Atpakaļ Bangkokā
|
Līga Guļaško
|
Nākamajā rītā sakrāmējam somas, lai izrakstītos no mūsu dzīvokļa. Esam mazliet apsteigušas grafiku, bet nolemjam labāk palikt Bangkok nekā Pattaya. Nonākam pie kantorīša, tur neviena nav - atkal jāgaida, jo jāatdod atslēgas un jāatgūst drošības nauda. Apsēžamies pie galda, kas laikam paredzēts durvju apsargiem, šie noskatās, bet neko nesaka. Interesanti pavērot, kā mājas iemītnieki sāk savu dienu - bērni formās dodas uz skolu, pieaugušie uz darbu, kāds izved suni pastaigā, kāds vienkārši dodas ikdienas gaitās. Izskatās, ka šādā daudzdzīvokļu mājā dzīvo diezgan turīgi iedzīvotāji, uz darbu visi dodas uzvalkos un kostīmos. Pēc apmēram 40 minūšu gaidīšanas, ierodas viesnīcas/dzīvokļa īpašnieks. Saņemam savu drošības naudu, atdodam atslēgas un izmantojam viņa laipnību - palūdzam viņam paskaidrot, kur jādodas, lai tiktu uz autobusa staciju. Viņš mums visu atkārto vismaz reizes 3 :D Sazīmē uz lapiņas karti un tajiešu valodā uzraksta tekstu uz kurieni mums jābrauc (lai šoferi zina). Viņu rakstība ir fantastiski skaista - glīti veidoti burti, rokraksts, šķiet, nemaz nevar būt neglīts :)
Sirsnīgi atvadāmies un dodamies ceļā tieši tā, kā mums teica. Un pareizi ir - ceļa galā ir liela šoseja, kur noķeram pikapu un dodamies uz autoostu. Pikapā ir vairāki vietējie - gan jau uz darbu brauc :)
Autoostā nopērkam pirmās biļetes uz Bangkok, jāgaida gan vēl kāda pusstunda. Braucot uz Bangkok, ir svarīgi zināt uz kuru autoostu nepieciešams nokļūt, jo viņiem ir vairākas lielās autoostas un pilsēta ir milzīga. Mēs iepriekšējā vakarā internetā atradām, ka mums vajag uz Ekkamai BTS station, tāpēc bez problēmām nopērkam pareizās biļetes. Braucienam jābūt apmēram 2h, bet beigās sanāca vairāk kā 3h. Mēs esam atvaļinājumā - mēs nesteidzamies :) Blakus autoostai ir skytrain, ar to braucam uz pieturu, kura atrodas vistuvāk mūsu iepriekšējā vakarā nobukotajai viesnīcai. Skytrain nu jau mums pazīstams un nekādas grūtības nesagādā, ātri vien nokļūstam vajadzīgajā vietā. Līdz viesnīcai gan vēl tāls ceļš, smagās somas liek par sevi manīt - pleci noberzti, ārā ļoti karsts + kā jau Bangkok, ir smogs, šķiet, ka pat grūti elpot! Viesnīcu atrodam bez problēmām! Šī mums tāda padārga viesnīca sanāca, bet ko var gribēt - galvaspilsēta taču! Numuriņš ir ļoti maziņš, bet skaists. Tiesa blakus ir dzelzceļa pārbrauktuve, no kuras ik pa brīdim ir uz nerviem krītoši signāli, caur logu redzama milzīga kustīga reklāma, kura tumsā "dedzina" acis un istabiņā ir seifs, ar kuru neprotam darboties :D Mazliet atvelkam elpu un nolemjam braukt uz lielveikalu. Pie viesnīcas jau ir tuk-tuks, bet, protams, prasa astronomisku summu, vai arī piedāvā pa ceļam pievest pie kāda veikala (kurā, protams, kaut kas jānopērk!), tāpēc dodamies tālāk. Un jau pavisam drīz noķeram tuk-tuku un nokaulējam 3x mazāku cenu kā prasīja tuk-tuks pie viesnīcas :) Tuk-tuks mūs izlaiž kaut kur :) Blakus ir vairāki lielveikali, taču vispirms dodamies paēst, jo ar tukšu vēderu nekāds šopings nesanāk. Atrodam kādu necilu ēstuvi, kurā strādā viesmīlis/e ar nesaprotamu dzimumu - tā arī nesapratām vai vīrietis vai sieviete :D Ārpusē mēģinām saprast uz kuru pusi iet, kad pie mums pienāk kāds vietējais pāris un painteresējas no kurienes mēs esam, kāpēc atbraucām, ko jau esam redzējušas u.t.t. Intervija ielas malā :) Tad atrodam Siam Center lielveikalu, ļoti krāšņs un arī dārgs veikals, toties te vismaz ir vēss :D Pretī Siam Center ir MBK Shopping Center, kuram ir kādi 7 stāvi. Pirms dodamies uz to, ieejam kādā mākslas galerijā, bet ilgi tur neuzkavējamies, jo neko interesantu neieraudzījām. MBK Shopping Center ir viss - elektronika, drēbes, ēstuves, kinoteātris un kas tik vēl ne, apmaldīties var :) Pie visām ieejas durvīm ir pārbaudes vārtiņi kā lidostās un apsargi pie tiem Viņi pārbauda, ja viņiem kas šķiet aizdomīgs, mēs nelikāmies aizdomīgas :) Vēl starp stāviem pie durvīm, kas ved uz liftiem ir formās tērpti vīri, kuri attaisa mums durvis, kā princesēm :) Pavadām vairākas stundas staigājot pa veikaliem līdz spēku izsīkumam, beigu beigās tā arī neko nenopirkām. Veikalā ir ļoti daudz tūristu - lielākoties aziāti, indieši. Un ļoti daudz musulmaņi, vīri savos turbānos un sievas melnajos paltrakos. Liftā redzēju kādu musulmanieti melnajā paltrakā, tikai acis var redzēt - augumā man mazliet virs nabas. Visu lifta braucienu viņas acis bija ieurbušās manī - baisi :D Gribējām aiziet uz kādu kinofilmu, bet līdz mums interesējošam seansam bija ilgi jāgaida, tad nu padzērām Starbuck`s kafiju un devāmies atpakaļ uz viesnīcu. Nolēmām šeit atgriezties pirms došanās mājās.
Tikt uz viesnīcu nav vienkārši - parādot adresi tuk-tuki un taxi vienkārši atsaka vai arī piedāvā vest tikai par konkrētu summu. Sagaidām vairāk kā desmit atteikumus, kamēr izdodas tomēr kādu pierunāt. Pirmā lielā mācība - ņemt viesnīcu blakus skytrain, lai nebūtu šādu gadījumu! Dodamies atpakaļ uz viesnīcu un nedarām neko :D Skatāmies MTV China un izdomājām vakariņas paēst tepat viesnīcā izmantojot apkalpošanu numurā. Izpētām ēdienkarti un izvēlamies vakariņas. Linda saka, ka jāzvana man. MAN - cilvēkam, kuram praktiski ir telefobija, nepatīk runāt pa telefonu, izvairos no telefonsarunām cik iespējams. Ok, piezvanu, nosaucu pasūtījumu un nesaprotu vai mani saprata, jo atbild tikai "ok", "aha", "ok". Taču pēc kādām 20 minūtēm klauvē pie durvīm un mūsu vakariņas ir klāt. Es kārtējo reizi paņēmu nūdeles (neko nevaru darīt - nu ļoooti gardas :)) , Linda augļu plati. Pēc gardajām vakariņām uznāk miedziņš un dodamies gulēt!
Nākamajā rītā atļaujamies pagulēt mazliet ilgāk - nekur nav jāskrien :) Linda šorīt nejūtas īsti labi. Brokastīs jau paliek tik slikti, ka pamet mani vienu un dodas uz istabiņu. Tomēr, kad uzeju augšā uz istabiņu, nolemjam doties uz Madame Tussauds vaska muzeju un Siam Ocean World. Jau iepriekš internetā bijām noskaidrojušas, ja pērk biļetes gan uz vaska muzeju, gan akvāriju, tad biļetes sanāk lētāk, tās nopirkām jau vakardien. Muzeja sākumā bija vietējās slavenības - Taizemes politiķi, dziedātāji u.t.t. Pēc tam pasaules zināmie politiķi (Obama ar sievu, Putins u.t.t.), tad sportistu zona un beigās slaveni dziedātāji un aktieri. Tā kā nekad nebiju bijusi tādā muzejā, tad likās forši!
Lindai joprojām slikti, kā ir kāda iespēja, tā aiziet kaut kur maliņā apsēsties. Kamēr mans draugs mokās, uztaisu vēl pāris selfijus ar slavenībām. Ļoti patika, ka pie daudziem māksliniekiem varēja fotogrāfējoties izmantot blakus esošos aksesuārus - cepures, lakatus, spieķus u.t.t. Biju nomocījusi Lindu, tāpēc sapratām, ka akvārijs mums šodien nespīd - dosimies atpakaļ uz viesnīcu. Tā arī nesapratām, no kā Lindai bija slikti, vienīgais, kas varēja būt - vakardienas viesnīcas augļi! Viesnīcā mans nabaga draugs mokoties nelabumā iemiga, es tikmēr paskatījos TV un dažas filmas, kuras biju jau Latvijā salādējusi planšetē, līdz bija vakars jau klāt un arī es pievienojos gulēšanai... Saldus sapņus maniem jaunajiem, slavenajiem draugiem :)
Nākamajā rītā pamostamies - jeeee, Lindai šodien viss kārtībā, mazliet slābums ir, bet vismaz nav slikta dūša!
Sakrāmējam visas mantas, izrakstāmies no viesnīcas un dodamies uz centru. Esam jau mums zināmajā lielveikalu rajonā :) Lai tiktu no viena iepirkšanās centra uz citu, jādodas cauri gājēju tiltiņu labirintiem :)
Pirmā mūsu doma ir nolikt somas lielveikala bagāžas novietnē un tad doties uz vakardienas paredzēto Siam Ocean World. Pa ceļam uz akvāriju ieraugām savu pirmo šā gada egli. Īpatnēji 30 grādu karstumā skatīties uz eglēm :)
Un arī kādu interesantu vides objektu pie dārgā lielveikala :D
Siam Ocean World atrodas lielveikala pazemes stāvā. Akvārijā sākumā var redzēt mazās zivis un visādus mini mošķus, kuri dzīvo ūdenī, kā arī jūras zirdziņus - n-tās šķirnes.
Pēc tam nonākam tādā kā tunelī - mums virs galvas peld dažādas zivis. Daudzas izskatās pēc mazām haizivīm - draudzīgas noteikti neizskatās :D Pamanām, ka virs mūsu galvām viena zivs jau mutē sagrābusi citas zivs asti un kāda cita zivs mēģina darīt to pašu :)
Tālākajos akvārijos ir pingvīni, rajas un daudzas citas zivis, kurām nosaukumus nezinu, to bija patiešām daudz!
Tad nonācām pie maziem akvārijiem, kuros bija dažādas jūras zvaigznes. Dažas no tām drīkstēja pataustīt un pat paņemt rokās, ko, protams, arī izdarījām. Apakšā jūras zvaigznei ir daudzi mazi, asi sariņi.
Visskaistākais Siam Ocean World, šķiet, bija milzu akvārijs kādu divu stāvu augstumā. Tajā peldēja dažādu sugu zivis, smuki sagrupējušās pa šķirnēm. Var skatīties un skatīties! Nemaz neapnīk, jo bilde nepārtraukti mainās :)
Pašās baigās bijām tumšā telpā, kurā dažādos akvārijos bija dažādas medūzas.
Pirms došanās prom, suvenīru bodē iegādājāmies auskarus, kuri veidoti no gliemežvākiem - man ar zivtiņām, Lindai ar jūras zvaigznēm.
Vēl pēc akvārija turpat aizejam uz 5D kino. Ir tikai viena pamācoša multfilma saistībā ar ūdens piesārņošanu. 5D efekti tādi pavāji (mazliet dreb krēsls, uz dibena un muguras ir pa brīdim uzspiež pāris vietās, pūš vējš). Igaunijā, Tartu, ir labāks 5D kino :)
Tā kā līdz mūsu vilcienam uz Chiang Mai vēl pāris stundas, tad atkal dodamies šopingā (sievietes :))
Pārgurušas no staigāšanas pa veikaliem, jau laicīgi dodamies uz dzelzceļa staciju Bangkok Hualamphong Station - negribējās nokavēt vilcienu, kuram biļetes bijām nopirkušas jau divus mēnešus iepriekš :D Pie lielveikala grūti noķert tuk-tukus - vai nu tie prasa ļoti lielas summas vai arī mums jāpiekrīt pa ceļam iebraukt kādā viņa piedāvātā veikalā (kurā, protams, kaut kas jāpērk!). Taču paejot kādu gabaliņu tālāk, sarunājam tuk-tuku par adekvātu summu. Pēc kādām 15 minūtēm jau esam pie stacijas. Lai arī ir jau tumšs, novērtējam skaisto ēku. Ieejam iekšā - tur ir nenormālas cilvēku masas, kur vien skaties, pilns ar cilvēkiem.
Bangkok Hualamphong Station uzgaidāmā zāle (bilde no www.google.com plašumiem)
Pie mums pienāk kāds kungs un jautā uz kurieni mēs dodamies. Mēs sakām, ka uz Chiang Mai, bet biļetes mums jau esot. Kungs apskatās mūsu biļetes un saka, ka TIEŠI ŠIS vilciens nekursē - un norāda uz kādu paziņojumu. Tajā skaidri un gaiši teikts, ka līdz 30. novembrim vilciens Bangkok - Chiang Mai nekursē sliežu remontdarbu dēļ. Pērkot biļetes es mājaslapā redzēju paziņojumu, ka notiks sliežu remonts līdz 31. oktobrim, bet to neņēmu vērā zinot, ka brauksim divas nedēļas pēc remontdarbu beigām... Šobrīd uz izkārtnes skaidri redzams, ka pāri 31. oktobrim ir uzlīmēts labojums, ka līdz 30. novembrim! Sirds lēnām pamirst, drošības pēc pieejam pie kasēm pajautāt vai patiešām tā ir? Jā, diemžēl ir! Kungs mums ierāda lodziņu pie kura varam saņemt informāciju. Tur kāda dāma mums piedāvā divas iespējas - braukt ar autobusu vai ar trešās klases vilcienu un tad vēl pārsēsties autobusā. Zinot šausmu stāstus par trešās klases vilcieniem, dodamies uz norādīto vietu, kur varot nopirkt autobusa biļetes. Vispirms kasēs saņemam atpakaļ visu naudu par nederīgajām biļetēm.
Atrodam kantori, kurš pārdod autobusa biļetes. Mums ar lielu smaidu sejā pasaka, ka vietu vairs nav - var tikt tikai uz rītdienas autobusu... Grrr, tad mums būtu jāmeklē viesnīca, lai pārnakšņotu un rīt visa diena jāpavada ceļā. Ejam atpakaļ pie dāmas un prasām viņai, CIK briesmīgi ir trešās klases vagoni? :D Viņa pasmaida, parāda bildes no mapes, kurā attēloti trešās klases vagoni. Nu neizskatās nekas briesmīgs - gan jau kaut kā 9h tur izmocīsim, galu galā jau nav izvēles! Ok, dodamies pie kasēm pirkt biļetes. Redzam kādu raudošu tūristi ar biļeti rokā - laikam "paveicies" tieši tāpat kā mums... Biļetes ir krietni lētākas kā mūsu iepriekš pasūtītās otrās klases biļetes guļamvagonā. Līdz vilcienam vēl kāda pusotra stunda - sēžam milzīgajā uzgaidāmajā telpā un vērojam cilvēkus. Vietējie atkal ēd - brīžiem šķiet, ka viņi to tik vien dara, kā ēd, lai kur atrastos :D Ceļotāji sakrāvuši somu kaudzes sēž turpat uz grīdas. Beidzot dodamies uz peronu - mūsu vilciens jau klāt. Ejam garām guļamvagoniem, tajos jau tūristi iekārtojas naktsguļai - mazliet apskaužu :) Atrodam trešās klases vagonu un kāpjam iekšā. Spīdoši, protams, neizskatās, bet nekas tāds, ko mēs nevarētu izturēt. Vizuāli ir mazliet čābīgāk, bet īstenībā ir samērā ērti.
Ļoti ceram, ka mums pretī neviens nesēdēs un mēs varēsim izretināties :) Vilcienā pie griestiem ir ventilatori un vilcienā 99% logu ir vaļā. Negribu samelot, bet man šķiet, ka tikai mūsu logs vēl ir ciet. Mūsu vēlmes nepiepildās un pretī apsēžas kāds taju jaunietis. Šis jau pastiepj roku, lai attaisītu logu, bet Linda pasaka konkrētu - NO :) Jaunietis izskatās pamatīgi apmulsis, apsēžas acīmredzami neapmierināts. Pēc brīža atnāk viņa draugs, viņi savā starpā sarunājas un aiziet sēdēt citur - kur logs vaļā. Tas nozīmē, ka varam izplesties :) Visā vagonā bez mums esam pamanījušas vēl divu baltos tūristus - divus jaunus puikiņus. Pārējie ir vietējie iedzīvotāji. Beidzot vilciens sāk braukt. Nav brīnums, ka jābrauc 9h, jo šķiet, ka vilciens reāli velkas. Ārā arī īpaši nav ko redzēt, jo tumšs. Vilcienā, protams, ir pamatīgs caurvējš - kā nekā gandrīz visi logi vaļā. Tā kā ārā joprojām karsti, tad caurvējš liekas patīkami veldzējošs. Pagāja pārdesmit minūtes, kad mēs pamanījām TO - pirmo prusaku. Man nav bail no pelēm, vardēm, zirnekļiem un citiem zvēriem, bet ieraugot prusaku - uzreiz uzmetās zosāda (pat rakstot uzmetās zosāda :)) Nepateikšu neko jaunu - kārtējā "tā notiek tikai ar mums" sērija. Krēslam mums pretī, pašā malā ir aliņa (Linda saka , ka nevis aliņa, bet PERĒKLIS!!! :)) . Un no tās aliņas sāk nākt ārā prusaki. Es sēžu reāli sastingusi, pēkšņi sāk likties, ka pa mani noteikti rāpo pāris prusaki. Zosāda nepāriet! Linda paņem no somas Watson katalogu (tās pašas Drogas - logotips identisks, tikai Drogas vietā rakstīts Watson) un sāk bakstīt visus prusakus, kuri mums tuvojās noteiktā rādiusā. Vietējie sāk uz mums šķībi skatīties, jo uz prusaku tuvošanos mēs sākam reaģēt arī mutiski :D Zinu jau zinu - mēs paliekam smieklīgas, bet pašām smiekli nenāk. Vietējiem prusaki galīgi netraucē. Kādā no turpmākajām pieturām mūsu vagonā iekāpj kāda tante un apsēžas mums pretī iespiežot savu somu tieši aliņai priekšā. Jau sajūtos slikti, ka neko tantei nepateicām par prusakiem, bet apziņa, ka vismaz pāris prusaki ir ieslogoti, liek justies mierīgāk. Ik pa brīdim sasmaidāmies ar tanti :) Diemžēl prusaki nāk arī no citām vietām. Linda kā profesionāla kaitēkļu iznīcinātāja tos ik pa brīdim slaktē nost ar Watson katalogu un Crocs laiviņām. Viņai ir grūtāk, jo sēž pie sienas un tie arī rāpo pa sienu. Ik pa brīdim iekunkstos un norādu uz kādu prusaku - Linda to zibenīgi noslaktē :) Tantei beidzot ir pielecis, ka mums ir bail no prusakiem un viņa sāk mums mazliet palīdzēt - ar roku vienkārši tos norauš no sienas uz zemi un ar čībiņu nospiež. Jaiiiiks, ar pliku roku!!! Blakus sēdošajam taju pārim mēs liekamies smieklīgas, ik pa brīdim par mums pasmejas - viņiem galīgi netraucē blakus skrienošie zvēri! Ehh, šī būs gara, gara nakts...
Vairāk par piedzīvojumiem Taizemē (un Kambodžā) lasi: ll-travel.blogspot.com