EIROTRIPS

Dainis Siliņš 27.09.2014 14 min lasīšanai

EIROTRIPS

Gribu nedaudz pastāstīt par jau sen plānotu un sapņotu, taču tikai šovasar realizētu ceļojumu. Varbūt ne tik daudz būs skaistu vietu aprakstu, kā praktisku padomu tiem, kas arī plāno ko līdzīgu, taču līdz šim nav sadūšojušies to realizēt dažādu iemeslu dēļ – piemēram, informācijas trūkums.

Tad nu par visu pēc kārtas.

Vispārēja informācija.

Laiks – 2 nedēļas, no16.augusta līdz 30.augustam.

Galamērķis – VillafrancheSurMer, Franču Rivjēra Francija.

Komanda – 4 pieaugušie.

Maršruts – Limbaži – Jūrmala – Lietuva – Polija – Čehija – Austrija – Slovēnija – Itālija – Francija – Monaco – Franču Rivjēra – Itālija – Šveice – Austrija – Vācija – Polija – Lietuva – Jūrmala – Limbaži.

Kopējā distance – 5995 km.

Auto – 2004.gada VOLVO S80, D5, automāts.

Navigācija – planšete ar Igo (2013.gads,riktīgi labas kartes), Tom Tom, kā arī Eiropas karšu atlass.

Izmaksas – ap 350 EUR 1 personai (izmaksās neietilpst suvenīru iegāde, muzeji, krogu apmeklējumi J).

Ievads.

Kā jau minēju, bija tāda ideja – ar auto kārtīgu līkumu pa Eiropu izlaist. Līdz šim, lai to realizētu, vienmēr kaut kas pietrūka – vai nu laiks, vai nu nauda, vai arī likās, ka auto nav piemērots šādam braucienam. Šajā pavasarī sapratu, ka nu visas kārtis krīt veiksmīgi un var ķerties pie ceļojuma plānošanas.

Kā galamērķis tika izvēlēta Franču Rivjēra. Kādēļ tāda izvēle? Ļoti vienkārši – Franču Rivjēras ciematiņā VillafracheSurMer bija iespējams apmesties pie franču draugiem, tādējādi būtiski samazinot ceļojuma izmaksas. Jo jāņem vērā, ka Franču Rivjēra ir viens no dārgākajiem un ekskluzīvākajiem kūrortiem pasaulē, tādēļ sezonas laikā viesnīcas būtu ļoooti dārgi paņemt J

Plānošana.

Plānojot ceļojumu, laiks tika sadalīts sekojoši – 3 dienas braucam turp, 8 dienas baudām Vidusjūru, kalnus, dodamies ekskursijās tuvākajā apkārtnē, 3 dienas ceļojam mājup. Braucieni turp un atpakaļ tika plānoti tā, lai arī pa ceļam varam apskatīties interesantas un skaistas vietas.

Ceļojuma plānošanā izmantoju GoogleMaps un Viamichelin mājas lapas. Teikšu uzreiz – Michelin lapa nekam neder, iegūtā informācija ir ļoti neprecīza. Īpaši tā, kas attiecas uz maksas ceļiem. Lapas dotā informācija galīgi nesakrita ar reālajām izmaksām. Taču tas tā. Liekot kopā no abām lapām iegūto informāciju, kā arī palasot http://www.celugids.lv/lat/1209/, kur apkopoti linki no Eiropas maksas ceļu lapām, kopējā bilde sanāk tīri precīza. Protams, noteikti jāapmeklē lapas, kurās ir informācija par degvielas cenām Eiropas valstīs. Turklāt vēlams apmeklēt vairākas vietnes, jo informācija nez kādēļ atšķiras. Tad nu jāizpīpē tā vidējā cena J. Ja runājam par mūsu braucienu, aprēķinus veicu, pieņemot, ka vidējā dīzeļa cena Eiropā ir 1.3 EUR. Un sanāca diezgan precīzi. Tā kā, mēs noteikti nevaram lielīties, ka mums ir ļoti lēta degviela...

