Honkonga

24.03.2006
10 min lasīšanai

Honkonga Lielākais šoks man personiski ir tas, ka Honkonga īstenībā nav nemaz tik liela, kā sākumā liekas, redzot pūļu piepildītās ielas un neona gaismu reklāmu burzmu. Abas daļas – gan Honkongas salu, gan Kowloon – var izstaigāt ar kājām vienā dienā krustām šķērsām, nemaz nenogurstot. Honkongas tā sauktā biznesa daļa vispār šķiet mākslīgi saspiesta, jo visa centrālā un vizuāli tiešām iespaidīgā lielpilsētas daļa atrodas uz pāris ielām. Pāris minūšu attālumā iekārtoti parki un radīts vismaz šķietams miers, kur biznesmeņi darba dienu starplaikos var paklausīties speciāli šeit sadzīto putnu dziesmas. Platība: 1,098 kvadrātkilometri Iedzīvotāji: 6,7 miljoni Valsts: Ķīna Laika zona: GMT/UTC +8 (Honkongas standarta laiks) Tālruņa kods: 852 Valūta: Honkongas dolāri Uz Ķīnu un Honkongu dodos modes skates sakarā. Trīs lieli čemodāni ar tērpu kolekciju, Frankfurtes lidosta, un jau atkal ilgais un nogurdinošais lidojums pāri visam kontinentam. Lidmašīnā man paveicas, jo ir tikai viena blakussēdētāja, tomēr prieks ir īss – pēc vienas nelielas šampanieša glāzes nabaga mazā ķīniete iekrīt man tieši klēpī. Uz manu jautājumu: “Kas noticis?” –, viņa atrunājas ar vienkāršām galvassāpēm, tomēr, redzot, ka viss nav tik vienkārši kā izklausās, pasaucu stjuarti. Nākamajā mirklī blakussēdētāja jau ir uz grīdas. Viņai tiek sniegta pirmā atalkoholizācijas palīdzība. Ar alkoholu un ķīniešiem (arī japānietēm, kā novēroju) vispār ir dīvaini – viņi ātri reibst no Eiropas šampaniešiem un vīniem, bet turas līdz pēdējam dzerot par desmit grādiem stiprākos ķīniešu vīnus ( atgādina sarūgušu sulu), alu ( atvainojos, bet man likās kaut kas radniecīgs benzīnam) un šņabi ( neriskēju testēt). Honkongas lidostā ierodos pavisam neizgulējusies, un mani sagaidošie modes skates organizatori liek man priekšā mistisku savārstījumu – saldējumu ar augļiem. Hmm, vēl pirms 15 stundām salu –10 grādu salā, bet te ēdu saldējumu un jau pie lidostas durvīm sajūtu svelmi. Ir +30 grādu. Pirmais, kas liecina, ka esi Āzijā, ir dīvainās smaržas un smakas. Patrika Zīskinda romāna Parfīms galvenajam varonim Žanam Batistam Grenuijam Honkongā būtu ko izostīties... Smakas pārsvarā nāk no mašīnu izplūdes gāzēm un uz ielas gatavotajiem ēdieniem, un tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki nēsā mutes aizsargus un ne jau putnu gripas vai SARS draudu sakarā. Bet Honkonga ir un nav Ķīna. Tas kļūst skaidrs uzreiz pēc lidostas atstāšanas. Tā kā lidosta atrodas Honkongas teritorijā, mans sākotnējais mērķis – Humena –, izrādās, nav tik viegli sasniedzama, jo n-tās reizes jāuzrāda pases un vīza, jāaizpilda mistiskas anketas, galu galā muitnieks prasa: “Jūs uz Honkongu vai Ķīnu?” Skaidrs, ka nekas nav skaidrs. Un skaidrs nav tādēļ, ka Honkonga ir speciāla ekonomiskā zona Ķīnas komunistiskajai partijai, kas vadās pēc saukļa: “Viena valsts, divas sistēmas.” Sistēma Honkongā patiešam ir citāda nekā citur Ķīnā.Pirmkārt, te gandrīz visur ir iespēja sarunāties angļu valodā, kā arī saņemt šajā valodā informāciju. Tiek translēti speciāli televīzijas kanāli tikai un vienīgi angļu valodā. Bet pats neparastākais ir sociālā reklāma – TV, ielas plakāti un uzlīmes uzskatāmi norāda, teiksim, ka smēķēšana nodara veselībai ļaunumu, ka Honkonga jātur tīra, ka ielu pāriet var tikai pie zaļas