Šausmas! Kāpēc viņi tur brauc? Tā taču ir visaukstākā vieta visā Itālijā!!!

  • 5 min lasīšanai
  • 32 foto
Neviena cita Itālijas pilsēta mani tā nesajūsmināja, kā aizsmakusī, nevīžīgā un piesārņotā Neapole. Anarhiska un nepaklausīga tā novietojusies brīnišķīgā Neapoles līča ielokā, ar kolorītām ieliņām, neskaitāmām ēstuvēm, senatnīgām baznīcām un trokšņaini pulsējošiem ielu tirgiem. Liekas, ka ielās valda pilnīgs haoss, šķiet visi traucas krustu šķērsu ar savām tarkšķošajām Vespām. Luksofori tiek pilnībā ignorēti, tāpat kā vienvirziena ielu ceļazīmes un visi pārējie ceļu satiksmes noteikumi. Un tam visam pa vidu militārās policijas jeb Carabinieri mašīnas. Protams, uzreiz prātā nāk Neapoles mafija, jeb Camorra, kas kontrolē vietējos ielu tirgotājus, narkotiku, viltoto dizaineru drēbju un viltoto kompaktdisku biznesu. Visiem zināmā atkritumu problēma, kas šeit uzliesmo ik pa laikam, kad atkritumi ielās krājas kalniem. Ceļvežos brīdinājumi par bandītiem uz mopēdiem un kabatzagļiem. Tāda ir Neapoles reputācija. Bet man šī pilsēta likās jautra. Neapoles virtuve tiek daudzināta kā viena no labākajām visā Itālijā, kā arī tas, ka šeit ir labākās picas visā Itālijā. Pizza jeb pica tika izdomāta tieši Neapolē, jau 18.gadsimtā. „La vera pizza napolitana” - īstā neapoliešu pica tiek gatavota pēc striktiem noteikumiem. Mozarella siers, kas gatavots no bifeļu piena, olīveļla - extra virgin un sāls no jūras. Picu ēdām Da Michelle restorānā, kurš vienmēr ir apmeklētāju pārpildīts, un kurā ir tikai divu veidu picas, tāpēc nav nemaz jāprasa pēc Menu. Viena no tām ir Pizza Margherita, nosaukta karalienes Margheritas vārdā. Tai pa virsu ir Mozzarella siers un svaigi tomāti. Otra ir Pizza Marinara, ar Mozzarella sieru un ķiplokiem. Atšķirībā no Romiešu picas kurai parasti ir ļoti plāna pamatne, Neapoles picai tā ir samērā mīksta. Kafija Itālijā nav tāda kā citur, tā ir labāka. Un Neapolē tā garšo vēl labāk nekā citur Itālijā. Bet Neapolē ir vēl kāda lieta. Futbola klubs SSC Napoli un Maradona -bez šaubām, viena no spožākajām personībām pasaules sporta vēsturē. Kurš gan nav redzējis vārtus, kas 1986. gada pasaules čempionātā Mexico tika gūti ar „dieva roku” un tika ieskaitīti. Un tās pašas spēles vārtus, kurus dēvē par „gadsimta vārtiem” – tos pēc 60 metru gara solo pārskrējiena, izlavierējot starp sešiem angļu spēlētājiem guva argentīnietis Diego Armando Maradona. Tieši Neapoles klubā Maradona sasniedza savas profesionālās karjeras virsotni. Maradona ātri kļuva par dievinātu zvaigzni starp kluba faniem, un pateicoties viņam, 80to un 90to gadu mijā Napoli klubs iesoļoja visveiksmīgākajā ērā kluba pastāvēšanas vēsturē – divreiz ieguva savus vienīgos Itālijas čempionu titulus, ieguva Itālijas kausu un UEFA kausu. Arī pēc karjeras beigšanas, Neapolē Maradona vēl aizvien ir Dievs. Viņu atceras, godina un pielūdz. Viņam par godu ierīko altārus. Neapolē biju 2004. gada aprīlī. Vesnīcā ieslēdzu televizoru un visos vietējos kanālos, visās ziņu pārraidēs vairākas dienas bija tikai viena ziņa – Maradona, pēc kokaīna pārdozēšanas ar sirdslēkmi ievietots Buenosairesas hospitālī. Tur nu viņš bija – mans bērnības dienu elks, visas pasaules puiku elks, sagumis nestuvēs uz kāpnēm pie hospitāļa ieejas, pūļa un fotoreportieru ielenkts, ar milzīgu lieko svaru, drausmīgā paskatā, tuvu nāvei. Brīnumainā kārtā viņš izglābās, pareizāk sakot viņu izglāba Kolumbijas dakteri. Argentīnā neviens ārsts neuzdrošinājās viņu operēt, jo negribēja, ka pats Maradona nomirst tieši uz viņa operāciju galda. Par laimi, tagad viss ir kārtībā un Maradaona atkal ir “zirgā”, un tikko kļuvis par Argentīnas nacionālās futbola izlases treneri. Pavisam netālu no Neapoles ir leģendārais vulkāns Vezuvs, kas pirms 2tūkstoš gadiem izvirduma laikā iznīcināja Pompeju, ja tā var izteikties - pasaules visslavenākās vulkānu katastrofas upuri, par kuru visi kādreiz skolā vēstures stundās mācījāmies. Noteikti ir vērts vairākas stundas pavadīt maģiskajās, no pelniem atsegtajās senās Pompejas ielās, celtnēs un ēku drupās, kas dod bagātīgu ieskatu seno romiešu ikdienā. Vēl zemāk uz dienvidiem no Neapoles stiepjas Amalfi piekraste. Šeit no smaržīgiem vietējiem citroniem darina sasodīti garšīgo liķieri limoncello. Sorento - dienviditālijas pilsēta piekrastes klintīs, no kurām pāri Neapoles līča ūdeņiem var redzēt Neapoli un Vezuvu. It sevišķi skaists skats pāri līcim paveras tumsā uz tūkstošiem mirdzošu lampu uguntiņu. Positano - fotokartīšu cienīga piekrastes pilsētiņa, izvietojusies kalnā, kur ielu vietā starp mājām ir kāpnes, ta ka nākas pamatīgi izlocīt kājas. Bet brīnišķīgā Capri sala man likās tūrisma industrijas smagi nomocīta, ar pārspīlēti astronomiskām cenām. Gandrīz pie katras bodītes vai restorāna saspraustas fotogrāfijas ar tādām un tādām slavenībām, kas te bijušas, iepirkušās, atpūtušās un izklaidējušās. Romā braucam vietējā piepilsētas vilcienā bez biļetes. Ne jau speciāli, bet muļķības pēc. Steidzāmies un, nenopirkuši biļeti, ielecām vagonā pēdējā brīdī. Protams, kā jau Itālijā, līdz biļešu kontrolei ilgi nebija jāgaida. Nākamajā pieturā kopā ar kontrolieri draudzīgi kāpjam ārā. Mēģinam kolorīto vīriņu apvārdot dažādās valodās, bet šis tik viltīgi smaida, nekā nesaka, groza galvu, klakšķina mēli un rāda visiem labi pazīstamo starptautisko žestu, berzējot īkšķi un rādītājpirkstu – kas nozīmē „maksā ragā”. 50 eiro no personas. Vienojamies par 50 eiro (ar kvīti) uz visiem trim, un šķiramies kā labākie draugi, smejot papliķējot viens otram uz pleca. Romā satiekam arī kādu amerikāni, kas ar vilcienu apceļo Eiropu – divas dienas Romā, viena diena Barcelonā, divas dienas Parīzē... un tādā stilā divās nedēļās Eiropa apceļota. Pats mums saka, ka šādi esot ļoti ekonomiski. Milano, jeb Milāna - šarmantā, vienmēr skrejošā metropole. Milāna ir stils. Man pat likās, ka tur ielas malās novietotās Vespas pārklāj ar rokām darinātiem ādas Louis Vuitton aizsargpārklājiem. Milānā ieklīstu Ferrari Store. Cilvēks leģenda Enzo Ferrari nu jau kā 20 gadus ir labākos medību laukos, bet viņa rūpnīca turpina griezt pasaules sporta mašīnu sacīkšu spara ratu. Pie Ferrari Store ieejas iespaidīgs, divmetrīgs apsargs, melnā kontinenta dēls, tumšāks par tumšu, sniegbaltā kreklā un elegantā melnā uzvalkā. Šī ir īstā vieta Ferrari faniem. Te var nopirkt Ferrari mašīnu modeļus, rotaļlietas, apģērbus, cepures, dažādus luksusa aksesuārus, rokaspulksteņus, golfa nūjas, saulesbrilles u.t.t. Protams, dažādas grāmatas un citus iespieddarbus par Ferrari vēsturi, par to kā Enzo Ferrari 1942. gadā uzbūvēja savu pirmo sacīkšu mašīnu, un par F1 uzvarām. Bet Ferrari, tāpat kā Maserati un tenora Lučiāno Pavaroti pilsēta ir Modena, netālu no Boloņas. Līdz šim domāju, ka „Cuba libre” visā pasaulē ir „Cuba libre”. Gaišais vai tumšais rums, citrona šķēlīte un kola, protams arī ledus. Bet vienā vietā Itālijā laikam tomēr gan nē. Bergamo kafetērijā pie funikuliera, kalna pakājē zem seno aizsargmūru ieskautās vecpilsētas Cita Alta. Sanāca gandrīz kā tajā pasakā par zupu no cirvja. Kafetērijā pārsvarā sēž vietējais proletariāts pufaikās un pensionāri, kas skatās mazītiņā televizora ekrānā kādu TV šovu. Palūdzu bārmenim vienu „Cuba libre”. Viņš atbild: „Piedod, nevaru senor.” Sākumā nodomāju, varbūt šeit kāds likums, kas neļauj dienas laikā (bija jau gan ap 4 pēcpusdienā) lietot stipros dzērienus, bet tomēr ziņkāres pēc paprasu, kāpēc? Viņš man atbild, ka nevarot tāpēc, ka neesot rums un ingredienti. Jau grasos iet ārā, bet uzmetu acis pudeļu rindai aiz letes un skaidri redzu plauktā Bacardi pudeli. Griežos atpakaļ un saku: „ Labi senor, tad ielejiet man lūdzu Bacardi ar kolu un citronu.” Viņš man atbild: „Ok, senor.” Un uzjauc fantastisku „Cuba libre” ar milzum daudz ledus kubiem. Pēc gardajām brokastīm ar zilo Gorgonzola sieru, kas raksturīgs Lombardy reģionam, un slavenās vītinātās gaļas Prosciutto plānajām šķēlītēm, tik plānām ka tās pašas kūst mutē, stāstu savas naktsmītnes īpašniecei, itāļu kundzei gados, ka netālu esošais Livigno slēpošanas kūrorts ir ļoti populārs latviešu slēpotāju tūristu vidū. Viņa iepleš acis un man saka: „Šausmas! Kāpēc viņi tur brauc? Tā taču ir visaukstākā vieta visā Itālijā!!!”.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais