Mavrovo brīnumu pasaule
|
Elīna Strojmanovska- Poste
|
Maķedonijā ir kalnu ieleja un dabas parks, kuru sauc Mavrovo. Tas ir bagāts ar dažādām dabas īpatnībām, dabas brīnumiem, floru un faunu. Slavens ar saviem kultūras mantojumiem un tradīcijām. Šī ir vieta, kur var baudīt lielsisku atpūtu ar ģimeni. Mēs to darījām.
Turpinot mūsu nelielo ekskursiju dodamies tālāk. Nākošais apskates objekts ir Mavrovo dabas parks ar saviem brīnumiem. Jāsaka godīgi, šo vietu jau ilgu laiku vēlējos apskatīt. Klosteris, ezers, aplūdusī baznīcā, skaistie dabas skati. Kā gan var nevēlēties aplūkot ko tādu?!
Jāsaka godīgi, ka līdz 1947. gadam ezers šajā vietā nebija. Te bija Mavrovo ieleja, skaista zaļa zāle, pļavas un vispakārt kalni. Pa vidu tecēja Mavrovo upe, bet tad upes straume pret Radikas upi tika noslēgta ar augstu zemes pacēlumu. Tādējādi ieleja sāka pildīties ar ūdeni un mūsdienās atrodas Mavrovo ezers. Kopš tika izveidots šis dambis, daļēji tika izmainīts arī dabas izmaiņas. Ziemā mazāk sniegs, vasaras karstas. Liekas, ka kas tad tur ir, viens dambis, bet tad vēl viens un vēlviens, rezultātā cilvēkiem pat nenojaušot, viņi pilnībā izmaina dabas ritumu un ciklu. Mums jāiemācās neiejaukties dabas ritējumā, bet tās ir manas domas. Tai pat laikā ezera izveidošana bija vajadzīga elektrības centrāles izveidošanai. m Atrgiežoties pie Mavrovo. Tātad mūsdienu ezera platība ir 1370 hektāri. Ezers ir 10 kilometrus garš un 3-5 km plats (atkarībāno sezonas un vietas). Dziļākais dziļums ir 50 metri, kas ssniegti dambja tuvumā. Pats dambis ir 54 metrus augsts un 210 m garš, 5 m plats. Katru gadu ziemā ezers aizsalst, atšķirība no Ohridas ezera, kas nekad neaizsalt. Ezerā var sastapt foreles un citas zivis.
Ezera skaitumu veido apkārt esošie meži, kas ir visam ezeram apkārt, tas padara ūdeni dzidrāku. Manuprāt šis ir neaprakstāms skaistums. Ja Latvijā dodamies baudīt Siguldas skaistumu, tad Maķedonijas rudens brīnišķīgos skatus noteikti var noķert Mavrovo apkārtnē. Pats dabas parks ir 73.088 hektrus. Tas sevī iekļauj ne vien Mavrovo ieleju, bet arī Bistra kalnu, dienvidrietum daļu no Šar kalnu u.c. Ziemā šī vieta ir iecienīta un pārpildīta ar tiem, kam patīk baudīt ziemas priekus- slēpot, sniegu velt u.c. Šogad decembrī noteikti braukšu te baudīt ziemu ar savu ģimeni, lai varam celt sniega vīrus, kāpt uz slēpēm, ragavām un pilnībā izbaudīt dabas dārgumus. Dabas parkā atrodas gan upes ieleja, gan aizas, gan ūdenskritumi, gan karsta lauki, gravas, alas, ledus ezeri un citi brīnumi. Daba tiešām šo vietu ir apveltījusi ar daudzām veltēm, īpaši viss vienu viet. Piemēram, ledus ezerā Lokuv, vasrā var pat peldēties. Ezers atrodas 1538 metrus virs jūras līmeņa. Ezera tuvumā ir vairākas kempinga vietas, kur izbaudīt dabas skaistumu. Neliela pludmale. Pastāv iespēja izīrēt zirgu un doties nelielā izjādē. Dufa ūdenskritums atrodas Rostuše ciema tuvumā. No ciema centra līdz ūdenskritumiem ir 30 minūšu gājiens. Taciņas ir atzīmētas un jauki iekārtoitas. Ejot līdz ūdenskritumam, ejam cauri un aplūkojam Dufa kanjonu, kas ir 100 metrus augsts. Pats ūdenskritums ir apskates vērts. Man ļoti patika. Un apkārt jauks, svaigs gaiss, koki u.c.
Parka teritorijā ir ar bagātu floru- vairāk nekā 1000 augi, kas aug kalnos- 38 no tiem ir koki, 35-krūmi, un vismaz 60 reti sastopami augi. Runājot par dzīvnieku pasauli, tad te var sastap 140 dažādas putnu sugas, no tiem visievērojamākie ir pelēkais vanags, ērglis krstač, zelta ērglis, meža ūpis, dižā pūce u.c. Te ir arī 11 amfībiju sugas. 12- reptīļu sugas un 38- zīdītāju sugas. Paši svarīgākie šajā dabas parkā ir lāči, lūši, kalnu kazas un meža kaķis. Izsklausās vareni. Īpaši, ja visus nākas redzēt vienu viet un uzreiz. Pats parks dibināts 1949. gada 19. aprīlī. Jāsa godīgi, tad viens no vispazīstamākajiem Mavrovo objektiem ir aplūdusī Sv. Nikolaja baznīca.
