Aglonas grēkceļojuma piezīmes - 4
|
Līga Izabella Irbe
|
Slapjš, slapjš, slapjš šis rīts!
Gāž kā ar spaiņiem, viss mans budžets aizgāja spocīgos gumijniekos, citu nebija. Tie paši bija uz izķeršanu - sieviete par mani apžēlojās un paņēma numuru lielākus, lai man arī kaut kas tiek. Kriptā žāvējoties, sapratu, kāpēc lietus- Dieva ierocis pret valdošo komerciju - mīļais tirgus ir tukšs, draugi :) ! Otra vaina ir lūgšanu trūkums par labu laiku, jo Dieviņš nedod mums to, ko mums nevajag. Man šobrīd vajag siltu un sausu apģērbu un budžeta papildinājumu :) .
Vakar bija skaists sprediķis par aicinājumiem. Vārdu sakot ikvienam cilvēkam ir tikai trīs ceļi dzīvē, no kuriem viens ir jāizvēlas - 1. dzīve vienatnē, 2. dzīve laulībā., 3. konsekrētas personas dzīve. Protams visos variantos kopā ar Jēziņu! Sēdēju i domāju, kurš mans ceļš un hopā, man apkārt sasēdās mūķenes :) , laikam, Dieva joks! Sabijos, jo klosterim nu galīgi nederu. Kā teica viena mana draudzene - "Tu tur pirmajā vakarā revolūciju gribēsi taisīt!" Aizbēgu [no mūķenēm], taču viņas bija atpakaļ - vakarā bija Tezē vakars un tur šīs stāsta/liecina kā un kāpēc kļuvušas par mūķenēm. Bailīgais secinājums - mana dzīve ir perfekts ceļš uz šādu dzīvi, tikai es klosterim nederu.
Otrs brīnums vakar bija ar manu veļuku. Vienā momentā sajutu vēlmi iziet laukā no Tezē vakara un... narkomāns gar manu veļuku ar lielu somu knosās. Šis man saka, ka viņam tikai acis sāpot, neko sliktu negribējis darīt. Nezināju, ka mans velosipēds ārstē redzes vainas, jo tad man diezin vai būtu brilles :) . Ar veļukiem šeit traki - tik ļoti vajadzētu apsargātu stāvvietu....
Citādi viss mierīgi - neērtības rada spožas idejas! Gulēšana nebija jauka (tikai guļammaiss teltī) un re, atnāca ideja. ieraudzīju apkapātu pļavu; man līdzi bija lielais atkritumu maiss, un rezultātā kļuvu par siena kušķu vācēju, toties šonakt gulēju perfekti!!!! Vienīgi vakar, kamēr biju prom, telts salūza (pirkta Jysk par 12 eiro:, budžeta ierobežojumi), atkal nācās kustināt pelēko masu un rast risinājumu.
Vakar nāca grupa pēc grupas. Ārā pie centrālā altāra dresēja semināristus, lai viss būtu perfekti. Grupa pēc grupas. Veci un jauni, ar zīdaiņiem ratos, slimi un klibi, nosietām kājām un sejas apcepinātām sejām [te varētu sarīkot konkursu par jautrāko iedegumu:)]. Kā izskatās ticība? Laikam tā, kad savu ķermeni nejūti, ir tikai dvēsele, kas ieraugot Dievmātes attēlu Bazilikā, gavilē. Kur rodas ticība? Acīmredzot grūtībās, vismaz tur tā nostiprinās.
Mani sajūsmina "īpašais laiks". Cilvēku te ir simtiem, bet vēl līdz vakardienai ik pa brīdim atskārsti, ka kaut kur esi pilnīgi viena - pie svētavota, pie altāra, kalnā. Tās ir tikai 2-5-10 min, bet tās ir īpašas. Protams, arī milzīgā pūlī Tu vari būt viens, ja tajā ir klusums, ja viens esi kņadā, tad, laikam, esi vientuļš.
Vakar atbrauca arhibīskaps. Kas būs tie vārdi, ar kuriem viņš centīsies uzrunāt mūs? Vai tie būs vārdi par Ukrainu, par mūsu līdzatbildību mūsu valsts un pasaules notikumu priekšā vai gluži pretēji aicinājums pievērsties sev, ne pasaulei! Rīt to uzzināsim, bet līdz tam, lai skan viena no skaistākajām dziesmām par lietutiņu [uzlieciet youtube :) , un ziniet, ka kaut kur Aglonā es brienu pilnīgi slapja:)]:
Lietus noskalo visas bēdas,
Paliek pāri tikai bēdas.
Lietus noskalo domas,
Lietus noskalo visas domas pēdas.
Paliek pāri tikai bēdas,
Lietus nposkalo domas, bēdas.
Šajā lietus pirtī pēries,
Savā vakardienā vēries,
Aizies cilvēks - apskaidrojies.
Paliek tikai sāpīgākais,
Paliek pāri trāpīgākais.
Lietus aizskalo tevi projām,
Visus sapņus tevi projām.
Paliek tikai sāpīgākais,
Paliek pāri trāpīgākais.
Lietus aizskalo tevi projām,
Visus sapņus tevi projām.
Lietus noskalo visu lieko,
Paņem līdzi bēdas, prieku.
Savas rētas skaidri redzot,
lietū Šajā lietus pirtī pēries
Savā vakardienā vēries
Savas rētas skaidri redzot,
lietū Paliek tikai sāpīgākais,
Paliek pāri trāpīgākais.
Lietus aizskalo tevi projām,
Visus sapņus tevi projām.
Paliek tikai sāpīgākais,
Paliek pāri trāpīgākais.
Lietus aizskalo tevi projām,
Visus sapņus tevi projām.
[Credo]