Misijas brauciens uz Franciju

  • 4 min lasīšanai
  • 23 foto
Misija Francijā. Tā nu mēs 9 cilvēki no Latvijas bijām kalpošanas braucienā uz Franciju no 19-25.novembrim. Šī brauciena galvenais organizētājs bija Ružinas lūgšanu nama vadītājs Ivars Graudiņš Un kopā mēs no Latvijas bijām 9 cilvēki. Ceļojām izmantojot aviokompānijas ‘Ryanair’ pakalpojumus. Sanāca lidot uz Franciju ar pārsēšanos caur Angliju. Aizlidojām uz Liverpūli, pārlaidām tur nakti un tad nākamajā rītā ceļojām uz Nantes lidostu un tad tālāk uz Tūras pilsētu, kur arī notika galvenais pasākums 36 stundu slava un pielūgsme vienā no Francijas brīvajām draudzēm. Protams, ka bija jau arī pa ceļam daudzi brīnumi. Sanāca kalpot sievietei kas man sēdēja blakus lidojot uz Liverpūli.Un arī Anglijas ielās sanāca spontāna evaņģelizācija. Mūsu komandā bija trīsi ģitāristi, kuri ir slavēšanas vadītāji Estere , Aivars un Sergejs , bet pārējie bija tādi, kas vienkārši savās sirdīs ir slavētāji un pielūdzēji. Svarīgi ir tas,ka mūsu komandā bija cilvēki no dažādām draudzēm.No luterāņiem, baptistiem, vasarsvētku draudzes ,pareizticīgajiem un brīvajām draudzēm. Komanda mums tiešām bija brīnišķīga un bija jūtama liela Dieva mīlestība un vienotība. Ar Angliju man bija sanācis iepazīties jau senāk un man tas nebija īpašs pārsteigums, ka cilvēki bija atvērti evaņģēlijam, bet Francijā biju pirmo reizi un manas domas par Franciju ļoti mainījās. Biju dzirdējis par Franciju tik daudz negatīvas lietas, ka gandrīz vai negribējās braukt uz turieni. Visa ceļojuma laikā piedzīvojām lielu Dieva labvēlību un arī viesmīlību un atsaucību no vietējiem. Bija nakts slavēšanā tādi cilvēki, kas ieradās ar visiem bērniem un palika pielūgsmē līdz rītam. Vietējie parūpējās par naktsmājām un pārtiku, lai mums nekā netrūktu pasākuma laikā. Galvenais mūsu mērķis bija braukt uz Franciju un svētīt valdību un lūgt par Franciju, jo šobrīd Francija ir Eiropas vadošā valsts. Ar ilgstošu slavu un pielūgsmi, kad mēs pagodinām Dievu nāk Dieva godība un Dievs pagodinās šeit uz zemes ar brīnumiem, zīmēm un pravietisku svaidījumu.To varēja manīt, ka cilvēki nevis nogura no ilgstošas slavēšanas, bet arvien vairāk atvērās un aizrāvās ar pielūgsmi. Es domāju, ka tā ir ļoti liela problēma, ka cilvēkiem bieži vien ir tik daudzi darbi, ka viņi aizmirst pašu svarīgāko. Vai pareizāk sakot nemaz neuzzina, un neiepazīst pašu svarīgāko. Daudziem ir šis jautājums neskaidrs kāpēc tik daudz jāpielūdz Jēzus. Tā arī nekad nav metode, bet tās ir dzīvas attiecības. Mēs Kungu pielūdzam tāpēc, ka mēs Viņu mīlam. Mēs Viņu mīlam tāpēc, ka Viņš mūs mīl un ir pirmais izlējis savu mīlestību uz mums. Šajā pielūgsmes atmosfērā cilvēki arvien vairāk atvērās lūgšanām un varējām aizlūgt un kalpot arī individuāli. Izveidojās laba sadraudzība un bija arī daudzi iedrošinājumi un pravietojumi, kurus mēs izsacījām par vietējiem un vietējie mums. Draudze bija ļoti interesanta ar to, ka tur bija cilvēki no ļoti dažādām nācijām. Tad arī dziedājām un lūdzām Dievu visdažādākajās valodās. Tur varēja dzirdēt Angļu ,franču, spāņu, latviešu, krievu un norvēģu valodas. Gluži kā vasarsvētku dienā. Pats mācītājs Marks ir holandietis un viņš mūs iepazīstināja ar statistiku.Un statistika bija ļoti iepriecinoša, jo pēdējo dažu gadu laikā draudžu skaits Francijā ir strauji audzis. Pēc šīs slavas un pielūgsmes sapulces mēs devāmies uz Parīzi. Parīzē pateicoties vienai katoļu māsai, kuru es agrāk biju iepazinis Latvijā , mēs varējām nakti pārlaist klostera viesnīcā pie vienas no skaistākajām katedrālēm. Vakarā sarīkojām arī tur slavas un pielūgsmes sapulci un cilvēki, kas ienāca no malas piedzīvoja Dieva pieskārienu. No rīta slavējām ārā pie katedrāles un tur mums pievienojās jaunieši no Čīles. Juris varēja likt lietā savas spāņu valodas zināšanas. Viņi palūdza Aivaram ģitāru un nodziedāja kādu kristīgu dziesmu, ko zināja. Vēlāk devāmies uz Triumfa arku, jeb ‘’Uzvaras vārtiem” pasludināt, ka Jēzus ir Uzvarētājs. Nodziedājām trīsas slavēšanas dziesmas un tad ieradās policija un mums mierīgi paskaidroja, ka tur nedrīkst skaļi dziedāt un spēlēt mūziku, jo esot jāievēro klusums par piemiņu karavīriem kas ir krituši karā. Mēs šo kārtību respektējām un devāmies tālāk slavēt pretī prezidenta pilij. Bija jau tāpat par vēlu mums aizrādīt, jo bijām paspējuši ar trim dziesmām šo vietu nosvētīt. (Ha-ha!) Nodziedājām dažas slavēšanas dziesmas un devāmies tālāk uz tiesas namu. Tiesas namā, lai tiktu iekšā bija jāiziet līdzīgai kontrolei kā lidostā. Tur varēja iedzert no kafijas automāta lētāko kafiju visā Parīzē par nieka 0.40 eiro. Citādi kafejnīcās kafijas tasīte maksā 3.00 eiro. Aizlūdzām par tiesu, lai tiesa ir taisnīga un pieņem lēmumus, kas ir saskaņā ar Dieva gribu. Laba sadraudzība mums bija ar divām norvēģu māsām Helēnu un Annu Mariju. Ar viņām arī kopā devāmies uz Parīzi un Helēna mums daudz palīdzēja. Helēna ir misijā Francijā jau divus gadus, bet Anna Marija bija tieši tajās dienās, kad mēs bijām Francijā atbraukusi ciemos. Anna Marija ir profesionāla vijolniece, kas pielūdz un slavē Dievu ar vijoli. Norvēģi francijā likās gandrīz kā tautieši, jo norvēģu kultūra tomēr ir tuvāka. Arī uz ielām cilvēki bija atvērti pieņemt svētības vārdus un nepretojās evaņģēlijam. Vienīgi mums bija valodas barjera, jo neviens no mums neprata Franču valodu. Ja nu vienīgi bijām iemācījušies dažas pieklājības frāzes franču valodā. Frančiem angļu valodas zināšanas arī ir samērā trūcīgas. Vienīgais cilvēks, kas zināja franču valodu bija Helēna no Norvēģijas. Kopsavilkumā varu izteikt savas domas, ka mums nav jābaidās no Eiropas un jābaidās gaidot kādus nesvētīgus lēmumus nu viņi ieviesīs pie mums Latvijā. Arī Latvija ir daļa no Eiropas. Un mums ir jāapzinās, ka mums ir kādas lietas, ko Eiropa var mācīties no mums. Mums ir jālūdz par valdībām un varām un mēs varam citus pārsteigt ar to, ka mēs kristieši no dažādām draudzēm varam nākt kopā un ilgstoši pielūgt Dievu un pienest slavu Ķēniņu Ķēniņam un Kungu Kungam. Reiz es Dievam jautāju kāpēc tad pasaulē ir tik daudz nebūšanas, ja jau svētība ir stiprāka par lāstu. Un tas Kungs man atbildēja, ka nav pietiekoši daudz pasludināta svētība. Bībelē ir teikts: Bet vai Cilvēka Dēls, kad tas nāks atradīs, atradīs īstu ticību virs zemes.(Lūk. 18:8 b.) Es domāju, ka mums kristiešiem ir laiks apzināties to, ka esam Visuvarenā Dieva mīļie bērni un mums nav jābaidās, bet jāatraisa svētību, jo ļoti daudz kas ir atkarīgs tieši no mums. Es zinu, ka komanda no Latvijas brauks arī tad, kad Eiropas vadošās valstis būs Čehija un vēlāk Zviedrija svētīt Eiropu un valdības tur.Un tiks noturētas slavas un pielūgsmes sapulces Čehijā un Zviedrijā.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais