Spānija pavasarī

Uģis Verza 02.05.2014 4 min lasīšanai

Ir pagājis tieši mēnesis, kopš esam atgriezušies no sava lieliskā Spānijas brauciena un ir pēdējais laiks uzrakstīt mazu atskaiti par šo pasākumu.

Braucām, kā jau ierasts, trijatā. Brauciena galamērķi izvēlējāmies pēc tā, uz kurieni tajā brīdī bija izdevīgāk (lētāk) aizlidot. Negribējām braukt uz aukstām zemēm, tāpēc izvēle krita uz Ryanair piedāvājumu lidot no Viļņas uz Barselonu. No Rīgas nekas konkurētspējīgs tajā laikā nebija pieejams, tāpēc bija izdevīgāk mērot ceļu uz Viļņu un pēc tam atpakaļ. Brauciens ilga 10 pilnas dienas – marta beigas, aprīļa pirmie datumi.

Konceptuāli ceļojumā vēlējāmies apskatīt kalnus, konkrēti Pirenejus, iepazīt dažādus Spānijas reģionus, iepazīt vietējo vidi. Lielpilsētās plānojām uzturēties maz. Tāpēc vienīgā loģiskā izvēle, lai pārvietotos pa valsti bija nomas automašīna. Jāteic, ka izdevīgi iznomāt automašīnu ir sarežģītāk, nekā varētu domāt. Pirmkārt, ir nepieciešama kredītkarte (nevis debetkarte), otrkārt, ir ieteicams mašīnu rezervēt jau laicīgi, lai dabūtu vislabāko cenu un treškārt ir rūpīgi jāizvēlas kompānija, kurā automašīnu nomāt, jo auto nomas ir dažādas un dažādi ir to piedāvātie nomas noteikumi. Bet mēs sekmīgi veicām savus mājasdarbus un šo lietu veiksmīgi nokārtojām.

Nakšņojām viesnīcās. Ceļojām laikā, kad tūrisma sezona vēl nav sākusies, tāpēc domāju, ka cenas bija nedaudz zemākas, nekā sezonas karstumā Arī auto nomas cena bija zema. Viesnīcas maksāja vidēji 50EUR par trīsvietīgu numuriņu, bet relatīvi svaigs VW Golf TDI uz ceļojuma laiku maksāja nedaudz virs 100 EUR (nevis dienā, bet uz visu celojuma laiku). Runājot par izmaksām kopumā, braucienā iekļāvāmies nedaudz virs 500 EUR ieskaitot pilnīgi visus izdevumus.

Sākotnēji bijām domājuši norezervēt tikai pirmo viesnīcu un pārējās meklēt uz vietas pēc apstākļiem. Tā bija kļūda. Ja ir vēlēšanās atrast viesnīcu par optimālu cenu, tad to vajadzētu rezervēt jau dienu iepriekš. Dažus vakarus maldoties svešās pilsētās nonācām pie secinājuma, ka vislabākais variants ir sēžot viesnīcā pie Interneta, bez stresa norezervēt viesnīcu nākamajai naktij (mēs to darījām izmantojot Booking.com). Arī Lonely Planet ceļvedis, ko bijām iegādājušies tieši šim braucienam bija maz noderīgs. Tas mums būtu noderīgs tikai tad, ja mēs nevarētu izvēlēties, kuru „100EUR no personas” viesnīcu izvēlēties un, kurā Michelin zvaigžņotajā restorānā vēlamies ieturēt maltīti.

Labi, pietiks par izmaksām un praktiskajām lietām, ķeramies pie paša brauciena. Brauciena maršrutu bijām plānojuši sākt no Barselonas un ar jauniegūto nomas auto uzreiz doties Spānijas Austrumu virzienā, tad doties cauri Pirenejiem uz Basku zemi pie Atlantijas okeāna otrā Spānijas pusē. Plānojām arī iebraukt Andorā un Francijā. Andorā tāpēc, ka tā ir viena papildus valsts, kurā ir iespējams pie viena iebraukt, bet Francijā tāpēc, ka viens no mūsu brauciena interesantākajiem objektiem bija plānots iespaidīgs kalnu veidojums Cirque de Gavarnie, kas atrodas Francijas pusē pie Spānijas robežas. Plānojām doties uz turieni pārgājienā no Spānijas uz Franciju. Bijām plānojuši arī uzkāpt Pireneju augstākajā virsotnē Aneto (3404m). Tomēr jāteic, ka šie Napoleona plāni izgāzās, jo šajā laikā tur ir pārāk sniegoti un mūsu plānotie pārgājieni vienkārši nebija iespējami. Par šādu varbūtību nojausma mums bija jau plānojot maršrutu Latvijā, bet skaļi mēs to neizteicām, cerējām, ka viss izdosies. Bet nekas, tā vietā mēs uzkāpām citos kalnos un atstājām sākotnējo objektu apmeklējumu kādai citai reizei.

Apjausma par to, ka sniegs varētu būt problēma mums radās, kad ar nomas auto, kas bija aprīkots ar vasaras riepām devāmies pa plānoto maršrutu un sāka palikt arvien aukstāks. Ja Barselonā bija ap 15-20 grādiem plusā, tad iebraucot kalnos attapāmies mīnusos. Kad pie mīnus četriem grādiem braucām pa sniegu ieskautu kalnu ceļu un, kad no gaisa sāka krist sniegam līdzīgi nokrišņi un pretī brauca sniega šķūris, mēs sapratām, ka nav ko māžoties un ir jādodas uz zemākām un siltākām vietām. Bet jāteic, ka paguvām izbaudīt arī braucienu ar vasaras riepām pa sniegu. Brauciena maršrutā bija paredzēts dabas parka apmeklējums ar skaistu kalnu ezeru un kalnu skatiem. Uz turieni mēs arī devāmies. Vēl 3 km līdz parkam bija silts un saulains, ap +15 grādiem, bet, nogriežoties no galvenā ceļa, lai tiktu līdz parkam nācās arī nedaudz uzstumt mašīnu, lai pa sniegu pret kalnu tiktu līdz galam. Parkā neviena apmeklētāja, protams, nebija, stāvvietas bija tik piesnigušas, ka mums nepalīdzētu arī sniega lāpsta, bet par spīti tam devāmies apskatīt izslavēto kalnu ezeru. To arī pēc pāris stundu pārgājiena atradām. Tiesa gan, tikai pēc norādes, jo attapāmies klajumā, sniegā līdz ceļiem (un pāri), un par ezera esamību liecināja tikai norāde.

Kāpām arī kalnos. Sākām ar iesildīšanās kāpienu Pedraforca, Katalonijas reģionā, netālu no Andoras. Virsotnes augstums ir 2506m, taču līdz augšai mēs neuzkāpām (jo tā bija tikai iesildīšanās). Uzkāpām mēs citā kalnā – Pena Montanesa, Aragonas reģionā, netālu no pilsētas Ainsa, augstākā virsotne 2295m.

Viens no iespaidīgākajiem mūsu ceļojuma objektiem bija kanjons Congost de Mont-rebei, kas atrodas Katalonijas un Aragonas reģionu robežas. Zaļš ūdens un gar kalnu izcirsta eja klintī. Smuki! Bet tiem, kas ļoti baidās no augstuma, nav ieteicami.

Bijām arī mazā kalnu ciematā Rupit, kas atrodas 110km uz Ziemeļiem no Barselonas. Ciemats ir uzbūvēts tieši klintīs. Mēs gan tur nepalikām pa nakti, bet domāju, ka tas būtu ļoti iederīgi un interesanti, jo ciemats tiešām ir jauks un pelnījis, lai to apskatītu vairāk. Blakus ciematam pa taku uzkāpām uz klints, no kuras pavērās iespaidīgs skats uz apkārtnes kalniem.

Pabijām arī Tossa de Mar pilsētā pie Vidusjūras, Spānijas Austrumos. Apskatījām Basku galvaspilsētu San Sebastianu (jeb Donostia) Spānijas Ziemeļos pie okeāna. Pabijām Andorā. Nedaudz apskatījām arī Saragosu, Pamplonu un Bilbao. Apskatījām Romiešu amfiteātri un akveduktu Taragonas pilsētā. Daudz kur bijām un daudz ko paspējām redzēt savās 10 dienās. Brauciena noslēdzošajā daļā devāmies arī uz Montserrat kalnu klosteri netālu no Barselonas. Tas, protams, ir ļoti populārs tūristu apskates objekts, bet tur arī ir, ko redzēt, gan paši kalni, gan baznīca, gan mākslas galerija (apskatījām arī to). Pašā pēdējā dienā bijām plānojuši apskatīt arī pašu Barselonas pilsētu, bet daudz neko no tās neredzējām, nogājām gar mūžam nepabeigto Gaudi katedrāli (Sagrada Familia), pastaigājām pa slaveno Gaudi parku (un vīlāmies, jo bijām gaidījuši kaut ko vairāk). Pašas pilsētas apskatei laiks mums vairs nepietika, bet tas ir tikai papildus iemesls, lai kaut kad atgrieztos Barselonā, jo pilsēta tomēr ir skaista un interesanta.

Laikam lielākie šī brauciena iespaidi mums saistās ar kalniem, klintīm un citiem dabas objektiem, pašu pieredzi brauciena plānošanā, kā arī komunikāciju ar vietējiem cilvēkiem. Svarīgs secinājums - uz Spānijas kalniem vislabāk ir doties vasaras karstumā, bet pavasarī uzsvaru var likt uz zemākām un siltākām vietām. Brauciens kopumā bija ļoti vērtīgs un izdevies. Bildes ir apskatāmas galerijā (hronoloģiskā secībā).