Degvielas aprēķinu izmaksas ļoti vienkāršas – vienā virzienā apmēram 3000 km, plānoju, ka auto tērē ap 7 l uz 100 km ( beigās izrādījās, ka ir mazāk), tātad apmēram 210 l degvielas, 210 x 1.3=273 EUR, apaļojam uz augšu=300 EUR. Jāpieskaita maksas ceļu izdevumi un vinjetes, bet par to nedaudz vēlāk.

Piebilde – maršrutus plānoju tā, ka turp devāmies pa vienu maršrutu, atpakaļ pa citu. Lai interesantāk J. Par maršrutiem arī nedaudz vēlāk.

Nu tā. Maršruts ir saplānots, var ķerties pie viesnīcām. Kā jau minēju, ceļā 3 dienas, tātad 2 nakšņošanas. Pirmā viesnīca, protams, tiek meklēta Polijā. Skatījos, lai viesnīca būtu maksimāli tuvu Čehijas robežai, taču arī lai būtu reāli pieveicamā attālumā no brauciena sākuma. Izvēle krita par labu Polijas pilsētiņai Čenstohovai, Hotel HAGA. Noteicošais bija cena, kā arī lai cenā būtu brokastis. Viss, pirmā viesnīca nobūkota, izmaksas 75 eiro par 2 divvietīgiem numuriem +brokastis. Nākamo nakšņošanas vietu, atbilstoši veiktajiem aprēķiniem, bija jāskatās kaut kur Austrijā vai Itālijā. Taču viesnīcu cenas šajās valstīs, maigi izsakoties, nav zemas. Tādēļ izlēmu novirzīties no maršruta, un pameklēt nakšņošanas vietu Slovēnijā. To arī atradu, YouthHostel Nika, Krjanska Gora. Izmaksas 92 EUR, 2 divvietīgi numuri+brokastis.

Viesnīcas mājupceļā. Pirmā nakšņošana tika plānota Vācijā. Izvēlējos Vācijas pilsētu Ulm, ibisbudgetUlmCity. Izmaksas 112 EUR. Otra nakšņošana jau Polijā, Torzym, motelPetro. Izmaksas 82 EUR, 2 divvietīgi numuri+brokastis.

Visu viesnīcu meklēšanā un rezervēšanā izmatoju Booking.com

Brauciens līdz galamērķim tika plānots tā, lai pārbraucieni nebūtu pārāk gari, un pa ceļam varētu arī šo to apskatīt. Izņēmums, 1.diena, kuras laikā jātiek pāri Polijai J.

Maršruts saplānots, nakšņošanas rezervētas. Atliek ar nepacietību gaidīt braucienu. Principā, tas arī viss pie plānošanas. Protams, tika pārbaudīts auto, pārdomāts, ko un kā ēdīsim pa ceļam, bet tas jau katram savādāk.

Brauciena apraksts

Ilgi gaidītā diena ir klāt.

Ņemot vērā iepriekšējo braucienu pieredzi, vislabākais laiks uzsākt braucienu ir sestdiena, rīta puse. Cikos, tas atkarīgs, kur plānots nokļūt. Taču sestdiena ir ok tādēļ, ka kaut kādas Eiropas regulas aizliedz braukt lielākajai daļai fūru. Brauc tikai tās, kam steidzamās kravas, tādēļ ceļi ir salīdzinoši brīvi no fūrēm.

Tātad, startējam no Limbažiem sestdien, 5 no rīta. Tik agri tādēļ, ka atbilstoši aprēķiniem, 1.dienā jāveic ap 1000 km. Ap 6:30 esam Jūrmalā, kur piebiedrojas abi pārējie ceļa biedri, un brauciens var sākties pa īstam.

