Uz Gdaņsku, Malborku un Sopotu ar bērniem. www.lindatravel.lv

Linda Balode 04.09.2014 12 min lasīšanai 37 foto

1. diena. 21.08.2014. Ceļš līdz Mazūrijai.

Šorīt saņemu lielisku vārda dienas dāvaniņu- ceļvedi par Poliju. Tas gan nav nejauši, jo esam ar dzīvesbiedru pirms pāris dienām izlēmuši, ka šodien- manā vārda dienā- dosimies ar bērniem 4 dienu izbraukumā uz Polijas ziemeļiem- uz Gdaņsku un Sopotu, kur neesam vēl bijuši un kas, pēc internetā atrastās informācijas, sola aizraujošas izklaides gan mums, gan bērniem (Markuss- 7.g.v. un Reinis- 3.g.v.).

Sākotnēji bijām iecerējuši šo kā braucienu ar nakšņošanu teltī kempingos, bet tā kā augusta priekšpēdējā nedēļā naktis jau kļuvušas pavisam vēsas (vairs tikai ap +9 +13 gr.), tad iepriekšējā dienā pirms brauciena norezervēju kādā no Mazūrijas ciematiņiem ģimenes numuriņu viesu namā ar apsildāmu baseinu pirmajai ceļojuma naktij un apartamentu Gdaņskā pērējām divām naktīm.

Tad nu ceturtdienas rītā saliekam mantas savā Vito busiņā un dodamies ap 450 km garajā ceļā cauri Lietuvai uz Mazūriju Polijā, kuru esam iepazinuši jau pagājušā gadā līdzīgā ģimenes ceļojumā. Šogad gan Mazūrija nav ceļojuma mērķis, bet tikai nakšņošanas vieta ceļā uz Gdaņsku Polijas ziemeļos pie Baltijas jūras.

Tā kā laiks šodien ir apmācies, tad ceļš cauri Lietuvai šķiet nebeidzami garš, taču laiku mēs pieaugušie īsinām ar žurnālu rakstu lasīšanu, bet bērni ar planšetdatoru spēlītēm.

Beidzot ap 18:00 vakarā esam iebraukuši Sliezko ciemā, kur atrodam viesu māju, kuru esmu izvēlējusies dēļ apsildāmā, segtā āra baseina, kādu, starp citu, es ļoti vēlētos kādreiz arī pati pie savas mājasJ

Iekārtojušies ērtā divstāvīgā ģimenes Suite numuriņā (66 eiro par nakti), dodamies uz baseinu, kur, neviena netraucēti, izbaudām ūdens priekus ģimenes lokā. Ūdens ir 25 grādus silts, pie baseina ir iekurts kamīns un tas šajā dzestrajā augusta vakarā, kad ārā ir vien 15 grādi, šķiet tieši laikā. Vienīgi baseinā ūdens ir ne gluži tik tīrs un dzidrs kā gribētos. Un ļoti hlorēts arī. Tomēr es izbaudu relaksējošo peldi pēc mašīnā pavadītās dienas.

Vēlāk vakarā savā numuriņā malkojam tēju un našķējamies ar manas vārda dienas šokolādes-ķiršu kūciņu un klausāmies Andrea Bocelli izpildītās romantiskās mīlas dziesmas.

2. diena. 22.08.2014. Malborkas pils un Dinozauru parks.

No rīta priecājos par zilajām debesīm un spožo saulīti, kā arī par Mazūrijas lauku ainavu, ko atdzīvina govju māvieni tepat aiz loga.

Pabrokastojuši, atvadāmies no omulīgā viesu nama saimnieka un laicīgi, jau ap 9:00 pēc vietējā laika, uzsākam braucienu uz Malborku, jo mums līdz tai vēl veicams prāvs attālums- ap 280 km, kurus navigācija sola, ka nobrauksim 4 stundās.

Sākumā ceļš ved pa līkumotajiem, pakalnu un ezeru ieskautajiem Mazūrijas ceļiem gar Gižičko pilsētiņu, ko apskatījām jau pagājušā gada Polijas ceļojumā. Šoreiz braucam tai garām un tad jau drīzumā ceļš paliek platāks un ne vairs tik līkumots.

Tā kā 4 stundas mašīnā nosēdēt grūti gan mums, gan puikām, tad pēc pusceļa pieveikšanas atvēlām sev pusdienu pauzi McDonaldā, kas vienmēr ir pārbaudīts un ekonomisks veids, kā ceļojuma laikā paēst nepārsniedzot budžetu ;) Pietam puikas priecīgi par jaunajām bērnu komplektu mantām un iespēju izskraidīties pa bērnu rotaļu laukumiņu. Savukārt mēs izmantojam bezmaksas WiFi un atbildam un e-pastiem.

