ir tās īstās Helmes alas. Bērni visur grib ātrāk ielīst un paskatīties, tāpēc neizlasu tik uzmanīgi, un tā arī nesapratu - vai alas tika izmantotas lai ieslodzītu uzbrucējus, vai paši pils izdzīvotāji no uzbrucējiem slēpušies. Drīzāk pirmais variants. Alas pa daļai mākslīgi radītas, bijusi vesela alu sistēma, no kurām daļa sabrukusi. Tātad Torvā meklētais ir atrasts un apskatīts. Dodamies tālāk.
Nepilnus 20km no Torvas Jogevestē - ceļa kreisajā pusē pagrieziens uz Barklaja de Tolli mauzoleju. Vēl nepilnu 2 km no pagrieziena labajā pusē stāvlaukums, karte, un dodamies pa interesantu piramidālo ozolu aleju uz baltu mauzoleju alejas galā. Mums ir paveicies - muzejs šodien ir atvērts.Ejot tuvāk bērni ierauga lielu dzeltenu logu - gluži kā NG simbols, un izrādās ka patiesi. Blakus ir karte, kurā atzīmēti visi objekti Tartu aprinķī kas iekļauti NG katalogā. Nobildēju bērnus un ejam tālāk.
Muzeja ēka gan tā kā nedaudz aizslēpusies aiz Mauzoleja. Mums pretī iznāk jauka muzeja vadītāja - visu izrāda un izstāsta. Daudz atttēli - citi vrsnieki, cīņu biedri, attēli no citiempieminekļiem dažādās valstīs, kas uzcelti par godu šim karavadonim, makets ar Eiropas karti, kur zaldātiņi iezīmē kauju vietas Napaleona kara laikā. No skolas laikiem man jau bija aizmirsies ar ko šis karavadonis slavens. Izrādās - šis skotu izcelsmes karavadonis, kura senči pārcēlušies no Skotijas uz Vāciju, un vēlāk uz Rīgu caur dažādām valstīm un valodām no skotu uzvārda pārtapuši uzvārdā, kas drīzāk asociējas ar franču izcellsmes vārda. Tagad gan vēsturnieki strīdoties, vai slavenais kara vadonis dzimis Rīgā, netālu no Valkas vai vispār Lietuvā. Visievērojamākā ir viņa uzvara pār Napaleonu - viņš aizgājis līdz pašai Parīzei. Uzzinu ka miris viņš ir jau pēc kara gatām, dodoties ar Cara atvēli uzlabot veselību Prūsijā, bet nomiris , nesasniegtams dziednīcu. Prūši viņu iebalzamējuši un pēc sievas lūguma atgādājuši atpakaļ uz Igauniju, kur atradies viens no dzimtas īpašumiem. Cars gan esot vēlējies karavadoni apglabāt Sanktpēterburgā - šajā vietā tagad atrodas viens no viņam veltītajiem pieminekļiem.
Tad ejam apskatīt mauzoleju - Karavadonis un viņa sieva apglabāti - iebalzamēti - mauzoleja pagrabstāvā - kur līdz 1960 gadam esot varēti apskatīt atvērtos zārkos. Pēc tam , lai būtu nemainīga temperatūra, zārki hermetiski aizslēgti, un pagrabstāvā apmeklētājus vairs neielaiž. Virszemes daļā pa labi un kreisi pie sienām lielas metāla plāksnes kurās vācu valodā uzskaitīti visas nozīmīgākās karavadoņa uzvaras. Pret centrālo ieeju pie sienas redzams grezns bronzas bareljefs ar dzimtas ģērboni. Apakšējā daļā aizna no reāla karagājiena - kur karavadonis ieved savu armju Parīzē. Fonā redzama Parīzes - Monmartras ainava ar divām vējdzirnavām, un nevilšus rodas jautājums - kuras dzirnavas ir Mulenrūža :D Centrālajā daļā Karavadonis pats un otrais aiz viņa adjutants feldmaršals Fridrihs Vlhelms Remberts fon Bergs. Pie šī vārda mēs vēl atgriezīsimies Sangastes muižā.
Izejot no mauzoleja - tur pat blakus ir iežogojumā vēl divas kapu plāksnes - Karavadoņa dēls Magnuss un viņa sieva.
Blakus alejai, netālu no mauzoleja ir piemiņas objekts - liela granīta piltuve apgrieztas piramīdas veidā - kuras iekšpusē krieviski iegravēti karavīru - 2 pasaules kara upuru vārdi. Izrādās - 2. pasaules kara laikā netālu no mauzoleja notikušas sīvas kaujas , tikusi forsēta blakus esošā upe. Gar alejas malu kopā apglabāti pāri par 800 padomju karavīru - un piemineklī nav iegravēti visu vārdi, jo nepieticis vietas. Kas visā šajā faktā ievērības cienīgs - lai kā vācieši ar krievien ,,situšies'' abs puses apzināti novirzijušas artelērijas šāviņus prom no mauzoleja, lai nenopostītu.
Vēl nevaru nepieminēt piramidālo ozolu aleju, kas iestādīta pēc tam kad 2005 gadā vētra nopostijusi egļu aleju. Piramidālie ozoli izskatās interesanti - lapas kā ozolam, bet forma kompakta piramīda. Tādus redzēju pirmo reizi.
Šeit viss ir apskatīts un varam doties tālāk. PS. Darba laiks no pirmdienas līdz svētdienai - ieeja pieauguājiem 2 eiro, bērniem 1 eiro.
Braucam tālāk meklēt Harimegi kalnu ar skatu torni. Bet tā kā drusku nav precīzas piezīmes, un kartē šis objekts nav atzīmēts nepareizi nogriežamies kā izrādās nepareizi - uz Kuutsemagi kalnu - kur atrodam slēpotāju trasi, bet skatu torni neredzam. Izmisīgi cenšoties saskatīt kādu kalna virsotni ar skatu torni braucam pa gleznaino Arulas - Otepes ceļu. Pa kreisi ieleja un ik pa laikam mazi ezeriņi, pa labi kalni, un ceļš jauki izvijes te pa labi te pa kreisi.
Tā kā skatu torni neieraugam, nogriežamies uz Sangastes pusi. Izbraucam cauri Sihvai, un pēc neliela gabala ieraugam atkal kādu kempingu ar lielu karti, pie kuras vēl viena mašīna piestājusi. Piebraucam un jautājam pēc palīdzības - kur atrodas Herimegi skatu tornis. Izrādās - ir vairāki ceļi, bet visdrošāk braukt atpakaļ uz Sihvu, tad griezties pa kreisi uz Kaariku, un turpinot pa zemes ceļu uz priekšu sasniegsim torni. Braucot caur mežiem cenšamis askatīt Harimegi torni, bet tas kā izrādijās ir burtiski ceļa malā - no Kaariku braucot kreisajā pusē.
Šo informāciju atradu visitestonia mājas lapā :
,,Harimegi kalns ir viens no Otepē augstienes lielākajiem lavas kalniem (211,3 m v.j.l.). Kalnā uzbūvēta 24 m augsta skatu platforma, no kuras paveras skats līdz pat Otepē kalniem un pār Mazās Emajegi upes ieleju līdz Karulas augstienei. Tie, kas līdz pašai augšai kāpt neuzdrošinās, var aplūkot apkārtni no zemākajiem platformas stāviem. Vērtīgi zināt: Kalna pazīstams arī ar Lēnarda un Leonarda kalna nosaukumu. 1816.-1819. savus ģeodēziskos mērījumus te veica pasaulslavenais astronoms un ģeodēzists Fridrihs Georgs Vilhelms Strūve (1793-1864). ''
Uzkāpām , pajūsmojām par skaisto skatu kas pavērās, izbaudijām vieglu šūpošanos lielā vēja dēļ, un devāmies tālāk uz Sangasti.
Iebraucam, izbraucam un pili nekur nerezam. Izlemjam ieiet vietējā kafeinīcā , kaut ko uzkost, un uzjautāt par pili. Pēc vieglām uzkodām noskaidrojam ka Sangastes pils ir jau labu gabalu aiz Sangastes robežas Valgas virzienā. Braucam un skatamies un ieraugām , ka vietā kur ceļš krasi met līkumu pa kreisi , nenogriežoties, bet turpinot braukt pa aleju taisn uz priekšu atduramies pret sarkanu ķieģeļu pili angļu stilā. Kaut arī pils tūristiem atvērta līdz 16.00 un ir jau dažas minūtes pāri - mums vēl ļauj nopirkt biļetes, un varam apskatīt lielo torni, un dažas telpas, jo pilī darbojas viesnīca - istabas ir viesu nummuri, un zāles bija iznomātas jubileju svinībām, tāpēc nevienā zālē iekšā netikām. Man iedeva bukletiņu krievu valodā - kurā izlasiju par šīs muižas vēsturi un īpašnieka nozīmi Igaunijas vēsturē.
Apskatijāmies arī veco ūdenstorni, nobildēju bērnus,, Dzeltenajā NG logā''.
Diena tuvojās vakarpusei un ceļojums nobeigumam.
Bet tagad man ir saidrs ,ka nākošajos ceļojumos apmeklēsim citas vietas ar ,,dzeltenajiem logiem'' , jo karte man tagad ir :D