Velsas augstākā kalnu virsotne Snowdon

  • 1 min lasīšanai
  • 7 foto

Ja reiz esam veikuši tik tālu ceļu līdz Velsai,tad tā jau bezmaz ir goda lieta uzkāpt Velsas augstākajā virsotnē Snowdonā.Vienīgais mazliet neizpratni rada jautājums,kurš no visiem redzamajiem kalniem,ir Snowdon?Sēžam kempingā pie Llyn Cwellyn ezera,raugamies apkārt,mūsu skatienam uz jebkuru debespusi paveras pa iespaidīgam kalnam un neviens no viņiem neliekas varenāks par otru,pēc mūsu viedokļa jebkurš no viņiem varētu pretendēt uz Snowdon nosaukumu.Pirms braukšanas gan es ievācu informāciju,zinu,ka uz šo virsotni iet vairākas takas,esmu pat pierakstījusi vienas takas sākuma punktu,bet šobrīd lūkojoties uz visām pusēm,tas ne grama nepalīdz tikt skaidrībā uz kuru pusi doties.Tākā kalnā kāpiens paredzēts tik nākošās rītā,tad mums ir brīvs laiciņš apkārtnes izpētei.Paviesojāmies burvīgā kalnu pilsētiņā Beddgelert un mājup braucot atklājam ,ka viena taka uz Snowdon sākas pavisam netālu no mūsu kempinga,un tā sākas Rryd Ddu tvaika vilciena piestātnē.Uz sitienu nolemjam,ka iesim pa šo taku,un nebrauksim uz tās takas sākuma punktu,ko pirms tam atradu internetā.Domāts darīts.

Nākošās dienas rīts mūs sagaida ar drūmiem mākoņiem debesīs ,bet tas tikai mūs priecē,jo domājams +30 grādos pie svelošas saules kāpt kalnā nemaz nebūtu jaukāk.

Kāpiens bija gan grūts,gan jauks.Skati likās amizanti,jo brīžam viss bija miglā tīts,brīžam nē,vienu brīdi bijām mākonī,otrā jau virs tiem.
Jaukie skati no augšas vienmēr liek aizmirst par fizisko nogurumu,jo dvēsele tajā pašā laikā priecājas.Nu lūk,un kad jau uzkāpām virsotnē,tad skatienam atklājās skaudra patiesība ,ka ejamais ceļš ir daudz daudz tālāk nekā bijam domājuši.
Un šeit mēs redzam sākumu posmam,kurā es padevos.Abās pusēs miglā tits bezdibenis,pa vidu zem metra plata kalna kore,pa kuru kāpjot pāri lieliem akmeņiem un klints gabaliem tev jālavierē,paralēli cenšoties nezaudēt lidzsvaru,neizmežģīt potīti un atvairīt baiļu sajūtu.Vienu mirkli man gribējās,kaut es te nebūtu!Es iekrampējos klints gabalā,neskatījos uz leju un izmisīgi vēlejos,lai mani noceļ ar helihopteru.Saprotot,ka cita ceļa nav,iekoncentrējos uz zemi sev zem kājām,neskatoties uz bezdibeņiem sev blakus,pārvietojos lēni uz priekšu.Tas bija viens no bailīgākajiem momentiem manā dzīvē.Mani tur neviens neparko vairs neuztriektu!Būtu iepriekš painteresējusies par šo RRy DDu trasi,nekad tur savu kāju nebūtu spērusi!Bet viss ir labs,kas labi beidzas!

Pēdējo posmu līdz virsotnei ,eju jau ar bezgalīgu atvieglojuma sajūtu,jo trakākais aiz muguras,priekšā caur miglu izlaužas kalnu tvaika vilciena skaņa .

Te nu viņs ir-īsts brīnums kalna galā!Par biletes cenu labāk paklusēšu,ticiet man ,jūs nemaz negribiet to zināt!

Mājupceļam izvēlamies citu taku-Ranger taku.

Un mierīgā pastaigu solī pa Ranger taku dodamies lejup.Kopumā kāpiens augšup un lejup mums aizņēma 6 stundas.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais