Aglonas grēkceļojuma piezīmes - 3
|
Līga Izabella Irbe
|
Labrīt!
Vakar Alelluja mani vairs nepārsteidza. Pagriezos uz otriem sāniem un čucēju tālāk skaistas un nomierinošas mūzikas pavadībā. Apņēmos rīt (šodien) aiziet palūkot rīta Misi (3 min pirms sākuma piecēlos un jozu un gandrīz paspēju laikā). Vakar pazuda saule :( . Pūta nejauks vējš, nedaudz smidzināja un Bazilika arī vairs neizskatījās tik balta un cēla. Lūk, dabas tiešais iespaids uz reliģiskām jūtām.
Kafijai eju pakaļ uz Aglonas otru galu - Viršu benzīntankā ir vislabākā kafiju, pagaidām maz apmeklētāju (tīra WC - ticiet man tas te ir zelta vērtē) un ļoti laipni pārdevēji - dāma mēdz aprunāties, bet kungs vienmēr cenšas nopārdot man kādu bulciņu. Laikam būs jāsāk tievēt, jo izskatās, ka es no tām pārtieku, ja tik aktīvi piedāvā :) .
Vakardienas Mise 12:00 bija veltīta ģimenēm. Tautas krietni mazāk kā uz slimajiem veltīto Misi, tātad mūsu nācijai ne ģimenes, bet slimības ir aktuālākā problēma. Skaistākais mirklis šajā Misē bija bīskapa Buļa aicinājums ģimenēm nostāties centrālajā ejā - sievai pret vīru un vīram pret sievu, tad iedod vienam otram roku un ar īpašiem vārdiem atjaunot to solījumu, ko tie devuši laulībās. Tik dažādi pāri, bet tik daudziem vienādas asaras acīs...
Aglona vakar gatavojās. parādījušas bezmaksas ūdens ņemšanas vietas, tika kaplētas apmalītes un puiši skraidīja ar baltās krāsas bunduļiem, lai piekrāsotu tās vietas, kur Izabellas baltā, lasi - netīri baltā, krāsa ņēmusi virsroku par balto.
Vakar ienāca Jēkabpils grupa - izskatījās noguruši, bet laimīgi. Katra grupa dodas pie altāra, metas ceļos un dzied kādu dziesmu. Jēkabpiliešu dziesmai piedziedājums skanēja "esi ar mani, esi ar mani, visā ceļa garumā", tad, protams, seko "Esi sveicināta Marija..." - to pie altāra skaita visas grupas.
Oho, pēc tam atnāca Valmiera. Bez dziesmas, toties labi zināmā priestera Ilmāra Tolstova pavadībā. Drīz te būs tik skaļi, ka klusums būs jāmeklē blakus Bazilikai esošajos kapos. Vakar izgāju cauri - tur neviens neklimst, visi šiverē ap svētavotu, bodēs, vienīgajā kafejnīcā, teltīs, ģimnāzijā (ja kas šogad priesteri dzīvo ģimnāzijā, klosterī remonts - ja kādu/as tās interesē :)) un tirgū. Pēdējo gaidu ar nepacietību, tik ļoti gribas redzēt, vai būs tā, kā man stāstīja, proti, ka vairums rosīsies pa tirgu ne Baziliku...Ja tā, tad prātā nāk stāsts iz Bībeles, kur Jēziņš apgāza andelētāju galdus, kas bija pārņēmuši templi, nez, kurš te uzdrošinātos gāzt tādus podus?
Tirgus ir klāt! Vēl jau tikai pirmie tirgotāji. Tātad piedāvājums 12.08.2014. pēcpusdienā - Angry birds un Mašas dvieļi, koka izstrādājumi, rotas, čības un kļikatas, it kā sudraba ķēdītes, krustiņi un Aglonas suvenīri, cepures, šalles un lielizmēra krūšturi. Kāpēc nav mazo, īsti nesapratu, taču pieņemu, ka tirgus izpētīts iepriekš...
Baznīcā pagaidām mierīgi. Aizkraukles grupa pirms ienākšanas dziedāja himnu. To pavadīja šogad iesvētītais priesteris Pēteris Skudra - tā iededzis, ka pazīt nevar. Aizkraukle nākusi par labu. Tikko iesoļoja arī Šķilbēni.
Ak jā, vietējā kafejnīcu vakar skāra cenu inflācija, krasa cenu pieauguma netikums, phee! Te būtu vērts veikt arī kādu sociālantropoloģijas pētījumu, jo viss notiek pa grupām. Piemēram, es esmu ieskaitīta divās - velobraucējos un jocīgajos :) . Vakar man pie ezera blakus apmetās Stasis ar draugu, abi atbraukuši 3 dienās ar veļikiem no Valmieras, tad nu runas bija par un ap velo. Jēziņ, viņiem tiem veļikiem vairāk visādu eļļu un krēmu iekšā sapūsts un līdzi paņemts kā sievietēm kosmētikas plauktā. Un varu saderēt, ka šitie veči arī pusi no nopirktā nemaz nelieto, vai pūš tur, kur nevajag tāpat kā mēs no savām burkām un pudelēm. Ja kas šodien veikalā netrāpiju ar smaržām, iepūstās ož :) , rīt būs jāmēģina kaut kas cits. Stasis ar draugu uztraucas, ka veļukus var nospert. Es savējo noliku pie pašas Bazilikas stāvvietā. Ja zog, lai zog Dievmātei no pašas acu priekšas. Ja nav kauna, tad nav. Te ir divas iespējas - ļauties vai baidīties par visām mantām (sēdēt klāt pie telts), izvēlējos pirmo variantu. Mantas ir tikai mantas.
Pie otrās grupas - jocīgajiem uzskatu sevi par pieskaitītu, jo tie sākuši mani sveicināt :) . Pārējie prasa man dažādas lietas, varētu pieteikties par gidu, tomēr būšana šeit jau pāris dienas ievērojami paplašinājusi manu informatīvo lauku - gribat uz Karaļkalnu? Ar kājām vai transportu? - tad varat līst gar svētavotu, nebūs līkums; Nakts Mise? - 24:00; Velnezers (ha, es tagad gudra) - tikai 9 km pa šo ceļu uz priekšu; bankomāts - pabraucāt garām, griežaties atpakaļ pie Saules veikala; ...
ĀAa, trešā grupa - priesteri! Ļoooti atšķirīgi, par manu favorītu kļuvis jau pieminētais Abrickis. Noskrējies, brauc ar veļiku, bet spēj saglabāt cilvēcību :) !
Vakara Misē labs stāsts par to kāpēc jālūdz Dieviņš, lai dod labu laulāto. Tātad Polijā ir tradīcija pirms Ziemassvētkiem priesterim apstaigāt mājas un pasvētīt dzīvokļus. Tad nu viens iet pa kāpņutelpu un tur viņam kādā dzīvoklī jautā - bijāt jau 15? Nē, nākošajā dzīvokļī tas pats - 15.dzīvoklī bijāt? Priesterim kļūst interesanti, kas tad tur ir?! Aiziet - durvis atver dāma, aicina iekšā, apsēdina, iznāk vīrs - sieva viņam, "ko Tu tādā paskatā pie priestera nāc, kreklu biksēs saliec, utt." Priesteris ABIEM jautā: "Vai Jūs laimīgi dzīvojat?" - Sieva atbild: "JĀ! Es lūdzu Dievu, lai dod man labu vīru un man tāds ir. Viņš nelūdza neko un viņam esmu tāda, kāda esmu!"
Lūgsimies :) !!!......