Melnkalne ar prieks tūri

  • 4 min lasīšanai

Pirmo reizi dzīvē devāmies ceļojumā ar grupu un autobusu.Mēģinājām paši sakombinēt lidojumus līdz Melnkalnei, bet izrādījās padārgi tie pārlidojumi. Prieks tūre piedāvāja braucienu par itin smieklīgu naudiņu- 249 euro (protams, ja ņem pilnu ekskursiju paketi, sanāk dārgāk.Mēs neņēmām,jo gribējām paši braukt kad un kur gribam). Riskējām un nenožēlojam. Vienīgais mīnuss- ilgais 3 dienu brauciens turp un 2 dienu brauciens atpakaļ. Nakšņojām viesnīcās( jāsaka viesnīcas bija perfektas-pat negaidījām,ka būs tik komfortablas)

1.diena

Pavadījām šķērsojot Poliju.

2.diena.

No rīta devāmies uz termālajiem baseiniem Ungārijā.Dotas 3 stundas. Neteiksim, ka no prieka lecu gaisā,bet tas tā- lielākā daļa no grupas bija sajūsmā. Tālāk šķērsojām Ungāriju un nakti pavadījām jau Zagrebā.

3.diena

No rīta ekskursija pa Zagrebu. Mēs negājām ar grupu, bet paši mierīgā gaitā pastaigājām pa pilsētu. Tālāk jau ceļš pa Horvātiju līdz Rafailovičiem. Iebraucām Rafailovičos var teikt melnā naktī ( ap 23.00) Tālāk sākās neliels stress. Prieks tūres ofisā mums bija teikts, ka viesnīca ir noīrēta visa speciāli latviešu grupām un neviena cita tur nebūšot. Te nu bija- kā mēs smējāmies: vergu tirgus. Autobusam ieripojot stāvlaukumā, mūs sagaidīja bariņš ar vietējām babuškām un onkām, -visnīciņu īpašniekiem,cits ar auto atripojis pretī, cits ar tačku atstūmies. Andele gāja vaļā :) Pirmais iespaids- nu tagad izsvaidīs mūs pa visu ciemu pa dažādām istabelēm pažobelē. Kamēr nemierīgākā tautas daļa centās ātrāk tikt pie sava vergtura, mēs, 4 cilvēku kompānija no šoka stāvējām maliņā un uzpīpējām. ;( Prātā jau meklēju atkāpšanās ceļu- ja būs istabele pažobelē, nebojāšu taču sev atvaļinājumu- izīrēsim normālu viesnīcu un lieta darīta! Tā nu mūsu mini grupiņa palikām pēdējie.Te uzradās vēl viens vietējais saimnieks, pats Stan Stanovičš, kurš mūs gaidot iztrektierējis acīm redzot ne vienu vien pudeli vīna un maķenīt piemidzis savā terasītē,tādēļ arī aizkavējies.Mēs dzīvošot pie viņa. Nu ko- gājām ar. Bingo! Mums paveicās-laba privātā viesnīca, plašs numurs ar visu nepieciešamo, pat virtuvīte un kā bonuss-skats uz jūru no terases. Otrajam pārim skats uz kalniem. Ideāli. Izrādās mūsu grupu izmitināja pa 3 dažādām viesnīciņām un mums esot tikusi pati labākā. 8) Dzirdējām ka dažiem nepaveicies- 6 kvadrātmetri mazas istabiņas ar nieka mini balkoniņiem.

Nometām mantas un aiziet izokšķerēt kaut mazliet no apkārtnes. Dzīve sit augstu vilni- veikaliņi strādā, bāriņi darbojas, jūra šalc, silts ( ap 24 grādi). Ko vēl vajag pilnai laimei? Mazliet rakijas, ko iegādājamies vietējā veikaliņā un nobaudījām pludmalē. Tas arī viss pirmajam vakaram.

Secinājums: dažreiz der mierīgi stāvēt maliņā un pagaidīt. Jautājums: kāpēc mūs sagaidīja tāds bars ar vietējiem? Nu kā- tusiņš taču :)

4.diena

No rīta izgulējušies baudījām sauli un jūru. Vēlāk grupa brauca ekskursijā, bet mēs paši kājām devāmies uz Budvu. Tā atrodas kādi 2 kilometri no mūsu Rafailovičiem. Ceļš gar pludmali, tā ka garlaicīgi nav.Budva tiek dēvēta par Melnkalnes Kuveitu.Te uz apmēram 22 000 iedzīvotāju ir 500 miljonāru.Krievu valodu dzird visur, jo viņiem te ir iepirkti īpašumi. Budvas vecpilsēta ir 3500 gadus veca- viena no senākajām apdzīvotajām vietām Adrijas jūras piekrastē. Ilgi klīdām pa vecpilsētas ieliņām, baudījām vīnu, ēdām garšīgas vakariņas ( milzīgas porcijas). Apmeklējām citadeli, tornīšus, muzeju-bibliotēku. Ko nu tūrists parasti dara.Absolūtā laime un brīvība. Vakara pelde, vakara promenāde un gulēt, gulēt,gulēt!

5.diena

Grupa devās ekskursijā, bet mēs ar vietējo autobusu uz Kotoras līci(apmēram 40 minūtes pa gleznainiem ceļiem).Kotoras līcis iekļauts 10 pasaules skaistāko līču skaitā.Uzrakstīt, ka tur ir ļoti skaisti, nozīmē neuzrakstīt neko.Tas ir jāredz un jāizbauda.Kotoras pilsētiņa nebūt nav zemāk vērtējama par Dubrovnikiem, manā skatījumā sit pušu par procentiem 50. (sun) Ar grupu tik mierīgā gaisotnē pavadīt dienu Kotoras līcī nesanāktu, tāpēc uzskatu-darījām pareizi dodoties turp pašiem.