Bauskā piegāžam pilnu bāku, un aiziet. Kā no LV ārā, tā sākas labi ceļi, un mierīgā gaisotnē dodamies Polijas virzienā. Pirmais pusdienu pitstops Kauņas Statoilā, kur ieturamies ar līdz paņemtajām pusdienām. Un tad jau klāt Polija. Normālā trafikā leišu zemes šķērsošana prasa ap 4 h. Ievērojot noteikumus, protams. Turklāt pieredze rāda, ka baigi lidojot neko neiegūsti, tādēļ izvēlamies braukt +/- noteikumu robežās, ekonomiskajā režīmā, tā teikt J.

Polija. Katrā ziņā, tā sen vairs nav valsts, kur ir slikti ceļi, un lēna satiksme. Varbūt nedaudz lēnāka braukšana līdz Varšavai, taču bija ok. Savukārt Varšavas šķērsošana noteikti vairs nav problēma, tas aizņēma ap 20 min. Un esam jau aiz Varšavas uz jaunā A2. Taču pa šo maģistrāli mums jāveic tikai kādi 30 km, un tad griežam nost, dienvidu virzienā, uz Čenstohovu. Nedaudz pamaldāmies pa mazu ciematiņu (remonts), kamēr atrodam E67 ceļu. Un tad jau sākas pavisam civilizēta braukšana. 2 joslu cels, atļautais ātrums 120 km/h. Ceļš bezmaksas. Tā kā, mainoties šoferiem, ap 19 esam pirmajā nakšņošanas vietā. Viss ir noritējis, kā plānots, esam pievārējuši apmēram 1000 km. Iečekojamies, un varam doties apskatīt pilsētu, pavakariņot un nobaudīt kādu poļu alu. Atrodam omulīgu krodziņu, kur arī ieturamies. Jūtams, ka uz Krieviju eksports samazināts, katrā ēstuvē lieli trauki ar āboliem, par brīvu, turklāt ņem cik gribi J Uz ielām bija diezgan daudz manāmi iereibušu, abu dzimumu, bomziska paskata poļu pilsoņu, kuri izrādīja vēlmi draudzēties, taču nejūtot pretimnākšanu, attālinājās J.

No rīta brokastis viesnīcā, un ap 9 varam doties tālāk, Čehijas virzienā. Līdz čehu robežai atlikuši ap 100 km. Plānojot braucienu, nebija īstas skaidrības, vai Čehijā ir jāmaksā par ceļiem. Vienā no pēdējiem poļu benzīntankiem noskaidrojam, ka Čehijā ir jāpērk vinjete – vienreizējā samaksa par čehu ceļu izmantošanu. Viss skaidrs. Pie poļiem lejam pilnu bāku ( ap 1,19 EUR/l) un laižam tālāk. Atrodam čehu tankštelli, kur tirgo jau minētās vinjetes. Tā kā pēc Čehijas maršrutā būs arī Austrija, pie viena nopērkam arī Austrijas vinjeti. Čehu vinjete – 12 EUR, austriešu – 10 EUR. Uzlīmējam uz auto stikla norādītajās vietās, un varam droši doties pa čehu ne sevišķi līdzenajiem ceļiem tālāk. Čehijā vienam no komandas biedriem pēkšņi ataust atmiņā, ka šeit ir atļauts tirgot absintu, un ka čehu alus ir ļoti labs un lēts! Pēc šādiem argumentiem nekas cits neatliek, kā lūkoties pēc norādes uz kādu lielāku pilsētu, un meklēt lielveikalu. Jā, tiešām, čehu alus ir lēts( no 0,30 EUR par puslitru), un absinta izvēle ir tiešām daudzveidīga! Tā nu iepērkam abus minētos pārtikas produktus, kā arī šo to ēšanai, jo arī pārtika Čehijā ir lēta.

Viena svarīga lieta, braucot pa valstīm, kur ir vinjetes. Mēs nebijām navigācijā ielikuši ķeksīti, ka vēlamies izmantot arī vienreizējās maksas ceļus(vinjetes), tādēļ sakumā tikām vadāti pa šauriem lauku ceļiem un ciematiem. Kad „atkodām” problēmu, tikām veiksmīgi atpakaļ uz maģistrāles. Un pēc 3 h jau esam Austrijā. Te vispār nekādu problēmu, vinjete jau mums ir, tā kā droši varam vālēt pa gludajiem ceļiem un vērot sapucēto apkārtni. Austrijā arī nav maksas ceļu, ir tikai šī vinjete, taču var trāpīties maksas tuneļi vai tilti, par kuru šķērsošanu jāmaksā atsevišķi. Mums netrāpījās. Apkārtne pamazām sāk palikt interesantāka, jo tuvojas Alpi. Ceļš virzās augšup. Tā kā laika ir gana, izvēlamies nogriezties no maģistrāles un apmeklēt kādu austriešu kalnu ciematu, pastaigāt un pafotografēt. Staigājam, baudām, un sērīgi nopūšoties par tur esošo mieru un skaistajām ainavām, dodamies atpakaļ reālajā dzīves ritmā – uz maģistrāles. Mūsu otrā nakšņošanas vieta plānota Slovēnijā, vietā, kur robežojas 3 valstis – Austrija, Slovēnija un Itālija. Sanāk no maršruta novirzīties apmēram 20 km, un pa šauru kalnu serpantīnu, kur vietām ceļa kāpums ir 18-20%, nonākam Kranjska Gora, mazā kalnu kūrortā. Pēc nelielās maldīšanās Čehijā, kā arī lielveikala apmeklējuma, viesnīcā esam pavēlu, apkārt ir tumšs, īsti neredzam, kur esam nokļuvuši. Tādēļ iečekojamies, vakariņas, iepriekš iegādātais čehu alus un atpūta. Tikai no rīta redzam, ka īsti nezinot, tā teikt, uz dullo, nakšņošana ir bijusi rezervēta fantastiski skaistā vietā, kur noteikti būtu vērts uzturēties ilgāk. Taču no plānotā grafika atkāpties nevēlamies, tādēļ brokastis un laižam tālāk. Līdz Itālijas robežai ir kādi 10 km, tādēļ lejam salīdzinoši lēto slovēņu degvielu (1,4 EUR/l), un pa mazu lauku ceļu iebraucam Itālijā. Un tad jau aiziet pa gludajiem itāļu ceļiem J. Godīgi varu teikt, Itālijas bāņi tiešām ir super – gludi un klusi. 140 km/h apmēram turējām, taču salonā kluss, riepas vispār nedzird. Patīkami! Tā kā mūsu maršruts bija gar Gardas ezeru, nevarējām nepiestāt. Griežam nost no bāņa uz Gardas ezeru, un te tiek iekasēta samaksa par nobraukto ceļa posmu, apmēram 18 EUR. Iebraucam pilsētiņā Sirmione, kas, protams, ir tūristu pārpilna, veiksmīgi atrodam stāvvietu, un tad jau varam veikt vienu no obligātajiem rituāliem – nofotografēties uz ezera fona J. Tad vieglas pusdienas ar ravioli, pasta un citiem itāļu labumiem, un varam doties tālāk. Atpakaļ uz bāņa, un aiziet Francijas virzienā. Virzāmies līdz Milānai, tad griežam Dženovas virzienā, kur beidzot jau varam redzēt Vidusjūru, jeb precīzāk būtu teikt, Ligūrijas jūru, taču tas jau laikam gandrīz viens un tas pats J. No sākuma, ieraugot jūru, bija doma braukt nost no maksas ceļa, un tālāk virzīties pa mazajiem ceļiem gar pašu piekrasti. Taču sapratām, ka tas var ieilgt, tādēļ turpinājām braucienu pa bāni, un griezām nost tikai uz Monako. Un tad jau lēnā garā, platām acīm vērojot kazino, jahtu piestātni, Ferrari un Rolsroisu veikalus, pa 1.formulas trasi izbraucām cauri šai valstij ar vislielāko iedzīvotāju blīvumu pasaulē, un sākām meklēt ceļu uz mūsu galamērķi –VillafrancheSurMer. Pēc nelielas maldīšanās ceļš ir atrasts un ap 21 esam galapunktā. Turpceļš pievārēts, ar nelielām nobīdēm viss ir gājis, kā plānots.

