Piedzīvojumi ar tabaku kentucky

Edviins Rozins 30.06.2014 4 min lasīšanai

2013,gada augusta vidu, esot jau 2 mēnešus ASV, naudas bija palicis mazāk kā 100$, šis fakts dzina mani depresijā un melanholijā, jo jānodzīvo ASV vēl viens mēnesis līdz lidojumam atpakalj uz Eiropu.Ciemojoties pie paziņām , kuriem alus dzeršana sastāda ievērojamu daļu no viņu dzīves dzirdēju tos runājam, ka rīt tiem ir jāiet strādāt pie tabakas. Paprasīju vai nevar pievienoties un cik varētu būt samaksa par tādu darbu, Timmy teica , ka jā un 50 $ definately par day. Tikai piebilde Tobacco is hard work, tobacco wears you out. Pofig cik grūti tas būtu , bet nauda man noteikti ir vajadzīga.

Darbs pie tabakas ir pilnībā atkarīgs no tā kas savāc crew, latviskais analogs pie mums tas būtu prorabs, konkrētajā gadījumā tas bija meksikānis Mario. Viņš sarunā darba apjomu pie fermera, ar savu mašinu savāc no mājām strādniekus. Strādnieki dienas beigās par vešanu samaksā 5 vai 10 $ benzīna naudu.

Tā nu no rīta tieku savākts uz savu pirmo darba dienu pie tabakas. Preston, GJ un Timmy izmanto benzīntanka pieturu racionāli un slēpjoties aiz mašinas sēdekļa ātri nokopj pa kokaīna trekam. Es no kokaīna atsakos, jo pirms 10 gadiem to pamēģinot secināju, ka tas man nesniedz nedz baudu, nedz spēka pieplūdumu. Jāsaka, ka kokaīns pagātnē ir bijis daudzu polāro un citu ekstrēmu ekspedīciju obligāta sastāvdaļa, kas nomāc sāpes, izsalkumu un nogurumu. No otras puses ir dzirdēts, ka kokaīns ir very nasty, uz to ir viegli uzsēsties un grūti tikt no tā vaļā.

Tabakas novāksānai ir vairāki etapi, no sākuma tabaku nocērt ar mačetveidīgu asmeni un uzmauc 5 vai 6 stiebrus uz mieta. Pāris dienas tā stāv uz lauka, kur jau notiek fermentācijas process, tā pažūst. Tad ir jāskraida pa lauku vaacot mietus ar tabaku un kraujot tos ratos. Rati (wagon) pēc tam tiek dzīti šķūni (barn), kas ir visai augsta celtne ap 4 stāvu mājas augstumā un tur mietus ar tabaku karina žāvēties 4 stāvos. Iemtu acis šķūnī un ieraugu vīriņus pārvietojoties iespaidīgā augstumā pa bomjiem. Pie sevis nodomāju, tur no augstuma var itin viegli pielikt bikses.

Pirmajā darba dienā tieku pažēlots, mans darbs ir skraidīt pa lauku un vaakt tabakas mietus. Darbs nav grūts, vienīgais ekstrēms ir 33 grādu karstums un saules cepināšana. Un dienas beigās urrāa!!! 70 $ uz rokas. Pienāk brīdis, kad mieti ir savākti un darbs paliek tikai šķūnī. Viens amerikāņu puisis, paķer mani, lets work on barn top, do you scare from hight? Es saku, ka nē, gan jau varēšu arī pastrādāt pašā augšā.

Par laimi puisis, kas fanoja par strādāšanu uz barn top, tajā dienā nav darbā, jo būtu izgāzies kā veca sēta. Uzlīdu augšā 2 stāvā un sapratu tomēr ka no augstuma man ir dikti bail. Stulbākais, ka bailes nevar izrādīt, cenšos strādāt, bet kājās ir nodevīgs vājums un ar šausmām domāju, ja novandos lejā, tad varu izdarīt gauži strādniekam kas padot tabakas mietus zemē. Un vēl nodomāju, ka ja strādā pašā augšā tad mīziens ir vēl lielāks. Kaut kā pamanos tikt lejā, aizbildinoties ka kāja sāp un saglabāt savu cieņu.

Jāsaka, ka bezgala izbrīnīja darba drošibas jautājumi, jo tādā augstumā nevienam nebija nedz drošinājuma virves, ķiveres un citi pričendāļi. Neviens neparakstījās par darba drošibas noteikumiem. Un par kvalifikāciju runājot, pietikās tikai ar apstiprinājumu, ka spēj strādāt pašā augšā, ticēja uz vārda. Un pats trakākais, ka vismaz puse no tiem kas raujās augstumā ir uz nopietnām pohām, jo darba dienu beidzot un saņemot žūksni dolāru, daudzi iegādājas case ar aliņiem un nakts gaitā ietrennē ap 5-6 litriem.

