Čaršija-kas tas pa brīnumu?
|
Elīna Strojmanovska- Poste
|
Esot Skopjē, noteikti viena no vietām, kas jāapskata ir vecā Čaršija jeb vecais turku tirgus. Tas atrodas pilsētas centrā, otrpus upei. Principā, pāri akmens tiltam. Pa ceļam variet apskatīt Sv. Dimitrija baznīcu. Pašā Čaršijā valda osmāņu un dažādu bizantiešu arhitektūras veids. Mūsdienās arī tiek pievienoti modernās arhitektūras objekti.
Tulkojumā no turku valodas čaršija nozīmē tirgus. Tā ir tirdzniecības un kultūras un vēsturiskā vieta. Šī vieta ir viens no Skopjes simboliem, visapmeklētākā vieta. Vieta, kas pazīstama daudzām nācijām un kultūrām. Šī ir viena no vecākajām vietām Skopjē, kopā ar cietoksni. Pati vecākā vieta ir nedaudz ārpus centra- Skupi, Skopjes pirmatnējais aizsākums. Pēc 518. gada zemestrīces Skupi pilsēta vairāk netika pieminēta, bet Justiniāna I laikā 6. gs. nedaudz tālāk no Skupi (tagad, kur atrodas Kale) tika uzcelta jauna pilsēta.
Tirdzniecības centra attīstība sākās 11. gs., kad tuvumā tika uzcelta Sv. Ģorģija Gorgosa Skoropostižnika klosteri. Saskaņā ar dzejas rindām (serbu karaļa Stefana II), tad klosteris atradās pie Servas upes, rindās saukta par Virgini. Mūsdienās atrodas Sultāna Muratova mošeja. Tajā laikā tas bija viens no bagātākajiem un visizcilākajiem klosteriem Balkānu pussalā. Klostera pļavās tika iekārtots tirdzniecības laukums, kur notika iepirkšanās katru piektdienu. Klostera pļavās mūsdienās atrodas Bit-pazars. Tirgotāji no Venēcijas un Dubrovnika brauca, lai tirgotos, maksāja nodevu. Vēlāk tirgošanās notika arī otrdienās. Tas izskaidro maķedoniešu dabu doties iepirkties katru otrdienu un piektdienu, un pēc tam svētku mielasts. Varbūt arī tāpēc pensionāriem šajās dienās ir bezmaksas transports. Ap klosteri tika sabūvētas papildus ēkas tirgotājiem- tavernas, noliktavas utt. 13. gs. atsākās karadarbība un laupīšana, bet par spīti tam tam Čaršija kļuva par vienu no dārgākajiem un vienu no visiecienītākajiem tirdzniecības centriem.
Pēc serbu valdīšanas 1392. gadā Skopji ieņēma osmāņu impērija. Viņiem ienākot Skopjē, turki ātri mainīja etnisko piederību, sadalīja bagātību, kas bija vietējām baznīcām un klosteriem, jo viņi sev līdzi nesa citu reliģiju- islāmu. Tāpat arī mainīja arhitektūru, mākslas stilu. Daudzas baznīcas tika nojauktas, citas pārveidotas par mošejām. Uz baznīcas pamatiem cēla mošejas utt. Turki cēla savus sakrālos objektus. Daudzi no šī laika objektiem vēl joprojām ir sastopami Čaršijā. Osmāņu impērijas laikā bija ap 30 mošeju, dažādas tavernas, pirtis un citi tūristu objetkti. Mūsdienās saglābujusies tikai neliela daļa, jo daudz cieta dažādu zemestrīču, ugunsgrēku, plūdu un kara laikos.
Osmāņu impērijas laikā Čaršija piedzīvoja savus zenīta laikus. Daudiz tāli un tuvi braucēji slavēja šo tirgu. Daudzi pat mēdz teikt, ka neviens Austrumu tirgus nestāv pat tuvu šim tirgum. Ko lai saka? Turki tiešām pacentās ar Skopjes celtniecību. Ielika savu sirdi un dvēseli.
19. gs. Čaršija tika sadalīta vairākos tirdziņos, jo tika izveidotas ģildes. Vēstures avotos rakstīts, ka bijuši 50-90 tirdziņi.
2008. gada 13. oktobrī ar likumu Čaršiju pasludināja par kultūras mantojumu.
Pastaigājot par to, uzmanību jāpievērš vecajam ielas bruģim, kas saglabājies visus šos gadsimtus un pat nav pielabots vai uzlabots. Tam vairāk nekā 500 gadus. Iespējams vēl daudz, daudz vairāk. Zinātnieki saka, ka tas ir no osmāņu impērijas laikiem. Bet, kas zina, varbūt pat vēl senāk.
Tirgu variet apmeklēt gan dienas laikā, kad atvērti visi veikali, nopirkt kādus suvenīriņus, gan nakts laikā, kad sākas nakts uzdzīve ar dzīvo mūziku, ēdieniem, rakiju (alkoholisks dzēriens). Variet nobaudīt turku tēju, ja uz alkohola pusi nevelk.
Izejot ārā no tirgus variet apmeklēt Bitpazar. Tur variet nopirkt visu, sākot no dārzeņiem, beidzot ar albāņu galvas segām. Liela izvēla dažādu materiālu iegādei, daudz audumi, audekli. Tikai iesaku, somas turēt sev cieši klāt, lai nenozog kāds kaut ko.
Man pašai šī vieta patīk, jo katru reizi, akd esmu te, atrodu kaut ko jaunu.
Gribi vairāk? Lasi: http://apcelomakedonija.blogspot.com
Bildes vari apskatīt te: http://www.draugiem.lv/httpapcelomakedonija.blogsp/