Baznīca celta 1850. gadā, un aplūdināta pēc ezera izveidošanās. Pati baznīca funkcionēja 103 gadus. Kopā ar baznīcu aplūda vairāk ciemi un to ēkas, bet baznīca ir vienīgā, kas palikusi šajā vietā. Par spīti tam, ka tā lielāko daļu ir ūdenī, tās sienas un pamati ir izturīgi. Bija laiks, kad baznīca bija pilnībā zem ūdens, bet laika gaitā ūdens līmenis ap to pazeminās. Cilvēki tic, ka pēc daudziem gadu desmitiem banzīca atkal uzņēms cilvēkus, tajā tiks aizdegtas svecītes un noturētas mises.
Gada laikā, visbiežāk vasarā, līdz baznīca var aiziet, apskatīt tās iekšieni, jo ūdens izžūst. Tas noteikti ir to vērts. Redzēt laikmeta paliekas, vēsturi. Cilvēki tic, ka šī vieta ir mistiska, ka Dievs vēlas pateikt kaut ko, jo atstājis šo baznīču, sargā to. Tāpēc šī baznīca kalpo kā aizsarga simbols tuvāk esošajiem ciemiem.
Turpat netālu no vecās baznīcas atrodas jaunā Sv. Nikolaja baznīca.
Pēc baznīcas un ielejas apskates dodamies un Sv. Jāņa Kristītāja klosteri.
Godīgi teikšu. Šī vieta man ir iekritusi sirdī. Nezinu vai tāpēc, ka visapkārt mežs, skaisti skati un klusums vai kas cits, bet šajā vietā jūtos relaksējusies. Īpaši, kad klosterī padzeru kalnu tēju un izbaudi skatus. Paši maķedoniešu šo klosteri uzskata par vienu no skaistākajiem klosteriem visā Maķedonijā. Klosteris ir veltīts Jānim Kristītājam, bet nosaukumu Bigorski ieguvis no materiāla (kaļķakmens), no kā celts pats klosteris. Stāsta, ka klostera atrašanās vietas izvēli noteica Sv. Jāņa Kristītāja ikona, kas tika atrasta pie avotiem. Šo ikonu vēl mūsidenās var aplūkot klosterī un vēl joprojām dara savus brīnumus- dziedē, apskaidro utt.
Klosteris dibināts 1020. gadā, dibinātājs mūks Jovans (Jānis) no Deber. 16. gadsimtā Osmāņu valdība klosteri nojauca un tikai viena maza baznīca tika saglabāta no visa liela kompleksa. 1743. gadā klosteris tika renovēts. Klostera sastāvā ietilpst klostera baznīca, kapliča, kas atrodas blakus baznīcai, klostera telpas un viesu telpas. Tāpat klosterī var aplūkot ikonu galeriju. Pats klosteris ir pazīstams ar savu ikonu statīvu, kas veidots no 1829. līdz 1835. gadam. Ikonu galerija atrodas apmēram 17 ikonas, kas ir no no 12., 13. un 19. gadsimta. Klostera teritorijā atrodas arī baznīcas drupas no 16. gadsimta.
Pēc klostera apskates dodamies uz izslavēto Galičnika ciemu. SLavens ar savām kāzām, sieru un zirgu izjādēm.
Ciems atrodas Bistras kalna ielejā. Bagāts ar tradīcijām, skaistām ainavām un kulūru. Visvairāk apmeklēts 12. Julijā (Pētera dienā), jo tad tiek rīkotas kāzas. Šī ceremonija ir ar tradicionālajiem tērpiem, rituāliem. Ierakstīta par UNESCO iazsardzībā. Agrāk kāzas ilga piecas dienas. Sākās ar bungu spēlēm un tradicionālo deju- vīramātes deja, tad līgas saruna pie strūklakas, kāzu karoga pacelšana, mirušo uzlūgšana, līgavaiņa skūšana, saruna ar līgavu, maizes dalīšana, laulību ceremonija baznīcā Sv. Pētera un Pavela. Šī ceremonija vēl mūsdienās notiek. UN ik gadu tiek salaulāti vairāki pāri. Ar noteikumiu, ka viens no laulātajiem nāk no Galičnika ciema.
Vēl Galičnika ciems ir pazīstams ar savu siera daudzveidību. Gan govs, gan kzas, gan no aitu pienu taisīti. Tiešām var bagātināt savas garšu kārpiņas. Sieru cenas ir dažādas. Citi sieri pat maksā 20 eiro kilogramā.
Šis ciems ir interesants ar to, ka katrs atrodu savu veidu, lai attīstītu ekonomiku ciemā. Piemēram, divi brāļi ir izvaidojuši zirgu izjādes biznesu. Atstāj mašīnu viņu pieturvietā, bet pats uz ciemu dodies ar zirgu- pajūgi vai jājot. Izjāj cauri ciemam. Noteikti to pamēģināšu. Un izjādes ciema apkārtnē, baudot skaistu dabu.
Mavrovo ir vieta, kur nepietiek ar vienu vai divām dienām. Vajag ilgu laiku, lai izbaudītu visus brīnumus un dabas veltes. Lai apskatītu visas alas, upes ielejas, vērot sniegu uz kalniem, vai dotos izjādē. Bet tā ir vieta, kur var atpūsties no pilsētas drūzmas, elpot svaigu gaisu un atjaunot savu enerģiju. Mavrovo ir vieta, kur cilvēks atgriežas pie dabas. Kur kļūst saistīts ar dabu!
Attēlus apskati:
http://www.draugiem.lv/httpapcelomakedonija.blogsp/
Vairāk par Maķedoniju uzzini: