Kā mēs braucām Alpus lūkoties
|
Evika Ķiene
|
Tā, ka nesen tika iegādāts jauns auto un apkārt pazūd un krīt lidmašīnas, nolēmām, ka dosimies ceļojumā pa eiropu paši ar savu Fordiņu.
Braucot ar auto, klāt nāk vēl daudz un dažādu stresiņu, bet par to, stāsta beigās.
Ceļojums tika izplānots 2 mēnešus pirms izbraukšanas datuma, tāpēc paspēju sastādīt, manuprāt, ļoti jauku maršrutu, ņemot vērā, ka laiks tika ierobežots. Izplānot to bija pavisam vienkārši - palīgā nāca tante Google, kas uzskaitīja visas skaistākās vietas Austrijā un Šveicē, tā nu tikai atlika viņas savienot kopā un doties pretī nezināmajam.
4.augusta naktī izbraucām no Latvijas, braucot vajadzēja pavadīt 13h, bet šoferītis bija tik enerģijas pilns, ka nobrauca visas 19h, tā ka tikām līdz pašam pirmajam punktam mūsu maršrutā - Gruner See
Šo ezeru uzgāju no kādas draugiem.lv dienasgrāmatas, un labi, ka tā, jo šī vieta man saistās ar vispozitīvākajiem iespaidiem, kā nekā pirmie augsto kalnu skati un beidzot varēja izlocīt kājas no garā ceļa.
Ziemā un rudenī šī ezera vietā ir nacionālais parks, visu var izstaigāt krustu šķērsu, savukārt pavasarī un vasarā, izkusušie kalnu ledāji veido tirkīzzilas krāsas ezeru, zem kura arī paliek visi celiņi, soliņi un izstaigātās taciņas.
Paēduši brokastis varam doties tālāk - 3h braucienā līdz nākamajai fantastiskajai vietai - Halštatei
Halštate mūs noteikti nelutināja ar laikapstākļiem, bet vai tas mazināja šīs vietas fantastisko skaistumu ?
Nu varbūt nedaudz gan tomēr mazināja, bet ciematiņš tiešām burvīgs, no visām pusēm to ieskauj augsti kalni, ezers, viss tik sakopts un skaists, ka ķīnieši pat ir izveidojuši tā kopiju, lai varētu priecāties cik tik uziet.
Lietus dēļ, nesanāca izbraukt ar kuģīti un nopeldēties, bet neko darīt, turpinam savu ceļu uz mūsu pirmajām naktsmājām Matrei ciematiņā, netālu no mūsu nākamā apskates objekta - Grossglockner
Viesnīca izrādījās tieši tāda, kādu biju gaidījusi - super. Numuriņš ar privāto saunu un lielisku ēdamzonu ar skatu uz kalniem un visu ciematu. Par divām naktīm samaksājām 270 eiro no četriem, kas noteikti bija tā vērts. Baseini, biljards,galda teniss u.t.t. Katrā ziņā, ja nav ko darīt - tāpat ir ko darīt.
Vakaru pavadam relaksējoties saunā, lai visu nākamo dienu varētu veltīt Grossglockner High Alpine road.
Ceļš nosaukts pēc Austrijas augstākā kalna - Grossglockner, tas arī ir augstākais Austrijas kalnu ceļš. Lai izbaudītu šo skaistumu, bija jāsamaksā 34 eiro.
Visu dienu pavadam turpat, gan vērojot kalnu kazas, murkšķus, gan ēdot negaršīgas un dārgas pusdienas kalna galā.
Vakars gan tiek pavadīts viesnīcā, jo spēka nepietika pat lai izietu pastaigā pa Matrei.
Ceļamies samērā vēlu, ēdam brokastis un dodamies tālāk uz Alpbach, par ko sabalsots kā par skaistāko ciematu visā Austrijā.
Nepavisam nav slikti, un tik grūti pierast pie neticami skaistajiem skatiem, tādu ciematiņu šeit ir ļoooti daudz, ik uz soļa jābaksta blakussēdētājs un jāsaka - WOW
Nu viss, Fordiņā iekšā un jādodas uz Vāciju. Kāpēc Vāciju ? Tāpēc, ka man bērnībā bija liela puzle ar Neuschwanstein pili (nosaukumu es, protams, neatcerējos, bet skaisto skatu gan) un to nu es gribēju redzēt ar savām acīm. Disneja pasaku pils ir tik skaista, ka tā iekļauta jauno 7 pasaules brīnumu sarakstā.
Tuvojas vakars un mums jādodās uz mūsu nākamajām naktsmājām tā sauktajā Ziemas sporta centrā - Insbrukā.
Arī Insbrukā neganti lija, bet viss līdzpaņemtais ēdiens jau bija beidzies, tad nu gājām pa lietu (bez lietussargiem, protams) tur, kur skanēja skaistākā mūzika, lai varētu pasēdēt kādā krodziņā un paēst.
Hotelis, neskatoties uz nosaukumu Basic, nemaz tik Basic nelikās - tīri interesants, ar skatu uz krāsainajām Insbrukas mājiņām un kalniem. Par nakti samaksājām 135 eiro, diemžēl, atkal bez brokastīm, tad nu nācās no rīta celties un meklēt, kur lai garšīgi paēd. Kā pilsēta - nu tiešām ļoti jauka, sakopta un tik krāšņa, ka prieks.
Pienācis laiks doties uz Šveici, mūsu maršruta pirmspēdejo, bet visgaidītāko atpūtas vietu.
Iepriekš, nejauši internetā uzgāju kādu ļoti skaistu bildīti, tad nu pēc hoteļa nosaukuma atradu šo vietu Šveicē - Lauterbrunnen. Šeit kāpām, lai tiktu nu ne gluži zem, bet ļoti tuvu ūdenskritumam. Plānā bija visu dienu pavadīt šeit, un vakarā doties uz Murren, kura ir 5 min attālumā.. Vismaz tā man likās. Izrādās, ka Murren ir augstu kalnos, un uz turieni var tikt tikai ar vagoniņu. Nācas meklēt naktsmājas Lauterbrunnen. Izvēlējāmies Jungfrau kempingu, samaksājot 100 eiro par istabiņu, bez interneta un brokastīm. Toties izklaide gan bija uz urrā - šveiči ( (giggle) ) savos tautastērpos mūs izklaidēja gan spēlējot, gan dziedot, gan dejojot. Jauki pavadīts vakars neticami skaistā vietā.
Jau no rīta paspēju noskumt, jo pēc vakardienas lietus, viss vēl bija slapjš, kas mūsu gaidītākajai izklaidei nu noteikti nebūtu tas labākais. Pēc pāris stundām jau spīd spoža saule, un mēs braucam ar vagoniņu (21chf) pretī savām lielākajām bailēm (nu vismaz manām, tiešām) - Klettersteig trasei. (kam interesē, pajautājiet tantei Googlei) Pati trase ir bez maksas, bet obligāti jāizīrē inventārs. (35chf)
Liela bija mūsu vilšanās, kad sieviete no sporta inventāra nomas mums atteica drošinājumus un ķiveres. Vai tiešām tāpēc, ka laika prognozes nesolīja neko labu, vai arī tādēļ, ka nu galīgi neizskatījāmies pēc pārliecinātiem kāpējiem. (dunno) (Sevišķi ar mežģīņu blūzīti un spalvu auskariņiem, Jana (giggle) ) Šā vai tā - pārdzīvojums liels, tad nu sadalījāmies - kāds brauca ar vagoniņu lejā uz mašīnu, kāds brauca līdz pašai augstākajai virsotnei (samaksājot 77chf)..
... bet es.. es kāpu kalnā pati saviem spēkiem. Līdz pašai virsotnei netiku , toties skats bija fantastisks -
Vispār Murrena un pati Šveice mani vienkārši apbūra. Augstie kalni, tirkīzzilie ezeri, sakoptie ciemati un visi tie neordinārie sīkumiņi, kas padara Šveici par Šveici. Noteikti tur vēl atgriezīsimies.
Kā pēdējais apstāšanās punkts mūsu maršrutā - Colmar.
Ļoti skaista, veclaicīga pilsētiņa Francijā. Tā, ka visi jau bija tik noguruši, ka tik ātrāk ierāpties ērtā gultā, tad nu izņēmu to no mūsu maršruta, bet navigācija vienalga mūs veda tieši cauri, tad nu ko tur vairs liegties, izmetīsim mazu loku cauri naksnīgajām Kolmāras ieliņām.
Tieši Kolmāra arī likās jaukākā pilsētiņa, kurā esmu bijusi, tikai žēl, ka vienmēr tik maz laika tad, kad to tiešām vajag.
Mūsu ceļojumā tomēr pietrūka tā odziņa - trase. To dienu visi gaidījām ar lielu nepacietību, bet tas, ka nesanāca viņu iziet, vedina uz domām, ka drīz vien atkal tiksimies ar Šveici. Braucot mājup jau ir tik daudz iespaidu, ka grūti visu apkopot, jo tomēr tika nobraukts tik daudz un redzēts vēl jo vairāk.
Maršrutā Latvija - Gruner See - Hallstatt - Matrei - Grossglockner - Matrei - Alpbach - Neuschwanstein - Innsbruck - Lauterbrunnen - Murren - Colmar - Anglija tika nobraukti vairāk nekā 4000 km Par degvielu samaksājām aptuveni 460 eiro un par maksas ceļiem un tuneļiem - 80 Austrijas vinjete maksā nedaudz vairāk par 8 eiro, Šveices - 40. Parasti to, vai ir iegādāta vinjete, policista kungi pārbauda benzīntankos, tapēc labāk iegādāties tās pirms iebraukšanas valstī. Francijā obligāti mašīnā jābūt alkometriem. (nevar arī aizmirst par pirmās palīdzības aptieciņu, vesti, trijstūri u.t.t) Vienmēr pirms tāliem maršrutiem aizvediet mašīnu uz servisu, nu tas jau ir vairāk kā skaidrs. Lai gan arī tas mums nepalīdzēja un turpceļā nācās patukšot maciņu, lai vispār kaut kur tiktu Noteikti pārliecinieties, ka jums ir visas vajadzīgās adreses un kartes Ja jāguļ mašīnā, neaizmirstiet par sedziņu un spilventiņu, savādāk nu pavisam čābīgi sanāk Izveidojiet rezerves variantus, ja gadījumā notiek kas neparedzēts Šim braucienam lieliski noderēja ledussomas, ko piestūķējām ar gardajiem Latvijas labumiemVairāk bildes - http://www.draugiem.lv/user/280294/gallery/#/gallery/?pid=365281183
Prieks par tiem, kuriem ieienteresēja mans ceļojuma apraksts, ja tādi ir, un paldies tiem, kas izlasīja. :)
Mans novēlējums Jums - ceļojiet ! Tas ir labākais veids, kā izzināt pasauli, satuvināties ar ģimeni, izbaudīt ko pavisam jaunu un, galvenais - nebaidieties - tūkstošiem kilometru ceļojums sākas ar pirmo soli. :))