Ar jahtu gar Griekijas krastu.

EVIJA ANDERSONE 12.05.2014 7 min lasīšanai

Vakar 4 maijā,ierados Griekijas pilsētā Preveza, kur nolaidamies militārā lidlaukā un mūs jau lidmašīnā brīdināja ka fotogrāfēt aizliegts,bet tur arī nebija ko. Ja Griekija man palikusi atminā ar Sauli un neparasti zilu ūdeni , tad šoreiz mani sagaidīja mākonos tīta zeme ,tumsš un nemīligs ūdens.Celā uz lidostu arī dabūjam izbaudit pamatīgu dušu,kas par laimi neieilga un ari nesabojāja jauko satraukumu. Ar taxi devos uz pilsētu,kur krastmalā mani gaidija Davids un "Bobbie G" (13m gara jahta).Pagajušaja gadā es uz jahtas pavadīju mēnesi,šogad plānoju sešus un atgriesties oktobrī.

Pilsēta Preveza ir maza pilsētina,kas iecienita starp burātājiem un pašmāju atputniekiem. Nekas dižš ko apskatit un ar ko pievilinat tūristus šeit nav.Pilsētina tomēr ir jauka ar savu vienkaršības šarmu un nevar nepieminēt Grieku vienkāršo laipnibu un viesmīlību.

Pulkstens ir 19.30 un mūsu turpmākais plāns ir doties uz vienu no tavernām ēst sardīnes un uzdzert vietējo vīnu,kas starp citu garšo ne slikti. Rit paredzēts doties uz netālo pilsētu Lefkas un no turienes lejup uz dienvidiem.

Otrais turpinājums.

Mana ceturtā diena uz jahtas,bet nekur Tālu tikuši vēl neesam.Ir 7tā Maija vakars Lefkasā un otro dienu vēl tepat vien esam jo bija jāsagaida glābšanas plosts no tehniskās apskates. Celš no Prevezas uz Lefkasu ilga aptuveni 2 st,diemžēl bez burām nepietiekamā vēja dēl, bet viss vēl priekšā.Pienākot pie piestātnes mans uzdevums bija padot galus,lai pietauvotos. Sīkumos neiedzilināšos,bet tikai pateikšu ka izgāzos.Vēlak man tika sniegta teorijas stunda un praktiskā nodarbība mezglu siešanā.Secinājums viens-jāmācās daudz. Šorīt mans darbs bija mazgāt klāju,bet ne viss lepni ar šlūteni un lielu birsti,bet gan dabūju rāpot uz celiem un sprīdi pa sprīdim mazgāju ar lupatu un saldūdeni nēmu no spaina. Tādu greznību,kā lietot dzeramo ūdeni laivas mazgāšanai ne viens neatlaujas.

Iepriekšējo ierakstu beidzu ar to,ka ejam ēst sardīnes. Bijām un ēdām.Garšīgi loti,bet man tām sardīnēm gribētos dot vārdu - brētlińas. Ēstuves tiek sauktas par tavernām,bet īstenībā tas ir gimenes vadits uzńēmums,kur strādā visi gimenes locekli.Nebeidz pārsteigt Grieku viesmīlība, pēdejā vakarā tavernas īpašnieks kur ēdām sardīnes (brētlińas) piedāvāja izmantot dušu savā mājā.Nu kā ,lai atkal tur ne iegriestos!

Rīt no paša rīta jānopērk svaiga gala un dodamies prom caur kanālu uz Spartochori ciematu kurš atrodas Meganissi salā.

Tršais turpinājums .

Celš uz Meganissi nav ilgs,jūrā pavadījam aptuveni stundas 3 burajot. Spartochori climats ir pavisam neliels un atrodas kalna galā kā Dieva aizmirsta vieta. Burvigas mazas ielinas un gribas fotogrāfēt visu,jo kartra no tām ir neatkarojama ar savu stāstu.

Esam pietauvojušies Porto Spilia,kas pieder diviem brlāliem un vińu gimenēm. David's vińus sauc par brālu mafiju, brāli akīvi darbojas un visas ienakošās jahtas tiek pietauvotas pie vińu pontoniem. Serviss lielisks,duša, velas mašīnas, elektrība, ūdens un wifi internets. Vakarā protams ēdam vinu taverna un mums uzrodas jauns draugs labradora izskatā,kurš mūs pamet līdzko viss apēsts.