gaismas, ka var beigties pases derīguma termiņš un citādas briesmas. Sākumā tas liekas dīvaini un uzjautrinoši, bet ar laiku nāk apskaidrība, ka taču par visu ir padomāts un Honkonga patiesi ir daudz tīrāka par citām Ķīnas pilsētām. Paši ķīnieši saka, ka Honkongā dzīvo tikai bagātie un veiksmīgie. Tādas ķīniešu hameleonu rotaļas... Galvenie orientieri Lai Honkongā apmaldītos, ir jāpacenšas, jo ielu sistēma ir tik sakārtota, ka ātri vien var atrast to, ko meklē, un, ja tomēr ne, kārtības sargi ir vai ik uz soļa, un lielākā daļa no tiem runā angliski. Vienu vakaru centos pat speciāli apmaldīties – uz hoteli gāju „uz dullo”. Bija jau krietni pāri pusnaktij, jo aizrāvos ar nakts tirdziņu ķemmēšanu, bet tiklīdz apjautu, ka patiešām esmu nedaudz apmaldījusies, kā uz burvju mājienu parādījās kāds izpalīdzīgs tirgotājs, un tad arī policists, kuri pēc savstarpējas asas diskusijas paziņoja savu slēdzienu – man jābrauc ar taksi, jo tas ir nenormāli bīstami tā vienai naktī staigāt. Takšu ielās ir vairāk nekā cita veida transporta, un ir skaidrs, kādēļ – tas ir fantastiski lēts. Arī metro sistēma ir ērti izveidota, bet, šķiet, tā nav tik populāra, jo ne visi pilsētas gali ir ar to sasniedzami. Honkongā un, cik atceros, arī Šanhajā var šo to iekost arī no ielas tirgotavās piedāvātā, tomēr jārēķinās, ka nekāds higiēniskais pasākums tas nav. Dažādo jūras velšu cepēji gan apmazgā visu pirms nodošanas potenciālā ēdāja rokās, bet tāpat jau no mašīnu dūmiem tie tik viegli neatkopjas. Ēšanas kultūra Ķīnā, nenoliedzami, ir atsevišķa raksta vērta, varu tikai atzīties, ka trīs dienas pēc kārtas gāju uz suši restorānu (nu, japāņu, protams), jo pie mums tādus pagatavot neprot. Kowloon un Honkongas salas daļu savieno nu jau vairāk nekā simts gadus ejošs kuģītis Star Ferry, kas ir septiņas reizes lētāks par metro un piedāvā daudz burvīgākus skatus par metro staciju tuneļiem. Pārcelšanās no viena krasta maksā aptuveni nieka 20 santīmus un aizņem kādas 10 minūtes. Skati, braucot ar kuģīti, ir, maigi izsakoties, aizraujoši. Pa ceļam var apskatīt Honkongas daļā esošos debesskrāpjus, tādus kā Bank of China, Commerce Tower. Starp citu, tieši Bank of China ēkā ir vienīgais tūristiem oficiāli pieejamais lifts, no kura var vērot zemi no augšas. Tiesa gan, diez ko augstu uzbraukt nav atļauts – tā ap 40. stāvu. Ja ir vēlme pēc kā augstāka, tad jādodas, piemēram, uz Šanhaju, jo tur ir atļauts uzbraukt 80. stāvā un TV tornī. Ja ar Honkongas salu nepietiek, no Star Fery termināla var doties arī uz Lantau, Lamma un Cheung Chau salām. Kowloon Kowloon jeb Tsim Sha Tsui penisula faktiski ir tūristu paradīze un geto. Iesprostoti starp nakts un dienas ielas tirgiem un letēm, tūristi ņemas uz velna paraušanu, meklējot to, ko, iespējams, viņiem nemaz nevajag, jo ķīnieši tiešām pamanās saražot vareni daudz, jāsaka, – patiesībā nevajadzīgu lietu, un tas viss par nesalīdzināmi zemākām cenām nekā Eiropa vai vēl nezin kur. Vienīgi jautājums – vai jums to vajag. Vienīgā lieta, ko es noteikti ieteiktu nopirkt visiem Honkongas un Ķīnas apmeklētājiem, ir kāds CD vai VCD (video disc), kas viņiem ir ļoti populārs formāts, un tiem, kam nav speciālie VCD pleijeri, var tos skatīties un klausīties datorā. Neapšaubāmi, reti kurš ir tāds ķīniešu mūzikas eksperts, ka ar vēsu prātu spēj atšķirt labu lietu no mēsla, tāpēc ļoti piemērots ir princips – pēti vāciņus un štuko, vai būs O.K. Bet ilgi štukot tiešām nav jēgas, jo viens oriģinālais mūzikas ritulītis var izmaksāt ne vairāk un ne mazāk kā Ls 1. Ja nederēs pašiem, derēs draugiem un paziņām. Īpaši mīļi un uzjautrinoši skan ķīniešu popmūzika un hiphops. Tieši no Kowloon pussalas paveras visskaistākais skats uz Honkongas salu pāri upei. Kādu vakaru nejauši pamanu bukletu ar kaut kāda mistiska ikvakara gaismu šova aprakstu Star alea jeb Zvaigžņu aleja, kas izveidota pēc Holivudas zvaigžņu alejas parauga, protams, ar ķīniešu kino zvaigžņu roku nospiedumiem uz bronzas krāsas zvaigznēm. Bukletā rakstīts, ka ik vakaru laikā no 20.00 līdz aptuveni 20.20 Zvaigžņu alejā sākas gaismu šovs. Un, kad es to ieraugu, saprotu, ka tas ir viens no brīžiem, kad mute neturas ciet, jo ir pavērta izbrīnā. Vispirms sāk skanēt mūzika, nu, protams, ķīniešu kino mūzika, un tad tās ritmos sāk raustīties neona gaismas pāri upei esošo debesskrāpju virsotnēs un priekšējās plaknēs. Gaismu raustīšanās un šaustīšanās noris tik sinhroni ar mūziku, ka Holivudas trilleris Zvaigžņu kari nobāl šīs tehnoloģijas un skaistuma priekšā. Kowloon daļa ir arī kulturāla – jo tur atrodas Honkongas kultūras centrs, Kosmosa muzejs, Mākslas muzejs, kā arī Vēstures muzejs. Tieši no Mākslas muzeja pēdējā stāva saulrietā paveras burvīgs skats uz Honkongas debesskrāpjiem. Bet tas nu tā, vairāk romantiķiem. Ideāla pastaigu vieta ir Tsim Sha Tsui austrumdaļā, kur paveras burvīgs skats uz Viktorijas ostu (Victoria Harbour), īpaši pēc tumsas iestāšanās, kad visi debesskrāpji iemirdzas neona gaismu reklāmās. Iepirkšanās jeb diņģēšanās Netālu no krastmalas, Yau Ma Tei rajonā, Tempel street atrodams viens no burzmainākajiem nakts tirgiem. Ejas ir šauras, un pārdevēji izmanto visas iespējas saķert aiz rokas, protams, uz vīriešiem tas mazāk attiecas, jo mazajām ķīniešu pārdevējām ir visai pagrūti saķert augumā daudz prāvākos tūristus. Pārdevēja noteiktā cena, visticamāk, kritīsies vēl reizes piecas, ja sāksiet diņģēšanos. Diņģēšanās ir neatņemama ķīniešu tirgus sastāvdaļa, un tā ir nekavējoties jāapgūst, jo citādi iepirkšanās nesagādās tādu azartu. Sistēma ir pavisam vienkārša – pārdevējs uz kalkulatora (kurš visiem nez kāpēc ir pilnīgi vienāds) uzsit skaitli, tavs uzdevums ir spiest uz cancel un uzsist savu cenu. Tā tas turpinās, kamēr pārdevējs skrien pakaļ un histēriski kliedz ar vien zemāku cenu jau aizejošajam pircējam, un prece tiek iegādāta par superzemu cenu. Vēl viena Honkongas tirgotāju īpatnība bez neiztrūkstošā diņģēšanas procesa ir gulēšana darba laikā. Rodas iespaids, ka vismaz puse pārdevēju darba laikā ir atlūzuši, bet ne līdz galam, jo tiklīdz kāds aizdomīgi tuvojas precei, iedarbojas sistēma “es īstenībā visu redzu”, un pārdevējs ir augšā. Ielas tirgi ir arī citos Kowloon daļas rajonos. Tās ir transporta kustībai slēgtas ielas, kur rosība sākas ap pusdienas laiku un nerimst vēl pusnaktī. Kowloon daļas galvenā shopping un transporta kustības iela – Nathan Road – ir pārbāzta ar nelieliem veikaliem, ēstuvēm, no kurām liela daļa tiešām ir apmeklējuma vērtas. Ladies Market jeb dāmu tirgus atrodas pie Monk Kok metro stacijas uz Tung Choi Street. Paralēli šai ielai iet divas citas – viena – lētu elektropreču, otra – vienkārši shopping iela, kur var lēti iegādāties oriģinālās smaržas, jo nav nekāds noslēpums, ka Eiropas modes nami pamanās Ķīnā ražot ne tikai savas kolekcijas, bet pat smaržas. Acīmredzot tādēļ ķīniešu veiklajiem brendu pakaļdarinātājiem ir vieglāk veikt savu darbiņu. Arī Honkongas salā ir savas iepirkšanās vietas, viena no tām ir Stanley Market Road. Šeit var atrast lētus dizaineru džinsus, ķīniešu mākslas darbus un antikvāras vērtības. Tur var sastapt skroderus, kuri sameistaros jaunu uzvalku divās dienās! Tempļi Honkonga nav no tām Ķīnas pilsētām, kur ir daudz kultūras vēstures pieminekļu, jo pilsēta ir jauna, moderna un mūsdienīga. Tomēr daži ir, un tie ir jāredz. Man Mo templis atrodas uz Hollywood Road, kur tā krustojas ar Law Tei Kwai (Ladder Street), un ir vissenākais templis Honkongā. Templī valda spēcīga smarža un dūmaka, ko rada vairāki desmiti spirāļveida smaržkociņi, kas telpā iekārti kā lustras. Gaisotne te ir nepiespiesta – turpat stāv slota ar Fairy mazgāšanas līdzekli, un kāds lūdzējs ik pa laikam iedārdina varen lielu zvanu. Templim iepretim (sekojiet norādei WC) ir antikvāru lietu tirdziņš. Tiesa gan, tūristus te nesastapt. Vismaz man neizdevās, jo acīmredzot templis atrodas pārāk tālu no tādām tūristu iecienītām vietām kā pasaulē garākais eskalators. Central Mid-Levels escalator 800 metru garā eskalatoru sistēma (tas ir ar pārtraukumiem) ir garākās ārpus telpas braucošās kāpnes pasaulē. Tā uzbūve izmaksāja nieka 30 miljonus ASV dolāru, un eskalators ik dienu pārvadā 35 000 gājējus. Bet šis eskalators ir runga ar dieviem galiem, jo lejup šos 800 metrus jāiet pašam. Taoistu Wong Tai Sin templis uz Lion Rock ir lielisks senās Ķīnas tempļu paraugs, tiesa, tas ir ieskauts ar Pļavnieku tipa mikrorajona brīnumiem, līdzīgi kā pareizticīgo baznīca Liepājas Karostā. Templis tiešām ir apskates vērts, jo tam blakus ir burvīgs dārzs, un tā ir iespēja redzēt, kā tiek nesti ziedojumi, un arī pats lūgšanas process ir pietiekami iespaidīgs. Arī šī vieta ir samērā atslogota no tūristu bariem, jo jābrauc pamatīgs gabals ar metro. Ķīniešu tikumi un dīvainības Visjautrākais pasākums man izvēršas ar hoteļa atslēgām. Četrzvaigžņu hoteļa durvis slēdzas ar karti, kura, grozi kā gribi, katru reizi nedarbojas. Katru reizi, atgriežoties hotelī, man nākas vispirms uzbraukt uz savu n-to stāvu, lai konstatētu, ka atslēgas atkal nestrādā, tad atkal gaidīt mūžam aizņemto liftu, lai uzņemšanā personāls karti atkal pārbaudītu un iedarbinātu ar vienmēr pavadošo laipno atvainošanās smaidu. Pēdējā dienā mans kausiņš ir pilns un izsaku pieņēmumu, ka, visticamāk, viņiem ir jāmaina durvis, nevis atslēgas. Viņi ir šokā par tādu ģeniālu ideju. Vispār ar problēmu risināšanu ķīniešus vislabāk nenodarbināt, jo tāda problēma kā “atslēgt istabas durvis” var prasīt desmit cilvēku vienlaicīgu klaigāšanu pusstundas garumā ar pavisam elementāru iznākumu vai – vēl ļaunāk – bez rezultāta. Pēc pāris dienām mācība jau ir rokā – ja ko jautāju un tūdaļ dzirdu histērisku problēmas apspriedi ķīniešu valodā, uzreiz pārtraucu to ar tādiem tekstiem kā “es pārdomāju”, “īstenībā tas nav nemaz tik svarīgi” vai, visiedarbīgāk, “aizmirsti par to”. Modes skates dienās katram modes māksliniekam ir pavadonis – tulks un gids vienā personā. Kāds britu puisis ir bezgala nelaimīgs, jo viņa pavadonis neatstājas, pat viņam ejot uz tualeti, savukārt gados jau cienījamo portugāļu izcelsmes dizaineri Klāru viņas stipri jaunākā pavadone komandē kā mazu bērnu. Tas viss ir organizatoru noteikts, un manas gides pilnīgi it kā starp citu izteiktais “es pie tevis katru dienu braucu četras stundas…” mani arī vairs nespēj šokēt. Augstākstāvošu personu pavēles ir gluži kā klintī iegrebti likumi, un visi tās pilda, citādi, šķiet, iestāsies pasaules gals. Modes skates laikā komandas “dizaineri zālē” un “dizaineri aizskatuvē” mainās teju katras piecas minūtes, jo prasība no augšas paliek prasība, un par tas nopietnību atgādina visapkārt stāvošās militāri tērptās personas ar stekiem. Bet, protams, nekāda vardarbība nenotiek, un organizatori tiešām dara visu, lai visi būtu paēduši, nodarbināti un izgulējušies. Atšķirībā, teiksim, no Itālijas (nu, tas varbūt ir pārāk ekstrēms salīdzinājums, bet tomēr) vīrieši te tā nepēta sievietes, īpaši, ja esi viena. Pastaiga pa pilsētu liekas droša pat vēlā vakara stundā, tiesa gan, citādi ir jau minētajā provincē Humenā, kur cilvēki tomēr skatās virsū, bet tas ir vairāk izbrīna dēļ, ieraugot kādu lielāku un gaišāku. Honkongā neviens nav tik populārs kā mazā varone Hello Kitty. Viņa nav ne aktrise, ne prezidenta kundze, viņa ir... animācijas pasaulē radīts tēls. Hello Kitty ir parasts rotaļu kaķēns, kas, esot Ķīnā, vairs tik parasts nešķiet. Hello Kitty ir visur – uz paklājiem, mobilajiem telefoniem, portatīvajiem datoriem un solīdu biznesa sieviešu somiņām. Pāris dienas šādā masveida pielūgsmes gaisotnē, un patiešām sāc jau ticēt, ka Miss Kitty ir tāda kā Britnija Spīrsa vai princese Diāna. Tieši manā viesošanās laikā Hello Kitty aprit 30 gadu jubileja, un viņa jau ir tik pieaugusi, ka var atļauties rotāt prezervatīvus un tamlīdzīgas lietiņas. Victoria Peak Tā ir tipiska tūristu apskates vieta, bet nepieminēt to būtu muļķīgi, jo skaisti tur ir bez gala. Viktorijas kalna virsotne jeb Victoria Peak atrodas 552 metrus virs jūras līmeņa un līdz ar to arī diezgan paaugstu virs Honkongas debesskrāpjiem. Paredzot skaisto skatu iespējamību tieši krēslas laikā, dodos kalna virsotnē pievakarē. Un dodos nevis ar tūristu ērtībai iekārtoto tramvajiņu, kas uzbrauc stāvajā kalna virsotnē astoņās minūtēs, bet ar autobusu, kas, apstājoties pie katra staba, uzstūķējas kalnā stundas laikā. Bet tas ir to vērts, jo, braucot ar autobusu, ceļš ap kalnu vijas tieši tur, kur paveras skaistākie skati ar Honkongas debesskrāpju stāviem, un šos skatus ir iespēja baudīt ilgāk nekā braucot ar tramvajiņu. Sajūtas ir galvu reibinošas, jo atrasties augstāk par cik-tur-to-stāvu-desmitu mājām, sēžot autobusā, ir dīvainas. Tur, augšā, ir skaisti, nu aptuveni tā, kā rāda romantiskās filmās, kur piebrauc ar smalku auto pie kraujas, bet lejā ir miljoniem sīku zvaigžņu, kas patiesībā ir pilsēta. Nu, jā, bet es atbraucu viena un ar autobusu . No augšas var lieliski redzēt Viktorijas ostu un Kowloon daļu, un to visu visnožēlojamāk skatīt no turpat augšā atrodamā lielveikala, kur tomēr ir silts, pateicoties stikliem. Ārā, kā jau kalnā, ir ļoti auksts. Un labas fotogrāfijas iznāk tikai tad, ja tev ir ļoti labs aparāts ar statīvu. Bet patiesībā jau Šanhaja man ir tuvāka, tikko jau 3reiz atbraucu no turienes, tā ka jautājiet,varbūt saņemšos uzrakstīt hahahaaa:) tapēc arī bildes par Šanhaju:) ups

Honkonga

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem