Ankoras tempļu maģija
|
Līga Guļaško
|
Pulkstenis ir pirms 4iem no rīta un mums ir jāceļas… Palēlinātā gaitā sataisāmies un pēc 30minūtēm esam gatavas doties apskatīt pasaules lielāko svētvietu - Ankoras tempļus! Noejot lejā atklājam, ka administrators saldi čuč. Čuč viņš uz zemes un pār viņu ir pārlikta tāda kā neliela telts no tīkliņa - laikam pret moskītiem :) Sākumā nolemjam nemodināt, bet tad secinām, ka vārtiņi ir ciet. Tiesa - pie vārtiņiem mūs neviens nemaz negaida. Ceram, ka kārtējā khmeru kavēšana mūsu vēlmi redzēt saules lēktu pār Ankoras templi neizjauks. Pēc kādām 5ām minūtēm tomēr mūsu vadītājs ir klāt un uzmodina arī administratoru. Administrators samulsis atvainojas, ka esot gulējis, atslēdz vārtiņus un varam doties. Ārā melna nakts… Izbraucam uz lielā ceļa un saprotam, ka šorīt daudzi vēlas saullēktu redzēt, jo diezgan daudzi tuk-tuki ar tūristiem. Starp dažiem pat notiek sacīkstes, kurš kuru apdzīs :) Mūsējais vadītājs nesteidzās. Nonākam pie kasēm, kur jāpērk biļetes. Kases vēl ciet, jo vēl nemaz nav 5:00. Kases ir vairākas, mēs esam pirmās pie vienas no kasēm. Kamēr gaidām, sabrauc daudz tūristi. Kases atveras un es esmu gatava atklāt šodienas kasi :D Ankoras tempļa apskate vienai dienai maksā 20$, kas priekš Kambodžas, protams, ir dārgi. Vēl var nopirkt 3dienu biļeti par 40$ un 7dienu biļeti par 60$. Mēs jau mājās nolēmām, ka mums ar vienu dienu pietiks, jo apskatīsim tikai galvenos tempļus. Biļetei nepieciešam nofotogrāfēties un bilde ir uz pašas biļetes - te mana biļete, bet savu “ir 5:00 no rīta” seju tomēr paslēpšu, ļoti neveiksmīgs foto :)
Abas esam tikušas pie biļetēm un nu mēģinām atrast savu šoferi. Viņš mūs atrod pirmais, kāpjam iekšā un braucam uz pašiem tempļiem. Pēc neilga brauciena šoferis saka, ka tālāk braukt nevar, mums jāiet tajā virzienā, pēc tempļa apskates sagaidīšot mūs tepat. Dodamies uz tempļu kompleksa galveno templi - Angkor Wat Temple.
Ārā piķa melna tumsa, daudzi cilvēki sagatavojuši lukturīšus, mēs par tādiem nepadomājām. Pateicoties mana viedtālruņa flashlight kaklu nenolauzām :) Sajūtas ļoti īpatnējas - cilvēku daudz, bet apkārt klusums (izņemot cikādes, kuras ir patiešām skaļas!), turklāt jau ejam pa kaut kādiem tempļiem, vārtiem… cik nu pa tumsu var noprast :D Te pēkšņi pie mums pienāk vietējais un uzreiz ar sevi iepazīstina - viņš esot Harry Potter :D Palīdzēšot atrast labāko skata punktu. Harry Potter patiešām aizved mūs ideālā vietā, pie paša dīķa, tieši pretī tempļiem. Harry Potter atvadās un saka, lai noteikti aizejam uz viņa ēstuvi - saucās Harry Potter Nr. 5! Jau ejot prom Harry Potter vairākas reizes atkārto Harry Potter Nr. 5, Harry Potter Nr. 5, Harry Potter Nr. 5… Bet vai nav izcila doma??? Pieteikt sevi plaši zināmā vārdā, lai cilvēki viņu atcerētos? Ja viņš teiktu, ka viņu sauc Chantou, Rithisak vai Sakngea, mēs taču pēc 3 sekundēm to vārdu aizmirstu!!! Tā nu mēs sākam gaidīt saules pacelšanos, cilvēki sarodas tiešām daudz… Uz dīķa ir simtiem ūdensrožu… Un tad TAS sākās… Patiesībā vārdiem te tiešām nav vietas, sajūtas neaprakstāmi maģiskas, nemāku izstāstīt… Vienkārši baudījām pasakainos skatus, kas mainījās ik pēc pāris minūtēm - krāsas, smaržas, skaņas...
Pētījām apburošo skatu kādu stundu, līdz saule jau bija diezgan augstu. Tūristi no Āzijas fočē kadrus ik pēc vienas sekundes! Tad nu devāmies apskatīt pašu templi, pastaigāt pa to. Te pat īsti nav ko teikt, jāskatās bildes :)
Pēc kāda laiciņa mums apnika šis templis un nolēmām, ka jādodas tālāk. Mums pretī skrien kāds khmers - prasa vai mēs viņu atceramies? Saraucam pieres... Saka, ka esot Harry Potter Nr. 5! Noooopietni??? Viņš tiešām mūs atcerējās, neskatoties uz to, ka tikāmies nakts melnumā??? :D Izejam no Angkor Wat Temple un meklējam savu tuk-tukistu, bet viņš atkal atrod mūs :) Piedāvā ūdeni (viņam līdzi astoņpaka ar puslitra pudelītēm), bet mums pašām savs līdzi un domājam, ka viņam tas ūdens noteikti ar uzcenojumu! Dodamies pie nākamā tempļa.
Nonākam pie nākamā tempļa, kurš saucās Bayon temple. Šoferis norāda, kur jāiet tālāk, lai redzētu pārējos tempļus, viņš pašā galā mūs gaidīšot.
Izstaigājam, safočējam Bayon temple un dodamies no tā ārā. Pie izejas satiekam apsargu, kurš prasa, no kurienes esam. Protams, Latviju nezina un pat nezina, kā to raksta. Palūdz, lai viņa burtnīcā uzrakstam kā raksta mūsu valsti, facebook sameklēšot. Sakām, ka Latvijā ir skaistākās meitenes pasaulē, apsargam tas patīk. Atklāti saka, ka gribot sev sievu no Latvijas. Mājienu sapratām, tāpēc sakām, ka esam precētas, bet lai pameklē facebook, varbūt izdosies atrast sev sievu :)
Dodamies uz nākamo - Baphuon temple.
Izlemjam uzkāpt augšā. Kāpiens ir… nervus kutinošs, jo kāpnes ir pusdrupušas, ļooooti stāvas, turpat vai vertikālas, bet esam pārliecinātas, ka no augšas būs burvīgs skats, tāpēc sakopojam drosmi un kāpjam lēnām augšā. Vietējie kā pērtiķēni uzkāpj fiksi! Mūsu pūles ir attaisnojušās - no augšas ir pasakaini skaists skats!
Tikpat lēni kā uzkāpām, tikpat lēni kāpjam lejā iekrampējušās trepju margās, kuras par laimi vismaz šajā templī ir (kā zināms, khmeriem drošība pavisam noteikti nav pirmajā vietā un pavisam noteikti pat pirmajā desmitniekā nē...)
Tālāk ar pavisam maz spēkiem dodamies uz Terrace of the Elephants, kur apskatām arī apkārt esošos mazos templīšus.
Nogurumus un tukšais vēders dara savu - ar tuk-tuka ieteikumu dodamies paēst. Šeit cenas, protams augstākas, bet vēders nepielūdzams, turklāt ir tik patīkami pēc kāpelēšanas pasēdēt ēnā, dzert izcilu, ledusaukstu fruit-shake :) Skatāmies kā tik atvest ledus uz aukstumkastēm. Parastā ķerrā iemesti lieli ledus kluči, kurus stiepj un velk uz aukstumkastēm. Ah tad tāpēc tie fruit shakes tik gardi - "sterilā" ledus dēļ :D Pēc vēdera priekiem dodamies tālāk - uz Thommanon Temple un blakus esošo Chau Say Tevoda Temple. Saprotam, ka visi sāk šķist vienādi, un nekādas dižās atšķirības vairs nespējam pamanīt - zibens ātrumā izstaigājam abus un dodamies atpakaļ uz tuk-tuku. Mūsu šoferis, pieradis, ka mēs ilgi staigājam pa tempļiem, ielīdis tuk-tukā un… guļ :D Paliek žēl modināt, bet kāds cits tuk-tuks viņam ko uzbļauj kmeriski un šoferis kautrīgi atvainojas. Mēs, protams, sakām, ka sīkums, agri taču bija jāceļas. Piebraucam pie kārtējā tempļa, kura nosaukumu nevaru atrast, bet tā kā to restaurēja vai vienkārši mēģināja saturēt kopā, tad arī tur īpaši ilgi neuzkavējāmies, jo dažiem no strādniekiem mēs likāmies daudz interesantākas, nekā strādāšana :D
Un tad beidzot devāmies uz Ta Prohm Temple, kas ir viens no visvairāk zināmajiem tempļiem Ankoras tempļu kompleksā - laikam jau Andželīnas Džolijas dēļ, jo tur tika uzņemti filmas “Lara Croft: Tomb Raider” filmas kadri.
Ļoti skaisti tempļi, kuros ieauguši koki, izskatās diezgan sirreāli :) Diemžēl sajūsmā aizmirsām, ka jāuzņem arī bildes, tāpēc nekā daudz nav :)
Toties atradu, manuprāt, izcili labu web adresi, kurā var virtuāli pastaigāties pa Ta Prohm Temple! Izbaudiet :)
Pēc Ta Prohm Temple, bijām vēl pāris tempļos, kurus arī vairs īpaši neatceros, izņemot pēdējo, kurā bijām (Banteay Kdei Temple), jo tajā mūs izmisīgi lūdza ko nopirkt - tik izmisīgi, ka pēc kādām 20 minūtēm tomēr piekāpāmies - mīkstas mums tās sirdis :D Bet turējāmies ilgi, vairākas reizes atsakot! Nopirkām gan patiesi skaistas šalles ar Ankoras tempļa attēliem, pirms tam pamatīgi kaulējoties. Kāda bikšu pārdevēja man skrēja kādu laiku pakaļ, jo es teicu, ka man tās bikses nederēs - krietni par īsu. Skrēja pakaļ ar visām biksēm, rādot cik garas un platas tās bikses var izstiept :)) Vēl pie gandrīz visiem tempļiem ir mākslinieki, kuri izstādījuši savus mākslas darbus tirgošanai un turpat zīmē un glezno nākamos mākslas darbus - skaisti! Tuk-tuka vadītājs vēlreiz piedāvā ūdeni, mēs atsakāmies, lai gan dzert gribās. Tad atver priekšējo krēslu un zem tā ir aukstumkaste. Viņ piedāvā refresh salvetes. Linda prasa, cik tās maksās, bet tuk-tukists saka, ka tas viss, ieskaitot ūdeni, mums ir iekļauts cenā :D Paņemam ledus aukstās salvetes un pa pudelītei ūdens...
Gribējām ar tuk-tuku sarunāt, ka tagad beidzam tempļu apskati un dodamies uz tirgu, tad atpakaļ uz viesnīcu un vakarā atpakaļ uz tempļiem, lai redzētu saulrietu. Prasām, vai par to papildus jāmaksā. Protams, ka jāmaksā... Tad nu galīgi neapmierinātas sakām, lai ved atpakaļ uz viesnīcu un viņš var būt brīvs! Šoferis apmulsis, ka ir agra pēcpusdiena un jau esot brīvs... Viesnīcā atpūtāmies! Baudījām skaisto skatu pa balkonu, kad pēkšņi viesnīcas administrators sauc mūs lejā. Lejā sagaida administrators un mūsu šoferis. Administrators atvainojas, ka tuk-tuka vadītājs esot prasījis papildus samaksu par vešanu uz saulrietu, tāpēc mūs noteikti aizvedīs uz saulrietu un, ja gribēsim, tad uz Apsara dejotāju priekšnesumu ar tradicionālajiem khmeru ēdieniem. Mēs, protams, piekrītam!
Vakarā dodamies skatīties saulrietu. Izbraucam laicīgi un sekojot cilvēku plūsmai, kāpjam kalnā. Dabas skati joprojām galvu reibinoši. Tad nonākam Phnom Bakheng temple un sākam kāpt augšā. Šeit, lai gan kāpnes joprojām stāvas, ir skaisti izveidotas margas pie kurām pieturēties. Viens no pēdējiem pakāpieniem ir tik augsts, ka nākas turpat vai rāpus nokļūt virsotnē. Esam augšā! TAS SKATS!!! Šķiet, ka šī ir mana mīļākā no visām ceļojuma bildēm. No tempļa virsotnes var redzēt Ankoras templi! PASAKAINI!
Kādu laiku apjūsmojam dabas skatus 360grādos. Arī mūkiem tie šķiet skaisti un tie arī fotogrāfējās gan paši, gan fotogrāfē skatus.
Bildes atkal iegūtas ar viltu- tjip, fotogrāfēju dabas skatus :D
Palēnām uz tempļa sarodas arvien vairāk un vairāk gan tūristu, gan vietējo. Gandrīz visiem ķīniešiem ir vairāku dienu ieejas kartes! Man vienu brīdi pat palika neomulīgi, galvā jau ainiņas, ka templis neiztur un sabrūk... Taču saulriets man liek aizmirst dumjās iedomas!
Saulrieta laikā sāk grūstīties, stiept rokas, izgrūst sev ceļu, lai tikai dabūtu labākos kadrus! Traki cilvēki :) Saulriets beidzies un dodamies lejā. Cilvēku daudzuma dēļ rodas nelieli sastrēgumi. Nokāpjot no tempļa un kalna lejā, jau pilnīgi tumšs, apkārt daudz jo daudz cilvēku, tuk-tuku, riktīga burzma. Sākam domāt, kā lai šajā juceklī vispār atrodam savu šoferi! Kā jau visu šo dienu - viņš atrod mūs! Nekādi nespējam saprast, kā viņam tas tik ātri izdodas!
Braucam uz Apsaras dejotāju priekšnesumu. Atpakaļceļā atkal notiek tuk-tuku sacensības, brauc bariem vien, viens otru apdzenot :D Dažas draugu kompānijas, kuras brauc dažādos tuk-tukos vēl papildus uzkurina vadītāju apdzīt draugu tuk-tukus. Maziņš haosiņš :)
Nonākam pie Koulen 2 Restaurant, uzzinām, ka šovs un bufete (zviedru galds :)) maksā 12$ no personas. Galdiņš gan mums bija galīgi neforšā vietā, bet redzēt visu varēja. Atsauksmēs tripadvisor var lasīt, ka ēdiens esot nabadzīgs un negaršīgs, bet mūsu pieticīgajām garšas kārpiņām gan tā nelikās. Tas cik garšīgs vai negaršīgs ir gaumes jautājums, bet izvēle bija ļoooti plaša, badā palikt gandrīz neiespējami. Tā kā gandrīz visi ēdieni mums bija sveši, tad salikām uz lielākā šķīvja no visa pa 1-2 gabaliņiem un kalnu ar augļiem, jo dzērieni nebija cenā - kaut kā slāpes jāremdē :) Jā - vismaz 1/3 daļa ēdienu bija nebaudāma (Lindai pat pēc svaigā spring roll pagaršošanas nācās strauji meklēt labierīcības, es tā arī nesadūšojos :)) Ceptie spring roll gan kā vienmēr - ļoti gardi, ar dažādiem pildījumiem. Saldie ēdieni galīgi garām, šķiet, man negaršoja neviens, labāk tad augļi :) Diez vai suši ir viņu tradicionālais ēdiens, bet arī bija garšīgi, zupas arī izskatījās gardas, es tik vienu mazliet notestēju (Chicken Curry Soup), jo vēderā ir tik daudz vietas, cik ir...
Tradicionālie priekšnesumi bija ļoti skaisti - koši tērpi, skaista mūzika un patīkama noskaņa. Tiesa, pēc kāda trešā priekšnesuma, kad jau pieradām, sāka palikt garlaicīgi - dejas viņiem lēnas, līganas... Bet bijām ļoti apmierinātas ar priekšnesumiem un ēdienu!
Diena bijusi ļoti gara un nogurdinoša - dodamies uz viesnīcu. Sakam milzu paldies savam šīs dienas šoferim un dodamies uz istabiņu. Istabiņā mūs gaida svaigi mazgātas mūsu drēbes (izmantojām viesnīcas piedāvājumu izmazgāt drēbes, cena gan bija augsta, bet nekur tuvumā neko citu neatradām...) Izejam uz balkona sazināties pa WiFi ar mājiniekiem. Rītdien dodamies uz Kambodžas galvaspilsētu Phnom Penh. Saprotam, ka beigušās mūsu iepriekš pasūtītās viesnīcas, rītdienai naktsmāju nav! Pēc nelielas viesnīcu meklēšanas izdomāju sazināties ar latviešiem, kuri jau labu laiku dzīvo Kambodžā - Miku un Zani. Prasām, vai nezina kādu labu un lētu viesnīciņu Phnom Penh, uz ko Mikus atbild, ka varam palikt pie viņiem - esot pat atsevišķa istabiņa tādiem viesiem, kā mēs. Neērti jau ir, bet piekrītam! Nu ko - Phnom Penh, gaidi mūs!
Vairāk par piedzīvojumiem Kambodžā lasi: ll-travel.blogspot.com