Ko vēl var apskatīt Jaunjelgavas novadā.
|
Andris Romanovskis
|
Bieži vien kad ciemiņi piesakās uz Sēlijas ziepnīcas apmeklējumiem, pēc tam, kad esam saskaņojuši apmeklējuma laikus, nākamais jautājums ir par to, ko gan vēl manā apkārtnē var apskatīties. Tad nu nolēmu šo informāciju apkopot un padalīties ar saviem draugiem, radiem, paziņām un citiem interesentiem un Sēlijas ziepju cienītājiem. Sākšu ar pašu Jaunjelgavu.
1. Jaunjelgavā jau ilgus gadus strādā intarsijas lielmeistars Pēteris Graudulis. Grauduļa darbnīca atrodas ~150 metru tuvumā no ziepnīcas. Jāmin vienīgi tas, ka Sēlijas ziepnīcā droši un patīkami ziepju darināšanu smaržot, skatīt un klausīt var līdz 50 ekskursantiem, tad pie Pētera skatīt, kā viņš strādā ar koku labāk neierasties grupās, kas lielākas par 20 cilvēkiem. Pieteikties ciemos pie viņa var zvanot pa sekojošiem tālruņa numuriem – 65152271 vai 27400865.
2. Jaunjelgavas amatpersonas ļoti visiem iesaka doties pastaigā pa rekonstruēto dambi. Tas tik tiešām par Eiropas naudu ir sakopts un labiekārtots, taču par laimi es neesmu amatpersona un tamdēļ teikšu kā ir, - dambja vietā izvēlētos aizdoties uz Jaunjelgavas seno ebreju kapsētu, kas izveidota 1848.gadā. Dambis tagad ir ļoti laba vieta, kur man mazo meitu ratos vizināt, Jaunjelgavas nūjotājām nūjas vicināt un varbūt ekskursantiem kājas izlocīt, bet neko izcilāks par Jēkabpils dambi vai Daugavmalu Rīgā tas nav. Bet senās ebreju kapsētas, kuras vēl ar vien ir pieejamas un apskatāmas, nav nemaz tik daudz. Turpat ir arī piemiņas vieta holokausta upuriem, jo savulaik 75% no Jaunjelgavas iedzīvotājiem bija ebreji.
3. Netālu no senajiem ebreju kapiem atrodas Jaunjelgavas Mārtiņa Baltā luterāņu baznīca. It kā jau ļoti necila balto ķieģeļu celtne, taču tā ir slavena ar to, ka ir vienīgā padomju laiku jaunieceltā baznīca Latvijā. Tur zvanu tornī esot iekārts viens no lielākajiem čuguna zvaniem Latvijā.
4. Nevar nepieminēt arī Jaunjelgavas Domes ēku, kas ir lepnākā tā laika domes ēka ārpus Rīgas un ir tikpat nozīmīga celtne kā Gulbenes dzelzceļa stacija. Celta 1912.gadā, kad jūgendstils sāka savu uzvaras gājienu ārpus lielpilsētām, Rīgas un nonāca līdz Jaunjelgavai, jeb tolaik sauktai par Fridrihštati. Jāsaka kā ir, tīrs jūgends tas nav, vairāk laikam pat neoklasicisms ar savām kolonām, bet elementi ir ne tikai nojaušami, bet pat acīmredzami. Šobrīd Jaunjelgavas domes ēka ir slavena ar to, ka tās pagrabiņā ir iekārtojusies Sēlijas ziepnīca.
Protams, var vēl pieminēt nesen rekonstruēto skvēru pie Jaunjelgavas domes ēkas, pareizi ticīgo baznīcu, kam brauc visi no Rīgas braucēji garām. Bet tos jau redz jebkurš Sēlijas ziepnieka ciemiņš. Bet tā pa lielam, manuprāt, šie četri augšminētie objekti pagaidām tas ir tas, kas varētu interesēt gandrīz katru rīdzinieku, jelgavnieku, jūrmalnieku vai cietvietu ekskursantu Jaunjelgavas pilsētā.
Pēc Jaunjelgavas apmeklējuma dziļāk Sēlijā var braukt pa diviem lielceļiem, pa melno asfaltu Jēkabpils virzienā un pa balto granti uz Sunāksti un Viesīti. Sākšu ar to populārāku un gludāko, bet, manuprāt, ne objektiem bagātāko virzienu, - uz Jēkabpili.
Aptuveni trīsdesmit kilometru attālumā no Jaunjelgavas ir vieta, kur Staburaga bērni, Marčs un Jančs ar savām plikajām kājelēm skraidīja, bet mūsdienās ekskursanti izloka autobusos vai mašīnās iestīvušās kājas - Vīgantes parks, ar Dieva ausi, dienlliju dārzu, estrādi, lapenītēm un takām taciņām. Protams pa ceļam vēl var paskatīties uz Sērenes karsta kriteni un 2014.gada Latvijas Ģeoloģiskos objektu – Korkuļu ūdensrijēju, taču vienkārša skatīšanās vai pat bildēšana uz šiem diviem objektiem ir gauži garlaicīga padarīšana, bet kad ģeologi taisīs nākošos eksperimentus ar ūdeņiem un krāsām pat Dievs nezina.
Bet Staburaga pusē bez Vīgantes dabas parka tagad ir vēl pāris ievērības cienīgu vietu :
1. Diānas pinumu fabrika. Jāsaka, ka paldies Dievam, no fabrikas tur tikai nosaukums, bet patiesībā tur ir normāla amatnieka darbnīca un Diāna ir patīkama amatniece, kura savās amata prasmēs dalās arī ar citiem interesentiem un ekskursantiem. Vislabāk viņa savā darbnīcā pieņem līdz 20 cilvēku lielas grupas, bet arī 50 cilvēkiem vieta atradīsies. Pieteikties pie Diānas var zvanot pa tālruni 28874384.
2. Trīs minūšu brauciena jeb trīs kilometru attālumā no pinumu fabrīķa ir „Sēļu zemes” maiznīca, kurā saimnieko maizniece Alda. Viņa gan tāda kautrīga izrādītāja pagaidām, taču ja sarunā, tad līdz 20 cilvēku grupa droši varēs skatīt, kā top rudzu maize, kā tā tiek mīcīta tepat Sēlijā darinātās koka abrās. Aldai var zvanīt pa tālruni 29487108. Ja nu gadās lielas ekskursantu grupas, tad var sadalīties uz pusēm – puse pie Diānas pinumiem otra puse pie Aldas maizes, un tad atkal otrādi.
Pēc Staburaga puses apmeklējuma var braukt tālāk uz sēļu dižpilsētu – Jēkabpili, bet var pa balto grants ceļu doties uz Sunāksti. Domāju, ka tie, kuri izvēlēsies otro variantu, būs ieguvēji gan skatīšanās ziņā, gan arī kilometrāžā. Jo vienā dienā visu Sēliju neapskatīsi, bet Sēlijas rietumnieciskākā apvida, Jaunjelgavas novada interesantākās vietas gan.
No Staburaga līdz Sunākstei ir aptuveni 20 kilometri. Un katrs nobrauktais kilometrs ir to vērts, jo Sunākstes pusē jūs varēsiet redzēt, dzirdēt, taustīt –
1. Kā top filcējumi Sunākstes vilnas namā. Sunākstes vilnas nams ir vienīgā vieta Baltijā, kur top filcējumi modernā veidā uz mazjaudīgām iekārtām. Ja kāds grib filcējumu no viena kilograma sava suņa vilnas, arī to var dabūt gatavu. Sunākstē filcē arī no tepat Latvijā dabonamas lamas, kamieļu vilnas. Katra gadījumā ieteiktu pašiem aizbraukt uz veco Sunākstes bērnudārzu un visu apskatīties. Ekskursiju var pieteikt zvanot saimniekam Intam – 28342143.
2. Turpat Sunākstes pusē var nodegustēt Mirdzas pašdarinātos vīnus. Tā, kā neesmu alkoholisko dzērienu lietotājs, tad par Mirdzas vīnu garšas buķetēm neko teikt nevaru, bet zinātāji teic, ka tie esot ārkārtīgi gardi, un Sunākstes līderi šos vīnus vēloties taisīt par pagasta „brendu”. Tad jau laikam ir gana labi. Pie Mirdzas ciemos var pieteikties piezvanot pa tālruņa numuru – 29297930.
3. Ciemojoties Sunākstē mani ārkārtīgi pārsteidza, Saieta nams. No ārpuses, nams kā jau nams, kas būvēts vairāk kā simts gadus senāk, taču iekšpusē ir tāda, akustika, tāda akustika, ka pat baznīcās par tādu var sapņot. Lai dziesmas dziedātu nav vajadzīgi nekādi mikrofoni un citādas modernas pariktes. Katrs aizsmakušākais čuksts Sunākstes Saieta namā pārvēršas par melodiskāko zvaniņa skaņu. Bet ko es tur lielīšu, paši aizbrauciet un paklausiet.
Vēl jau mūsu pusē var paskatīt, kā iegūst kūdru, palasīt upenes plantācijās, lai paņemtu uz mājām, aizbraukt uz Aklā purva dabas liegumu, izpētīt, kur sākas Iecavas upe, un ja iepriekšējā diena ir beigusies tā pavēlāk un jautrāk, pieplakt pie sēravotiņa jeb kā to vietu reizēm sauc, pie „Paģiru baļļas”. Pašas baļļas vēl nav, bet varbūt ar Eiropas naudu, ko sarūpēsim laika gaitā.
Un arī tas nav viss, Jaunjelgavas novadā ir jaukas viesu mājas, un vēl daudz kas cits ekskursantiem un tūristiem noderīgs un interesants, taču visu Jaunjelgavas novadu vienā rakstā nesarakstīšu. Par citiem objektiem rietumnieciskajā Sēlijas, Jaunjelgavas novadā uzrakstīšu citos rakstiņos.
