Matkas kanjonu miers
|
Elīna Strojmanovska- Poste
|
Kad esiet Maķedonijā, īpaši Skopjes tuvumā, tad noteikti Matkas kanjons ir vieta, ko jāpievieno apskatas vietu sarakstā. Iecienītākā tūristu vieta, kā arī vietējo- atpūtas vieta. Meklējot informāciju par Matku, atradu rakst irlaiks.lv, ka tas ir viens no dabas objektiem, ko noteikti jāapskata. Laikam brīnišķīgāku un maģiskāku vietu neesmu redzējusi, mans personiskais viedoklis.
Tas atrodas nedaudz aiz Skopjes (15 km no Skopjes centra). Ar mašīnu vai savu transportu, ja esiet tūristu grupa, kas ceļo ar savu autobusu, tad apmēram 30 minūšu braucienā no centra (ja laba satiskme un nav citu aizķeršanos), bet ar sabiedrisko transportu (60 autobuss, autobusa sarakstu variet aplūkot http://www.jsp.com.mk/VozenRed.aspx), cena 35 denāri par biļeti, apmēram 0.50 Eiro, tad ceļā kādas 50 minūtes. Ar taksi, gan var būt dārgāk, iespējams, ka pat pie 10 eiro, ja gadās, kāds krāpniekšoferis, kas redz ārzemniekus.
Atgriežoties par Matkas kanjonu. Pats kanjons aizņēm ap 5000 hektāru, ko veido Matkas ezers, Treskas ezers, alas, kalnu grēdas utt. Tulkojumā no maķedoniešu valodas matka nozīmē dzemde, mātes miesa. Kanjons ir veidojies Treskas upes erozijas ceļā. Cik sens, nav faktu. Uzskata, ka jau no 6000 gadus pirms mūsu ēras. Mēs ar vīru smejamies, ka jūtamies, kā uz Ķīnu aizbraukuši. Laikam tādu sajūtu rada apkārtējo kalnu nogāzes. Redz variet paskatīties paši.
Matka ezers ir īsts dabas (cilvēku) brīnums, kas atrodas dziļā kanjonā, kura stāvās sienas atspoguļojas gaiši zaļajā ūdens spogulī. Ezers ir cilvēku roku veidots, 1938. gadā uz upes Treskas baseina izveidoja dambi, kā rezultātā radās ezers. Tas bija vajadzīgs, lai varētu ražot elektrību. Tāpēc kara laikos Matkas kanjonu un īpaši HES nebija atļauts fotogrāfēt un publiski radīt, jo baidījās, ka iemetīs kādu bumbu un visa Skopje paliks bez elektrības un garentēti plūdi pilsētā. Mūsdienās gan brīvi var fotogrāfēt, uzņemt video un baudīt dabu. Gar ezera krastiem var redzēt, kā mainās ūdens līmenis.
Agrāk Skopjē bija ziemas, kā Latvijā, bet kopš šī ezera izveidošanas ziemas ļoti izmainījās. Pilsētā snieg ļoti maz, un tas pats sniegs maz turas.
Ezera apkārtnē atrodas vairākas interesantas takas, kā arī klinšu kāpšanas vietas un lielas, dziļas alas, ko izpētīt. Kopumā kanjonā ir 10 alas. Citas ir 20 metru dziļas, bet citas līdz pat 176 metriem. Šeit atrodas šobrīd Eiropā otrā dziļākā pazemes ala. Lietoju vārdu šobrīd, jo alas dziļums vēl nav izmērīts. 2009. gadā tika izveidota ekspedīcijas grupa, kopā 13 cilvēki no Beļgijas, Itālijas un Maķedonijas, lai izmērītu alas dziļumu. Viņi nonāca līdz 202 metru dziļuma, pavadot ūdenī 5 stundas. Ūdens esot bijis stindzinoši aukts. Tāpēc nācās pārtraukt mērījumus. Bet itāļu nirējs teica, ka pat līdz tiem 202 metriem dziļumā nebija iespējams saskatīt, ka būtu gals alai, tā kā iespējams runa ir par pasaules dziļāko pazemes alu. Šobrīd pati dziļākā ala ir Dienvidāfrikā 282 metri. Domā, ka kādu dienu eksperimentu atkal veiks. Redzēsim.
Ejot pa ceļu, nonākam līdz restorānam un Sv. Andreja baznīcai. Ja atstāj transportu lejas stāvlaukumā, tad apmērm 15 minūšu gājiens līdz restorānam, protams, atkarīgš, cik ātri ejiet, pozēšanas un bildēšanas aizņem laiku. Kad eju ar mazu meitiņu, parasti man iznāk vairāk nekā pusstunda, jo tad mums jāpēc taureņi, ūdens, jāstaigā par mūri, jāpaēta akmeņi utt.
Lai vai kā, beidzot, kad nonākam pie baznīcas un laivu nomas punktu, dodamies maksāt, lai brauktu uz alām. Cenas diezgan pieklājīgas, vismaz man tā liekas, jo sen nav būts ekskursijā pa Latvijas dabas brīnumiem, lai salīdzinātu. Lai vai kā, cena no personas par laivu braucienu, alu apskati ir 6.5 eiro (390 denāri). 20 minūšu brauciens uz alu, pastaiga pa alu un 20 minūtes atpakaļ brauciens. Bet teikšu, ka tas ir to vērts. Šodien atkal bija iespēja pabūt Matkā, pabraukt ar laivām. Enerģija atkal uzlādēta.
Atbraucam pie Vrelo alas. Turpat nedaudz pie šīs alas ir ala Ubava (skaistā). Iekšā gan neļāva ieiet, bet vismaz apskatām no iekšas Vrelo alu. Sagaidām, ka albāņu vīrs (ģimenes bizness viņiem- laivu, kanoe noma, suvenīru tirgošana, ekskursijas) ieslēgs ģeneratoru, mums paveicās bijiem pirmie šodien, pieslēgs akumulatoru, lai izgaismotu alu. Nu ko, pa trepītēm uz leju dodamies iekšā. Ala sastāv no 3 teorētiskām zālēm. Kad ienāk iekšā pa labi ir tāds brīvs pleķītis, to daļu sauc par Koncertzāli. Tālāk pa kāpnēm uz augšu pārvietojamies uz stalaktītu zāli. Stalaktīti aug 2 mm gadā, ja stāvēšu vairākus gadus simtus te, varbūt izdosies redzēt, kā saaug kopā.
Pēc stalaktītu zāles dodamies tālāk pa kāpnītēm un nonākam pie trešās daļas- ezeru zāle. Šajā daļā ir divi ezeri Lielais un Mazais). Šo daļu sauc arī par krievu pludmali, jo tieši krievu vēstnieks un pēc tam arī krievu kareivji devās šeit ziemā nopeldēties. Maķedonieši bija pārsteigti un respektēja viņus, tāpēc nosauca par krievu pludmali un ezeru par Krievu ezeru. Tiešām ir apbrīnas vērts, jo mani šajā ūdenī nedabūt.
Alā skan sikspārņu mudžēšana. Šeit viņu ir ļoti daudz. Un no viņu kakām Loreal veido meikapu līniju. Tā kā nākošreiz, kad pirkšu Loreal kosmētiku, zināšu, ka daļiņa nāk no Maķedonijas. Mana mamma jau smejās, ka jāsmērējas no pirmavota.
Pēc alu apskates pa kāpnītēm atgriežamies pie ieejas. Laipnais laivinieks aizved pie mazas urdziņas, kur tieši tika veikts eksperimets ar alas dziļumu. 20 minūtes brauciens, kurā jāaizrāda meitai, lai ūdenī nelec, atkal nonākam pie baznīcas un restorāna.
Matkas kanjonā ir 5 baznīcas, tai skaitā Matkas (Dievmātes) klosteris, mūsdienās sieviešu klosteris. Viena augstu klintī (Sv. Nikolaja), bet pretī tai atrodas Sv. Andreja baznīca. Celta 1389. gadā (tieši altāra zona), bet pati ieejas daļa ir no 6. gadsimta. Tā nu mums zināja teikt laipnais baznīcas onkulis. Vietējiem ieeja bezmaksas, bet tūristiem dažreiz 1 eiro, bet citu reizi enu uzšauj pat līdz 5 eiro. Atkarībā no tūristu skaita un onkuļa garastāvokļa. Starp citu tur sēž divi onkuļi uz maiņām, tad nu viens dod lētāk, viens dārgāk. Man pašai šī baznīca ļoti patīk. Maza un viesmīlīga, nedaudz gan smaržo pēc pelējuma, bet tas nekas. Šajā baznīcā atradu pa 10 denāriem ikoniņu, kurā ir lūgšana autobraucējam, citi manas ģimenes locekļi izvilka ikonas ar veselības lūgšanām. Laikam man roka pagrāba to, kur sirds nemierīga bija. Vieni saka, ka šo baznīcu cēlis Andrejs, kas bijis Markograd (Markova pilsēta, kas bija Matkas kanjonā osmāņu impērijas laikā, respektīvi, dzīvoja maķedonieši, kas tika izmitināti ārpus Skopjes, lai turkiem nemaisītos pa kājām) valdnieka dēls. Viņa brālim Nikolajam baznīca ir virs klintīm, bet Andreja baznīca lejā. Lai vecākais brālis noraugās, ko jaunākais dara. Otri saka, ka šo baznīcu cēlis pats Nikolajs par godu brālim, kas nomira osmāņu impērijas kaujās. Nikolajs pat esot izmainījis Treskas upes virzienu, lai neviens netraucētu brāļa mieru. Agrāk šai baznīcai bija grūta piekļuve. Lai vai kā, mūsdienās saka, ka šī baznīca veltīta apostulim Sv. Andrejam.
Pēc lielās ekskursijas dodamies nedaudz kaut ko paēst, ja citreiz piknikojam šeit, tad šoreiz dodam priekšroku restorānam (http://canyonmatka.mk/). Par pieņemamā cenam (10 eiro, bet atkarīgs no ēdiena un dzēriena) pasūtam ēdienu un atpūšamies. Appētam plakātus ar vietējiem dzīvniekiem. Šeit flora un fauna ir īpaša. Daudzi tādi dzīvnieciņi, kas citur pasaulē nekur nav redzami.
Kā teicu, tad šī vieta arī iecienīta piknikiem. Parasti 1. maijā daudzi brauc šeit, lai atklātu sezonu, atpūstos. Tad jābrauc gana ātri ap 8 no rīta un tas jau ir vēlu, lai atrastu vietu, jo ap pusdienlaiku vietu vienkārši nav.
Pēc dūšīgas paēšanas dodamies atpakaļ. Ceļā mūs pārsteidz skaistie tauriņi. Ne pa velti šo kanjonu dēvē arī par tauriņu kanjonu. Kopumā šeit ir 119 dienas tauriņi, 140 naktstauriņu un 77 Balkānu pussalas endēmisko tauriņu sugas. Daudzas reti sastopamas kaut kur citur pasaulē.
Apskatām arī kanoe trasi. Var iznomāt kanoe, 2 eiro no cilvēka par stundas braucienu. Tūristus var nedauz nobaidīt džungļi, kas gar ceļu ir, bet daba ir daba. Izbaudiet to. Ar sirsnīgiem sveicieniem no manas ģimenes. Ja gadās pabūt šajā galā, labprāt parādīšu šo brīnumaino vietu, jo latvieši šeit ir tik maz. Prieks satikt katru tautieti tālumā.
Citus rakstus par Maķedonijas vietām var lasīt: http://apcelomakedonija.blogspot.com
Diemžēl blogs vēl ir izstrādes stadijā, tā kā daudzas vietas sarakstā nav iekļautas.