Laternu festivāls Chiang Mai un meditācijas diena
|
Līga Guļaško
|
... cīņa ar prusakiem turpinās! Pēc pusnakts paliek auksti - vietējie izvelk no somām biezās jakas un iekārtojas guļai. Mēs arī paņemam jakas, šalles - vienalga auksti. Mēģinu saprast, kāpēc, ja reiz visiem ir tik auksts, neviens neiedomājas aiztaisīt logu...? Lindai, šķiet, ir pat karsti - joprojām cīnās ar prusakiem... Saņemu drosmi un dodos uz WC, esmu pilnīgi pārliecināta, ka šādā vilcienā tā būs traģiska, bet patiesībā ir tīri ok. Atpakaļceļā pie izlietnes kāds sirms kungs mazgājas, mugurā tikai bikses :D Eju atpakaļ pie prusakiem un mana drauga :) Kamēr draugs turpina iznīcināt prusakus, es pat iemiegu uz brīdi.
Kad tuvojās laiks, kad drīz būtu jākāpj ārā, sākam visiem prasīt, kurā pieturā tieši jākāpj ārā! Labi, ka uz biļetes pietura ir arī tajiešu valodā, tad nu iebakstām ar pirkstu un rādām. Viņi rāda, ka arī turpat kāps ārā. Paliekam nemierīgas, bet kad vilciens piestāj, tad izlasām nosaukumu un jā - ir īstā pietura. Šajā pieturā izkāpj gandrīz visi! Prusaku iznīdēšanas kopsavilkums - manā sarakstā kādi 2-3 nogalinātie prusaki, Lindas - pēc līķu skaita es teiktu, ka kopā pāris desmiti, viena trešdaļa uz sienas, pārējās divas trešdaļas uz grīdas :D
Protams, ka lai tiktu uz autoostu, lai pēc tam brauktu uz Chiang Mai, ir jābrauc ar taxi. Redzam, ka tie divi puikas, kuri bija mūsu vagonā, jau runā ar kādu taxi vadītāju. Jautājam viņiem, vai viņi arī dodas uz autoostu un vai nevaram braukt kopā - lai lētāk. Puiši piekrīt un mēs esam ceļā uz autoostu. Jābrauc kādas 10 minūtes. Pie autoostas fiksi izkāpjam, samaksājam un dodamies pie kasēm - tur jau liela rinda, taču mēs esam pirmās no vilciena. Puikas ir pāris cilvēkus tālāk, arī gaida rindā. Nolemjam, ja būs vietas, tad pasauksim viņus pie mums. Diemžēl pieejot pie kases un prasot tuvākās biļetes uz Chiang Mai, autobusā ir tikai divas brīvas vietas - viena pašā priekšā un viena aizmugurē. Pērkam nost un jūtamies mazliet vainīgas, jo nākamais autobuss ir vismaz stundu vēlāk pēc mūsu autobusa, kas nozīmē, ka pārējie šeit sēdēs vairāk kā 2h. Ļoti žēl, ka arī puikas netika, jo viņi tomēr bija pirmie pie taxi. Norijam kamolu un dodamies gaidīt autobusu, līdz kuram vēl vairāk kā stunda! Gaidīšana ir mokoša, taču bez prusakiem viss ir vieglāk :)
Beidzot autobuss ir klāt - es apsēžos pašā priekšā, Linda dodas aizmugurē. Šis ir pats labākais autobuss, kādā mēs esam braukušas šeit - Āzijā! Krēsls liels un mīksts, var regulēt roku, kāju balstus, protams, arī guļus stāvoklī noregulēt. Vēl servisā iekļauts ūdens, sojas piens, našķi, sega, refresh salvetes... To visu ik pa brīdim pienes kāds puisis! Autobuss ir TIK ērts, ka nogulēju gandrīz visu ceļu :) Labi ka tā, jo autobusa brauciens bija 5h ilgs...
