Brīvdienas Minskā.
|
Irēna Vaskuma
|
Brīvdienas Minskā.
Daudz bija dzirdēts par Minsku, gribējās savām acīm redzēt tās pārmaiņas, kas skārušas Baltkrieviju pēcpadomju gados. Par cik uz Jāņiem šogad iekrita četras brīvas dienas, nolēmām- jābrauc. Savlaicīgi pasūtījām (caur vietējo starpniecības firmu) vīzas.Tās kopā ar apdrošināšanu izmaksāja 42 EUR pasažieriem, bet auto īpašniekam nedaudz vairāk,jo noformēja arī Zaļo karti.
Un tā, 21.jūnija rītā devāmies ceļā ar vieglo a/m AUDI četri ceļotāji.Braucām caur Daugavpili, uz robežas ar Baltkrieviju nostāvējām rindā 6 stundas. Ļoti daudz mašīnu: gan vieglās, gan kravas.Tualetes pie robežas briesmīgas, baltkrievu pusē vispār tikai caurums grīdā(pat ne grīdā , bet uz paaugstinājuma). Samainījām naudu; par 100 dolāriem tika nedaudz vairāk par miljonu Baltkrievijas rubļu (BYR).
No Daugavpils līdz Minskai 255 km, braucām par P3 ceļu, pēc tam tas savienojās ar lielāku maģistrāli.Iebraucām Minskā vēlu vakarā, ap 21, jau bija satumsis. Rīgā iegādātais navigācijas papildinājums ar Baltkrievijas un Minskas kartēm, nekur nederēja.Tas bija tikai daļējs un mums vajadzīgās ielas vispār tajā nebija. Pienācās braukt pēc mūsu rīcībā esošā nelielā pilsētas ielu plāna.Diemžēl nepratām tikt līdz mūsu vajadzīgajai adresei un pienācās zvanīt lūgt palīdzību. Caur Booking.com bijām norezervējuši apartamentus: 3 istabu dzīvokli pilsētas centrā. Firmas darbinieks Aleksandrs atbrauca mums pretim un palīdzēja nokļūt dzīvoklī. Par divām naktīm samaksājām kopā 138 eiro, jeb BYRos –pāri diviem miljoniem. Dzīvoklis ļoti labs,plašs, tīrs, ar jaunām labām mēbelēm, un visu dzīvei nepieciešamo. Vienīgā piepilde- dušas kabīne ļoti šaura. Es , būdama apaļīgas uzbūves, tikko tajā ierūmējos, bet pagrozīties, lai varētu ērti nomazgāties, vairs vietas nepietika. Bijām noguruši, laiks bija jau pāri 22-iem, uzēdām mazliet kaut ko no pa ceļam nopirktajiem produktiem, un gulēt.
Nākošajā rītā pamodāmies agri, saulīte spīdēja tieši logā, likās , ka diena jau rit pilnā sparā. Paēdām brokastis no Baltkrievijā iegādātajiem produktiem. Pārvest pāri robežai nekādus produktus nedrīkst, ne gaļas, ne piena.Tēja, kafija, cukurs, kā arī visas garšvielas bija dzīvoklī pieejamas. Pēc brokastīm devāmies ielās. Mašīnu atstājām pie mājas pagalmā ar videonovērošanu un „šlagbaumu”. Apmēram 15 minūšu gājiena attālumā atradām dzelzceļa staciju, no kuras atiet ekskursiju autobuss CITY TOUR. Līdz ekskursijai vēl bija divas stundas laika, izstaigājām un apskatījām staciju, stacijas laukumu, pasēdējam kafejnīcā. Sāka nedaudz līņāt. Un tad jau nāca sarkanais divstāvu autobuss, un ekskursija sākās. Austiņās bija ļoti laba, skaidra skaņa, nekas nečirkstēja. Mūs izvadāja pa pilsētu krustām šķērsām, ļoti laba stāstījuma pavadībā. Īpaši man patika muzikālais pavadījums, pārbraucienu laikā, kad nerunāja audiogids, skanēja mūzika, apmēram tāda, kā mūsu „AUĻIEM”, ar ritmiskām bungu skaņām. Eskursija ilga apmēram divas ar pusi stundas. Iespaidi: fantastiska pilsēta, milzīgi liela, ar ļoti platām ielām (prospekti, bulvāri, laukumi), ar lielām modernām celtnēm. Dzīvojamās mājas dažādu formu arhitektūras, bet visām jau būvniecības laikā ir tikai iestiklotas lodžijas (balkoni), kuras var atbīdit pēc vēlēšanās. Līdz ar to nekur nav dažādi aizlipināto raibu lodžiju, nekur neplivinās žāvējamā veļa. Daudz zaļās zonas, ļoti daudz sporta celtņu. Pat puķu dobes ir sastādītas, izveidojot ornamentus. Pārsteidz vērienīgums, varenums. Nekur nav ne bomžu, ne ubagu. Neparasti tīra pilsēta, pat pie atkritumu urnām nav zemē nomests nekas. Neredzējām nevienu iereibušu streipuļojošu cilvēku, pat milici redzējām pa visu laiku tikai vienu. Cilvēku vispār ielās nav daudz.
Pēc ekskursijas paēdām kaut kādā mūsu „LIDO”tipa restorānā (nezinu-varbūt tā bija kafejnīca). Ēdiens garšīgs : kartupeļu daiviņas, vistas šašliks, salāti, kafija, kūciņa, minerālūdens.
Un tad atlikušo dienas daļu veltījām šopingam. Zem Neatkaribas laukuma atrodas liels pazemes tirdzniecības centrs „STOĻICA”, trijos stāvos zem zemes. Cenas ārzemju precēm apmēram tādas pašas kā pie mums, dažreiz pat lielākas. Lētākas ir pašu Baltkrievijas zemē razōtās preces : apavi, kokvilnas šūtie izstrādājumi, stikla izstrādājumi (kristāls), medikamenti.
Kad beidzām šopingu, bijām tik ļoti noguruši, ka tikko pārvilkāmies dzīvoklī, un gultās. Ieplānoto braucienu uz Nacionālo Biblioteku, uz kuras jumta ir skatu laukums ar binokļiem,pienācās atlikt, jo tam vienkārši vairs nebija spēka.
Trešās dienas rītā brokastis, tad atstājām dzīvokli, un bijām plānojuši pusi dienas veltīt tirgum. Tirgu gan mēs atradām, bet izrādījās, ka pirmdienās tas ir slēgts.
Braucām laukā no Minskas mājupceļa virzienā un nokļuvām pilsētā Molodečno. Tur arī pavadījām pusdienu iepērkoties un paēdot. Mūsu BYRi sen bija beigušies, maksāt var ar kartēm. Atpakaļ braucām mazliet pa citu ceļu. Patīkami redzēt lielos, neizcirstos mežus, ik pa gabaliņam meža malā uzceltas vienāda stila nojumītes ogotājiem un sēņotājiem kur paslēpties no lietus, galdiņi un soliņi, kur turpat mežmalā tirgot salasītās meža veltes. Mēs arī nopirkām pa puslitra burciņai meža zemenītes un mellenes. Vairāk nevarējām, jo bija beigusies vietējā nauda, bet eiro Babulītes neņēma. Ļoti laipnas Babulītes bija, jautāja no kurienes mēs, aicināja braukt vēl citreiz.
Atceļā uz robežas nostāvējām trīs ar pusi stundas. Latvijas pusē muitas pābaude bija pamatīga, visu lika atvērt un atrādīt.
Mājās tikām pusnaktī, protams,noguruši, bet apmierināti par braucienu. Bijām redzējuši skaistu, sakoptu zemi, kur nebija nekādu padomijas negatīvismu.
Iesakām šādu braucienu arī citiem ceļotgribētājiem. Man viss brauciens, ieskaitot arī iepirkumus, izmaksāja 250 EUR.