Mazliet par Jaunzēlandi
|
Ilze Baiža
|
Ievads
2005. gadā, kad liela daļa latviešu steidzās darba gaitās uz Īriju un Lielbritāniju, es gribēju doties strādāt uz Jaunzēlandi, taču toreiz man nebija ne universitātes diploma, ne vīra, kas dzimis šajā valstī, ne arī jaukās ‘working holiday’ iespējas, kas tagad ļauj Latvijas pilsoņiem 2 gadus strādāt un apceļot šo tālo un neparasto valsti, tāpēc tāpat kā daudzi citi apmierinājos ar dzīvi Britu salās. Kopš tā laika ir pagājuši teju deviņi gadi, kuru laikā piedzīvoti gleznotāja paletes cienīgi notikumi. Dzīve Anglijā tapāt kā daudziem citiem ir sagādājusi neskaitāmas sāpes un asaras, gan prieku un pieredzi, bet tikai tad kad otrreiz UK atgriezos ar savu Latvijas Universitātes grādu ķīmijā, varu teikt, ka tiešām dzīvojam, nevis izdzīvojam. Pirms tam abi pa Lielbritāniju pērāmies, kā pliki pa nātrēm, bet ko nu par to. Tagad izpētām iespējas pārvākties uz otru pasaules malu pavisam. Jā, kas agrāk likās neiespējami, tagad pavisam sasniedzami, bet savā pirmajā ceļojumā devāmies, kā tūristi (pa pusei) jeb izgaršotāji.
Biļetes un ceļš.
Ekstrēmo sporta viedu dzimtene ir arī viena no tālākajām valstīm, ja ne vistālākā, braucot no Eiropas, tāpēc jārēķinās, ka ceļš uz Jaunzēlandi ir ļoti garš un nav lēts. Vismaz 700 – 900 (no personas), vai pat vairāk aizies pa lidmašīnas biļetēm vien. Ja ceļo viens, tas var nelikties tik daudz, bet ģimenei braucot, sanāk krietni vairāk. Arī mums, trīs cilvēkiem – man, vīram un dēlam, lētākais, un nebūt ne ērtākais reiss (reisi) izmaksāja 2600 mārciņas.
No Londonas ir pieejams tiešais reiss (apmēram 24 h ilgs) ar vienu pieturu Losandželosā, vai Honkongā, virzienu var izvēlēties pats, jo nav attāluma ziņā, nav lielas starpības, uz kuru pusi lido. Tikai vīzu problēma, jo ASV mums nepieciešama tranzīta vīza, kaut uz to jauno pasu īpašnieki reģistrēties online, Honkongā to nevajag. Taču mūsu maršruts bija krietni sarežģītāks: Leeds – Amsterdam – Bangkok – Taipei – Brisbane –Auckland, ar pārsēšanos Amestrdamā (3 stundas) un Tapejā (12 stundas), pārējās vietās tikai īsa pauze tranzīta uzgaidāmajā telpā. Atpakaļ tāpat. Jāsaka, kā ir, ka šāds ceļojums ir laba pārbaude nerviem, taču, ja lidotu ar tiešo reisu skolas Lieldienu brīvdienās, tas izmaksātu divreiz vairāk – 5000.
Vīzas un robežkontrole
Ja braucat tūrisma nolūkos, vai kā mūsu gadījumā - apciemot vīra ģimeni un draugus, kurus viņš nebija redzējis 12 gadus, tad iepriekšēja vīza LV pilsoņiem nav vajadzīga - to izsniedz ierodoties uz robežas. Vizīte Latvijas pilsoņiem nedrīkst pārsniegt 3 mēnešus, Lielbritānijas pilsoņiem – 6 mēnešus. Svarīgi, lai būtu atpakaļ biļete un pietiekoši daudz naudas, lai sevi uzturētu, vai arī kāds kas jūs vizītes laikā sponsorē. Robežsargi var izprašņāt par jūsu plāniem, likt uzrādīt viesnīcu rezervāciju, vai zvanīt jūsu uzrādītajam sponsoram, taču var arī apmierināties ar pāris jautājumiem. Man personīgi visi jautājumi izpalika, jo mans vīrs ir Jaunzēlandes pilsonis. Robežsargs tikai iespieda manā un dēla pasēs zīmogos un novēlēja labas brīvdienas.
Īpaši gribu uzsvērt, ka svarīgi ir pārbaudīt arī to valstu, kurās ir pieturas, tranzīta vīzas prasības. Daudzās valstīs, piemēram, Austrālijā, Taizemē, ja uzturēšanās lidostā pārsniedz 8 - 12 stundas Latvijas pilsoņiem ir nepieciešama tranzīta vīza. Es biju visu pārbaudījusi vismaz 2 reizes, taču tā kā esmu stresaina persona, sirds vienalga klauvējās pie katra check-in.
Jā, Latvijas pases pasaulē maz pazīst, pat Eiropā, kas mani reizēm pārsteidz, tāpēc nebrīnieties, ka check-in var aizņemt ilgāku laiku, kamēr darbinieks visu pārbaudīs. Tā ir parasta procedūra, bet kā jau teicu reizēm esmu nervoza bez iemesla. Ar šo gribēju teikt, ka neesiet pārsteigti, ja pie check-in jūsu pasi šķirstīs, meklēs iespiestu vīzu, un tad ilgi pārbaudīs informāciju datorā. Reizēm pajautās, kādu interesantu jautājumu, piemēram, par darba atļauj Lielbritānijā. Man šādu jautājumu uzdeva, atpakaļ braucot, Amestrdamas lidostā, vai man ir UK vīza? Es atbildēju, ka kopš 2004. gada, ka Latvija iestājās EU un Lielbritānija atvēra savu darba tirgu, LV pilsoņiem to nevajag. Tas, ka Latvijas pases nezin Taivānā, mani neizbrīna, bet Eiropa reizēm turpina pārsteigt.
Daba
Ja esi dabas mīļotājs un apbrīnotājs, Jaunzēlande Tev, tāpat kā man, liksies vienreizēja. Sākot ar pludmalēm, kas katrā vietā ir savādākas, beidzot ar kalniem, geizeriem, karsto dubļu vannām, ūdenskritumiem, jūras līčiem un faunas un floras daudzveidību. To visu nevar aprakstīt – ir jāredz – tiešām ir tā vērts!
Mēs gan laika trūkuma dēļ apskatījām tikai Ziemeļu salu, Dienvidu sala paliek citam gadam, bet varu teikt, ka noteikti gribētu atgriezties. Ziemeļos pludmalēs smiltis ir dzeltenas, dažviet baltas, bet Taranaki apgabalā melnas. Par šo biju dzirdējusi iepriekš, un domāju, ka man nepatiks, bet maldījos, saulē smiltiņas metāliski atmirdz kā būtu nokaisītas ar neskaitāmi daudziem melniem safīriem.
Pilsētas
Jaunzēlande ir samērā jauna valsts, tāpēc vēsturisku celtņu nav daudz, un pilsētās galvenokārt dominē modernais stils, taču jāsaka tas ir patīkams un nav nospiedošs, kā dažiem varētu likties, drīzāk gaišs un elegants. Pat lielākajās pilsētas virmo daba - mājas un ielas ieskauj skaisti jūras līči un koku apstādījumi, un piemājas dārziņi rada īpaši zaļuma un košuma sajūtu.
Klimats aprīlī
Lai arī Jaunzēlandē aprīlis ir rudens mēnesis, temperatūra ziemeļu salā svārstījās ap 22-24 grādiem. Tikai dažās dienās, kad lija, temperatūra noslīdēja uz 12-16 grādiem. Mēs ar dēlu peldējāmies vairākas reizes, ūdens likās silts.
Ēdiens
Ēdiens ir ļoti daudzveidīgs, līdzīgi kā Lielbritānijā - katru dienu vari izvēlēties virtuvi no citas pasaules malas – Malaizijas, Indijas, Ķīnas, Amerikas, Spānijas, taču ir dažas lietas, kas Jaunzēlandē ir īpašas. Pīrāgi (pie). Ja Anglija lielās ar to, ka viņi bija pirmie, kas sāka bļodvieda pīrāgus cept ar dažādiem pildījumiem, tad jaunzēlandieši var teikt, ka viņu šos pīrāgus ir pilnveidojuši. Daudzas mazākas ceptuves tos cep tik garšīgus, ka ātri vien var pieņemties svarā par pāris kilogramiem.
Vēl īpaši gribu izcelt jūras veltes – te, tās ir lieliskas un pieejamas par saprātīgām cenām un pilnīgi citā lielumā, kā Eiropā.
Hāngi - Maori (Jaunzēlandes pirmiedzīvotāju) tradicionālā gatavošanas metode, kur ēdiens - parasti dārzeņi ar gaļu tiek gatavoti zemē izraktā caurumā uz nokaitētiem akmeņiem (par pašu metodi variet atrast internetā, neņemos, teikt, ka visu uzrakstīju pareizi). Man garšoja, bet tiku brīdināta, ka slikti pagatavots hāngi var būt nebaudāms, un ja tāds gadās pirmo reizi, vairāk arī var negribēties.
Cenas
Kopš mūsu ģimenē par vienu no skatītājām programmām kļuvusi Ziemeļīrijas BBC ‘Wanted down under’, kur birtu ģimenes, kas apsver pārvākties uz Austrāliju un Jaunzēlandi, tiek iemestas realitātē – aizvestas uz attiecīgo valsti, uz cenām skatījos ļoti īpaši. Šajā programmā katrai ģimenei tiek dota iespēja izpētīt darba piedāvājumus, kā arī cenas, un parasti ikdienas pirkumi Austrālijā un Jaunzēlandē, salīdzinot ar Lielbritāniju, sanāk dārgāk. Tā kā mēs paši apsveram pārvākties, un iespējams pat pietiekties uz attiecīgo programmu, es visu padziļināti pētīju. Taču, secināju, ka nekādu lielu atšķirību starp pārtikas cenām neredzēju.
Ar Latviju salīdzināt man ir ļoti grūti, bet ar Lielbritāniju gan. Manā skatījumā ļoti līdzīgas. Šis tas ir dārgāks, bet šis tas ir lētāks.
Cilvēki
Cilvēki ir brīnišķīgi, ļoti atvērti un draudzīgi, un izpalīdzīgi. Viņi būs gatavi uz sarunu jebkur – rindā, autobusa pieturā, veikalā, taču viņu draudzīgums nav mākslīgs, kādu var novērot citās angliski runājošās valstīs. Un vienā ziņā jaunzēlandieši ir daudz tuvāki latviešiem kā angļi – ja reiz esi kādu no viņiem vari saukt par draugu, tad tās tas arī būs, kā otrā ģimene - tas mans personīgais viedoklis.