BEIDZOT esam Chiang Mai - pēc 9h vilcienā un 5h autobusā! Noķeram tuk-tuku un lūdzam aizvest uz viesnīcu New Mitrapap Hotel, kuru esam rezervējušas jau pāris mēnešu atpakaļ un labi, ka tā, jo pāris dienas atpakaļ numuriņš šajā viesnīcā maksāja 3x dārgāk un ieejot viesnīcā izlikti uzraksti, ka brīvu vietu šeit vairs nav! Administratore gan liekas ļoti nejauka un ir nelaipna, taču ar mūsu rezervāciju viss ok - dodamies uz istabiņu. Atsauksmēs bijām salasījušās šausmu stāstus par šo viesnīcu, bet kopumā bija ok, nekāda vaina. Vienīgi pietrūka rozetes, jo ir tikai trīs - vienā ir ledusskapis, otrā TV, bet trešais brīvs. Bet mūsdienās ar vienu rozeti nepietiek - katrai telefons, fočiks, planšete :D Tā jau viegli sadalītu, bet kā gandrīz visās viesnīcās - kā ej no istabas ārā, tā izņemot karti pazūd elektrība - uzlādēt vari tikai tad, kad esi istabiņā.
Tā kā šeit paliekam 3 naktis, tad izkrāmējam mantas, pārģērbjamies un dodamies iepazīt pilsētu. Diemžēl viesnīcā nav pilsētas karte, tikai uz sienas milzīgā izmērā, tad nu dodamies, kur acis rāda. Nolemjam iziet apli. Pamanām, ka pilsēta gatavojas rītdienas svētku festivāliem - Loy Krathong un Yi Peng, visur parādās dekorācijas, skatuves u.t.t.
Kad esam kādas 3h novazājušās, saprotam, ka esam apmaldījušās :) Likās, ka ejam pa apli, bet kaut kur nokļūdījāmies, nesaprotam uz kuru pusi jāiet, lai tiktu uz viesnīcu!
Beigās paņemam tuk-tuku, lai aizved mūs atpakaļ uz viesnīcu. Viesnīcā nolemjam, ka vajadzētu atrast veļas mazgātavu, jo strauji tuvojās tīro drēbju beigas. Noejam lejā pie administratores pajautāt, vai viņiem viesnīcā nav veļas mazgātava. Nelaipnā administratore atbild, ka ir un uzmet uz letes cenu lapu - par katru drēbi sava summa. Cenas krimināli dārgas, tāpēc pajautājam vai tuvumā nav kāda veļas mazgātava. Administratore paskaidro, kur to atrast. Mazliet pamaldāmies un atrodam - diemžēl jau ciet, tāpēc nolemjam atnest rīt no rīta. Tā kā jau sāk tumst, nolemjam doties pavakariņot. Atrodam kādu skaistu vietiņu, pasūtam ēdienu un vērojam ielu. Skatāmies, ka lēnām tiek slēgtas ciet dažas ielas. Pēkšņi iedomājamies, vai tik festivāls nav šodien. Pajautājam viesmīlei un jā - festivāls esot šodien, ap 8iem sākšoties gājiens!!! Uuups :D
Paēdušas dodamies atpakaļ uz viesnīcu mazliet atpūsties pirms festivāla. Pie pašas viesnīcas bērni spridzina plaukšķenes. Viesnīcā pūšamies, pūšamies, līdz nokaitina plaukšķeņu troksnis un paskatos uz loga vai nedomā viesnīcu uzlaist gaisā. Aaaaa, atveru logu un tur - jau pilnas debesis ar laternām!!! Pasaucu Lindu, skatāmies un izdomājam, ka iesim jau skatīties. Nezinām uz kuru pusi jāiet, tāpēc vienkārši sekojam laternu plūsmas virzienam :) Un atrodam vietu, kur varētu bet festivāla norises vieta! Visapkārt ir galdiņi uz kuriem tiek pārdotas ziedu laiviņas, kuras tiek gatavotas galvenokārt no banānu lapām un tad rotātas ar ziediem un ko tik nē - mēs pat redzējām no krāsainām vafelēm taisītās :D Laiviņā parasti arī ir svecīte un aromātiskā nūjiņa (vīraks).
Noejam lejā pie upes paskatīties, kā tiek laistas laiviņas upē. Kāpjot lejā samežģījās kāja un es garšļaukus noveļos uz zemes - cik tipiski manai neveiklajai dabai :D Mazliet pakliboju un kamēr kāja atlabst, uzejam uz tiltiņa paskatīties burvīgos skatus.
Brīnišķīgi skaisti!!! Nolemjam, ka mums arī vajag palaist laiviņu upē. Laiviņu izvēle ir milzīga, izvēlēties savu vienu vienīgo nav viegli. Izvēlamies samērā tradicionālas un dodamies uz upi. Šoreiz ejam pa glīti izveidotu tiltiņu, lai Līga atkal neizdomā mežģīt kājas :D
Aizdedzinām svecīti un vīraku. Dodos palaist laiviņu, ka kāda taju ģimene palūdz, vai varu ar viņiem nofotogrāfēties. Ok, lai iet - man gandrīz rokās tiek iespiests bērniņš, sieva cieši piespiedusies un vīrs fotogrāfē! Lai jau tiek viņiem tā veiksme, ko nes baltais cilvēks :) Laiviņu palaižot domāju labas domas, sliktās aizskalojot upes straumē un ceru uz veiksmīgu nākamo gadu! Šādas bija mūsu laiviņas, cik nu tumsā var saprast :)
Laižot laiviņas pamanījām, ka otrā krastā ir lielāks baļļuks, kā šajā. Iesim palūkot! Uz tilta kustība ir ļoti lēna, lieli sastrēgumi.
Tilta malās tiek pārdotas arī papīra laternas. Nopērkam arī vienu laternu, palaidīsim to gaisā. Vispirms domājām laist no tilta, bet daudziem tas neizdodas - laternas nevis paceļas gaisā, bet sakrīt ūdenī. Tad dodamies tālāk uz otru krastu. Te patiešām ir lielāks baļļuks - ir neliela skatuve uz kuras arī kaut kas notiek, tikai tajiešu valodā. Te pārdod arī dažādus ēdienus, tās pašas laiviņas, laternas.
Aizejam uz upes krastu uz nestabilas piestātnes - ideāla vieta, kur palaist laternu! Un mums tas izdodas izcili - laterna strauji paceļas gaisā pie pārējām laternām! Par mūsu šo ceļojumu un nākamajiem!!!
Esam pārgurušas, tāpēc nolemjam doties uz viesnīcu gulēt.
Ejot uz viesnīcu redzam, ka cilvēki gatavojas gājienam. Dažus iemūžinām un tomēr izlemjam par labu doties uz viesnīcu, gājienu atstājot aiz muguras!
Viesnīcu veikli atrodam un plaukšķeņu skaņu ieaijātas ātri vien aizmiegam...
Jau trīs nedēļas, kopš mūsu ceļojuma sākuma! Šodienai mums nav nekādu dienas plānu, tāpēc pēc negulētās prusaku nakts, šodien noguļam līdz 12tiem! Linda kaut kur bija atradusi informāciju, ka ir kāda galerija, kurā var apgleznot ziloņus (ne īstus, protams :)) . Sākumā nepiekritu, jo domāju, ka būs uz lapas jāizkrāso ziloņi, bet kad uzzināju, ka tās ir būs ziloņu figūriņas, tā uzreiz piekritu!
Pirms tam aiznesām drēbes uz veļas mazgātavu. Izskatījās, ka tantuks turpat savā mājā arī mazgā :) turklāt ne vārda nesaprata angliski :) Taču mēs ar platiem smaidiem sapratāmies un mums tika parādīts, ka vakarā varam nākt pakaļ!
Atradām tuk-tuku un devāmies tālāk ceļā! Jau pavisam drīz bijām pie galerijas Elephant Parade House. Ieejot galerijā, visapkārt ir simtiem apgleznotu ziloņu dažādos izmēros - pilni plaukti! Izdomas māksliniekiem nav trūcis - uz ziloņiem attēlots viss iespējamais - daba, dažādi grafiski attēli, zināmi personāži un pat politiķi (Obama, piemēram). Daži bija aplīmēti ar dažādiem materiāliem - ļoti skaisti!
Pāris minūtes apskatījām, iemūžinājām un iedvesmojāmies, tad gājām uz galerijas otru stāvu darboties pašas. Izvēlējāmies pašus mazākos pieejamos ziloņus stāvus pozīcijā (bija arī sēdošs un guļošs zilonis). Šādi izskatījās mūsu zilonis sākuma stadijā.
Mums tiek piedāvāti priekšauti, ierādīta vieta, varam izmantot visas krāsas, kas ir visapkārt, tāpat arī otas. Ir arī divi trauki ar ūdeni, beigās izrādījās, ka viens ir dzeramais ūdens, ja nu slāpst. To es sapratu tikai tad, kad manā dzeramajā ūdenī skalojās pāris otas :D Ūdeni, kas paredzēts otām, ik pa brīdim mūsu vietā apmaina - augstas klases serviss :)
Vēl nezinājām, ko gribam uz ziloņiem attēlot, bet abas nolēmām pamatu nokrāsot melnu. To nācās darīt divas reizes, lai nespīdētu cauri.
Mums tika arī iedotas skiču lapas, uz kurām jau bija mūsu ziloņa figūra, varēja pamēģināt dažādus variantus. Beigās es nolēmu par labu dažādām rakstu joslām, bet Linda, iedvesmojoties no vakardienas laternu festivāla, izdomāja attēlot gaisā lidojošās laternas! Gleznojām mēs patiešām ilgi... Kad bijām pusē, ienāca kāda amerikāņu ģimene - mamma, tētis un trīs pieaugušas meitas. Tētis bija pie mums pienācis un nebeidza vien slavēt mūsu darbus - esot tik smalki un rūpīgi! Pabeidzām gandrīz vienlaicīgi ar amerikāņiem. Pašās beigās vēl tiek piedāvātas visādas pērlītes un kristāliņi, kurus ar uzlīmēt virsū - es savam zilonim tieši uz pieres vienu uzlīmēju.
Redz kur mūsu mākslas galaprodukti! Manuprāt, ļoti labi sanāca :)
Pēc ziloņu pabeigšanas tos nolako un ieliek speciālā krāsnī, kur viss sacepās kopā, lai krāsa nenonāk. Un beigās sapako burbuļplēvē un kastītē, lai var pārvadāt. Linda vēl lejā nopirka blociņu, kurš izgatavots no ziloņu mēsliem :)
Pēc meditācijas gribējām atrast biroju, kuri organizē braucienus uz ziloņu nometnēm. Tajos cilvēki aprūpē ziloņus - sagādā tiem ēdienu, nomazgāt un vienkārši būt visu dienu kopā, arī ar baby elephants. Lai arī cena ir milzīga, tomēr tā ir pieredze 1x mūžā. Diemžēl nepaveicās un viņiem jau viss novembris bija pilns ar rezervācijām :(
Tad nu aizgājām paēst pāri ielai kādā kafejnīcā. Uz kafejnīcas galda bija pāris bukleti ar dažādām izklaides iespējām šeit - Chiang Mai. Tajā skaitā divi piedāvājumi pavadīt dienu ar ziloņiem. Pēc ilgām pārdomām izvēlējāmies vienu, kas uzrunāja vairāk un turpat uz vietas, kafejnīcā, sarunājām rītdienas tūri. Kā jau ierasts - Taizemē viss ir vienkārši :)
Pēc tam devāmies uz gājēju ielu - tā bija pārpildīta ar cilvēkiem! Izrādās, ka laternu festivāls ir veselas 3dienas, tā kā nebūtu neko nokavējušas, ja vakardien neaizietu :) Uz gājēju ielas bija neskaitāmi stendi ar drēbēm, maisiņiem, suvenīriem ēdieniem un arī dažādi priekšnesumi! Mierīgi pastaigājāmies, izpētījām piedāvājumus. Mājupceļā redzējām skatuvi uz kuras arī notika dažādi priekšnesumi, atkal bija gājiens.
Bijām pie veļas mazgātavas īsi pirms aizvēršanas, tantuks joprojām traki smaidīgs. Paņēmām savas tīrās drēbes un devāmies atpakaļ uz viesnīcu - rītdien būs gara ziloņu diena :)
Vairāk par piedzīvojumiem Taizemē (un Kambodžā) lasi: ll-travel.blogspot.com