~~ Es esmu tuksneša sieviete, bet tik un tā sieviete ~~ Ēģiptes atmiņas ( El Gouna)

  • 6 min lasīšanai
Šķiet ik viena sieviete, kuru saista austrumu kultūra, tradīcijas, kaut vai tās būtu tikai vēderdejas, ir kādreiz iedomājusies, kā būtu ja būtu.... arī man tā bija... un es aizbraucu uz Ēģipti. Tas bija mans pirmais brauciens ārpus Latvijas robežām, un iespējams tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc tas man liekas ļoti saistošs. Jebkurā gadījuma, gūt ieskatu austrumu kultūrā , tur var.... un es NOTEIKTI zinu, ka aizbraukšu tur vēl... kad, kā, ar ko, - tas ir tikai laika jautājums... Ceļojums notika šī gada aprīli, kad saule ir savā zenītā. Viesnīca PANORAMA BUNGALOWS 4* atradās vietā, kas saucas El Gouna, klusa, mierīga vieta, pat pārāk mierīga... :)) bet skaista, neizsakāmi skaista un sakopta. Lidmašīnai nolaižoties, visi applaudē, man tā ir gana jauna procedūra, bet tagad zinu, kāpēc... jā, es arī esmu laimīga, ka esam galā. Izkāpjot ārā no lidmašīnas Hurgadas lidostā, jau redzu pasteļtoņos krāsoto apkārtni, nav lielas krāsainības, bet ir mierīgi smilšu krāsas toņi, tas uzreiz iekrita acīs. Tuksnesis, tas ir vārds, kas var raksturot šo zemi...Tuksnesis, kurš nav tukšs, bet gan pilns ar unikāliem smilšu graudiņiem, kur katram ir savs stāsts... un katrs var tik aizpūsts savā virzienā.... Karsta dvaša iesitas sejā un tu beidzot jūti, ka pavasarī vari izjust svelmi, tādu, kādu Latvijā tobrīd neizjutīsi. Pasakaini... man jau patīk un saviļnojums kāpj... No lidostas gana spēcīgi iespiedies atmiņā skats, kad vīzu iespiežot, darbinieku acīs vērojama stingra nelokamība, un zvērīgas acis - it kā uzlūkotu kā iespējamo teroristu... tā jau ir, neko jau nevar zināt, kas var notikt, un kādi cilvēki pasaulē ir... Sameklējam mums atbilstošo busiņu, vēl kādas 15 minūtes daži cilvēki kavējas, laikam meklē numuru, uz busiņa, kurš vedīs uz viesnīcu. Tipiskie latvieši mēs , paliekam mazliet nervozi, ka viss neiet uz priekšu, jo daži jau čīkst, ka vēlas ātrāk tikt viesnīcā. Busiņa vadītājs ieslēdz mūziku, skan 50 Cents :D Visas 15 minūtes skanēja viena un tā pati dziesma.... :)) Busiņš brauc ātri, vēroju skatu pa logu... tuksnesis, nekas vairāk, bet tas pievelk... uzreiz man iztēlē gar acīm pārskrien Bībeles sižeti, kā arī kaut kādi fakti no vēstures, kad cilvēki šādos apstākļos mēroja kājām lielus gabalus.... Esam viesnīcā. Skaista vieta. Recepcijā liek aizpildīt anketas... tas cilvēks, kurš skaitās kā gids, šķiet, savāds, nelaipns, nepilda līdz galam savus pienākumus. Tālāk mēs dodamies uz laiviņu, ar kuru mums būs jādodas uz vietu, kur mēs gulēsim. Mums paziņo, ka recepcija un ēšana notiek šajā pusē, bet gulēšana citur. Līdz ar to, katru reizi jāceļās pāri ar laiviņu. Dažiem tas netīk, bet man šķiet neordināri, tāpēc arī interesanti... Tiekam savās istabiņās, konstatējam, ka seifs nestrādā. Saucu cilvēku, kurš varētu atbildēt par šo. Viņš atnāk un parāda - secinam, ka savāda sietēma tur vispār ir. Ēka, kurās atrodas mūsu istabiņas man patīk, oranžīgie toņi.... skaisti. Mājās man arī visas sienas uz oranžīgo velk... sanākt vilkt paralēles.. :) Sakārtojam mantas un ejam apskatīt tuvējo apkārtni. Sākas jau pirmās bildēšanās. Mani fascinē mazās mājiņas, kuras ir savdabīgas formas.... tās es nevaru nenofotografēt... :) Aizmirsu pateikt, ka skaists bija arī ūdenskritums, kurš tika nobildēts iebraucot El Gounā. Paspējam paēst vēl arī pusdienas, un pirmās dienas vakaru pavadam laiskojoties pie baseina, malkojot "Gin and tonic" - tas bija top dzēriens. :D Tiek iemēģināta arī beduīnu mājiņa, kur var iet pīpēt ūdenspīpi, tad, kad ir kāds pasākums... Dienas tiek vadītas samēra agri ceļoties, ap kādiem 7, braucot ar laiviņu uz vietu, kur tiek pasniegtas brokastis, tad saņemot savu dvieli dodamies uz pludmali - Zeytouna Beach. Pie pludmales ir veikaliņi, kuros nopērku pludmales svārkus. Blakus darbojas arī firma, kura organizē braucienus, safari, uc. Parasti no pludmales ejam prom ap pusdienas laiku, kad sagaidāmas pusdienas, un vakara pusi pavadam apstaigājoit veikalus, ieliņas, vai laiskojoties pie baseina... Veikali, kas atrodas pie pašas viesnīcas ir padārgi, bet tas nav šķērslis iet apskatīt tos un izjust austrumu vīriešu vēlmi iepārdot preci, viņiem labi iznāk. Ūdenspīpes, kareklīši, papirusi, uc. lietas - tiek pārdotas te... dažkārt pa dienu aizieju parunāties ar šiem cilēvkiem, kaut ko jau var uzzināt arī par viņu domāšanas veidu... daudzi ir kristieši, ko arī uzsver. Vienā vakarā es tieku ietērpta parandžā, ja tā to var nosaukt:)) Veikalā arī tiek baudīta karkade tēja, bet šķiet tā ir samērā ķīmiska... :/ Es tieku pierunāta arī uztaisīt hennas tetovējumu, kaut gan īpaši pēc tā neilgojos. Bet nu - bija forši. Kad vakaros dodamies uz Down Town, kur dzīve sākas tikai vakarā, parasti apstaigāti tiek veikali, nopirku skaistu baltu ādas somu par smiekla naudu, kādu Latvijā nedabūt. Protams, es nevar iztikt bez gaiši zilas šalles:) No eksursijām izvēlējos Kairu un Luksoru. Kāpēc nepaņēmu izjādes ar kamieļiem, u.c.? Atliku nākamajam braucienam, kā arī varbūt to varēs īstenot Tunisijā... jo kaut kas jāatstāj arī tai zemei :) Uz Luksoru izbraucam naktī, atbraucot, ļoti daudz cilvēku stēāv pie biļešu kontroles ieejas...bet mēs tiekam ātri:) Pārsteidz monumentu varenība. Jā, iepaidīgi. Daži saka: "Gaidīju ko vairāk. Luksora bildēs izskatās varena, bet kad atbrauc te, tikai sakrautu akmeņu kaudze." Bet laikam te netiek ņemts vērā, ka laika gaitā akmeņi arī drūp, un cik daudz cilvēku to visu brauc skatīties... Neizpaliek iesana ap skarabeju 7 reizes. Ticēt? Nezinu. Es gāju, tas ir fakts!:) Tiek uzķerti arī daži skaisti kadri. Hatčepsutas templis protams ir kaut kas brīnišķīgs. Man , ja godīgi, aizrāvās elpa, kad ieraudzīju to....varbūt daudziem šādas sajūtas nav, nezinu. Ikdienas dzīvi vērojot pa autobusa logu paveras dažādi skati... sieviete melnā un baltā parandžā iet pa ielu, vīrieši sēž pie ūdens tilpnes pilsētā. Miers. Brauciena laikā noteikti autobusam nepieciešams apstāties. Neizpaliek arī tas, ka es noklīstu :D aizgāju uz wc pa vienu pusi, nāku atpakaļ pa otru, tāpēc nevaru atrast vairāk autobusu. Visi autobusi brauc projām, bet es stāvu plača vidū, mana sejas izteiksme pauž sašutumu, izmisumu, bet viss ir okei, atrodas autobuss! Brauciens uz Kairu ir ilgāks. Arī izbraukšana naktī. Iebraucot Kairā, nav kultūršoka.... piedodiet, šis vārds laikam ir modē. Lielākā daļa cilvēku saka, ka pastāv kultūršoks, ka tur tāda netīrība un tā... jā, ir netīrība, bet tomēr es skatos uz to no otras puses - es paņemu no ceļojuma visu, ko tas man dod! Es baudu arī to... nevis netīrību, bet faktu , ka es esmu tur!!! jo tur ir savādāk, un nav divu vienādu vietu. Un teikšu tā, esot Kairā, netīrība mani netraucē. Skatos pa logu, kā mātes ar bērniem iet pāri ielai, kad traucas dzīvā satiksme...vēroju no malas un brīnos par savādo mieru, kas viņos valda, tajā pat laikā ielās saglabājot savu temperamentu. Gizas piramīdas ir tā lieta, kas jāredz. Tā saka visi. Ir ļoti jauki, ka esmu tās redzējusi. Ir jāredz. Bet, lai cik savādi tas neskanētu, grāmatās, filmās, stāstos izskatās viss savādāk, naivi būtu teikt - labāk... tāpec es saku - savādāk. Protams, uzkāpjot uz viena piramīdas bluķa, sajūti varenību, kas ir vienkārsi milzīga, jo jūties kā puteklis. Un nespēju iedomāties, kā tas viss taisīts.... nabaga cilvēki... Lai vai kā, piramīdas neatstāja uz mani TIK milzīgi lielu iespaidu... bet protams, redzēt ir vērts. Pie Kairas pirmīdām man arī saplīsa foptoaparāts, es paklupu, tas aizslīdēja, es gar zemi, fotoaparāts čupā! Dažas bildes tikai paspēju uztaīsīt Kairā. Protams, līdām arī"smacīgajās telpās", tie kas bijuši, tie zin.. :D Kairas muzeja apmeklējums, smaržu rūpnīca, juvelierizstrādājumu rūpnīca, kā arī papirusu ražotnes vieta - tās visas tika apskatītas. Ekskursijas pavadīja konvoji, tas drošībai. Bieži vien gan man pārgāja šermuļi pār kauliem, kad ieraudzīju tās vīriešu sejas kas gar ielas malām stāv ar draudīgiem automātiem rokās... savādi... Suvenīri no ekskursijām tika pārvesti pieteikami daudz: 3 aromātiskās eļļas ( dabīgas vai nē, tas ir cits jautājums, bet esmu ļoti apmierināta ar aromātu), papiruss, kaķa figūra ( sacīts tika, ka koka, bet neticās), 3 mazas piramīdas, tējas, uz ledusskapja liekamie magnēti, visādi kareklīši un rokassprādzītes, utt. Es par suvenīriem nesūrojos, tie papildina manu interjeru, palielina manu labsajūtu tad, kad tos uzlieku, tie paildzina manas atmiņas un dara mani laimīgu!:) Cik cilvēkam maz vajag laimei?! :))) 'Pārējie vakari atkal jautrās sarunās, pie baseina, utt. Bārmeņi jau zināja, ka mums vajag "gin and tonic", kad nāk tam pakaļ, tad jau ta tiek gatavots! Viens vakars bij īpaši jautrs, tas laikam visiem paliks vislabak atmiņā. Mūs apkalpoja baseinā :D Oficianti Pasniedza kokteiļus, pļāp''aja ar mums, līdz ar to nepamanot, ka otrā pusē ( pie letes, īstās) sastājas rinda.... :DD Interesants pasākums bija Kleopatras kronēšana. Viesnīcas galvejais bija izvēlējis Kleopatru, kura tika kronēta un pasākums izvērtās par interesantu ceremoniju... :) Visi viesmīļi bija tērpušies skaistos tērpos. Pilnīga iejušanās senās Ēģiptes laikā :) Kamieļu solīšana, skati, smaidi, sarunas, vasaras siltais aromāts, ziedi, kuri nesmaržo, savādā parādība, smaržojošā Ēģipte - sajūta, ka gaiss smaržo, un avotu nevar īsti saprast... :) tas viss ir, ir Ēģiptē... tā ir burvība, kuru vēlos izjust. Ir grūti izstāstīt, labāk ir piedzīvot. Varbūt vajadzēja pēc ceļojuma uztreiz rakstīt, tad būtu savādāk. Mēnešus 2 man bija grūti būt Latvijā, gribējās atpakaļ.... tad jau saradu ar apstākļiem :)) bet domas vienalga ir tur... austrumos.... Ir jābrauc vēl... ir jāizjūt, jāpiedzīvo un jābūt laimīgam!:))) Es tāda biju, kad biju tur! Braucam?:))) Šobrīd tiek jau praktiski pabeigts remonts guljamistabā... to centīšos iekārtot sārtos, sarkanīgos toņos, tuvinātu kaut ko austrumu stilam, pēc manas iekšējās vēlmes, sajūtām. Redzēs kas no ta visa sanāks! :))


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais