Moldova
|
Iveta Pokromoviča
|
Latvijas tāpat kā citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem ceļošanai uz Moldovu vīzas nav vajadzīgas
Uz Moldovu varbūt nav vērts doties cilvēkiem, kuriem patīk skaisti dabas skati un grandiozi arhitektūras pieminekļi, kuri alkst komforta un viesmīlības, – tā visa te var arī pietrūkt. Taču noteikti jābrauc tiem, kam garšo vīns, jo tā nudien nepietrūks.
“Milestii Mici”, kuras vīna pagrabi ierakstīti Ginesa rekordu grāmatā kā garākie pasaulē (kopgarums 200 kilometri), vispirms pašiem jāsagādā auto – apmeklētāji atbrauc, gids iekāpj un brauciens pa pazemes pilsētu var sākties.
Moldovas vīna darīšanas tradīcijas ir zināmas jau pietiekami ilgu laiku un šīs nelielās valsts vīni ir guvuši atzinību visos laikos. Padomju laikā Armēņiem bija lielisks konjaks, bet Moldovā tika ražoti labākie vīni visā savienībā. Ar tiem konkurēt spēja, labi ja gruzīni. Milestii Mici vīna darītava ir ļoti īpaša un tai ir pietiekami sena vēsture.
Milestii Mici vīna darītavā atrodas pasaulē lielākais vīna pagrabs. Varbūt kādam šie skaitļi liksies neticami, tomēr šo pagrabu kopējais garums ir 250 kilometri. Mūsdienās, tiek izmantota tikai daļa no tiem. Šis komplekss 2005.gadā iekļuva arī Ginesa rekordu grāmatā, kā “Pasaulē lielākā vīna kolekcija”. Kopumā, šajā kompleksā tiek glabātas aptuveni 2 miljoni vīna pudeļu. Šīs vīna darītavas vīni tiek eksportēti uz daudzām Eiropas un aizokeāna valstīm.
Šajos vīna pagrabos gaisa temperatūra visu gadu ir praktiski nemainīga un tā ļauj iegūt lieliskas kvalitātes vīnus. Dažas specifiskas sarkanvīna šķirnes ar katru gadu iegūst aizvien labākas īpašības un šajos pagrabos tās var glabāt gadu desmitiem, līdz tās nonāk pircēju rokās.
Milestii Mici, pats par sevi, ir neliela pilsēta, kas atrodas vien pārdesmit kilometrus no Moldovas galvaspilsētas Kišiņevas. Šie vīna pagrabi ir vesela pazemes pilsēta, kas atrodas 40-80 metru zem zemes. Tur ir gan dažādas galerijas, kas rotātas ar dažādiem mākslas darbiem, gan vienkārši milzīgās vīna mucas un apputējušās vīna pudeles. Moldāvi ir ļoti lepni ar šo vīna republiku, kurai ir ļoti laba slava ārpus tās robežām. Pat Anglijas karaliskā ģimene ir novērtējusi vīnus, kas nākuši no šīs vīna darītavas. Šī senatnīgā nodarbe nav tikai svarīga Moldovas ekonomikas sastāvdaļa, bet arī svarīga daļa no viņu kultūras. Daudzās moldāvu ģimenēs vīna darīšana ir gadsimtiem ilga tradīcija un katra ģimene cenšas glabāt savu, unikālu vīna recepti
Vecā Orheja
Vecā Orheja jeb Orheiul Vechi, iespējams, ir visslavenākais kulturvēsturiskais objekts Moldovā – klintī izcirsts 14. gadsimta klosteris gleznainā Rautas upes ielokā. Tiesa, ja nav sarunāts gids un transports, nokļūt tur nav nemaz nav vienkārši. Haotiskajā Kišiņevas autoostā, kura nemanāmi saplūdusi ar tuvējo tirgu, jāatrod īstais “mikriņš”. Sākumā šķiet, ka tā nebūs problēma, jo netālu manāmi daži balti autobusi ar uzrakstu “Orhei”. Stop – tā ir pavisam cita Orheja – pilsēta, kuru no vēsturiskās vietas šķir apmēram 30 kilometri. .
Apmēram pēc stundas esam Vecajā Orhejā, bet arī te nekas neliecina, ka kādam interesētu tūristi vai vismaz viņu nauda. No vienas puses, ir patīkami, ka vari baudīt skaisto skatu klusumā un mierā, no otras puses, kļūst skaidrs, ka Moldovas iepazīšana lielā mērā būs atkarīga no pašu apķērības un informētības.
Pēc nelielas maldīšanās atrodam ieeju alā (klosterī), pie kuras atrodama arī pamācība, kā pareizi “mest krustu” – ar nepareizām kustībām varot tikai iepriecināt ļaunos dēmonus. Pazemē dežurē mūks, kurš klusējot atver durvis uz klintī izveidotu balkonu. Savulaik kristieši atklājuši šīs alas un novērtējuši kā labu patvērumu. Tik drošs tas nemaz nebija, jo vēlāk šo vietu vairākkārt skāra zemestrīces, daļa no alām iegruva. Šobrīd redzamais ir tikai tāds “uzskates līdzeklis”, lai iztēlotos pagātnes ainavu, kuru papildina arī 1915. gadā celtā baznīca.
