Zugspitze - Vācijas augstākā virsotne.
|
Arvils Zeipiņš
|
Šis ir neliels atskats uz ceļojumu uz Vācijas augstāko virsotni Zugspitze, kas sniedzas tuvu 3km augstumam. Virsotne atrodas uz Vācijas un Austrijas robežas Alpu kalnu austrumu daļā. Tā kā bildes un video ir pilns internets, tad galveno uzmanību veltu tehniskām detaļām. Šis man bija pirmais kāpums šādos kalnos un rakstu šo cilvēkiem, kuri arī nav nekādi pro, bet meklē ļoti labu piedzīvojumu.
Ja neatrodaties attiecīgajā Vācijas daļā, tad vispirms būtu jātiek līdz Minhenei, kas ir tuvākā lielā pilsēta. Tā kā mēs neceļojām ar auto, tad izmantojām autobusu. Ar City2city autobusu ceļš Frankfurte - Minhene - Frankfurte maksā 35 eiro. Ceļš vienā virzienā aizņem 6h. Ar vilcienu daudz ātrāk, bet tas maksā vairākas reizes dārgāk. Darbdienās gan vilcieniem ir labas akcijas grupām. Ja esat trīs un vairāk, tad jo izdevīgāk.
Pašā Minhenē arī ir vērts uzturēties. Vēsturiskais centrs ir ļoti skaists (Marianplatz), muzeji papilnam. Ja varat atvēlēt vienu dienu un esat vēstures un mākslas cienītājs, tad tā ir īstā pilsēta. Mums laiks bija dažas stundas, tāpēc devāmies apskatīt Minhenes olimpisko stadionu (U3, U8 bāņi), kur šķēpmetējs Lūsis izcīnīja olimpisko zeltu. Pie stadiona atrodas BMW muzejs - tā kā ļoti interesanti. Vēl Minhenē vērts aiziet uz English garden. Lērums tūristu šausminās, kā vācu nūdisti guļ pie kanāla vai pašā centrā. Jautri!
Tālāk no Minhenes jātiek uz pilsētu Garmisch. Autobuss 7eiro un brauciens virs stundas. Vai arī iespējams vilciens par 20 eiro. Tuvojoties pilsētai paveras burvīgi kalnu skati. Tā kā šī bija pirmā darīšana ar kalniem, tad uzreiz domas par to, ko es, sasodīts, taisos darīt?! Bet skaistums aizraus vairāk. Ja esat no tālākas vietas ceļojuši ar sabiedrisko transportu, tad, visticamāk, Garmisch nonāksiet jau vakarpusē. Un te jau jāsaprot, kāds būs jūsu plāns. Pilsēta atrodas 700m virs jūras līmeņa. Tad līdz Zugspitze atliek 2300m kāpums un 25km ko iet (kāpt). Pat ja esat ar labu fizisko sagatavotību, ātrāk par 8h diez vai tiksiet augšā. Un no trim iespējamiem maršrutiem šis (caur Reintal) ir pats vieglākais, kas neprasa speciālus rīkus kāpšanai. Tad nu nakšņošanas varianti varētu būt trīs. Paliekat Garmisch - droši vien dārgākais variants. Jāņem vērā, ka gandrīz visi tūristi uz virsotni brauc ar trošu vagoniņu, un vairums nakšņo pilsētā. Mans ieteikums ir doties kalnos uz nakšņot viesu mājā Reintalangerhutte ( rezervējiet caur reintal.de) - 1400m augstumā netālu no vietas, kur sākas grūtākais kāpums. No stacijas līdz viņiem varētu būt ap 10km, varbūt mazliet vairāk.
Tad nu sīkāk par gājienu. Kad esat Garmisch stacijā, jums jādodas uz Olimpisko ziemas stadionu. 30tajos te notika ziemas spēles. Tagad tur ir svaigs tramplīns, un vēl tagad notiek lielas sacensības. Līdz stadionam kādas pusstundas gājiens. Stacijā ir kartes, bet arī cilvēki apkārt daudz. Ideāli, ja jums ir telefons ar GPS kartēm. Kad esat pie stadiona, tad ejiet tam cauri, un tur jau sāksies īstais ceļš kalnos. Jāseko norādēm (Reintal vai vēlāk Zugspitze) un upei, kura jau tek pilsētā un no stadiona līdz viesu mājai visu laiku būs līdzās. Pāris km pēc stadiona sākas īstais ceļa baudījums. Kādu puskm upe ir pavisam šaura dziļi tā kā aizā un jāiet pa izcirstu tuneli pie pašiem ūdeņiem. Ūdenskritumi ļoti skaisti un skaņa arī iespaidīga. Līdz astoņiem vakarā, iespējams, būs jāmaksā 3 eiro par ieeju. Un tad jūs ejat lēnām augšup pa ieleju, kas redzama attēlā līdz viesu mājai jeb 1400m augstumam. Pēc jau minētās aizas redzēsiet, ka upe veidojas no divām citām – baltas un pavisam tumšas. Jums jādodas pa labi, sekojot baltajai upei, kuru redzēsiet vai dzirdēsiet līdz jau minētai mājai Reintalangerhutte pie 1400m.
Un tad jau sākas īstā jautrība – stāvi kāpumi. Tātad, ja nakšņojāt viesu mājā, esat sākuši iet nesen. Ja nācāt no pilsētas, jau pagājušas vairākas stundas. Ja jums nav 5h gaismas, nedrīkstat turpināt ceļu. Jāņem vērā, ka līdz tam par ūdeni nav jāuztraucas daudzo strautu dēl, bet no šī brīža mazliet augstāk būs tikai viens strauts. OBLIGĀTI jābūt ūdens traukiem! Foto bildēts no aptuveni 2000m, kur atrodas pēdējais strauts un pievarēts pirmais no dažiem stāvākiem posmiem. Šis arī ir augstums, kad būsiet iekāpuši biezos mākoņos, ja vien tādi būs. Vēl pēc kādiem dažiem simtiem vertikāliem metriem strauji izzudīs zaļumi, būs vien akmeņains, sauss un grūtāk pievarams ceļš. Lietus laikā tas varētu būt daudz bīstamāk lielākas slīdamības dēļ. Kad tuvosieties 2300m atzīmei dzirdēsiet zvanus – tās ir kalnu aitas, ko lielā skaitā arī vēlāk ieraudzīsiet. Un, jā, kas ir svarīgi – šeit vairs nebūs ceļazīmju; bet sekojiet norādēm, kas ir uzkrāsoti Austrijas karogi uz akmeņiem un/vai zemē iesprausti mieti. Visticamāk, citus kāpējus neredzēsiet, un tālāk virzieties tikai tad, kad esat pamanījuši nākamo norādi! Pēc pāris stundām, ja tā var teikt, tuksnesī, kad būsiet garām aitām, pamanīsiet pašu Zugspitze. To jūs viegli zināsiet, jo, ja sameklējāt foto, tad redzat, tur uzcelta iespaidīga būve. Būs arī iespēja šur tur paķert sniegu un papikoties. Taču izvairieties no kāpšanas iedobēs ar sniegu – neko nevar zināt! Pati virsotne izteiktāk sākas no 2500m, jo pēdējie vertikālie 500m ir ļoti stāvi. Šajā augstumā atrodas slēpošanas bāze, pacēlāji – tos arī laicīgi ieraudzīsiet, ja vien nebūsiet mākoņos. Ja saprotat, ka pēdejais kāpums izraus jums visas plaušas, tad par 7 eiro no šīs vietas varat uzbraukt ar trošu vagoniņu. Bet tas nozīmē, ka palaidīsiet garām tādus skatus, kurus no virsotnes neredzēt. Tuvu virsotnei ir Vācijas – Austrijas robeža un skats uz Austriju ir tiešām pasakains. Pēdējais kāpums varētu prasīt ap pussotru grūtu stundu.
Kad beidzot esat augšā, jums atkal jābūt skaidram turpmākam plānam. Iespējams, būs totāls lūziens, vai vemšana jau labu laiku. Droši vien atkarīgs arī no pieredzes augstumā. Personiski man totāli trūka elpas, bija ļoti grūti. Kādas zāles noteikti turat klāt! Bet par spīti tam, prātīgi apdomājiet tālāko. Par 30 eiro varat pavisam ātri nobraukt lejā vai līdz pilsētai. Ja vēlaties arī kāpt lejā, tad saprotiet, ka nekādā gadījumā nedrīkstat līdz tumsai netikt līdz tiem 1400m, kur beidzas stāvums, pat ja jums pamatīgs prožektors. Bez tam ceļš lejup ir daudz, daudz bīstamāks. Kājas akmeņos un stāvumā slīdēs uz leju – jāspēj ļoti koncentrēties. Ja jums nav vismaz piecas stundas gaismas, nemaz neapsveriet to, nemaz nerunājot, ka arī pēcāk tas ceļš tumsā nav spoža ideja. Un ja nedomājat nakšņot Reintal, tad vismaz 8h līdz pilsētai raitā solī. Un augšā atkal jādomā par dzeramo. Ir iespēja uzlādēt telefonu vai GPS pulksteni. Vairumā ceļa ir mobilo zona.
Mēs kāpām arī lejā un nakšņojām pie dabas kaut kur pusceļā. Tāpat darījām arī iepriekšējā dienā, kad devāmies augšup. Bet normāliem cilvēkiem, kuriem nespīd atrast piekabi un brezentu tas nav ieteicams variants, ha! Kas attiecas uz mazgāšanos, ja tomēr ceļojat kā trakie, rīta duša jau minētajā upē ir traki uzmundrinošs pasākums. Bet tas tikai tad, ja paveicas ar laikapstākļiem. Mums paveicās. Bet nākamo reizi noteikti izvēlēsimies nakšņot kaut kur zem jumta.
Vēl par dažām niansēm. Uzkāpt var ar pavisam normāliem skriešanas apaviem. Trail apavi gan būtu labāk. Augšā ir pavisam auksts – tuvu nullei pašā vasarā. Jaku vajag, bet ar skriešanas šortiem pavisam labi var iztikt. Kaut kādi cimdi arī ļoti noder, jo ar rokām arī nākas akmeņus aizķert. Ņemiet zāles pret sliktu dūšu, dzeriet daudz ūdeni. Un pārdomāti salieciet mugursomu – liels smagums tiešām krīt uz nerviem. Tāpēc vien vērts nakšņot zem jumta, lai nav guļammaiss un vēl kas jāstaipa. Noteikti meklējiet info iekš Youtube vai Wiki! Sagatavojieties un ziniet, ka nekāds video tomēr nedod priekšstatu par to, kā tas reāli ir pašam būt tur. Lai veicas!