Nākamās dienas ir tabakas ciršana un uzduršana uz mieta. Par stick maksā 16 līdz 18 centiem. Darba drošibas intruktāža ir ka parāda cik daudzveidīgas ir iespējas pašam sevi uzdurt uz tabakas mieta. Viss atkarīgs no veiksmes, var tikt skartas aknas, plaušas, ne tā noliecoties var izdurt aci. Lai motivētu censties fermeris saka , ka meksikāņi itin mierīgi pa dienu savāc ap 150 $.. Cik redzēju, tad jā meksikāņiem ši šēpte iet kā no rokas, neviena lieka kustība. Tikai man no sākuma , tās ir mocības, jo vairāk vingroju ar tabakas stiebru, nekā produktīvi strādāju. Pirmās dienas peļņa ir 32$, un 3 dienā esmu pietuvojies pie 50$. Beigās iemanos tikt arī pie 90 $ pa dienu, bet tas ir ziedojot darbam lunch time. Meksikāņu līmeni cik redzēju neviens baltais neturēja. Vēl bēdīgāk ar tabakas ciršanu gāja nēģeriem, tie nopelnīja 15 - 20 $ pa dienu. Pie sevis nodomāju, tie gan ir slinki. Taču fermeris saka, ka būs work in tonacco barn un lai black guy obligāti būtu. Ne jau slinkumā tā vaina, nēģeriem vienkārši negribās tādu darbu darīt, bet tur kur ir milzīga fiziska piepūle, tur viņi spēj turēt daudz labāk kā baltie.

Un pienāk, tā diena, kad pārdzīvoju visekstrēmākos momentus ASV. Darbs tabakas šķūnī ir tik intensīvs, ka sākotnējais strādnieku pulciņš krietni sarūk, un nav maiņas tiem kas strādā augstumā. Puisis 2 stāvā uzsauc man, switch me, Un nākas pārvarēt bailes un rāpties augšā. Ar garīgu vingrinājumu izslēdzu visas emocijas un esmu gatavs ļaunākajam. ļoti nožēloju ka esmu ataudzējis garus matus, tie krīt acīs un neko lāga nevar redzēt sev apkārt. Cilvēks pierod pie visa, un dzeršanas pauzes laikā ir tāds pofigs, ka daru kā pārējie, kas ir augšā, atspiežu mugguru pret šķērskoku un man dzermais tiek uzmests augšā. Un augstums arī ir pie vienas vietas, ir tikai nejēdziģs nogurums.

Pēc pusdienlaika pienāk kulminācija, Timmy paziņo, ka fermeris treats us worse than animals, un dezertē no tabakas karināšanas. Problēma ir tā ka Timmu strādāja pašā augšā un man ir jāieņem Timmy vieta. Protams varēju atteikties, puiši būtu sapratuši, taču tad tā būtu mana pēdēja darba diena. Saņemu dūšu, uzviņkelējos pašā augšā, nopriecājoties ka nav bijušas veltīgas neskaitāmās stundas ko esmu pavadījis vingrojot pie stieņa. Taču nostājoties ar ar plati ieplestām kājām 3 stāvu augstumā un kad ar rokām nav nekur pieturēties, kāja sāk patvaļīgi drebēt ar šujmašīnas ātrumu. Saņemu visu gribasspēku un drebēšana beidzas. Un tādā augstumā saproti cik dzīve ir gaistoša, sirds ir pilna nožēlas,, par iespējamo galu kaut kādā nomaļā tabakas šķūnī Kentucky. Taču apcerei nav daudz laika, ir jādara darbs, viens tabakas miets uz bomjiem kur ir pēdas , otrs uz bomjiem virs galvas, .Mēģinu izkļančīt lai mani nomaina, taču nēģeris 2 stāvā pēc otras kļančīšanas reizes sulīgi nolamājas un saprotu , ka būs pašā augšā jānostrādā līdz dienas beigām. Pēc stundas bailes kaut kā ir rimušas, sirdsdarbība ir normalizējusies un apsveru kādi ir plusi šādā augstumā. Un ir nopietni bonusi augstuma pozīcijai, jo jāstrādā ir 2 reiz mazāk nekā 2 stāvā, jo otrajā stāvā ir jākarina savs strēķis un vēl jādod strēķis uz pašu augšu. Tāds neliels relax ir būt augšā. Kad jau ir iegājusi rutīna, sāku saprast cilvēkus kuri ķer kaifu no sky walking, vieglprātīgo noskaņojumu izjauc nejēdzīgs krampis kas iemetas kājā. Knapi spēju ieņemt stāvokli, lai krampis pāriet. GJ ir pamanījis manas savādās kāju kustības, un kā lietpratējs vienaldzīgi nosaka, ' - Ah, cramp...

Un pats galvenais, maz veču var turēt darbu tādā augstumā un tas noziimē, ka par darba trūkumu nebūs jābaidās.

Tā nu man sanāca būt ne tikai kā tabakas patērētajam, bet arī pašam piedalīties tabakas produkta radīšanā. Starpība darba samaksā ko maksā LV zemnieki un ASV fermeri ir graujoša. Ja LV sezonas darbos zemnieks nekvalificētam strādniekam nemaksā vairāk par 15 EU par dienu, tad ASV baltie mierīgi nopelna 80-90 $ un meksikāņi 120-130 $ pa dienu.. Pie tam nauda ir uz rokas darba dienas beigās.

Par spīti tam ka tik vieglprātīgu attiiekmi pret darba drošibu nekur nebiju redzējis, nebija itin neviena nelaimes gadījuma, jo ja kaut kas notiktos, tad sarafāna radio nostrādātu pāris štatu apkārtnē.