vasara uņ brīvība Jamaikā

15.11.2008
6 min lasīšanai

jau pavasarī pēc Dominikānas apmeklējuma zināju, ka gribu atgriezties šajā reģionā atkal, tikai izvēloties citu valsti. tā nu apstākļi un pašas vēlme aizveda mani uz Jamaiku. jau iesākumā gribu uzrakstīt, ka šis ceļojuma apraksts ir par sajūtām, ko tur izjutu, nebūs apraksts par labākajām viesnīcām un kurortiem. šajā valstī pavadīju divas nedēļas un joprojām ir zināma mazuma piegarša, ar nedēļu būtu stipri par maz, lai apskatītu zemi un iepazītu cilvēkus. atceroties par šo valsti, gribas minēt vairākas lietas, par kurām pastāstīt: Jamaika - daba, Jamaika - atpūta, Jamaika -cilvēki, Jamaika - ēdiens, Jamaika - reliģija. "Jamaika un reliģija" "One family - one destiny" ideja vijas cauri visai Jamaikai un katra cilvēka dzīvei, kurš dzīvo Karību jūras reģionā, jo īpaši Jamaikā. šī ir valsts, par kuru man radās sajūta, šeit ir perfekta etniskā un reliģiskā integrācija. Jamaikietis no sirds pieņem otru cilvēku un viņa pārliecību. Tā nu sanāca, ka nebūdama reliģiozs cilvēks, šī ceļojuma laikā nokļuvu 3 reliģiskos pasākumos, un visi kā viens manī izraisīja īpašas sajūtas, jo īpaši mūzika, kuru dzirdēju, vai pareizāk sakot bungas. bet visvairāk gribas pieminēt vienu pasākumu: "vakara lūgšanu" kalnu ciematiņā. šo pasākumu nefotografēju, tas šķita pilnīgi nepiemēroti, bet centīšos aprakstīt. tā kā ciemats atrodas kalnos un zināmā mērā arī nelielos džungļos, tas ir nabadzīgs un baznīca gadu laikā ir tuvu sabrukumam, līdz ar to lielākā daļa pasākumu notiek ārpus ēkas. baznīcas priekšā ir uztaisīta celtne, kura lielā mērā atgādina siltumnīcu, tikai sānos nav plēves, tā ir tikai jumta vietā. gar malām ir soliņi. šis pasākums piesaistīja manu uzmanibu jau no tālienes, jo pirmās izdzirdēju bungas, un palūdzu, lai Jamaikas draugi mani uz turieni aizved. šajā pasākumā piedalījās kādi 15 cilvēki, četras sievietes, aptuveni 50 - 60 gadus vecas sita bingas ar plaukstām bez apstājas vismaz 40 minūtes, un tad tika skaitīta lūgšana, kas līdzinājās vairāk sarunai, kurā vēl tika iestarpināti dažādas jautras piezīmes. :) cilvēki runājās cits caur citu, bet bija brīzi, kad runāja arī tikai pa vienam. tad atkal bija fantastiskais bungu koncerts. mēs nepalikām līdz beigām, bet ejot projm, vēl ilgi kalnos dzirdēju šo sieviešu sistās bungas. vakarā, kad bija jau tumšs un devāmies atpakaļ uz mašīnu, kalnos vietām bija redzamas gaismiņas un zvaigžņotas debesis, bet no dažādām pusēm varēja dzirdēt, kā cilvēki dzied. tas ir bijis viens no fantastiskākajiem brīžiem, ko jebkad esmu izjutusi. vēla nakts, karsts, kaut kur dzird putnus un cilvēku dziedātas dziesmas no dažādām kalnu pusēm. :) tāpat arī vēroju Rastafari kustības pasākumu. šāds pasākums Kingston pilsētā notiek katru neēļu, tālu no tūritu populārām vietām. arī šajā pasākumā centrālais mūzikas instruments bija bungas un tika dziedātas dažādas dziesmas, kuras man vairāk izklausījās pēc savdabīgām mantrām. jāsaka, ka šīs mūzikas iedarbība ir fantastiska. aizgāju uz šo pasākumu nikna kā pūķis, jo negribējās vakaŗā vilkties kautkur uz pilsētas otru galu un vēl pie tam lietus laikā, bet esot tur jau pēc dažādm minūtēm jutu, ka emocionālais noskaņojums mainās: dusmas bija prom. mūzika iedarbojās ļoti spēcīgi uz visiem cilvēkiem, kas bija apkārt. manās acīs, gan šīm pasākumam ir viens mīnuss, un tā ir "ganga" jeb zālīte, kuras pīpēšana or neatņemama sastāvadaļa un vēl arī dažas citas psihoaktīvās vielas. bet ne par to ir šis stāsts. kā vienu no slavenākajjiem Rastafari piekritējiem var minēt regeja mūziķi Bob Marley, kurš sev sauc "ne par baltu, ne par melnu, bet gan par "Rastafari man". visos pasākumos, arī klasiskos baznīcas pasākumos dominē ātrs un dinamisks ritms un dzīves prieks. sevi un savu valsti Jamaikieši raktsturo kā ļoti ticīgu... pašiedvesmai ir liels spēks... Jamaika un ēdiens vienā teikumā: vienkāršs, ass, bagātu garšu, jebkurā vietā un visdažādākos apstākļos. Jamaikieša ēdienkartē ir: vistas gaļa, liellopa gaļa, kazas gaļa, zivs, dārzeņi, rīsi ar pupiņām un protams augļi. šīs sastāvadaļas ir ēdienu pamatsastāvdaļas. vislabāk man patika zivs un vistas ēdieni. kazas gaļa neēdu eiropā un āri tur neiegaršojās. liellopa un cūkas gaļa bija tā pa pusei. viņu ēdienkartē ir maz kartupeļu, bet daydz citu dārzeņu, piemērām zaļie banāni, kuriem ne tuvu nav saldā dzelteno banānu garša, Jama (garša ir kaut kas starp vārītu kartupeli un vārītu kāli), ļoti laba. kā arī vēl daudz citu dārzeņu, kuriem nespēju iegaumēt nosaukumu, bet man ļoti garšoja. augļu valsts ir pārbagāta, pat tad, ja nav sezonas, kā tas ir šobrīd. varu teikt, ka pirmo reizi mūžā ēdu tik gardus greipfrūtus, jo tāda garša nav sastopama Latvijas veikalos esošajajiem augļiem. arī banānu garša ir daudz intensīvāka un "tīrāka". ar greipfrūtiem mani cienāma viens večuks, kuram pie pašas mājas aug šie agļi, ēdu, kamēr mute bija jēla un pēc tam vēl veselu maisu līdzi dabūju. tā bija dāvana man, kā pirmajai baltajai sivietei, kura bijusi viņa pagalmā un mājās. :) :) viens no augļiem bija sava veida plūme, kuru ēd ar sāli. ļoti sātīks auglis, kaut kas starp plūmi, avokādo un vēl kaut kas klāt. garša bija ļoti laba :) :) kopumā nogaršoju kādus 6 augļu veidu, kurus nebiju ēdusi un par kuriem nebija ne jausmas, ka tādi eksistē. :) :) noteikti, kad esiet šajā zemē, meklējiet iespēju nobaudīt vietējos augļus pie vietējiem cilvēkiem, nevis vietās, kas domātas tūristiem. savām vajadzībām cilvēki audzē augļus un dārzeņus tāpat, kā Latvijā dārzā. tikai atšķirība tā, ka viņu dārzs atgādina džungļus un ir izvietojies uz kalna nogāzes. :) :) specifika, kas ir ēstuvēs, kuras ir domātas vietējiem iedzīvotājiem: ja pasūtīji zivi vai cāli, tad dabūji zivi vai cāli un nekādas citas piedevas, izņemot asas mērces pie jau tā asā ēdiena. :) :) un pie tam zivs ir milzīga ar visu galvu un puse no milzīga cāļa. :) :) tā kā ir vērts noskaidrot, ko īsti pasūtija pirms ēdiena saņemšanas. :) :) bet var jau ļauties pārsteigumam. Jamaika un cilvēki tā kā esmu tipiska latviete ar gaišu ādu un samērā gaišiem matiem, tad uzmanību es saņēmu ļoti ļoti daudz. bet tas nu tā. galvenais, ko gribēju pateikt, ka frāze "How are you? " vai "How do you do? " tiešām nāk no sirds un cilvēki sagaida atbildi nevis pretjautājumu, vai kā sasveicināšanās veidu. un cilvēkus interesē mana atbilde, ja tā nav izklausījusies pārliecinoša, tad pajautās to atkārtoti un noskaidros vai var kā palīdzēt. reizēm tas bija uzbāzīgi, bet nav jau viņu vaina, ka katrs to jautā ik pēc pusstundas. :) :) šo interesi es novēroju ne tikai saskarsmē ar sevi, bet arī viņu savstrpējās attiecībās. šeit, kā jau visur, ir gan labi, gan ne tik labi cilvēki. bet blakus katram