Makao (Macau)

  • 12 min lasīšanai
  • 26 foto

Šoreiz stāsts par manu ceļojumu uz Makao - pilnā nosaukumā Ķīnas Tautas Republikas Makao Speciālais Administratīvais Reģions. Atrodas Pērļu upes rietumu krastā, robežojas ar Guandunas provinci un Dienvidķīnas jūru.

Makao valda parlamentāra demokrātija, pēc likuma no 1993. gada Makao uz 50 gadiem saglabājas kapitālistiskā tirgus attiecību sistēma ar lozungu “viena valsts – divas sistēmas”. Jautājums par to, kas notiks ar Hong kongu un Makao pēc 2047 gada joprojām ir atvērts.....

Makao ir pirmā un pēdējā Eiropas kolonija Āzijā, kur katrs piektais iedzīvotājs strādā kazino un vidējais dzīvildzes vecums ir aptuveni 83 gadi, kas atkarībā no dažādiem informācijas avotiem ierindo makao no otrās līdz padsmitajai vietai dzīvildzes ziņā.

Makao nolēmu apmeklēt mana Taivānas brauciena ietvaros un brauciens tika ieplānots praktiski pēdējā mirklī. Biļetes nedaudz virs 100 EUR no Taipeijas turp un atpakaļ. Uzrādot studenta apliecību....

Makao izvēlējos viena vienīga iemesla dēļ - redzēt iespaidīgo šovu - Dancing water (Dejojošais ūdens) un protams aplūkot pašu galvaspilsētu Aomiņu.

Bet nu par visu pēc kārtas.......

Lidojums no Taipeijas aizņem vidēji 1.5h un lidojumu nodrošināja AirMacau. Serviss pietiekami labs, bet pati lidmašīna šķita diezgan veca, manas bažas pastiprināja arī fakts, ka katrā sēdeklī joprojām bija iemontēts pelnutrauks :) Bet nu veiksmīgi lidojums pārciests un nolaižos Makao lidostā. Lidosta un skrejceļš uz mazas salas, kas savienoti ar vairākiem tiltiem.

Stāvu rindā uz pasu kontroli un imigrācijas pārbaudi. Lai gan Latvijas pilsoņiem ceļojot uz Ķīnas tautas republiku nepieciešama vīza, ceļojot uz Makao, Hong Kongu un Taivānu, vīza nav nepieciešama, jo šie ir īpašie administratīvie Ķīnas rajoni.

Izskatās, ka Makao imigrācijas dienesta datoros vēl stāv MS Dos sistēma, vismaz skats ļoti primitīvs, bet pase tiek noskenēta un neskatoties uz to ka Āzijā visiem patīk lietot lielos daudzumos zīmogus, tos imigrācijas dienests pasē nespiež, tik iedot ieceļošanas kartiņu.

Pirmais, ko izdaru samainu eiro uz Makao pakitām un avušiem, kas kā vēlāk izrādīsies ir liela kļūda. Naudu mainu lidostā, kamēr to mainu visi cilvēki jau ir pametuši lidostu, Saņemu savas Pakitas un dodos meklēt kādu transportu, lai nokļūtu pilsētā. Jāatceras, ka lidosta ir uz salas un brauciens līdz pilsētai ir aptuvemni 15-20 minūšu garš. Esmu apmeties Ponte 16 Sofitel viesnīcā, lielā greznā ēkā. Te viesnīcas savos gaisa kondicionēšanas iekārtos izmanto kādas aromātiskas vielas, praktiski ejot gar visām viesnīcām gaiss ir vēss un stipri aromatizēts.

Šoks ir par garo rindu uz taksometra pakalpojumiem. Ārpusē pie lidostas novilktas lentas un visi gaida rindā pēc taksometra. Rinda gara un virzās uz priekšu ļoti lēni. Saprotu, ka šajā valsti ar taksometriem būs problēmas. Šoferi neiskatās diez ko ieinteresēti un piebrauc tikai ik pēc kāda laika. Izsaukt vai zvanīt nav jēgas, taksometru pilsētā ir tik cik to ir. Šķiet man ir radusies jauna biznesa ideja, ko varētu attīstīt šajā valstī :) Pēc pus stundas esmu izstāvējis rindu un ticis veiksmīgi pie sava taksometra. Pietika pateikt tikai viesnīcas nosaukumu un šoferis zināja, kur nogādāt. Mašīnas nedaudz vecākās nekā Taivāna, bet joprojām ar kondicionētu gaisu. Atšķirība no Taivānas te var nepiesprādzēties, te vispār nav drošības jostas....

Sākas arī stereotipu laušana, Makao pārsteidz ar Portugālu koloniālisma laika ietekmi, visas ceļa zīmes, norādes, ēku un ielu norādes ir Portugāļu valodā. Mako atšķirībā no Taivānas lieto Ķīniešu valodu - Kantoniešu dialektu (De facto kantoniešu dialekts ir jue valodas formalizētais (standartizētais) variants, un tā ir lietvedības valoda Honkongā un Makao. Kontinentālajā Ķīnā šis dialekts ir izplatīts Guandunas provincē, kur tā kalpo arī kā lingua franca. Tā ir sastopama arī Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumos.)

Te valda piejūras tropiskais klimats un gaiss ir tiešām tveicīgs ar augstu gaisa mitrumu, kas liek tavam skaistajam krekliņam pieplakt pie miesas, kas skaisti saulē mirdz kā kondensāts uz Jāņu rīta loga stikla rūts.

Patiesībā Makao visvairāk atpazīst, kā Āzijas Lasvegasu! Šeit ir spēļu zāle, pie spēļu zāles – viss grezns, izgaismots. Gandrīz katrā viesnīcā ir arī sava spēļu zāle. Pirms dažiem gadiem Makao tika atvērta lielākā (pēc kvadratūras) spēļu zāle pasaulē – Venetian. Tajā ietilpst neskaitāmi kvadrātmetri spēlētājiem, vairākas koncertzāles, restorāni, milzīga viesnīca un galvenais – īsta Venēcija! Ar upi, gondolām, neskaitāmiem veikaliem – gan ēkas iekšpusē, gan ārpusē. Taču… neviena pulksteņa! Jo, spēlētāji laiku neskaita…Makao viesnīcas ir slavenas ne tikai Āzijas reģionā, bet arī visā pasaulē. Piemēram, 2007. gada augustā tika atklāta pasaulē lielākā viesnīca Venetian Macao ar 30 restorāniem, 3000 augstas klases numuriem, 350 veikaliem, arēna ar 15 000 skatītāju vietām. Īpašs šajā viesnīcā ir Venēcijas kopija ar kanāliem, tiltiem un namiem. Jasāka gan, ka visā pilsēta ir daudz kopiju no Eiropas arhitektūras dižākajiem sasniegumiem. Piemēram te atradīsiet arī Romas kolizeju :) Un nākamgad plānojas arī Eifeļa torņa kopijas atklāšana.

Venetian viesnīcu un kazino pēc sava šova nolemju apmeklēt arī es. Ļoti iespaidīgs komplekss un bezgala grezns ar dārgiem interjera elementiem un kvadrātkilometriem lielām spēļu zālēm, kas mudž no azartiskiem spēlētājiem.

Venetian. Fočēts ar tupeli
Venetian hotel
Venetian hotel
Venetian hotel
Kolizeja kopija, netālu no zvejnieku kuģu piestātnes.

Mans pirmais vakars paiet luksus klases 5 zvaigžņu viesnīcā Sofitel at Ponte 16, kur atrakcijas ietvaros dabūju 700 EUR vērtu numuriņu par 200 EUR ar Hermes un L'occatine ķermeņa kopšanas līdzekļiem un Evian complimentary ūdeni.No rīta veros pa saviem logiem uz visām pusēm un saprotu, ka priekšā viens liels geto un graustu rajons aiz kura paveras lepnās augstceltnes un viesnīcas. Esmu apmeties vēsturiskajā centrā uz pussalas.

Otrās dienas rītā dodos apskatīt pilsētu un saprotu, ka no ielas skatu punkta nemaz tik traki nav. Pilsēta pietiekami tīra un droša. Baudu Āzijas un Portugāļu arhitektūras mistrojumu līdz nonāku parkā, kas izkārtots pakalnā. Daudz skaistu augu, strūklaku, āra trenežieri, kurus vietējie labprāt izmantot. Kalna galā vairāki vietējie vingro vai nododas Tai-Chi relaksējošajām darbībām.

Romantiskie dārzi un parki, kuri pilsētā ir lielā skaitā un nelielās teritorijās. Piemēram, Lou Lim Ieoc parks ar mazu bambusu mežu, kurā ķīnieši jau agrā rīta stundā izpilda tai-či vingrojumus. Iespaidīgi kā vietējie Āzijas tūristi var ar savām dārgajām kamerām uz trīskāja fotogrāfēt bambusa kātus un lapas stundām ilgi nemainot dislokāciju. Ziemeļos no laukuma sākas ēnains parks, nosaukts par godu Luisam Kamoenam. Šeit izsūtījumā viņš pavadījis lielu savas dzīves daļu. Parka centrā ir Kamoena grota, kurā uzstādīts dižā dzejnieka krūšutēls un piemiņas plāksne ar viņa dzejas rindām portugāļu un ķīniešu valodās. Netālu XVIII gadsimta villā atrodas Kamoena muzejs. Camoes dārzs, saukts arī par Baloža ligzdu, kurā aug magnolijas un eikalipti, bet vīrieši pastaigājas ar putniņiem būrīšos. Tā ir vecu vīru tradīcija, kad tiek līgtas derības par putnu dziedāšanu. Diemžēl kamēr biju es tur putnu būrīšus neredzēju, tie bija Forta un nocietinājuma pakalnā, bet šajā parkā vietējie večuki dzēra alu veldzējoties no svelmes pavēnī zem koku zariem un banānu lapām. Austrumos no Senāta laukuma starp San Paulu un Praka de Luis de Kamoens, var skatīt vēl vienu Makao pērli – seno protestantu kapsētu, kurā apglabāti vecpilsētas iedzīvotāji, kuri nav katoļi. Kapakmeņi un Sv. Mihaela kapela (XVII gs.) un Morisona kapela (XVIII gs.) rūpīgi restaurētas. Mūsdienās klusā kapsēta vairāk atgādina ēnainu dārzu, uzskatāmi parāda plašos tirdzniecības sakarus, kurus pilsēta uzturēja XVI – XVIII gadsimtā. Kapelas priekšā aug pāris banānu koki ar vēl negataviem banāniem. Kapi ir vēstures liecība par Amerikāņu un Britu tirgošanos šajā reģionā, te adusas vieta ir arī vairākiem militāristiem un atrodu arī Kapteiņa Morgana kapa vietu. Vai viņam ir kāds sakars ar slaveno rumu nav ne jausmas, bet fakts paliek fakts.

Lielākā daļa debeskrāpju un lielie kazino atrodas uz Taipa salas, izņēmums in Grand Lisboa, kas vienā zeltā apmirdzēta paceļas virs vēsturiskā centra, kas ir kļuvusi par Makao simbolu. Tā ir azarta spēļu paradīze 225 metru augstumā. Ēka ir būvēta pēc ķīniešu tradīcijām, kas simbolizē naudu un bagātību. Ķīnieši ir azartiski spēlmaņi un derību meistari. Makao 2007. gadā pēc spēļu naudas apgrozījuma ir apdzinusi Lasvegasu. Visos kazino ieeja ir bez maksas un 24 stundas.

Grand Lisboa viesnīca, kazino
Sofitel, manas mājas uz divām dienām.
Sofitel, manas mājas uz divām dienām.

Makao pilsēta dibināta pussalas dienvidu daļā (galvaspilsētas centrālais rajons - Aomiņa – rietumeiropiešu transkripcijā dievietes A-Ma vārds), sāka veidoties pie senā tirdzniecības ceļa, kas arī mūsdienās apņem pussalu. Rietumos no šī ceļa atrodas vēsturiskais pilsētas centrs pie skaistā Senāta laukuma. Tā izskatu neapšaubāmi ietekmē Dienvideiropas arhitektūras stils.

Rietumos no Praijas atrodas pilsētas vēsturiskais centrs Largo del Senado (Senāta laukums), kurš atgādina dienvideiropas stilu ne tikai arhitektūrā, bet arī lomā, kādu tas spēlē pilsētas dzīvē kā tikšanās un pastaigu vieta. Laukuma ziemeļu malā paceļas Santo Domingo baznīcas ansamblis, XVII gs. Tajā atrodas reliģiskās mākslas muzejs. Laukuma dienvidu daļā – Žēlsirdības nams (1569.) un Leal-Senado ansamblis, kuru uzskata par skaistāko portugāļu ēku pilsētā. Iekšpagalmā var redzēt flīzējumu Mauritānijas stilā, kāpnes ved uz ērtu dārziņu ar portugāļu dzejnieka Luisa Kamoensa un pirmā gubernatora Amorala skulptūrām, tālāk uz grezni rotāto Senāta ēku. Blakus skatāma Sabiedriskā bibliotēka ar darbiem no XV – XVI gs.

Nedaudz uz ziemeļiem no Senāta laukuma atrodas slavenākais Makao orientieris un vizītkarte – San Paulu baznīca (1603. – 1638.), kuru agrāk uzskatīja par lielāko kristiešu dievnamu Austrumāzijā. Šeit atradās arī pirmā kristiešu mācību iestāde reģionā – jezuītu koledža. Baznīca celta XVII gadsimta sākumā, līdz 1835.gadam dominēja virs pilsētas, līdz to skāra ugunsgrēks. Baznīca nav atjaunota, saglabājušies tikai pagrabi, kuros muzejs (ēkas vēsture, atjaunošanas projekti). Starp baznīcas drupām un pēdējo pilsētas mūru daļu (1569.) paceļas neliels ķīniešu templis Na-Ča (1888., atjaunots 1901.g.), kurš vairāk atgādina miniatūru kopiju no „īstās” austrumu pasaules. Pie senā ķīniešu tirgus (tagad Sent-Dominika tirgus) paceļas Kuan Tai baznīca (1723. – 1795.). Almeida-Ribeiro iela ved līdz Iekšējai ostai, kuru uzskata par visaizsargātāko Makao akvatoriju. Prāmji uz Guančžou joprojām piestāj šajā ostā, nereti enkuru izmet slavenie peldošie kazino. Visapkārt plešas senu ieliņu un kvartālu tīkls. Daudzas no tām, piemēram, Felišidades iela ir pilnībā atjaunota, pilna ar dažādiem restorāniem, nelielām viesnīciņām. Aiz Guančžou mola stiepjas piekrastes ceļš, apbūvēts ar tipiskām senām galerijām, veikaliem.

Vēl viena pilsētas vizītkarte ir Makao katedrāle. Pirmoreiz celta 1576.gadā, 1849.gadā atjaunota, pēc taifūna 1937.gadā vēlreiz restaurēta. Blakus – Bīskapa pils, kurā mūsdienās atrodas reliģijas muzejs.

Viena no senākajām Makao baznīcām ir Peņjas baznīca augstajā Kolina da Peņjas kalnā netālu no Bīskapa pils. Pirmā koka kapela šajā vietā bijusi 1622.gadā. Vēlāk kapela kalpoja kā visu jūrnieku svētvieta. Šeit viņi nāca pirms bīstamiem jūrasbraucieniem. Mūsdienu izskatu baznīca ieguva 1837.gadā, kad seno kapelu un Bīskapa pili pilnībā atjaunoja, precīzāk – pārbūvēja. Raksturīgais baznīcas zvanu tornis redzams no jebkuras ostas vietas un vakaros tiek skaisti izgaismots. Lielā iekšpagalmā labi redzams vēl viens vietējais svētums – marmora Jaunavas Marijas statuja, kura ar seju pagriezta Ķīnas robežas virzienā.

Sv. Makao Antonio baznīca atrodas paugura otrā pusē. Sākotnēji jūrasbraucēju aizbildņiem celtā baznīca būvēta 1588.gadā līdzās pirmajai jezuītu mītnei. 1638.gadā tās vietā uzceļ mūra baznīcu, kuru vēlāk vairākkārt restaurē. Baznīca ir iecienīta laulību vieta, ķīniešu valodā tās nosaukums tulkojams: „ziedu baznīca”. Ievērības cienīga ir Sen-Lazaru baznīca un senais kristiešu kvartāls ar līkumotām ieliņām un Lilau laukumu – koloniālajā laikmetā galveno ūdens ņemšanas vietu. Viena no iedzīvotāju iecienītākajām vietām ir ķīniešu dzīvojamais komplekss Mandarin-house, kurš tiek atjaunots. Sv. Augustīna laukums un baznīca, Dona Pedro V teātris (1860.), bibliotēka (1894.g.) un Sv. Žozefa seminārs.

Tālāk dodos uz kalna fortu Monte Fort, pirms tam ieeju nelielā suvenīru veikalā sānu ielā. Sajūtas kā atgriežoties Taizemē, te strādā atraktīvas tantes, labrāt iesaistās sarunās un piedāvā good deal uz dažādiem suvenīriem. Cenas kā nu kurām lietām, bet ne tās lētākās. Nopērku ķīniešu mākslas darbu somu ar izšūtiem ziediem un ornamentiem. Dāvana mammai. Šeit beidzot man paskaidro, ka ar Pakitu maiņu esmu nošāvis garām, vietējiem patīk Hong Kongas dolārs, kas te kotējas var teikt 1:1. Vēlāk saprotu, ka arī kazino pieņem tikai Hong Kongas dolārus, jo vietējā nauda der tikai Makao, bet Hong Kongas dolārs tomēr kotējas arī starptautiski. Vēlāk mainu Pakitas uz HK dolāriem. Bet paralēli veikalos pieņem abu valūtu miksējumus, norēķinājos daļu ar HK dolāriem un daļu ar Pakitām. Par suvenīru iegādi man iedod 20% atlaidi un alus bundžu par brīvu. Esot baigi karstā diena un latvietim vajag veldzēties, ka neatstiepj pekas šajā pasuales malā. Protams, saprotu, ka par visu esmu samaksājis un sākuma summa makslīgi uzdzīta. Nopērku pastkartes un dodos uz fortu. Forts arī Portugāļu liecība ar veciem lielgabaliem un nocietinājumiem. Beidzot redzu večukus ar putnu būrīšiem. Kalna galā pāris smaržīgi citrona koki un kāds vietējo priekšnesums. Neaudz sasmējos, jo arī vīrietis ģērbies tradicionālā ķīniešu tērpā ar biezu makijāža kārtu uz sejus. Apbrīnojami, ka viņi nesvīda tajā mežonīgajā karstumā. Kalna galā atrodas arī muzejs. Pēc skata neliela necila ēka, kurā ieejot ved eskalators pazemē, kur tad arī atrodas pats muzejs. Ārpusē ķīnietes grib bildēties ar mani :) Āzija baltie cilvēki retums...

Forts izstaigāts un esmu uzkarsis līdz 150 grādiem pēc celsija un caurcaurēm slapjš un lipīgs dodos atpakaļ uz savu viesnīcu. Pa ceļam no ielu tirgotājiem nopērku vistas burgeru. 20 HK dolāri. Ir gana gards, nedaudz ass, bet dūšu piesiet var.

Viesnīcā duša un neliela diendusa, lai vakarā dotos uz City of Dream viesnīcu kompleksu uz Dancing Water šovu. Pie viesnīcas gara rinda uz taksi, viesnīcas darbinieks izskrien uz ielas un mēģina nozvejot man taksometru. Nav jāgaida ilgi. Brauciens izmaksāja 6 EUR, jo komplekss atrodas uz kazino salas - Taipas. Tilti skaisti, vakarā viss atkal mirdz un zvārguļo gaismās un kristālos. Slāvu sievietēm šeit būtu paradīze. Līdz šovam vēl ir laiks un gribu apskatīt City of Dreams kazino. Opaaaa prasa pasi, bet to līdzi nepaņēmu. Meklēju skenēto versiju telefonā. Paiet ilgs laiks, kad rādu pasi, puisis saka, ka es droši vien, ka esmu to uztaisījis. Teicu, protams, ar fotošopu un telefonā uzmeistaroju. Pasmējās un ielaida mani. Arī šis kazino ir grandiozi liels ar daudziem āzijas vietējiem azartspēļu tūristiem. Daudzi krupjē izskatās gaužām saguruši un knapi tur acis vaļā, daži pat snauduļo. Dzirdēju, ka viņi nēsā "pamperus". Arī te darbs notiek 24/7. Apskatījis esmu un dodos ieņemt vietas teātrī. Pirmā rinda aiz krēsliem uz kuriem dvieļi salikti. Pirmās 4 rindas var dabūt pamatīgu ūdens devu, jo šovā ir gan lietus gāze, gan šļakatas un viss kas piederas pie ūdens izklaidēm. Vidu atrodas liels un dziļš baseins, kurā ir iemontētas jaunākas tehnoloģijas, kustīgas grīdas, skābekļu trubiņas šova aktieriem. Un šovs var sākties. No ūdens dzelmes sāk lēnam celties 10m augsti kuģu masti un no ūdens lien aktieri. Šovu caurvij mīlas stāsts ar laimīgām beigām, bet sarežģītu sižetu. Sižets aptver gan pirmatnējo cilvēku un laikus, āfrikas kultūru, āzijas kultūru, amerikas kultūru ar grandiozu motociklistu paraugdemonstrējumiem. Apbrīnojami kā dziļais baseins ātri pārvēršas par cietu grīdu un tad atkal par ūdeni. Visi aiztur elpu, ir lēciens no jumta, kādi 15-20m augstuma, saglabājot aktierspēles elementus. Dramatiskā sižetā mīlnieks uzveic ļaunos spēkus un satiek savu nolaupīto līgavu un paliek kopā uz mūžiem. Jāatceras, ka šovā ir atļauts fotogrāfēt bez zibspuldzes, bet nav ļauts filmēt. Un tas bija traucējošākais, jo daudzi centās filmēt un servisa darbinieki visu laiku mīcījās starp rindām, lai pieliktu priekšā roku un izjauktu safilmēto materiālu. Šovs nav tas lētākais, izmaksas aptuveni 100 EUR, bet tas ir to vērts. Fantastiski iespaidi.

Pēc šova eju uz slaveno Venetian Itāļu stila pasaules lielāko viesnīcu kompleksu. Šoreiz ieeju kazino, kas tiešām ir grandiozs, ar neskaitāmiem veikaliem, Prada, Gucci, Armani...apģērbi, pukseņi un dimanti.Viss padomāts, lai varētu vinēto naudu tepat arī atstāt. Ar bezmaksas dzērieniem maz aizraujas un tie jāgaida ilgi. Cieņā tēja ar pienu, kafija, ūdens. Uz beigām neizturu un ieeju bārā kazino galā. Izskatās, ka daudz naudīgas tautas te, bagāo vecāku bērni atpūšas. Dzērieni ne tie lētākie aptuveni 7-9 EUR kokteilis. Izrauju vienu un dodos meklēt taksi. Grutī kādu sarunāt, bet tieku veiksmīgi atpakaļ. Fotogrāfēt vai filmēt kazino stingri aizliegts.

Atgriežos viesnīcā, brokastis viesnīcā. Pieēsties var nepajokam. Krabji, austeres, gliemeži, pīles, laši un citi brīnumi. Aziāti apbrīnojami daudz var ieest. Ēd šķivi pēc šķivja un vēl beigās divus lobsterus ar pelmeņiem pa virsu. Svētdienas rīta brokastis man izmaksāja 30 EUR, jo tas bija brunch. Diemžēl šampanietis cenā nebija iekļauts kā tas pieņemts Eiropas brančā. Atstāju bagāžu viesnīcā, nododu pastkartes, markas maksā 8$ gabalā - aptuveni 60-70 EUR centi. Dodos aplūkot pāris tempļus un veicu iepirkšanos tirgū. Daudz lētu lietu, bet nekas īpašs. Šeit atšķirībā no Taivānas ir arī šādas tādas viltotās ķīniešu preces. Sapērkos krustmeitām Hello Kitty lietiņas. Daļa īstās, daļa pakaļdarinājumi. Karstumu veldzēju ar ieiešanu ik pēc pāris kvartāliem kāda no veikaliem. Lielveikali ir ar raksturīgo Durjana aromātu, to sajūt pa gabalu. Smaka varētu būt ...teiksim kā sapuvuši sīpoli gumijas zābākā. Bet nu vietējiem tas Durjans smeķē labi un ēd labprāt to. Te veikalā redzu arī centery eggs - fermentētas olas, ko notur zirga urīnā un ierok zemē bezskābekļa klātbūtnes fermentācijai. Līdzīgi kā Skandināvu fermentētās siļķītes. Vienkārši un totāls fujs. Drausmas kā to peleki melno olu ar smirdošu gļumīgo olas dzeltenumu vietējie var ieēst. Kaklā sakāpj rīta brokastis....tinos prom no šī stenda.

Savācu savu čemodānu un dodos uz lidostu. Maksa - 6 EUR. Reiss pārcelts par 40 min vēlāk, bet nu laimīgi to sagaidu un dodos atpakaļ uz Taipeiju Taivānā. Imigrācijas kontrole škirsta pasi un atkārtoti iespiež imigrācijas zīmogu, kaut pirms 2 dienām jau biju saņēmis deportācijas zīmogu. Pēc 8 stundām saņemu ceturto Taivānas imigrācijas dienesta zīmogu par galīgo izbraukšanu no valsts. Lidostā sagaida šoferis, ko ieteica mana prakses vieta. Nemācešu izrunāt viņa vārdu, bet melnais mersedess ir gana jauks. Šoferis nodrošina bezmaksas ūdeni un salvetītes :) Un maksā lētāk nekā parastais taksometrs. Par 40km braucienu samaksāju 1000 Taivānas jaunos dolārus, kas ir aptuveni 25 EUR. Sarunāju, ka 4 no rīta mani atkal savāks, lai dotos atpakaļ uz lidostu.

Kopumā Makao atstāja labu iespaidu, bet, lai dzītos tikai un vienīgi uz Makao tas nav to vērts. Lielākoties tas tiek apvienots ar braucienu uz Hong Kongu un Ķīnu. Es to apvienoju ar Taivānas un Hong Kongas braucienu.

Par to kā gāja Taivānā pastāstīšu tuvāko dienu laikā. Bildes no Makao manā galerijā.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais