Itālija. Ligūrija - Toskāna ar mazu līkumu caur San Marino
Komentāri par pašu ceļojumu ir pie katras bildes.
Ceļojums ilga 4 dienas/5 naktis.
Maršruts:
1. diena: Bergamo (nolaižamies pašā vakarā un paņemam mašīnu)-Breska (guļam) ~ 55 km
2. diena: ~ 220 km: La Spezia (noliekam mašīnu pie viesnīcas, kas ir pie stacijas)-Cinque Terre (ar vilcienu, kāpjot iekšā-ārā)- La Specia (guļam)
3. diena: ~ 50 km: Pisa (apskatām torni), - ~ 150 km Florenze (padzīvojamies) - ~ 70 km Arezzo (guļam)
4. diena: Arezzo (padzīvojamies) - ~ 70 km Sjēna (padzīvojamies) - ~ 40 km San Ginimjano (padzīvojamies) - ~ 280 km San Marino (guļam)
5. diena: San Marino (padzīvojamies) ~ 300 km Verona (padzīvojamies) - ~ 100 km Bergamo piepilsēta (guļam pie lidostas)
6. diena: lidojam mājās no paša rīta.
Kaut arī pēc km varētu šķist, ka patraka skriešana, tomēr ne - tas bija lēni, ar baudu un ne par ko neiepringstot :) Vienīgi San Marino varēja izlaist, bet gribējās tur vismaz vienreiz aizbraukt, savām acīm ieraudzīt. Tā kā līkums bija tā vērts.
mūsu baltais bērītis - nedaudz piedzīvojumi bija gan - izrādās, ka tam ir automātiskā ātrumkārba... ok, kaut kā tiekam galā, ātri jau pierod, bet labākais bija - to verķi nevar iegdarbināt... nemaz... kā izrādās, bija jānospiež gāze-bremze-gāze un tad tik kas notiek... tas mūs drusku nomulsina, bet nejauši atrodam īsto kombināciju un viss notiek... nākamais - jau esot uz šosejas atklājam, ka... bērītim NAV automātisko gaismu (kas ir diezgan loģiski valstī, kur pa dienu gaismas netiek slēgtas), un uz šosejas nav kur apstāties, tā nu braucam pa tumsu, kamēr uztaustām īsto kloķi ... viss jau galā bija ok, bet drusku mazāk nervu šunas ir gan... vismaz man :D
apburošā Cinque Terra - Ligūrijas piekraste, 5 ciematiņu virtene.
Bildē - Monterosso al Mare - idille pilnībā, it īpaši pēc Latvijas pelēkā lietus, a te: + 22, gards saldējums un nekādas saiknes ar realitāti :)
Nākamais ciematiņš - Vernazza - ja pagājušajā reizē man likās, ka pats skaistākais ir Manarola, tad šoreiz mani apbūra Vernazza - vnk burvīgs...
mazās mazītiņās ieliņas
bez vārdiem... vnk idille
Vietējais - laiski izgūlies pie ieejas baznīcā
Te drusku jāpastāsta sīkāk... :)
Šis ir fotografēts no TĀ torņa :D
Stāsts sekojošs: biju lasījusi, ka Vernazzā esot tāds tornis, no kura paveras burvīga ciematiņa panorāma. Mums, protams, tiek uzstādīts mērķis - mums tur jāuzkāpj!
Aplūkojam apkārtni - o! redz kur baznīcas tornis, uz ko ved kāpnes! - sacīts darīts, kāpjam augšā... hmmm, uzkāpjot - vilšanās - skats, protams, skaists, bet ne panorāmas.. ok, nu kā ir, tā ir - dodamies nokārtiem deguniem stacijas virzienā, te pēkšņi, jau uz perona stāvot - YES!, redz kur tas tornis!, priecīgi dodamies uz augšu, bet kaut kā aizdomīgi sāk parādīties privāti pagalmiņi, uz soliņiem sēž iemītnieki, sildoties vakara saulītē, noskatās, kā mēs elšam, pūšam, bet cītīgi kāpjam... Pie kārtējā aizdomīgā skata, pavaicāju vietējam pensionāru pārītim, kas omulīgi sēž uz sava piemājas soliņa, vai mēs ejam pareizi?.... kā jūs domājat? nu protams, ka ne!, šie mums smīnot rāda torni.... kas ir ielejas OTRĀ PUSĒ!!! :D
nu ko - rāpjamies šite lejā un otrā pusē atkal augšā :D
bet tas bija to vērts!!!! skats ir pasakains!!!
uz takas, virziens Vernazza-> Corniglia, netālu no tā paša (pareizā) torņa :)
saulriets Manarolā - vispār tas bija dīvains skats - saule patiesībā vēl ir tur, apmēram ap bildes vidu - aiz mākoņiem. Taču mākoņi bija zemi un izskatās, ka saulīte jau ir jūrā, bet nav vis!
Manarola - tikko esam ieturējušies ar gardām vakariņām un es ēdu olīvas un man tās GARŠOJA!!! :) jeeeee, tagad es arī esmu to cilvēku pulciņā, kas tās ēd... bet... šodien Jūras Brīzē, pusdienās pagaršoju - nea, šitās man negaršo vēl aizvien... toties Itālijā - tādas mazas un brīnumgardas - tās man pat diktam tīk!
nākamā diena - pieturam Pizā. Biju lasījusi, ka nekā īpaša, bet man tak arī vajag šādu bildi, vai ne? klišeja paliek klišeja, tagad man arī tāda ir!:)
Lielu iespaidu Piza uz mani neatstāj, bet tas tornis gan - tas ir vēl šķībāks, nekā man likās, patiešām galīgi šķībs, pavisam dīvains skats.
Slavenās zelta durvis Florencē
Florences krastmala - populārākais pārvietošanās līdzeklis itāļiem ir un paliek motorolleris, vēlams Vespa :)
Arezzo - man pilnīgs pārsteigums - biju šo pilsētiņu izvēlējusies kā vienu no mūsu naktsmītnēm. Kā izrādās, guļam pašā vecpilsētā 15.gs. ēkā, B&B ieturēts atbilstoši senlaicīgā, bet elegantā stilā, un no rīta, izstaigājot pilsētiņu paveras fantastiski skati, piemēram, absolūti slīps (~ 25-30 grādu slīpums) laikums, kurā visi bez problēmām izvietojas pie galdiņiem, bet nekur prom neaizripo utml. :)
pavasaris - vēl aizvien + 22 grādi, putniņi dzied, ziedi smaržo, apkārt skaisti skati - burvelīgi, es jums saku - vnk burvelīgi!!!! :))
Sjēna - viena no manām favorītpilsētiņām - apburoša!
Kaut arī tūristu kā biezs, tomēr liektās ieliņas, skaistie laukumi (man aiz muguras - Piazza del Campo - laukums, kur notiek slavenās zirgu skriešanās sacensības) un sarkanie mūri ir neatkārtojami
Sjēnas Doms - kaut arī krietni mazāks, tomēr mani iespaido krietni vien vairāk nekā slavenais Florences Doms, kas izskatās stipri līdzīgi, lielāks un iespaidīgāks, tomēr, tomēr... Sjēnas Doms man patīk labāk! :)
San Giminjano.
Manuprāt, pati, pati skaistākā un iespaidīgākā Toskānas/Ligūrijas manis apmeklētā vieta, protams, ja neskaita lauku ainavas.
Saukta arī par senlaiku Manhetenu - agrāk - jo bagātāka bija šejienes ģimene, jo augstāku tormi būvēja. Rezultātā neskaitāmie torņi rada neiedomājami dīvainu, bet skaistu iespaidu.
Skats no San Giminjano skatu laukums - lūk viņa, Toskāna, tāda, kādu es to biju iedomājusies - tieši tāda, kādu to glezno un apraksta. Vnk neatkārtojama. Mana Toskāna.
Toskāna un skats uz San Giminjano torņiem.
San Marino
Nevarētu teikt, ka esmu sajūsmā, protams, iespaidīgi - kalnā, mūru ieskauta - vecpilsēta, skaisti, bet drusku iespaidu bojā šopingotāji un veikalnieki - tie, kā Turcijā, aicina iekšā ar tekstiem "zahoģiķe, horošije ceni!" Tas man drusku traucēja, bet pilsētvalsts tak bija jāredz!
Verona
Mani paņēma šī pilsētiņa - vnk burvīga - bijām te svētdienas vakarā - pastaigā bija izgājuši pārsvarā vietējie - visur čum un mudž cilvēki, bet tā... pozitīvi :) pilsētiņa skaista - burvīga arhitektūra. Protams, apciemojām arī Džuljetas balkonu un apčamdījām skulptūru, kā nu bez tā! :), bet Verona ir patiešām skaista! Apbrīnojama!
pēdējās vakariņas - pēdējie Spritzi :) un Arrivederci, Italia, ci vediamo! Presto! :)