Tātad, esam galamērķī, un pirmais gājiens, protams - uz jūru. Apmēram 10 minūšu gājiens, un esam pludmalē. Uzreiz gribu teikt, ka šī pilsētiņa ir lieliska ar to, ka šeit praktiski nav viesnīcu, tātad – nav tūristu, nav mūsu skaļo austrumu kaimiņu. Ideāla vieta atpūtai. Ja ir vēlme skaļām izklaidēm, tad blakus, 10 km attālumā uz vienu vai otru pusi ir Nica, Kannas, Antibas, Monako. Šajās vietās var atrast izklaidi jebkurai gaumei J. Vienīgās grūtības bija pārvietoties pa šaurajām ieliņām ar mūsu mašīnu. Te visi pārvietojas ar skuteriem,smārtiem vai Mini Cooperiem, Volvo tur izskatījās kā zilonis trauku veikalā J. Tādēļ izvēlējāmies pārvietoties kājām, auto izmantojām, tikai dodoties tālākos izbraucienos.

Ekskursiju un apskates vietu saraksts tika sastādīts, balstoties uz franču draugu ieteikumiem. Un turpmākās dienas tika plānotas tā, ka no rīta līdz pusdienām dzīvojam pa pludmali, pēcpusdienās dodamies ekskursijās. Tā paviesojāmies Nicā, protams, fočējāmies uz sarkanā paklāja Kannās, Pikaso muzejā Antibās pabijām, Grassā smaržu muzejā opiju ieostījām, apmeklējām viduslaiku ciematu Eze, skatījāmies uz naksnīgo Montekarlo no augstas klints Laturbi, kazino Montekarlo pabijām, vērojām nakts dzīvi Monaco, izjūtot lielo laimestu un vilšanās smaržu, apskatījām Lamborgini rindas pie ieejas, neizjūtot ne mazāko skaudību, Grimaldi pili pusnaktī apmeklējām, ar cerību Stefāniju satikt, bet nesatikām... Un vēl un vēl daudz kur citur pabijām. Divas vietas gribu izcelt. Antibās pavisam nejauši uzdūrāmies Absinta muzejam – kafejnīcai J. Nu nevarējām paiet garām. Tad nu mūs, neprašas, nedaudz apmācīja šī dzēriena baudīšanas mākslā, un varējām nomēģināt. To darījām ar mēru, jo bijām dzirdējuši par iespējamajām halucinācijām un stāstu par Van Gogu, kurš arī pār mēru esot lietojis šo dzērienu J.

Otra vieta, ko esot tajā pusē, noteiktigribu ieteikt apmeklēt ir virsotneColde la Bonette,http://en.wikipedia.org/wiki/Col_de_la_Bonette , kas ir augstākais asfaltētais kalnu ceļš Alpos (2,715 m). Pašā virsotnē, kas ir 2865 m, uzbraukt nevar, drusku jāpaiet kājām. Virsotne no Villafranche Sur Mer ir apmēram 130 km, taču, kamēr tiek līdz pašai augšai, paiet puse dienas. Jo ceļš augšup ir pa šauru serpantīnu, un vidējais ātrums nebūs lielāks par 30-40 km/h. Taču tas ir to vērts. Pārsvarā pa ceļu pārvietojas motocikli, pa retam kāds auto, taču ir sastopami arī riteņbraucēji. Jo izrādās, šo kalnu parēju šķērso arī TourdeFrance posms. Tad nu sportisti trenējas. Katrā ziņā, sajūtas fantastiskas. Kā vēlāk noskaidrojās, braucot augšā un lejā, bail nav bijis tikai vienam cilvēkam mūsu mašīnā – šoferim. Pārējie esot jutušies diezgan neomulīgi J. Braucot lejā, nācās pārslēgties uz manuālo režīmu, kādu 2-3 robu, lai bremzes nekarsētu. Lejā braucot, vienā no kalnu pļavām piestājām papusdienot. Izrādās, blakus murkšķu kolonijai. Interesanti bija pavērot šos jaukos, omulīgos kalnu iemītniekus.

Šī ekskursija bija viena no pēdējām ceļojuma laikā, atlikušās pāris dienas nolēmām veltīt jūrai un pludmalei. Un kā gan ne, ja ūdens temperatūra nemainīgi +25, gaisa +26-28 grādi.

Atsevišķs stāsts ir par vietējo krodziņu kolorītu un gastronomiskajām izvirtībām. Jo, ja jau esam pie Vidusjūras, grēks būtu nebaudīt jūras veltes un franču vīnus! Ir fantastiskas sajūtas, kad sēdi ielas krodziņā, tepat blakus Vidusjūra, apkārt skan murrājošā franču valoda, no milzīgām bļodām paņem pa mīdijai, garnelei, uzkod un iemalko vīnu! Par šīm garšām un izjūtām ir vērts samaksāt dārgāk (mūsu izpratnē). Taču, ņemot vērā, kur atrodamies, 13-18 eiro par kārtīgu porciju dažādu garduma vairs nemaz neliekas tik dārgi.... Un ja gribējām visas šīs sajūtas bagātināt, vienkārši sapirkām jūras veltes, sieru, augļus, vīnu protams, un vakarā devāmies uz pludmali, kur klausoties viļņu čalās un vērojot noenkuroto jahtu šūpošanos Vidusjūras viļņos, baudījām. Šādu baudīt gribētāju kompāniju pludmalē savācas gana, taču viens otru netraucē, nav klaigāšanas un bravūrīgas uzvedības. Tas viss vēlreiz atgādina, ka mums ir ļoti paveicies iespēju šeit būt. Katrā ziņā, tikai pēc šī ceļojuma sapratu, ka nedrīkst salīdzināt atpūtu šeit, un Ēģiptē, piemēram. Vienkārši, tās ir pilnīgi atšķirīgas lietas...

Lai cik jauki arī būtu Franču Rivjērā, laiks ir nepielūdzams, un ceļojums tuvojas beigām. Tā diena, kad jākravā mantas auto un jādodas mājup, ir klāt... Tā nu jaukā 3dienas rītā, pakojamies un uzsākam 3diennieku mājup J.

Kā jau minēju, ceļojums tika plānots, lai maršruti turp un atpakaļ būtu dažādi. Tādēļ no Francijas dodamies Itālijas virzienā, tad garām Milānai un Šveicē iekšā. Šeit atkal ir nepieciešama vinjete, kuru arī tuvākajā tankštellē iegādājamies (30 EUR). Jāatgādina, ka Šveice nav ES, tādēļ uz robežās var gadīties, ka tiksiet pakļauti pasu un auto pārbaudei. Mēs izsprukām sveikā, taču izlases kārtībā robežsargi nepārtraukti novirzīja mašīnas sānu nobrauktuvēs pārbaudēm. Tā nu esam Šveicē, ļoooti dārgā zemē ar vairākām oficiālajām valodām. Šveice pierobežā ar Itāliju atstāja diezgan negatīvu iespaidu – diezgan liels bardaks, visi runā itāliski, angļu valoda nav sevišķā cieņā. Taču tas sīkums, jo nav plānots šeit uzkavēties, naski dodamies Lugano ezera virzienā, kur plānots piestāt. Ezeru sasniedzam ļoti drīz, parkojamies un dodamies apskatīt Swissminiatur – šeit 14 000 kvadrātmetru platībā izvietotas 120 slavenākās Šveices celtnes mērogā 1:25. Ieeja padārga – ap 15 EUR vienam pieaugušajam, taču bija interesanti. Kad esam novērtējuši un safočējuši šveiciešu arhitektūras brīnumus, varam doties tālāk. Bāņa malā, labiekārtotā, kalnu ieskautā stāvvietā ieturam pusdienas, un dodamies augšup, iekarot Alpus. Ceļa kāpums diezgan stāvs, laukā karsts, tādēļ nedaudz pakāpjas dzinēja temperatūra, taču normas robežās. Braucot pāri Alpiem, ir jāapstājas kādā no stāvvietām, kuras izvietotas tā, lai būtu arī brīnišķīgi skati redzami. Protams, to arī darām, un veicam standarta procedūras – fočējamies, jūsmojam par kalnu varenību un skaistumu. Plānotais maršruts tālāk mūs ved garām vēl vienai bagātai Eiropas pundurvalstij – Lihtenšteinai. Nu ko, ķeksīša pēc jāapciemo, kaut vai tādēļ, lai apmeklēto valstu saraksts būtu iespaidīgāks J. Ierullējam Vaducā (galvaspilsēta), uz galvenās un principā arī vienīgās ielas noparkojamies. Izstaigājam gājēju ieliņu, centru, paveramies augšup uz firstistes prinča Hansa Ādama II pili, kas uzstutēta klints malā virs galvaspilsētas un esam gatavi doties tālāk.

Tuvojas vakars, un mums jātiek līdz plānotajai nakšņošanas vietai Vācijā, Ulmā. No Šveices braucot, lai nokļūtu Vācijā, nelielu gabaliņu sanāk iebraukt Austrijā. Nočekojam, ka mūsu iegādātā vinjete vēl ir derīga, un mierīgu prātu šķērsojam Austrijas daļu. Un tad jau Vācija, ar izslavētajiem, taču salīdzinoši nemaz ne tik labajiem ceļiem. Protams, vietām nav ātruma ierobežojumu, taču no pieredzes zinu, ka ilgstoši noturēt lielu ātrumu nav iespējams, tas nogurdina, un ja ir plānots šķērsot visu Vāciju, nav jēgas izlikties jau pirmajās stundās. Protams, sevis un auto apliecināšanai brīžiem uzspiežam 200 km/h, taču pārsvarā virzāmies 130 – 140 km/h robežās. Un tad jau klāt Ulma, viesnīca IbisbudgetUlmCity. Teikšu tā, viesnīca ne visai. It kā ultra moderna, taču vārdiņš BUDGET nosaukumā ir jūtams numuriņos. Viss saspiests, izlietne istabā. Un salīdzinoši dārgi. Turklāt vēl nokāsa 6 EUR par auto stāvvietu... Labi, nākamreiz zināsim J

No rīta turpinām ceļu. Šīs dienas laikā plānots šķērsot Vāciju Polijas virzienā. Taču, esot Vācijā, grēks būtu neapmeklēt kādu veikalu, lai iepirku lēto veļas pulveri, kafiju un kādu apģērba gabalu C&A J. Izvēle krīt par labu A10 lielveikalam netālu no Berlīnes. Nav tā labākā un lētākā shopinga vieta, taču ir pa ceļam un būts tur jau iepriekš. Tā nu vālējam līdz Berlīnes apvedceļam, un kādas stundas veltām bodei. Viens otram gan piekodinām nepirkt lielgabarīta mantas, jo Volvo bagāžnieks nav bezizmēra J. Tā nu veiksmīgi shopojam, ieturam pusdienas taizemiešu bistro. Diezgan sakarīga ēstuve turpat pie ieejas, samaksā 7 EUR un krāmē iekšā, cik vēlies JTjipa, zviedru galds, bija kādreiz padomju laikā tādas ēstuves, Viļņā, piemēram J. Iepērkam arī nedaudz lēto vācu pārtiku tālākajam ceļam, kā arī smeķīgo vācu alu J. Tā nu ap 19 esam ārā no veikala, un varam doties viesnīcas virzienā. Viesnīca nobūkota Polijā, uzreiz aiz robežas. Apmēram 130 km no veikala sanāk. Ap 20 esam Torzimā, motel Petro. Šī mītne nav izvēlēta nejauši, te nakšņots jau iepriekš, tādēļ taciņa iestaigāta. Par šo moteli varu teikt tikai to labāko, sakarīga cena, brokastis iekļautas, pārkings par brīvu, netālu no A2 šosejas. Iesaku visiem, kas dodas caur Poliju Vācijas virzienā. Vakariņas, vācu alus, kopīgi noskatāmies Limuzīns Jāņu nakts krāsās( jau jūtama nostalģija pēc mājām J, un liekamies uz auss.

No rīta brokastis ( ļoti labas), turpat blakus esošajā benzīntankā lejam pilnu bāku, un esam gatavi noslēdzošajam rāvienam līdz LV. Sākumā bija plānots apmeklēt turpat netālu esošo Borišinskas cilpu ( Sliekas midzenis). Interesants II Pasaules kara objekts, taču tad būtu jāgaida līdz atvēršanai, tādēļ izlēmām nekavēties. Varbūt nākamgad saplānosim ekskursiju tikai pa Poliju... Tā nu braucam uz A2 ( maksas ceļš) un aiziet – Varšavas virzienā. Ceļš super, maksa salīdzinoši zema ( ap 15 EUR no Vācijas līdz Varšavai). Noteikti atmaksājas, gan laika, gan degvielas ziņā. Pēc apmēram 4 h stiepiena esam pie Varšavas. Drusku nokļūdāmies, un iekuļamies pašā Varšavā. Taču izrādās, ka visi ir ļoti vēlējušies ieēst KFC vistiņas, tādēļ nelielā maldīšanās tiek atzīta par veiksmi un esam jau minētājā ēstuvē un liekam iekšā Junk FoodJ. Šad tad jau var! Pēc ēšanas nedaudz miegaini turpinām ceļu pa Varšavas nomali, iekuļamies sastrēgumā uz kādu pusstundu, un tad jau veiksmīgi ripinām Augustovas virzienā. Poļi ir baigie malači, uz nebēdu būvē jaunus ceļus, tādēļ domāju, ka jau pēc gada posmu Lietuva – Varšava varēsim veikt bez kādiem baigajiem iespringumiem. Jau tagad ir ceļa posmi ap Augustovu Suwalku virzienā, kuri nav pat 2013.gada kartēs, brīžiem navigācija rādīja, ka vālējam pa nekurieni J.

Jau sāk krēslot, kad esam Lietuvā, var teikt, gandrīz mājās! Nedaudz pēc pusnakts esam Rīgā, ap 1 Jūrmalā, kur atvadāmies no izturīgajiem, lieliskajiem komandas biedriem, ar kuriem veiksmīgi, bez kašķiem sadzīvojām visu šo laiku un varam doties Limbažu virzienā. Ap 3 esam mājās.

Viss, ceļojums galā... Ir norullēti gandrīz 6000 km, ir palikušas superīgas, pozitīvas izjūtas, emociju pārpilnība, ap 1000 digitālo foto...un vēlme atkal kaut kur doties...

Visu nav iespējams uzrakstīt. Tāpat jau sanāca traki gari, un droši vien, ka retajam pietiks pacietības izlasīt līdz galam. Taču ļoti ceru, ka, kādam šis tas no garā savārstījuma noderēs, kādu iedrosminās kaut kam līdzīgam. Ja ir nepieciešama jel kāda sīkāka informācija, detaļas, droši varat jautāt!

P.S. Tīri tehniska lieta. Nevaru saprast, vai Eiropas degviela labāka, vai kā, taču patēriņš mašīnai bija fantastiski mazs. LV nekad tik maz mans auto nav tērējis. Mums sanāca 6-6,5 l/100km. Un tas ar 4 cilvēkiem salonā, bagāžnieks piekrauts, braukšana pa kalnu ceļiem un bāņiem...

Ar Polijā pielieto bāku (72l), man izdevās nobraukt 1400 km. Fantastika J

Ar cieņu, viens no Eirotripa 2014 Limbaži – VillafrancheSurMer – Limbaži dalībniekiem J