Tetova ar saviem noslēpumiem
|
Elīna Strojmanovska- Poste
|
Tetova ir studentu pilsēta, jo tur atrodas trešā lielākā univeristāte Maķedonijā. Atrodas 50 km no Skopjes. Pazīstama ar slēpošanas bāzi- Popova Šapka. Šarplanina (Šar kalns- tulkojums), ir viens no pazīstamākajiem Maķedonijas kalniem. Tas tiek apdziedāts dziesmās. No turienes pat nāk maķedoniešu aitu suns- šarplaninec. Tas ir 70 – 82 cm liels un 38 – 55 kg smags. Leģendas vēsta, ka šīs sugas suns pat esot Aleksanda Lielā pavadonis. Ne velti tas ir attēlots un maķedonijas 1 denāra monētas. Manuprāt, suns ir īsts skaistulis. Un mierīgs pēc savas dabas.
Taču pats iespaidīgākais objekts ir Krāsainā mošeja, kas celta 1495. gadā, kas kalpoja, kā Islāma sapulču templis. Rekonstruēta no 16. gs līdz 17. gs., jo mošeja nodega līdz pat pamatiem, kad izcēlās ugunsgrēks visā pilsētā. Oriģinālais nosaukums bija Aladžas mošeja. Aladža no turku valodas nozīmē krāsaina vate. Bet 19. gs. mošejas nosaukums tika mainīts uz Paša mošeju, par godu tās renovatoram Abdurahmanam Pašam, kas bija turku feodālis. Viņš arī atjaunoja un paplašināja mošeju 1833. gadā. Mūsdienās varam aplūkot tieši šī laika arhitektūru un dekorāciju dizainu. Abdurahmanu un viņa dēlu uzskata par Tetovas pilsētas aizstāvjiem un mākslas mīlētājiem.
Mošeja ir iespaidīga ar savu iekšējo un ārējo gleznu dekorācijām. Īpaši gleznina ir dienvidu puse. Mošejas ārpusi rotā skaists koka tīkla žogs ar dekorācijām. Ārsienas ir dekorētas ar četru rindu plāksnēm, kas ir apgleznotas ar skaistiem ornamentiem un dekoriem. Daudzie gleznotie gleznainie ornamenti ir vērā ņemami ar to grafiku un gleznošanas tehniku, kas ir rets un ekstraordinārs Islāmu arhitektūras darbs.
Mošejas un apkārtesošo ēku vēsture ir iegravēta marmora plāksnēs, kas novietotas virs ieejas durvīm, tas ir veikts, lai saglabāt vēstures paliekas, kas palika no nodegušās mošejas pamatiem, Tā ir kā zīme, ka mošeja tiek sargāta. Mošeja ir kvadrātveida formas (10m x 10m), kurā ir lūgšanu telpa, gelerija. Mošejas sastāva ietilst arī kaps, kurā apglabāta Turku feodāļa meita, Anamata Huršīda, kuras kapakmens ir īsts meistardarbs. Mūsdienās te ir mākslinieku galerija. Uzskata, ka tieši Huršīda 1566. gadā iekārtojusi šo mošeju, jo bijusi smagi slima un domāja, ka tādējādi Allahs atmaigs un viņa atveseļosies.
Jāatzīst, ka šī mošeja tiešām ir viens no iespaidīgākajiem arhitektūras un mākslas pieminekļiem, kas saglabājies no osmāņu impērijas laikiem visā Maķedonijā.
Ja islāma ticīgajiem Krāsainā mošeja ir svarīgākais piemineklis, tad kristiešu ievērības cienīgs klosteris Tetovas tuvumā ir Lešoka klosteris.
Lešoka klosteris atrodas 8 km attālumā no Tetovas centra, Lešoka ciemā. Agrāk bijušas 44 baznīcas Lešoka apkaimē, mūsidenās palikušas tikai trīs, bet klostera teritorijā - divas- Sv. Atanasijusa (No 14. gs.), Sv. Atanasijusa (No 20. gs.) un Sv. Jaunavas baznīca no 19. gs. Palikusi arī viena kapella- Sv. Kirila un Metodija, no 20. gs. Šajā teritorijā ir saglabājušās arī piecu baznīcu drupas no vidusslaikiem. Šī vieta ir deklarēta kā Maķēdonijas kultūras mantojums.
Visvecākā informācija par Lešoka klosteri ir no 14. gs. sākuma, precīzāk visvecākā informācija nāk no 1326. gada. Baznīcās ir trīs fresku kārtas uz sienām, kas ir no dažādiem laika periodiem. Zemākā kārta ir no konstrukcijas laikiem, vidējā kārta- 17. gadsimta, bet trešā- 1879. gada.
1698. gadā klosteris tika nopietni sagrauts smagas vētras laikā. Ūdeņi no kalniem plūda klosterī, tāpēc mūkiem nācās pamest klostera teritoriju.
Sv. Jaunavas baznīca ir celta uz vecās viduslaiku baznīcas pamatiem. Baznīcas celtnieks bija izcilais maķedoniešu skolotājs un mūks Kirils Pejčinovič. Līdz pat šai dienai viņš ir klostera teritorijā, jo viņa kaps atrodas klostera teritorijā. Sv. Jaunavas baznīcā atrodas daudzas vērtīgas freskas no 18. un 19. gadsimta, tai skaitā arī ikonu statīvs, aks ir no 1879. gada. Klostera teritorija ir piedzīvojusi daudzas pārbūves un rekonstrukcijas, bet lielākā, kopš 2001. gada. Sv. Atanasijusa baznīcai no 14. gs. ir liela tradīcija, bagāta un slavena, kas pildīta arī ar daudziem traģiskiem notikumiem. Pēdējais traģiskais notikums bija 2001. gadā, kad Sv. Atanasijusa baznīcu uzspridzināja albāņu teroristi, tādējādi lielākā daļas baznīcas vēsture eksplodēja kopā ar sienām. Bet baznīca ir atjaunota un turpina funkcionēt. Īpaši lielas pulcēšanās un svinēšana notiek 15. maijā, kad notiek Sv. Atanasijusa svētki un 28. augustā- Jaunavas Marijas uzņemšana debesīs svētki.
Uzzini vairāk par Maķedoniju:
http://apcelomakedonija.blogspot.com
Seko mums draugos.lv, apskaties gelerijas: