Vienīgais piligrims Sicīlijas aprīlī...
|
Guntārs Kanepons
|
Killer on the Road- tikko sākot rakstīt par Sicīliju ieskanējās SWH ROCK ēterā. Nu nesanāca,bet varēja.. Morisons sevi dēvēja par cilvēku-ķirzaku un tieši ķirzakas mani visu laiku pavadīja blakus skrienot un pazūdot 900 km garajā Ceļā apkārt Sicīlijai. Tas bija neprātīgs plāns- kājām apiet apkārt Sicīlijai 33 aprīļa dienās. Es to izdarīju- tas bija ļoti grūti, bet skaisti. Banāli, bet patiesi vārdi. Es neticu,ka kāds normāls cilvēks to varētu atkārtot- te ir jābūt tiešām nedaudz nenormālam. Un tāds pašlaik laikam esmu.. Visa ceļa laikā es satiku tikai vienu kājāmgājēju. Austot saulei pie Marsalas pilsētas satiku kādu pelēkā lietusjakā ģērbušos āfrikāni, laikam tikko no Lampedūzas. Vienīgais kājāmgājējs Sicīlijā jeb piligrims Sicīlijas aprīlī- tā es sevi nodēvēju ejot pa Sicīlijas kalniem. Kāpēc es to darīju? Atbilde varētu būt Vima Vendersa filma Shooting in Palermo. Jo filmā skatītais sižets tiešām gandrīz reāli piepildījas,kad neprātīgie futbola fani naktī vienkārši uzbrauca ar auto manai teltij. Zila acs , šķībs deguns un salauzta telts- tas bija rezultāts ekstrēmai pārnakšņošanai kādā Palermo parkā. Sicīlija nav Itālija- to man apgalvoja jebkurš Ceļā satiktais par savu Salu lepnuma pilnais sicīlietis. Un tā tas tiešām ir. Sicīlija ir vienkārši savādāka,ko var tieši sajust ejot kājām katru kilometru. Saule tieši virs galvas visu karsto dienu,rūgteni saldā ziedošo apelsīnu smarža,nepārtrauktā norūpējušos suņu riešana, uzmundrinošā gaiļu dziedāšana pusstundu pirms saullēkta un vispārējie putnu dziesmu svētki rīta agrumā- tās ir piecas lietas,ko vienmēr atcerēšos par Sicīliju.Latvijā atgriezos 10 maija rītā. Gāju kājām pār Rīgas HES, bija tikko nogāzis īsts Latvijas lietus, ausa Saule un viss bija tik zaļš- gaiši zaļš, tumši zaļš, rūgteni zaļš un vienkārši -mīļi zalš.. Pēc Sicīlijas krāsu orgasma bija tik nepierasti un mierīgi- esmu Mājās. Bija tāda sajūta,ka Salaspils krāsu veikalā rūķīšiem ir atvesta un bijusi pārdošanā tikai zaļā krāsa.Paldies visiem sicīliešiem, kuri man palīdzēja veikt Ceļu. Gracia. Paldies tam sicīlietim,kurš apstājās ar auto un vienkārši man grūtā brīdī pameta apelsīnu un pasmaidīja.. Paldies nezināmajam tunisietim,kurš apturēja auto, attaisīja man alus bundžu un uzlika tunisiešu tautas mūziku. Gracia.Prego.Divi vārdi,kas sajūt un ļauj saprast otru it kā pilnīgi svešu pirmajā mirklī Cilvēku. Gracia.Paldies arī trīs reizes manu personību pārbaudījušajām policijas karabinieru autoekipāžām- tas bija tik jautri, skatīties kā viņi brīnās par viņiem nezināmo valsti Lettonia. Nu ir Tada Valstiņa Lettonia un neko nepadarīsi. Un jocīgie Lettonia pilsoņi klaiņo pa Zemeslodi.. Kādā mazā veikaliņā pie Etnas vulkāna bija man nesaprotams uzraksts C,era una volta a Sicilia. Tagad es zinu,ka tas nozīmē -kādreiz Sicīlijā...Gunsi.///