Tad vēl pāris stundu brauciens un beidzot ap 13:00 esam pie Malborkas pils, kur novietojam busiņu stāvvietā pie biļešu kasēm (vēlāk, kad nākas par stāvvietu samaksāt ap 7 eiro, secinām, ka varējām jau ietaupīt un auto novietot kādā no sānu ieliņām bez maksas).

Biļetes ieejai pilī mūsu ģimenei izmaksā 79 PLN (ap 20 eiro). Pie kasēm ir iespēja arī samaksāt par gida pakalpojumiem vai arī saņemt audio gidu par papildus samaksu. Tā kā esam ar bērniem, tad ne viens ne otrs mums neder, bet gida stāstījums pils apmeklējumu noteikti būtu padarījis interesantāku.

Malborkas pils esot lielākais gotiskajā stilā celtais viduslaiku pils komplekss pasaulē- tas aizņem 21 hektāru zemes. Tā esot arī lielākā ar cilvēku rokām celtā ķieģeļu ēka pasaulē. Pils ir būvēta kā Teitoņu ordeņa rezidence 13. gadsimtā. Otrajā pasaules karā pils ievērojami sabombardēta, bet pēc kara lielā mērā atjaunota.

Pils atrodas Nogatas upes krastā, uz pili ved vairāki tilti- viens no tiem pāri upei, citi- pāri grāvju sistēmām, kas izraktas ap pili.

Pils apmēri un zāļu plašums ir tiešām iespaidīgs. Gotiskajām velvēm segtās zāles ir tik plašas un tik daudz, ka ar ekspozīcijām tās laikam pat nav iespējams aizpildīt, jo daļa zāļu ir tukšas.

Interesanti ir apmeklēt pils virtuvi, kur iekārtots milzīgs galds ar dažādām pārtikas produktu butaforijām un krāsns ar katliem, desu luņķiem augstajā dūmenī, ar maizes krāsni u.t.t.

Vēl te ir arī interesanta ekspozīcija ar poļu karavīru tērpiem.

Virs pils slejas iespaidīgi augsts ķieģeļu tornis. Par ieeju pils tornī gan jāmaksā atsevišķi (8 PLN pieaugušajam un 6 PLN bērnam).

Suvenīru veikaliņos tiek plašā klāstā piedāvāti bruņinieku tērpi un kaujas atribūti bērniem. Mūsu puikas, protams, cenšas izdīkt kādu zobenu, vairogu vai arbaletu, tomēr vienojamies, ka labāk nopirksim viņiem jaunas drēbes skolai un bērnu dārzam.

Kopumā, staigājot pa pils zālēm un istabām, pavadām pilī pāris stundas un garlaicīgi nav ne brīdi. Bet, ja pili apmeklētu gida pavadībā, tad noteikti tās apskatei būtu jāatvel vismaz 3-4 stundas.

Pie pils mums iedod reklāmas bukletiņu par Dinozauru parku tepat 2 km attālumā. Tā kā ar bērniem šāda veida parkā neesam iepriekš bijuši, tad izlemjam puikas uz to aizvest, lai gan ar nelielām bažām, ka varbūt parks nebūs gana interesants. Tomēr Malborkas Dinoparks izrādās tiešām iespaidīgs un puikām tā apmeklējums izvēršas par dienas spilgtāko notikumu.

Samaksājot 50 PLZ par ģimenes biļeti (ap 12 eiro), dodamies iekšā parkā, kur, starp efejām apaugušiem kokiem izveidota līkumota taka, kas ved garām vismaz 25-30 visdažādāko dinozauru sugu pārstāvju kustīgiem un baisas skaņas izdvesošiem dinozauriem- lellēm, kas sākumā puikām šķiet tik īstas, ka Markuss, kā bailīgākais, pat atsakās doties tālāk parka teritorijā.

Pirmais dinozaurs arī citos parka apmeklētājos izraisa vislielāko pārsteiguma momentu un saraudina nevienu vien bērneli, jo brīdī, kas tuvojas apmeklētāji, tas no mutes izšļāc ūdens šalti.

Ar lielu pierunāšanu tomēr izdodas Markusu dabūt šim nezvēram garām, pārliecinot, ka tā jau tikai lelle, kas nevar izkustēties no vietas.

Arī jaunākais puika, lai gan raksturā drosmīgāks, tomēr ļoti piesardzīgi sākumā skatās uz šiem kustīgajiem un trokšņainajiem nezvēriem… Taka līkumojot pa parku ved mūs garām ar vien interesantākiem „eksemplāriem”, no kuriem daži ir patiešām iespaidīga izmēra- teju vai koku augstumā. Daži dinozauri iesaistīti kādās darbībās- piemēram imitē uzbrukumu džungļos avarējušai lidmašīnai vai dubļos iestigušam džipam.

Lai arī pēc stundu garās pastaigas puikas jau saprot, ka tās ir tikai lelles, kuras, pietuvojoties sensoriem, var “ieslēgt” un “izslēgt”, tomēr, piesardzības pēc, vēljoprojām pavisam tuvu dinozauriem pieiet nevēlas (sak, ja nu tomēr tie izkustas no vietas….).

Vēl šeit parka teritorijā ir arī liels rotaļu laukums, kur puikas šļūkā pa slidkalniņiem, ložņā pa virvju ejām un Reinis paziņo, ka viņš esot „pilnīgā sajūsmā” par šo atrakciju un viņam esot vēl jāiziet pēdējais spēles līmenis ;)

Nākas gan puikas mudināt doties ārā no parka, jo mums šovakar laicīgi jāierodas Gdaņskā norezervētajā apartamentā, kur pavadīsim 2 turpmākās naktis.

Tā nu ap 18:00 izbraucam no Dinozauru parka un pēc stundas brauciena pa ērtu bezmaksas auto bāni, esam jau Gdaņskā, kur par 50 eiro par nakti esmu mums norezervējusi apartamentu privātmājā jaukā rajoniņā pakalnā netālu no Gdaņskas vecpilsētas. Saimnieks mūs sagaida un ierāda plašu 3 guļamistabu apartamentu ar virtuvi, viesu istabu, āra terasi un rotaļu laukumu bērniem. Līdz vecpilsētai esot 15 min pastaiga. Nu ko gan vēl vairāk mums vajag!? Viss ir lieliski.

Kamēr iekārtojamies un pavakariņojam, ir jau pienācis bērnu gulēt iešanas laiks, tādēļ līdz Gdaņskas vecpilsētas apskatei šovakar netiekam, bet atliekam to uz rītu.

Laikam visi esam saguruši pēc 2 dienu pārbraucieniem (kopā līdz Gdaņskai esam nobraukuši ap 700 km, kas priekš mums ir daudz, jo vispār neesam raduši ilgu laiku pavadīt mašīnā).

Tad nu bērni šovakar neparasti ātri paši aiziet uz savu guļamistabu un drīz jau ir arī aizmiguši. Savukārt mēs izmantojam laiku romantiskai pavakarēšanai.

3. diena. 22.08.2014. Gdaņskas vecpilsēta, Oliwa Zoo un Sopota.

Rīts, pretēji laika prognozēm, mūs sagaida saulains. Tā kā šodien daudz ko gribam paspēt redzēt, tad jau ap 9:00 esam gatavi doties uz Gdaņskas vecpilsētu, kas atrodas 15 min pastaigā no mūsu apartamenta.

Pastaigu pa vecpilsētu sākam no Zelta vārtiem, kuriem izejot cauri, nonākam gājēju ieliņā Dluga, kas tālāk aiz Rātsnama pārtop par Dlugi Targ ielu. Šīs abas ielas mēdz dēvēt arī par Karaļu ceļu, jo tās abas kopā veido ceļu, kur kādreiz notika procesijas par godu karaļu vizītēm.

Vecpilsēta tiešām apbur ar savu skaisto arhitektūru, ar āra kafejnīcām un ielu mūzikantiem. Te valda svētku atmosfēra, ko gribas nesteidzīgi baudīt, tverot katru foto kartiņu cienīgo skatu un mirkli. Dlugi ieliņas galā apjūsmojam milzīgo vecpilsētas rātsnama torni ar apzeltīto pulksteni. Turpat ir arī ļoti skaista Neptūna strūklaka.

Tā lēnām virzoties pa šo gājēju ceļu, esam nonākuši līdz Zaļajiem vārtiem, kas kādreiz bijuši karaļa rezidence un izved uz promenādi gar Motlavas upi. Šeit puikas sajūsminās par lielo panorāmas riteni un pie pilsētas simbola- 14 gs. būvētā Gdaņskas ostas koka celtņa pamana arī pirātu kuģi, kas aicina apmeklētājus uz izbraukumu par Motlavas upi līdz Westerplate pussalai un Gdaņaksas līcim. Puikas protams sajūsmā par iespēju braukt ar pirātu kuģi, tādēļ, samaksājuši 130 PLN par ģimeni (ap 32 eiro), kāpjam uz kuģa un drīz jau kuģis uzsāk līganu braucienu pa upi.

Braucienā aizraujošākie skati paveras pirmajās 15 minūtēs, kamēr izkuģojam no vecpilsētas, jo te no kuģa varam vērot gan skaisto upes promenādi ar burvīgajām Hanzas laika mājām un milzīgo koka celtni, gan cilvēkus, kas pastaigājas pa promenādi un pat orķestri, kas gluži vai mums par godu soļo pa ieliņu spēlēdams maršu.

Tālākais brauciens, vismaz mums pieaugušajiem, šķiet nedaudz garlaicīgs, jo upes krastos tālāk vērojama ostas ikdiena- dažāda izmēra kravas kuģi, celtniecības mašīnas. Vienā virzienā līdz Weterplate pussalai kuģojam 45 minūtes. Tad pussalā tiek izlaisti tie apmeklētāji, kas vēlas izstaigāt vietas, kur 1939. gada 1. septembrī sācies Otrais Pasaules karš un kur poļu karavīri varonīgi nedēļu noturējuši šo pussalu pret vācu iebrucējiem.

Kuģa kapteinis turpceļā līdz Westerplate pussalai poļu un angļu valodās skaļrunī stāsta par ievērojamākajiem apskates objektiem upes malās, taču neko daudz no tā nedzirdam, jo uz kuģa ir ļoti daudz cilvēku un ir trokšņains.

Mēs paliekam kuģī un, izmetuši vēl nelielu loku līdz upes ieejai Baltijas jūrā Gdaņskas līcī, kuģojam atpakaļ uz Vecpilsētu pa to pašu upi.

Kad jautājam bērniem par brauciena iespaidiem, viņi saka, ka brauciens ar pirātu kuģi ļoti paticis. Tas jau arī galvenais, jo kuģošanu jau arī ieplānojām viņu dēļ.

Pēc nokāpšanas no kuģa, secinām, ka ir pienācis laiks pusdienām. Turpat Dlugi Targ ielas info centrā noskaidroju, ka tepat Panorāmas riteņa tuvumā esot laba picērija par pieņemamām cenām- Tele Piza. Tajā par 64 PLN (16 eiro) pasūtām visiem picas un dzērienus un jūtamies paēduši visai turpmākai dienai.

Vēl vecpilsētā izstaigājam skaisto Marecka gājēju ieliņu, nopērku magnētu ar upes promenādes un celtņa skatu kā suvenīru no Gdaņskas un tad ap 15:00 dodamies atpakaļ uz apartamentu. Atpakaļ ceļš nogurdina mūs visus un esam priecīgi, ka līdz nākamajai apskates vietai- Gdaņskas Zoo Oliwa, tālāk varam braukt ar auto.

Zoo dārzā ierodamies ap 16:00, bet līdz zoo slēgšanai 19:00 laika vēl diezgan, tādēļ, samaksājuši 50 PLN (ap 12.50 eiro) par ieejas biļeti parkā (kredītkartes nepieņem, jāmaksā skaidrā naudā), nesteidzīgi dodamies iepazīt šo zoo. Parka apskati sākam ar Āfrikas pingvīniem, kas bērniem par izbrīnu apskatāmi āra aplokā nevis kā parasti iekštelpu baseinā.

Ir tiešām interesanti vērot šos putnus, kas īpaši ātri ir zemūdens peldēšanā. Jaunākais puika, saka, ka viņš arī gribētu tik ātri peldēt un ka varbūt pingvīniem esot pievienots kāds turbo motors ;)

Tālāk dodamies uz šimpanžu māju, kur lielā krātiņā mājo ap 10 šīs sugas pārstāvju. Te pavadām pusstundu, jo esam sajūsmā par iespēju vērot šo amizanto dzīvnieku izdarības- piemēram, kā cilts galvenais tēviņš cenšas sarunāt kādu no mātītēm uz ātro „seksu”, bet mātītes manās no šī prom un atstāj gribot ;) Vai arī kā kāda mātīte ar mazuli cenšas izdīkt no apmeklētājiem ko garšīgu, atdarinot apmeklētājus uzjautrinošas skaņas. Vai arī kā kāds šimpanze pusaudzis rotaļājas ar šūpolēm. Kāda mātīte savukārt mēģina izķeksēt ar viena koka gabala palīdzību citu sprungulīti, kas nomests aiz krātiņa restēm.

No malas skatoties šķiet, ka apmeklētāji šimpanzes nemaz netraucē, bet drīzāk izklaidē. Un mums ir tik interesanti viņus vērot, ka grūti šķirties un iet tālāk. Markuss lūdz, lai Zoo apskates beigās mēs vēlreiz atgriežamies pie šimpanzēm apskatīt, ko interesantu tās darīs vēlāk.

Tālāk dodamies apskatīt pundur cūkas, kur kopā ar lielajiem rukšiem zaļajā aplokā palaists arī pavisam mazs siventiņš, kas sajūsmina mūs abus ar Marksu. Vēl plašos un skaisti sakoptos aplokos vērojam kamieļus. Tad krātiņos redzam tīģeri un lāci. Abi pēdējie ir aizmiguši un tādēļ nav īpaši interesanti apskatei.

Taču ļoti aizraujoši ir vērot divus ziloņus, no kuriem viens ritmiski, gluži kā kādas dejas pavadījumā kustina galvu un snuķi. Piemeklēju atbilstošu melodiju un piedziedu līdzi ziloņa „dejai”, par ko puikām prieks.

Lai gan esam jau pavisam saguruši no lielās staigāšanas pa plašo zoo, tomēr vēl aizejam arī līdz žirafu mājai, kur vērojam 3 žirafu pastaigas pa āra teritoriju un samērā šauro māju.

Atceļā uz parka izeju, pamanām ķengurus, begemotus, roņus un stirnas, bet ir jau vēls un šķiet, ka arī daļa dzīvnieku jau devušies pie miera.

Kopumā zoo esam pavadījuši 2.5 stundas, bet ja laika būtu vairāk un kājas ne tik piekusušas, tad te varētu uzkavēties arī ilgāk, jo vēl šeit ir arī Dinozauru taka (par ieeju tajā gan jāmaksā atsevišķi- 10 PLN par ģimeni), kā arī piedzīvojumu trase (arī atsevišķa samaksa).

Kopumā par šo Zoo iespaids ir ļoti labs, jo parka teritorija ir plaša, ar pakalniem un dīķiem, ar ziedošiem apstādījumiem. Aploki ir sakopti un pārdomāti, lai dzīvniekiem būtu pietiekami daudz vietas pastaigām un rotaļām. Piemēram kamieļiem te ir pašiem savs tuksnesis, stirnām liela pļava, bet lamām un alpakām vesela pakalna nogāze ar zālīti, ar kuru mieloties.

Parkā ir arī rotaļu laukums, kur mūsu puikas atgūst enerģiju, izmēģinot visus slidkalniņus un šūpoles. Te ir arī vairāki krodziņi un pikniku galdi.

Plašās teritorijas gan liek par sevi manīt kājām un pēc zoo apmeklējuma mums šķietami vairs nav spēka Sopotas gājēju ielas un mola apskatei, tomēr, zinot, ka rīt jau braucam mājup, saņemamies un aizbraucam vēl līdz nepilnus 10 km attālajai Sopotas pilsētai, kur, novietojot auto maksas stāvvietā (5 PLN par stundu), dodamies uz galveno gājēju ielu- tautā sauktu par Monciak, kuras apskati sākam ar savdabīgo nestandarta formās veidoto veikalu un ofisu centru- Krzywy Dom, kuru gan daļēji aizsedz zaļojoši koki, tādēļ ēku kopskatā nav iespējams izbaudīt, tomēr tā neatstāj vienaldzīgu.

Tālāk kopā ar gājēju pūli dodamies pa galveno ielu virzienā uz molu. Ielā valda svētku atmosfēra, āra kafejnīcas uzvēdī visdažādākās smaržas, starp kurām atpazīstam arī cepto „beļģu” veļu smaržu, un tās savaldzināti, nopērkam visai ģimenei vafeles ar putukrējumu (6 PLN gabalā).

Te, pie garākā koka mola Eiropā (515.5 m garš), vērojot burvīgu varavīksni tieši mola galā pāri Gdaņskas līcim, mielojamies ar vafelēm un izbaudām šī piejūras kūrorta atmosfēru. Par ieeju molā diemžēl prasa samaksu (5 PLN par personu). Tā kā saule jau ir norietējusi un mums arī spēki gandrīz beigušies, izlemjam nestaigāt pa molu, bet aizejam tepat pa kādu no sānieliņām līdz pludmalei un apskatām molu no malas. Tas ir patiešām garš un uz mola izveidota promenāde ar laternām un atpūtas soliņiem. Un cilvēku te tiešām daudz.

Tā kā šis ir mūsu pēdējais vakars Gdaņskā, izlemjam vēl aizbraukt līdz Gdaņskas vecpilsētai un apskatīt to vakara izgaismojumā. Novietojam auto kādā šķērsieliņā tuvu panorāmas ritenim un dodamies pāri gājēju tiltam uz Dlugi Targ ieliņu cauri vecpilsētas Zaļajiem vārtiem, kas ieved mūs gluži vai pasaku valstībā ar prožektoru izgaismotām skaistām vecpilsētas ēkām visapkārt, ar koši iedegtām laternām, kuras grezno ziedu grozi, ar ielu muzikantu radīto romantisko noskaņu, ar āra kafejnīcām, kur atbilstoši drēgnajam augusta vakaram, jau izlikti gāzes sildītāji apmeklētāju komfortam. Cik žēl, ka ir jau pāri deviņiem un bērni samiegojušies. Nudien būtu gribējies baudīt šo svētku atmosfēru ilgāk….

24.08.2014. C&A Gdaņskā, Mikolajku akvaparks un garais mājupceļš.

Šodien mums paredzēts pieveikt ap 710 km garo ceļu līdz mājām, tādēļ no rīta laicīgi mostamies, pakojam čemodānus busiņā, atvadāmies no patiešām viesmīlīgā un draudzīgā apartamenta saimnieka un dodamies ceļā.

Pirms mājupceļa vēl esam ieplānojuši nelielu iepirkšanos C&A veikalā Gdaņskā, jo tieši šīs ķēdes veikalos parasti atrodam lieliskas drēbes bērniem par ļoti pieņemamām cenām, bet diemžēl ne Latvijā, ne Lietuvā pagaidām C&A veikalu nav. Tad nu braucam uz Galeria Przymorze iepirkšanās centru un tur stundas laikā iegādājam puikām jaunus džinsus, maikas, džemperus un arī skolas somu mūsu topošajam pirmklasniekam.

Pēc veiksmīgās iepirkšanās uzsākam garo mājup braucienu.

Pēc nobrauktiem 250 km gan saprotam, ka nepieciešama izkustēšanās pauze, tādēļ izlemjam uz pāris stundām iegriezties pa ceļam esošajā Mikolajku ūdens atrakciju parkā Tropikana, kur jau pagājušā gada Polijas ceļojumā labi pavadījām laiku un Markuss laiku pa laikam mums mājās atgādināja, ka gribētu atkal “uz to Polijas akvaparku aizbraukt”.

Par ieeju parkā samaksājam 50 PLN (ap 12.50 eiro) par ģimeni un dodamies 1.5 st. ilgā ūdens prieku baudīšanas piedzīvojumā. Otrreiz gan iespaidi vairs nav tik saviļņojoši kā pirmajā parka apmeklējumā, taču atpūtai starp garajiem pārbraucieniem parka apmeklējums ir tieši laikā!

Ar Tropikana parka apmeklējumu arī beidzas mūsu Polijas ceļojums, tālāk vien jāpieveic atlikušie 475 km līdz mājām, kas grūtāki šķiet mums lielajiem, jo mazie pēc ūdens priekiem saguruši drīz vien aizmieg uz nakti. Tikmēr mēs, cauri lietainajai Lietuvai braucot, skaitām katru kilometru līdz mājām un pie sevis domājam- kādu laiciņu laikam vairs tik tālu ar auto nebrauksim ;)

Bet labākais jau ceļojumos un dzīvē kopumā ir tas, ka grūtības ātri aizmirstas, bet atmiņā paliek vien skaistie, kopā piedzīvotie mirkļi, vai ne? :)

Tēriņi ģimenei kopā:

Apartamenti: 166.00 eiro.

Degviela- 150 eiro.

Ieejas biļetes apskates vietās: 77 eiro.

Krodziņos un ielas ēstuvēs: 49 eiro.

Pārtika veikalā- 40 eiro.

Auto stāvvietas- 12 eiro.

Suvenīri- 2.50 eiro.

________________________________

Kopā par 4 dienu ceļojumu ģimenei: 496.50 eiro.