6.diena.

Iepriekšējā dienā no vietējā tūr kantora nopirkām raftinga braucienu pa Taras upi.Izbraucām ļoti agri, jo jāšķērso visa valsts līdz pašiem ziemeļiem.Pasakains ceļš ar pilsētām, ciemiem, aizām,kalniem!!! Elpa aizraujas no tiem skatiem, vietām mazliet baisi. 4 stundu ceļš paiet nemanot un esam uz vietas- mazā raftinga ciematiņā. Tur mūs cienā ar brokastīm, ietērpj hidro tērpos ( gan pamatīgi nonēsātos, bet tomēr...) Vēl mazliet ceļš ar džipiem līdz upei un aiziet!!!! Te nu vēlreiz jāsaka banālais- elpa aizraujas no tā skaistuma.Mežonīga un neaprakstāma skaistuma kanjons, ko veido Tara upe, ir otrs lielākais pasaulē aiz Kolorādo kanjona ASV, iekļauts UNESCO Pasaules dabas mantojuma sarakstā. Nobrauciens ilga gan tikai 2,5 stundas.Gribējās vēl, bet, kā saka vietējie- vsjo korotko horošo. Pēc brauciena mūs garšīgi pabaro un ceļš mājup. Ierodamies vēlu- tāpēc gulēt, gulēt,gulēt.Jāņu diena pavadīta

7.diena

Baudījām jūru, sauli. (sun) (pool) Aizgājām pa gleznainu piekrastes ceļu līdz Sveti Stefan salai. Apmēram 500 metru attālumā no Adrijas jūras piekrastes uz mazītiņas saliņas atrodas viesnīcu komplekss "Sveti Stefan". Agrāk šajā vietā bija mazs zvejnieku un amatnieku ciematiņš. Laika gaitā šī vieta pārveidota par luksusa viesnīcu, kurā atpūšas pasaules mēroga zvaigznes un parastam mirstīgam, kā mums, atliek vien sapņot par iekļūšanu vismaz pačolēt.Tā ka priecājāmies par skatu no malas un skaistajiem parkiem apkārtnē.

8,9 diena

Saulainais laiks beidzās un iestājās lietainās dienas. Tikai tās nav tādas kā pie mums- līst un līst. Mazliet palīst, saule uzspīd, atkal palīst, atkal uzlīst, atkal saule. Un visu laiku ir silti, pat karsti. Tikai jūra bija nemierīga, mēs, protams, nopeldējāmies.Bet- varēja beigties bēdīgi ( vismaz man). Izbaudīju, kas ir cīņa ar vilni (electricity) ( tie nāk viens pēc otra, ierauj un mētā kā apenes pa veļasmašīnu) Nē, nu cilvēki peldējās, bet es tā neveiksmīgi kūņājos.

Tā pagāja divas atlikušās dienas- mazliet peldoties, iepērkot suvenīrus, apmeklējot Budvas tirgu, piepildot vēderus ar vietējo ēdienu ( ļoti kvalitatīvs,ekoloģiski tīrs ēdiens bez piedevām), pastaigājoties, baudot vīnu, rakiju,augļus, kalnu ainavas un citus labumus.

10,11 diena

Ceļš mājup ar nakšņošanu Čehijas,Polijas pierobežā.

Secinājums: 1.Melnkalnē jutos labāk kā mājās. Absolūti mana valsts, nav tā uzspēlētā perfektuma.Cilvēki nav iedzīti tādā stresā kā mēs, šeit-Latvijā. Nav svarīgi viņiem- kāds tev iphon, kādas tev drēbes, soma u.t.t. Cilvēki strādā pa mazliet, atpūšās, smaida, emocijas neslēpj. Melnkalniešu devīze- mazliet pastrādā, mazliet atpūties un tad vēl atpūties un tad vēl mazliet vari pastrādāt-ja gribi. Bet tas nenozīmē, ka viņi ir slinki-viss notiek, tikai bez lieka stresa.Ļoti godīga tauta, nemēģina tevi apkrāpt un apčakarēt, kā tas notiek Krimā,teiksim.

2. Cenas- labas pusdienas uz diviem izmaksā ap 15-20 euro ( vai tas iespējams pie mums, Jūrmalas restorāniņā?) Veikalos cenas dažādas,neatmaksājas gatavot pašiem, jo lēts, gatavs ēdiens nopērkams visur. Vietējais vīns-ap 4 euro lielās 2 litru pudeles ( labs gan :) ) Augļi- visādi, bet no vietējiem bija jūnijā ķirši, zemenes un vīģes, kā arī arbūzi. Pārējie laikam ievesti. Apģērbu veikalus gan nemanīju, gan jau bija- bet maz. Mēs varam lepoties ar savu tirgu,Budvā tāds, mazs, saspiests viss.Bet- visu dod nogaršot.Kamēr nogaršo, esi saēdies.

3. Visur ir iespējams nokļūt ar vietējo transportu,tā ka ekskursijas ar grupu nav obligātas.

4. Ļoti droša valsts, zādzības gan jau ir, bet mēs atstājām mantas pludmalē un gājām peldēties,neviens interesi par mūsu somu neizrādīja. Daudziem pat durvis no dzīvokļiem bija vaļā un balkoni 1. stāvos arī atvērti, kaut pašu saimnieku mājās nav.

5. Vai vēl kādreiz brauksim ar autobusu tik tālā ceļojumā? Noteikti nē- tikai ar lidmašīnu .

6. Paldies prieks tūrei- viss bija organizēts labi ( ne perfekti,protams- vergu tirgus bija labs :D )

Foto manā galerijā.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais