Svētceļojums Riga - Aglona 2014
|
Andris Šimfs
|
Viss jaukais reiz beidzas. Un to ar drošu pārliecību varu teikt arī par savu atvaļinājumu, puse no kura pagāja ļoti piepildītā, spirdzinošā (garīgi, emocionāli un arī fiziski) ceļojumā. Proti – svētceļojumā no Rīgas uz Aglonu, ar manas mīļās Sv. Alberta draudzes grupu. Nedaudz statistikas – izgājām 1. augustā 09:30 un Aglonas Bazilikā ienācām 14. augustā ~ 04:00 no rīta.J Pavisam nogājām ~285 km. Grupā bijām +/- 45 cilvēki (svētceļojuma gaitā skaits mazliet variējās), no tiem 17 bērni (šogad diezgan daudz J).
Nu jau ir pagājis mēnesis, bet spilgtākās atmiņas no svētceļojuma laiku pa laikam uzaust prātā un liek pasmaidīt.
Mūsu šī gada svētceļojuma moto „Runā Kungs, Tavs kalps klausās” (1 Sam. 3)
Ceļi:
Ak, šie ceļi tie bija visdažādākie. Sākām ar Rīgas ielām, nežēlīgu karstumu, izplūdes gāzēm un divu ceļu policijas motociklistu eskortu, tad bija šosejas, un protams – Latvijas grantētie lielceļi, kas tiešām neskopojas ar putekļiem, kaut tos nemaz nelūdzam. Divas dienas gājām arī pa bijušā dzelzceļa stigu. Sliežu tur vairs nebija, tāpēc iešana bija ērta un brīžam pavērās sirreāli skati - krūmos ieaugušas, peronu paliekas. Zīmes „Pirmā vagona pietura” un citi dzelzceļa atribūti. Viens no tādiem objektiem – stacijas ēka „Augstkalne” – divstāvu ēka ar visu stacijas nosaukumu uz fasādes un peronu, ko tagad apdzīvo vairākas ģimenes. Savā ziņā tāda eksotika ar ekskluzivitātes pieskaņu – dzīvot stacijas ēkā. Bija arī aizaugusi, brikšņaina taka, kas šķiet nupat izbeigsies meža vidū, un pa kuru, vedot grupu, jutos, kā Ivans Susaņins, kurš vadāja Poļus pa Kostromas apgabala purviem. Google maps, gan centās iestāstīt, ka tur ir adekvāts ceļš, bet…..vārd`sakot neticiet visam, ko jums apgalvo Google maps. Kā vēl viens piemērs tam bija neliela kļūme, kas mums izmaksāja ~ 2 liekus km. Ceļš, kuru, Google pašapzinīgi bija iezīmējis kartē, dabā, izbeidzās kādā pagalmā, aiz kura tālāk, elektriskā gana iežogotas, stiepās ganības. Bija jau doma iet šķērsām pāri ganībām, bet atturēja, kādi pieci buļļi, kas saskrēja paskatīties uz mūsu raibo kompāniju. Tā nu bija jāgriežas atpakaļ
Kādā ceļa posmā pārsteigumu sagādāja rallija mašīnas, kas lēnā garā vizinājās šurp, turp, acīm redzot, gatavojoties ātrumposmam, mazliet vēlāk sastapām arī organizatorus un noskaidrojām, ka te tiešām briest rallija treniņš. Sarunājām, ka treniņu nesāks, līdz mēs nebūsim tikuši šim posmam cauri.
Tomēr – visvieglāk ir iet pa asfaltu, pa granti grūtāk, sevišķi, ja Tev dārgais lasītāj ir kājās sandales. Un Tu jau arī noteikti zini, cik forši ir tad, kad tev tās piebirst pilnas ar akmentiņiem. Toties lauku ceļu svaigais gaiss un klusums, un brīnišķīgās mūsu mīļās Latvijas ainavas ir neatsveramas iepretim dažiem sasodītiem akmeņiem sandalēs.
Un vēl, cik forši ir, kad mūs sveicina, uztaurē un pamāj garāmbraucēji.
Turpinājums sekos…. :)