Šo nakti pavadīsim noenkurojušoies kādā līcī,vēl neesam izlēmuši kur tieši. Ir 12 dienā un pilnīgs bezvejš, pāris stundu vēl uzkavēsimies šeit.

Ceturtais turpinājums.

No Porto Spilia dodamies D virzienā un mūsu galamērkis ir Atokos sala,kur noenkurojamies "Vienas mājas līcī" un šeit patiešām ir viena māja un baznīca,grieki ir loti religiosi. Šo cela posmu uzsākam,ka saka Davids,ar vieglu vēju un nobeidzām ar labu vēju. "Labais vējš" pūta ar stiprumu 20 mezgli un brāzmās 25. Kāmēr Davids darbojās ap burām, mans uzdevums ir stūrēt un noturēt pareizo kursu,pie tam uzmanīt vēja virzienu. Man tā bija laba prakse,jo priekšā Egejas jūra kura nebūs no rāmajām un šāds vējš tur ir bieži. Līdz tam man jāapgūst pēc iespējas vairāk,lai Davids varētu uz mani palauties un es neradītu bīstamas situācijas. Maksimālais ātrums,ko šajā burājienā sasniedzām 9.44 mezgli,kas nozīmē loti ātrs.

Šodien ir tieši nedēla kopš atrodos uz Bobbie G un pilnībā esmu iejutusies savā jaunajā dzives stilā?Ejam gulēt ,kad esam noguruši un mostamies,kad esam izgulējušies. Pulksteńa laikam nav nozīmes un nesekojam lidz kalendāram. 10 ajā maijā atklaju savu sezonu un nopeldējos "Vienas mājas līcī ", ūdens +18 c. Forša sajūta! Dabūju izbaudit medūzas dzēlienu, ne kas briesmīgs, sajūta tāda pati kā nātres dzēliens un dzīvotāja būšu.

Darām arī praktiski noderīgas lietas,kā piemēram es tagad protu izsaukt palīdzību pa radio un sniegt atrašanās kordinātes. Pavisam noteikti jāapgūst kā dabūt laivu mierā ja ir uzvilktas buras un cilvēks aiz borta. Ceru ka šāda situācija neradīsies,bet tomēr ...

Pametam Atokos salu un esam celā uz Poros, kas atrodas Cephalonias salā,tur paredzēts pavadīt vienu nakti. Vēja nav,darbojas motors un lēnām slīdam uz priekšā. Jāgaida "labais vējš" ,kas man nozīmē prakse ar adrenalīna devu.

Piektais turpinājums .

Ir 12 maijs 11 no rīta,pametam Poros un dodamies uz Zakhintos (Zante).

Divas dienas pavadītas Zakhintosas salā ar tādu pašu nosaukumu pilsētā , vairāk pazīstama ar nosaukumu Zante,kas ir salas italiskais nosaukums. Zante ir trešā lielākā Griekijas sala un šodien iecienīta atpūtas vieta. 53 gadā pilsētu pamatīgi izpostīja zemestrīce kurā cieta arhitektūra,bet tā tika ātri atjaunota un šodien pilsētai piemīt svaigums un tūristu gaumes šiks.

Otrajā dienā noīrējam auto un devāmies izpētīt salas kalnaino iekšzemi.Apbraukājām kalnu ciematus,pabijām olīvełas ražotnes cehā un pusdienojām kartējā tavernā,kurā Davids atkal draudzêjās ar vietējo suńuku.Par cik mūsu īpašumā bija mašīna uz veselu dienu,neizpaliek arī lielveikala apmeklējums. Rezultātā mūsu "frog mobīlis" ,kā to nokrustīja Davids,jo ir spilgti załš Nissan micra,piekrauts lidz augšai. Mazā vardīte knapi lec uz priekšu.

Pēdējā nakts Zantē nebija no mierīgajām,stiprs vējš pamatīgi svaidīja Bobbie G un nekāda labā gulêšana nesanāca,nakts vidū dabūjām papildus nostiprināt pietauvējumu, jo bija nopietns risks sabojāt laivas aizmuguri pret betona piestātni.

Šodien atstājām Zanti un devāmies uz Peloponnise pilsētińu Katakolon,kas atrodas 21 judzes attālumā. Vēja virziens no aizmugures,izklausās labi,bet nekā nebija! Lai noturētu kursu un vēju burās, Bobbie G manā vadībā streipułoja,kā sadzēries jūrnieks no kroga nākdams. Pēc 4 rām st esam galā un šai vajadzētu būt mierīgākai naktij,tā ka varēsim izgulēties. Rīt paredzēts apmeklêt Olimpiju uz kuru dosimies no rīta ar tūristu vilcienu.

Sestais turpinājums.

Katakolon ir pilsētciemats un ostā mūs laipni sagaida un pietauvo ostas uzraugs un saimnieks Leons,vinš arī iekasē 15€ par dienu,cenā ietilpst ūdens un elektrība. Es arī izmantoju iespêju un par 5€ izmazgāju vełu vełas mašīnā. Ne visās ostās šāda iespēja tiek piedāvāta.

Nākošajā dienā paredzēts brauciens uz vēsturisko vietu Olimpija,uz kuru kā jau minēju dodamies ar vilcienu. Galamērkis 25 km attālumā un cełā pavadām 40 min. Šī vêsturiskā vieta ir arī Katakolon galvenais ienākuma avots,jo gada laikā šeit piestāj 500 kruīza kugi un pasażieri ar autobusiem vai vilcienu dodas uz Olimpiju - olimpisko spēlu pirmsākuma vietu. Grieku olimpiskās spēles tur norisinājušās 1000 gadu un datētas vēl ilgi pirms Kristus dzimšanas. Prātam neaptverams senums! Pati vēsturiskā vieta pārsteidz ar lielo platību un dażviet pat samērā labi saglabājušajām drupām. Bet ja godīgi,tad man eiforija neiestājās visu to vērojot un apzinoties,ka esmu globāli nozīmīgā vēsturiskā vietā. Daudz drupu un akmeńu ,būtu daudz interesantāk ja pie katras celtnes paliekām būtu informacija,tadejādi mēs zinātu uz ko skatāmies. Apskatītījām arī muzeju,kas man likās interesants un šeit varêja iegūt informāciju par katru eksponātu.

Ap Pulkstens 2 ,kad atgrieżamies no Olimpijas, Katakolon pilna ar atpūtniekiem no kruīza kugiem,pārsvarā amerikāńiem. No šiem pasażieriem pilsētińa arī dzīvo, šeit ir divas galvenās ielas,uz ielas gar piekrasti tikai tavernas,uz otras veikali. Kad kugi atstāj ostu,pilsētinā iestājas klusums un miers.

Piestātnē iepazīstamies ar vēl vienu Davidu no Uk. Manu prāt samērā ekscentriska persona.Ceło vińš mazā buru laivińā,viens pats no Uk atburājis uz Griekiju. Normāli visām jahtām ir gumijas laivas,lai noklūtu no enkura vietas krastā,bet mūsū jaunajam pazīńam laiva ir no koka ,kas stipri līdzīga bêrnu vannińai.Mēs nospriedām,ka vińš noteikti pārākais minimālists,vegetārietis,kuram nav draudzenes un pie tam dzīvo pêc Grieku filozofijas.

2 dienas pavadītas Katakolon un trešajā agri no rīta dodamies cełā. Un patiešām ir agrs un vēl tumš,4 no rīta! Mùsu nākošais pieturas punkts ir Methoni,kas atrodas 52 judžu attālumā. Šis ir mans pirmais cełojums nakts laikā un arī garākais. Ir agrs rīts,spīd mēness un zvaigżnota debess virs galvas,sajūta tāda it kā slīdētu Visumā. Cerêjām uz labu ceła vēju,bet nākas vilties,liekam buras mierā un darbinām motoru. Lai arī vēja nav,bet jūra ir nemierīga un Bobbie G zvalstās no vieniem sāniem uz otriem un man paliek jocīgi ap dūšu un nākas iedzert tableti,lai neklūtu pavisam slikti.Tablete patiešãm palīdz,pārbauditas vēl pagājušajā gadā.Mēginu pagulēt,bet nekas prātīgs nesanāk un tāpēc dodos atpakał uz klāja un kavēju laiku Davidam. Ap puscełu satiekam delfīnu, kurš peld savā nodabā un neliekas ne zinis par mums. Pēc 11 st garā ceła, beidzot esam pie galamērka.

Methoni- vēl viena maza, burvīga,loti Griekiska pilsetińa. Noenkurojamies iepretīm smilšainai pilsētas pludmalei,pa kreisi no mums ir zveijnieku laivas un fonā Turku pilsētas nocietinājums,kas saglabājies no 13 gs. Bez mums, šeit noenkurojušās vēl divas jahtas,viena ar Kanādas karogu,otra ar Uk. Vēlak iepazīstamies ar Stīvenu un Sūzenu no šīs laivas.Izrādās ka vińi pa Griekiju burā jau 7 gadus un tikko pabijuši vietās uz kurām mēs plānojam doties. Vakarā mēs tiekam ielūgti uz vīna glāzi un pavadām interesantu un ar informāciju bagātu vakaru. Pirms škiramies, apmaināmies ar e-pasta atdresēm un norunājam nezaudēt kontaktu. Patiešãm jauks pāris un būtu forši ja vēl kādreiz izdotos satikties.

Nākošajā dienā protams neizpaliek pilsētcietokšńa apmeklējums. Man šis vēsturiskais objekts likās interesantāks nekā nozīmīgā Olimpija, arī šeit bija tikai daži informācijas apraksti un uzsākti resaurācijas darbi par Eiropas savienibas naudu,bet kad nauda izbeigusies,arī darbi apstājušies.Jāpiemin,ka ieeja cietoksnī par brivu, tā vien liekas ka grieki nenovêrtē to kas vińiem pieder.

Nākošais pieturas punkts Koroni,kas ir tikai 19 judžu attālumā.

Septītais turpinājums.

Pilsētińa izvietojusies ap kalnu un tā pakājē. Kalna virsotnē atrodas pils drupas un klosteris ar piecām mūkenēm un to saimniecību-kazām,vistām un mazdārzinu. No klosera torńa paveras skaists skats uz nelielo līci un pludmali.Es šajā pilsēt/ciematā labprāt pavaditu nedēłu no sava atvałinājuma. No vienas puses pilsētā izvietojusies zveijnieku osta un gar krasmalu neiztrūkstošās tavernas,otrā kalna pakājē smilšaina pludmale un nelielas viesnīcas un apartamenti. Maiznīcā nopērkam tikko ceptus pīrāgus,kas ir cepti no kārtainās mīklas un pildīti ar fetas sieru un spinātiem,otrs ar fetas sieru un makaroniem.Samērā sātīgs un vienkārš ēdiens ar kuru nebūtu vēlams aizrauties.

No Koroni tālāk dodamies uz vietu Diross,kur mums paredzēts apmeklēt alas,kuras ieteiktas apskatīt burāšanas cełvedī.Ceła posms sākas garlaicīgi,vēja nav un tāpēc atkal darbinām motoru,bet aptuveni puscełā uzrodas burāšanai piemērots vējš kurš pastiprinās un brāzmās pat sasniedz pat 37 mezglus. Mēs,pareizāk sakot Davids tam nav gatavs un rodas kibele ar buru kad cenšamies to samazināt un rezultātā paliekam tikai ar galveno buru,kuru ari maksimāli samazinām. Lidz enkura vietai vēl 3 jūdzes un klūst tumš,man palika pavisam neomulīgi kad Daivids pazinoja,ka iespējam spēcīgā pretvēja deł lidz enkura vietai nenokłūsim un būs jāpārvietojas gar krasta līniju līdz vējš pierims. Šādā situācijā par laimi nenokłuvām,veiksmīgi noenkurojāmies un vēja stiprums sāka pierimt pēc pusnakts. No riīta spīd saule un ne mazākās vēja pūsmas,nekas neliecina par vakar vakarā piedzīvoto uztraukumu,ja un vienīgi sabojātā bura.

No rīta ap pl 10 dodamies ekskursijā uz alām,kuras mums atrodas tieši iepretīm un pēc pāris minūtēm ar pūsli (piepūšamā laiva) esam krastā. Vlihada (Diross) alu kopējais garums ir 1200 m,lielāko dału apskatām no laivas ,ko vada pieredzējis gids un apmaldīšanās nedraud,pēdējo alu posmu noejam kājām. Alas tiešām ir grandiozas un apskates vērtas,żēl tikai ka nesatikām alu cilvēku,kurš diemžēl torīt nebija mājās.

Pārējo dienas dału veltām buras lāpīšanai,ko es uzsāku ar lielu entuziasmu,bet pabeidza Davids,jo adatas dabūšana caur buras biezo materiālu maniem spēcińiem bija par grútu. Pēc veselas dienas,kas pavadīta lāpot,rezultāts ir lietojama bura ,bet kurai tomēr būs nepieciešams buru meistars,kurš būs dabūjams kādā no lielākām pilsētām.

Astotais turpinājums.

23. Maijs, Elafonisos salā.