krāpniekam un nelietim, atrodas arī kāds godīgs un foršs cilvēks. līdz ar to es ne reizes netiku piekrāpta vai pakļauta nevēlamam riskam. tā kā biju Jamaikā brīdī, kad ASV noritēja prezidenta vēlēšanas, tad līdzjušanas bums ķēra arī mani. cilvēki juta Līdzi Obamam tāpat kā mūsejie tur īkšķus par hokeja izlasi spēlē pret Krieviju :) :) un vēl vairāk. visu dienu cilvēku sejās bija lasāmas gaidas un nepacietība. šajā dienā nedevos nekādos braucienos, jo tas vien bija tā vērts, kā cilvēki gaida un prognozē rezultātus :0 :) OBamas uzvaras naktī līksmoja visa apkārtne un gulēt nebija iespējams, pat tad, ja būtu to centusies. katrs savā priekā pieminēja M. Lutereu Kingu, kurš tagad varot justies lepns un pārlieicnāts, ka viņa pūles ir devšas rezultātu. runājot par M.L. KIngu, man nebija ne jausmas, cik emocionāli svarīgs viņš ir katram melnādainajam, šīs jūtas tiek nodotas nākošai paaudzēi līdz ar mātes pienu. kad es ar to saskāros, centos atrast salīdzinājumu, vai mums kāds ir tik svarīgs un varu teikt, ka "Nē". varbūt vienīgi tautas fronte perestroikas laikā un arī tas nebūs līdzvērtīgs salīdzinājums. tas man bija pārsteigums, un godīgi sakot, liek vēlreiz atskārst to, ka dzīvojot Eiropā veidojas cits pasaules priekšstats par Eiropu kā centru un tās varoņiem. bet tas nav objektīvs priekšstats, tāpat kā manējais. bet tas, ko girbēju pateikt, ka priekšstati vienmēr var mainīties un joprojām būs subjektīvi. tāpat, kā Jamaikieši mīl M. L. Kingu, savu zemi, viņi mīl arī Āfriku, no kurienes ir nākuši. un daudz tas tiek pieminēts. lielākā daļa cilvēku savas dzīves laikā nenokļūs Āfrikā, bet tā ir zeme, kas viņos ir dzīva un viņiem jorpojām spīd acis, šo kontinentu pieminot. Ja Jamaika vai Dominika, vai Bahamu salas ir katra šī cilvēka dzimtene, tad Āfrika ir viņu arhetipiskā dzimtene. ja vienā teikumā vajadzētu raksturoti attieksmi pret sevi, varētu teikt, ka bezierunu laipnību saņēmu no bērniem un daudziem vīriešiem, bet rezervēta attieksme bija no daudzām jaunām sievietēm :) :) :) :) Jamaika un atpūta! Jamaika ir pasaules slavena r savu moto "No problem!". un šadi viņi'dzīvo un šādi vajag dzīvot katram viesim, kurš ir šajā zemē. :) vismaz to viņi sagaida. man šī attieksme pielipa jau otrajā dienā un viss ceļojums pajāga "take it easy" noskaņā. jāsaka, ka o problem" raksturo visu. kā teica viens taksists: "nekādu problēmu atpūsties, nekādu problēmu tevi novākt, nekādu problēmu pazust no zemes virsas" . bet tas nav, lai iebiedētu,tā ir realitāte, kuru tomēr nevajag aizmirst šajā zemē. un, ja vietējie saka, ka kādā vietā vai rajonā man nav ko meklēt, tad tā arī ir un nav ko pārbaudīt šos vārdus uz savas ādas. atpūtas iespējas šajā zemē ir daudz un dažādas katrai gaumei: gan lielām kompānijām, gan vientulīgas un ļoti personiskas atpūtas vietas. es izbaudīju visas. runājot par naktsklubiem, Rīgā tie noteikti ir labāki, vismaz man patika daudz labāk. bet jamaikas vīrieši ir labākie dejotāji pasaulē :) :) :) kopumā šī zeme ir paņēmusi daļu manas sirds, un šī daļa piederēs šai zemei vienmēr. sajūtas un iespaidi ir ļoti spilgti un šī ir tā vieta, kur es noteikti gribēšu atgriezties, lai vēlreiz apceļotu visu zemi. :) :0 finansiāli šis ceļojums man izmaksāja nepilnus 1000 Ls, avio biļetes ieskaitot.

vasara uņ brīvība Jamaikā

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem