Viva Barcelona!

25.10.2008
15 min lasīšanai
78 foto

Kāpēc es rakstu šo aprakstu Kad izlēmām ar savu 14-gadīgo meitu doties uz Barselonu, tad iegādājos grāmatiņu Top 10 par Barselonu, kā arī pavadīju vairākas stundas internetā, studējot info calis.lv un draugiem.lv, kā arī šo to delfi.lv forumā un dažos ceļojumu saitos no citām zemēm. Nokonstatēju to, ka informācijas ir daudz un pat ļoti daudz un pārāk daudz, bet neatradu koncentrētā veidā tādā formā, kā man to būtu gribējies. Tad nu izdomāju uzrakstīt apmēram tādā veidā, kas man liekas noderīgs. Pārsvarā praktiska info, bet ar maniem iespaidiem. Kad braukt uz Barselonu. Par laika apstākļiem un klimatu Barselonā var palasīt, piemēram msn mājaslapā http://weather.msn.com/monthly_averages.aspx?wealocations=wc:SPXX0015 turpat arī aktuālā laika prognoze. Jūlijā un augustā dienas vidū tur mēdz būt diezgan karsti, tāpēc daudzi iesaka no šiem mēnešiem izvairīties. Īstā tūristu sezona sākoties ar maija beigām, tāpēc es gribēju būt gudrāka un izvēlējos braukt aprīļa beigās-maija sakumā, lai nebūtu jāgrūstās starp tūristu pūļiem. Jāatzīst gan, ka tūristu bija krietni vairāk nekā man būtu gribējies – varbūt tāpēc, ka manis izvēlētajā nedēļā ietilpa 1. maijs, kas daudzās Eiropas valstīs ir brīvdiena. Man radās iespaids, ka Barselonā drūzmējās arī krietni dauz spāniski runājošu tūristu (arī spāņiem pašiem 1. maijs ir brīvdiena). Pirms pašas izbraukšanas iesaku izpētīt aktuālo laika prognozi (kaut vai tajā pašā augstākminētajā linkā), lai apmēram noorientētos, kāda veida apģērbs jāņem līdzi un lai aptuveni izplānotu, kurās dienās apmeklēt āra objektus un kurās (ja paredzams lietus) orientēties uz muzejiem un citām iekštelpu padarīšanām. Aviobiļešu rezervēšana. Tas droši vien vairumam ceļotāju grūtības nesagādā. Tā kā orientējos uz pēc iespējas lētāku braukšanu, man patīk izmantot Skyscanner , lai aptuveni izpētītu cenu situāciju – šis saits manuprāt ir ārkārtīgi ērti izmantojams. Bet pašas biļetes rezervēšanu mēdzu veikt attiecīgās aviokompānijas mājaslapā, jo tas ir lētāk nekā pasūtot caur kādu biroju vai rezervācijas saitu. Viesnīcas Tā kā mums sanāca pārnakšņot 6 naktis un no iepriekšējo ceļojumu pieredzes zinājām, ka viesnīcā pavadīsim tikai pašu nakts melnumu un to pašu ciešā miegā pēc dienas aktivitātēm, tad orientējos uz pēc iespējas lētāku variantu, bet lai tas atrastos tuvu centram. Zinu, ka daudzi ceļotāji izvēlas apmesties apartamentos (piemēram, tauta no calis.lv iesaka rezervēt caur gobcn http://www.gobcn.com/ ) Mēs tomēr nolēmām ņemt viesnīcu, lai nav jākrāmējas ar broakstīm u.c. saimnieciskām lietām. Caur booking.com atradu tādu AutoHogar 2**, par kuru internetā bija samērā pozitīvas atsauksmes. Cena pievilcīga – 39 EUR par twin istabu ar brokastīm un atrašanās vieta ļoti laba. Klientūra bija daudznacionāla – skandināvi, angļi, krievi, japāņi... Atmosfēra mierīga. Ģimenes ar bērniem gan nemanīju. Tikai, ja kāds no šī apraksta lasītājiem arī vēlas rezervēt šo viesnīcu, tad iesaku viņiem iepriekš uzrakstīt e-pastu un pasūtīt numuriņu tajā korpusā, kas vērsts uz ielu. Tur gan var būt traucējoši ielas trokšņi, bet tomēr labāk nekā sētas mājā – vismaz 135. istabai logs atvērās uz kaut ko līdzīgu kanalizācijas šahtai ar attiecīgu sastāvējušos aromu. Tā kā viesnīcā ieradāmies vēlu un tā bija pilna, tad citu istabu mums piedāvāja tikai nākošajā dienā. Jāsaka jau iepriekš, ka tā cita istaba ielas mājā bija samērā OK, cik nu no 2** viesnīcas var vēlēties. Pat ar balkoniņu. Bet tā 135. istaba mums tiktāl nepatika, ka nolēmām – vakarā, izejot pastaigāties uz Kolumba statuju un pa Ramblas jūrasgalu, iegriezīsimies tajās 3*** viesnīcās, kas būs pa ceļam un apvaicāsimies, vai neatrodas kaut kas mums piemērots. Un tā nu, vēlreiz pārliecinoties par teiciena ”skopais maksā divreiz” pareizību, pārvācām savas pekelītes uz turpat netālu esošo 3*** viesnīcu Gaudi , kura patiešām bija ārkārtīgi glīta (bet toties maksāja 90 EUR par nakti). Nākošā rītā atkal pārcēlāmies atpakaļ uz Auto Hogar. Barselonas lidosta un transports uz centru. No lidostas uz centru visērtāk nokļūt ar autobusu Aerobus A1 , kurš piestāj pie visiem termināliem un galapunkts tam ir viens no Barselonas centrālajiem laukumiem Placa de Catalunya, no kura savukārt var ar metro nokļūt, kur vien vajag. Biļete maksā 4.0 EUR, autobuss iet ik pa 12 minūtēm un ceļš aizņem apmēram 40 min. Uzreiz gan jābrīdina par atpakaļceļu – ja ieplānots uz lidostu doties ar autobusu, tad jāpierēķina krietni daudz laika. Vismaz mums gadījās tā, ka galapunktā Catalunya, mums ierodoties, priekšā jau bija krietni gara rinda. Un, kā tas laikam raksturīgs Barselonas autobusiem, iekāpšana un biļešu tirgošana aizņem stipri daudz laika (biļete pie šofera). Piemēram, kad braucām no Tibidabo uz centru, tad autobusa pielādēšana aizņēma ne vairāk un ne mazāk kā 35 minūtes. Pārvietošanās pa pilsētu Par transportu var palasīt TMB mājaslapā http://www.tmb.net/en_US/turistes/commouret/commouret.jsp Mums visērtāk likās braukt ar metro – shēmas un biļešu automāti ir visās stacijās. Īstenībā jau pilsētas centrs nav tik pārmēru liels, daudz ko var izstaigāt kājām un to arī pirmās dienas darījām. Pēc tam gan kājas nebija tik staigātgribošas un vairāk lietojām šo pazemes transportlīdzekli. Sekojot daudzviet lasītiem citu ceļotāju ieteikumiem, iegādājāmies katra kuponu 10 braucieniem. Piecarpus dienu laikā izlietojām divus šādus kuponus – tātad braucām 20 reizes. Apskates objekti. Droši vien nav vērts rakstīt par objektiem tādā kārtībā, kā tos aplūkojām mēs – jo katram savs maršruts, vadoties no apmešanās vietas un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Tālab sadalīšu objektus ”āra” un ”iekštelpu” pasākumos - lietus gadījumā orientējamies uz telpām. Neizvērsīšos sīkāk par objekta adresi, darbalaiku un cenu, jo tas atrodams ceļvedī. Bet pieminēšu, kā tur ērtāk nokļūt – vismaz mums bija tā, ka pazemē orientēties vieglāk nekā virszemē, jo Barselonā ir daudz mazmazītiņu ieliņu, kam kartē nav nosaukuma (vismaz ne tajā kartē, kas iekšā ceļvedī un arī ne tajā, ko dod tūristu autobusā). Tad nu mums daudzreiz gadījās tā, ka pie objektiem no metro izgājām pa nepareizo izeju (jo visbiežāk tur nav norādes, pa kuru jāiet un izeju nosaukumi arī neko neizsaka) un pēc tam pa virszemi nācās diezgan daudz pastaigāt pa mazajām ieliņām, kamēr atradām kādu, kam kartē bija nosaukums. Pirmajās pāris dienās jau nekas, bet vēlāk, kad kājas no neierastās slodzes nogurušas un sāp, tad negribas spert liekus soļus). Tūristu autobuss. Barselonā ir vairākas firmas, kas piedāvā sight-seeing busa pakalpojumus. Lielākā firma ir Bus Turistic http://www.tmb.net/en_US/turistes/busturistic/busturistic.jsp – Barselonas oficiālā tūrisma biroja buss. Tam ir 3 maršruti, kā jau mājaslapā var izpētīt. Mēs paņēmām biļeti uz 2 dienām. Tomēr jāsaka, ka kā pārvietošanās līdzeklis šis buss ir lēns un neērts – sevišķi, ja objektus iecerēts apskatīt ne gluži tādā kārtībā, ka tos apmeklē buss, tad vispār besis. Droši vien prātīgāk ir paņemt biļeti uz 1 dienu un vienkārši ņemt un izbraukt visus maršrutus un noklausīties stāstījumu – tad uz objektiem var braukt citās dienās ar parasto transportu. Jā, busam vēlami ir labi laika apstākļi, lai var sēdēt augšā (bez jumta) un cēli nolūkoties uz apkārtni. Apakšstāvā sēžot, skats ir diezgan ierobežots. Katrs maršruts aizņem apmēram 2 stundas. Kas bija pozitīvi – tādu īstu sastrēgumu nekur nebija. Nezinu, vai tā ir vienmēr. Ja ņem biļeti uz 2 dienām, tad iesaku izkāpt tikai pie tiem objektiem, kur grūtāk piekļūt ar parasto transportu. Savukārt ērti apmeklējamās vietas izpētīt pēc tam. Biļetes uz busu var nopirkt vai nu pašos autobusos vai tūrisma informācijas punktos (piemēram, uz Ramblas vai Placa de Catalunya) Cik nācās redzēt, pie Catalunya uz busu parasti bija pagara rinda. Pietura ir laukuma labajā malā (skatoties no Ramblas). Mēs sākām busa tūri no Montjuic kalna. Tur bijām no rīta un rindas nebija vispār. ĀRA OBJEKTI. Montjuic kalns. Uz to bez tūristu busa var nokļūt arī ar funikulieri, kurš atiet no metro stacijas Parallel. Der tā pati metro biļete. Izvēlējāmies to, jo tas izklausījās kā interesants un mazliet nervus kutinošs pasākums, bet nekas īpašs nebija – braucamais tāds kā tramvajs un pats brauciens visai īss. No funikuliera stacijas uz kalna galu un Castell Montjuic (vecs cietoksnis, kur tagad ir militārais muzejs) iet pacēlājs Montjuic Teleferic – glīti, mazi vagoniņi, kas vējā liegi šūpojas. Skati skaisti! Ja ir jau iegādāta biļete uz tūristu autobusu, tad tur ir atlaides kupons. Mēs uz pašu muzeju negājām, tāpat pastaigājām pa teritoriju un pa kalna dienvidu nogāzi – smuki! Pavadījām kalnā pāris stundas. Ja grib aplūkot arī tuvumā esošo Olimpisko stadionu, Katalonijas mākslas muzeju vai aiziet uz Poble Esspanyol, tad gan paies lielākā daļa dienas. Vēl viens transportlīdzeklis, kas savieno Montjuic ar pilsētu, ir pēc skata vecumvecs gaisa tramvajs, kura galastacija Montjuic galā ir Jardins de Miramar un otrs galapunkts ir Barcelonetta, Torre Sant Sebastia. Ceļvedī brauciens ar to bija izsludināts kā elpu aizraujošs pasākums, bet uz mums Teleferic atstāja daudz lielāku iespaidu. Font Magica. Atrodas Montjuic rajonā pie Katalonijas Mākslas muzeja – fantastisks ūdens, gaismas un mūzikas šovs, kas pulcē milzīgus apbrīnotāju pūļus. Dienas laikā strūklakas nedarbojas, bet vakarā – tas tiešām ir SUPER! Vienīgi jau laikus ceļvedī jāizpēta, cikos un kurās dienās tas notiek – ziemas un vasaras sezonā ir dažādi laiki. Skats uz strūklaku vislabākais ir vai nu no muzeja kāpnītēm vai arī no gājēju tilta, kas virzienā uz Placa Espanya iet pāri ielai. Visā garumā no Font Magica līdz Placa Espanya ir vesela strūklaku aleja – dievīgi skaisti! Ja ir iespējams iekārtoties tā, lai strūklaka ir apskatāma pēdējā vakarā, tad tā būs īsta kulminācija Barselonas braucienam. Parc de la Ciutadella. Forša, zaļa oāze pilsētas centrā. Te var apmeklēt Barselonas zoodārzu ar delfīnu šovu vai tāpat vien pastaigāties, pasauļoties, uz soliņa atpūtināt nogurušās kājas. Šai parkā atrodama arī skaista strūklaka un paviljons. Arī dīķītis – tur var iznomāt airu laivu un romantiski pavizināties zem palmām. Uzz zoo mēs nebijām, bet parku izstaigājām un mums tur patika. Uz parku var ēti nokļūt ar metro – stacija uz dzeltenās līnijas ir Ciutadella Vila Olimpica un uz sarkanās – Arc de Triumf. Triumfa arka pati par sevi arī ir diezgan iespaidīgs un apskates vērts objekts, bet, salīdzinot ar citiem, nav ilgākas pakavēšanās cienīga. Parc Guell. Ja nav laika vai spēka staigāt pa vairākiem parkiem, tad šo gan iesaku apgūt! Tas ir baudāms gan vienkārši kā parks, gan kā slavenā spāņu arhitekta Gaudi radošās darbības rezultāts. Tur arī Gaudi māja-muzejs. Atkarībā no tā, vai vēlme ir gūt tikai vispārēju iespaidu vai izpētīt visos sīkumos, šī parka apskatei aizies pāris stundas vai vismaz puse dienas. Šis ir viens no objektiem, kur ērtāk aizbraukt ar sight-seeing busu un arī tad kādi 300 m jāpaiet kājām. No metro (stacija Vallcarca vai Lesseps) – vismaz 2x tālāk. Tibidabo Kalns, kas ir pretējā pusē jūrai, pilsētas otrā pusē. Te ir baudāms satriecošs skats uz Barselonu, apskatāma smuka katedrāle un izmēģināms atrakciju parks. Atrakciju parka cenrādis internetā man likās visai mīklains. Bet dabā ir tā: atrakciju parka teritorija iedalās 2 daļās – tuvāk autobusa galapunktam ir SkyWalk daļa. Ja grib apgūt tikai šo daļu, tad te nav īpaša ieejas biļete, bet ir jāpērk biļetes uz pašiem karuseļiem. Savukārt, lai tiktu pie pārējām atrakcijām, var pirkt vai nu aproci, ar ko var iet visur un braukt ar visām atrakcijām vai arī vnk ieejas biļeti – tad par atrakciju izmantošanu atkal atsevišķi jāpērk. Tūristu busam ir atlaižu kupons. Parks ir sadalīts līmeņos – bet tiem līmeņiem nav nekāda sakara ar atrakciju bailīguma pakāpi, tas vnk ir ģeogrāfisks iedalījums – jo parks ir kalna nogāzē un sanāk it kā vairākos stāvos. Mēs visai neveiksmīgi parka apgūšanai bijām izvēlējušās 1. maiju – tur ņudzēja no spāņiem un rindas bija garas. Bet, tuvojoties vakaram, tautas masas mazinājās un mēs jautri uzdzīvojām līdz pat parka slēgšanai un pēdējām autobusam. Uz parku visērtāk var nokļūt ar speciālu autobusu Tibibuss, kurš iet no Placa de Catalunya – tajā pašā rajonā, kur ir pietura Bus Turistic un Aerobus (sanāk laukuma labajā pusē, skatoties no Ramblas). Mēs izmantojām šo variantu. Vēl var braukt ar tūristu busu un ”zilo tramvaju” un tālāk ar funikulieri. Vai ar metro un funikulieri. Jardins del Laberint d Horta Visvecākais pilsētas parks, kas īstenībā atrodas ārpilsētā, nedaudz uz austrumiem no Tibidabo. Tur atrodams tāds ciprešu labirints, kādam pēc maniem priekšstatiem (kas dibināti uz Džeroma K. Džeroma daiļrades) būtu jāizskatās īstam labirintam – ar kokiem pāri cilvēka augumam. Bez paša labirinta var arī, protams, tāpat pa parku pastaigāt – pie ieejas iegādajama ”skrejlapiņa” ar ieteicamo maršrutu. Šī parka apskatei ar 2 stundām pilnīgi pietiks. Man dikti gribējās redzēt to labirintu, tāpēc braucām uz turieni – iespaids bija OK, bet ne jau tā, ka mute aiz brīnumiem atkrīt vaļā. Varēja būt sakoptāks tas viss. Šeit mums bija mazliet grūtības pareizi noorientēties, bet ir tā – jābrauc ar metro uz Mundet, metro izeja pareizā ir Vall d Hebron. Līdz parkam jāiet kādi 200 m, orientējoties uz stadiona prožektoriem, kas redzami pāri koku galotnēm. Parks ir tieši aiz stadiona, jāiet pa tādu tiltiņu gar stadiona kreiso(tuvāko) malu. Plaza Reial Laukums pilsētas centrā pie Ramblas, par kuru ceļvedī slavināta tā īpašā atmosfēra. Tas nekādu dižo iespaidu neatstāja, vienīgi Gaudi dizainētie laternu stabi bija mums tīkami. Bet nu šis laukums ir turpat centrā un ērti apmeklējams, var jau paskatīties 5-10 min. Var jau, dabiski, tur kafejnīcā pasēdēt ar, ja ir vēlēšanās. La Rambla Centrālā iela ar tūristu ņudzekli mums gandrīz labāk patika tā pavēlāk vakarā, kad tautas masas nebija tik lielas. Daudzreiz fotografēto Joan Miro darināto ielas ornamentu tā arī nevarēja apskatīt, jo tas pazuda zem cilvēku kājām. Ramblas jūras galā Kolumba statuja bija diezgan iespaidīga. Vienīgi lifts nedarbojās. Turpinot no Kolumba virzienā uz jūru, nonākam uz paceļamā tilta Rambla de Mar (interesants, ar lokveidīgiem, rotājumiem - šī tilta fotogrāfijas atrodamas daudzos Barselonas tūrisma prospektos) šis tilts ved uz pussalu ar tirdzniecības centru Maremagnum (apmēram Spices lielumā) un akvāriju. Barcelonetta Arī ceļvedī slavināta tās īpašās atmosfēras dēļ – tur burvīgās, šaurās ieliņas un mazie, jaukie krodziņi. Pastaigājām gan pa šaurajām ieliņām, gan plašo Passeig Joan de Bordo, pabijām pludmalē, kurā savus ķermeņus saulei un vējam bija atvēlējuši daži izturīgāki atpūtnieki, bet to Īpašo sajūtu nebija. Nu ko, katram savs. ARHITEKTŪRA UN ”IEKŠAS” OBJEKTI Tie, kas agrāk bijuši Barselonā, mēdz jūsmot par Gaudi mākslu (tāds slavens spāņu arhitekts, par kādu nekad agrāk nebiju dzirdējusi). Gaudi tā un Gaudi šitā - kādreiz bezmaz vai likās, ka šie ļaudis grib kaut kā ar to Gaudi zināšanu izrādīties gudrāki par mums, ”vienkāršajiem mirstīgajiem”. Bet, kad pētīju to Top 10 grāmatiņu un arī paskatījos info internetā, sapratu, ka Gaudi darbi būs tiešām kaut kas iepriekš neredzēts. Un bija arī! Es pat nevaru tā vienkārši teikt, ka man patika vai, ka biju sajūsmā – tie ir pārāk mazi vārdi. Neesmu nekāda arhitektūras speciāliste, bet ir nācies pabūt vairākās Eiropas pilsētās un šādus tādus slavenus arhitektūras objektus aplūkot, bet nekad agrāk mani nebija piemeklējusi tāda aizgrābtība, ka aizraujas elpa un asaras sariešas acīs – bet tā notika uz La Pedrera jumta un atkārtojās vairākreiz, staigājot pa Casa Batllo. Ja tev, tāpat kā man, patīk Salvadores Dali māksla un Kurta Vonnegūta literatūra, tad visdrīzāk tev patiks arī Gaudi darbi. La Pedrera Jeb otrā vārdā Casa Mila ir pēdējā Gaudi celtā māja (1910.g.), pirms viņš nodevās katedrāles Sagrada Familia būvniecībai. La Pedrera bija mūsu pirmais Gaudi objekts un, kā jau minēju, tas atstāja TĀDU iespaidu, ka nolēmām apskatīt pēc iespējas vairāk Gaudi neparastās izdomas iemiesojumu. Šajā un citos objektos noteikti iesaku izmantot bezmaksas audiogidu – pleijeri ar austiņām, ko izsniedz pie ieejas. Stāstījums palīdz labāk izprast fantastisko formas un funkcijas apvienojumu. Mēs staigājām pa šo māju kādas 2 stundas – vispirms izgājām cauri un noklausījāmies stāstījumu audiogidā, tad gājām vēlreiz un pētījām detaļas. Man gandrīz gribētos ieteikt sākt Gaudi mākslas apguvi tieši ar šo namu – tad uzreiz manīsi, vai tev patīk šāda veida māksla vai ne. Neaizmirsti praktiski izmēģināt Gaudi radītos krēslus un durvju rokturus! Uzreiz jābrīdina, ka apskatītgribētāju ir diezgan daudz, tālab pie Gaudi mājām mēdz būt rindas – pēc mūsu pieredzes, apmēram stundas-pusotras garumā. Tālab ieteicams tur doties no rīta uz atvēršanu. Uz La Pedrera ērti aizbraukt ar metro (stacija Diagonal). Casa Batllo. Kaut gan celta pirms La Pedrera, šī māja man likās ”vēl vairāk” Gaudi. Staigājām vaļā mutēm aiz sajūsmas (starp citu, lielākā daļa apmeklētāju staigāja vaļā mutēm, arī vārda tiešā nozīmē). Pat tagad, kad rakstu šīs rindas, pār muguru pārskrien skudriņas, atceroties vienreizējo mākslinieciskā gara, neparasto līniju, sirreālistisko ideju un praktisko funkciju harmoniju. Tāpat kā La Pedrera, šeit dabūjams bezmaksas audiogids un šeit pavadījām kādas 2,5-3 stundas. Sagrada Familia Kad mūsu brauciens vēl bija plānošanas stadijā, biju domājusi, ka uz ”katedrāles būvlaukumu” vispār neiesim vai arī aplūkosim to tikai no ārpuses. Bet abu iepriekšminēto namu iespaidā izpētījām topošo katedrāli gan no ārpuses, gan iekšpuses, gan augšpuses (uzbraucot ar liftu torņa galā un kāpjot lejā pa šaurām vītņu kāpnēm), gan arī no apakšpuses (izpētot ekspozīciju pagrabstāvā), gan arī rūpīgi apskatījām skolas ēku. Bija iespaidīgi, kaut būvlaukuma atmosfēra mazliet traucēja. Viens gan ir skaidrs – noteikti gribēšu redzēt šo brīnumu, kad tas būs gatavs. Te arī bija dabūjams audiogids, bet par naudu gan (EUR 3,50) plus bija jātstāj ķīlā vai nu pase vai cits personas dokuments vai arī 50 EUR. Bet tas nenoliedzami bija tā vērts. Vēl jāpiezīmē, ka uz torņiem iet 2 lifti – jāskatās, kur mazāka rinda. Lifts arī maksā naudu (laikam bija 2 EUR, ja nemaldos). Palau Guell Diemžēl šai namā notika restaurācija, tālab tas bija apskatāms tikai no ārpuses un iekšā varēja aplūkot tikai vestibilu un pagrabu. Toties bezmksas. Ja tur stāv rinda un neko vairāk bez augstākminētā nevar tikt aplūkot, tad nav vērts stāvēt uz iekšātikšanu. Palau de la Musica Catalana Tā gan nav Gaudi projektēta koncertzāle, arhitekts ir Lluis Domenech i Montaner. Tomēr tā arī ir postmodernisma celtne un gluži Gaudi garā. Šī koncertzāle arī kā tāda tiek izmantota. Ja neiet uz koncertu, tad, lai to aplūkotu kā arhitektūras objektu no iekšpuses, jāpiesakās ekskursiju grupā. Vēlams to izdarīt kādu dienu vai dienas iepriekš, citādi sanāks kā mums, kad visas angliski runājošās grupas jau bija pilnas. Tālab šo namu izpētījām tikai no ārpuses. Vārgs mierinājums bija tas, ka iekšpusē fotografēt nedrīkst un ka uz balkona ar brīnumainajām, krāsainajām kolonnām arī nelaiž. Šeit var nokļūt ar metro (stacija Urquinaona, izeja .... Jonqueras (pirmo vārdu izejai aizmirsu). Kase, kur tirgo biļetes uz ekskursijām, atrodas otrpus pašas koncertzāles un sanāk tieši pretī šai metro izejai. Mēs atnācām no otras puses un diezgan ilgi blandījāmies pa mazajām ieliņām, kamēr uztrāpījām pareizi. Hospital de la Santa Creu de Sant Pau Slimnīca, kas arī darbojas kā slimnīca. Bet tai pašā laikā ir arī vienreizējs arhitektonisks mākslasdarbs, sastāvošs no vairākām ēkām – savā ziņā līdzīgām, bet tomēr atšķirīgām, katru ar savu stāstu. Arī šo ēku arhitekts ir Domenech i Montaner un līdz ar to stils līdzīgs kā Mūzikas Pilij - postmodernisms. Nav gluži tik sirreālistisks kā Gaudi darinājumi, bet pietiekoši iespaidīgs. Arī šeit ir iespējams visu smalkāk izpētīt organizētā grupā ar gidu, bet tam mums nesanāca laika, tālab tāpat pastaigājām pa teritoriju un apjūsmojām krāšņās ēkas. Salīdzināšanai uzmetām acis arī jaunajam korpusam, kas tiek būvēts tālāk aiz šiem krāsainajiem darinājumiem – nu riktīgu Gaiļezeru viņi tur būvē. MUZEJI Ja neskaita Gaudi namus, tad vienīgais muzejs, ko apmeklējām, bija Vaska figūru muzejs Museu de Cera . Tur tādi dalīti iespaidi – bija no vienas puses ļoti interesanti, ļoti bagātīga ekspozīcija ar interesantām detaļām. Bet – viss aiz šņorītes (ne tā kā Londonā), fotografēt arī nedrīkstēja... Džūlija Robertsa izskatījās ļoti dīvaina... Ja nebūtu redzējuši līdzīgu iestādījumu Londonā, tad droši vien būtu ļoti interesanti. ĒŠANA Ceļvedis iesaka (un arī citi tūristi tāpat) izvairīties no dārgajām ēstuvēm uz Ramblas. To arī veiksmīgi darījām. Toties gribējām apmeklēt pārīti no ceļvedī slavētajām ēstuvēm. Tad nu iespaidi: Sagardi - Tapas-bārs, atrodas Argenteria 62. Metro Jaume I. Tas bija baigi labais, man jau patīk tāda demokrātiska atmosfēra. Tur ir bāra letes, uz kurām sakrauti šķīvji ar pinxos (grauzdēta maizīte ar uzkodu kaudzi uz tās). Sistēma tāda – pieej pie letes, paprasi šķīvi un dzeramo. Es ņēmu viņu nacionālo sidru, kas tā arī saucas Sagardi – to lej ar slaidu strūklu no milzu mucas. Šķīvi deva uz 2-iem vienu. Un tad pats ņem no tās letes, ko grib un ēd. Var iet arī no citas letes paņemt, ja akurāt iekārotā šķirne uz tuvākās letes izbeigusies. Katrā maizītē ir kociņš, kociņus jāsaglabā. Ik pa laikam no virtuves iznes jaunuztaisītos pinxos un apnēsā visiem apkārt – kas grib, tas paņem. Kad ir pieēsts un padzerts, tad šķīvi atdod bārmenim, kurš saskaita kociņus un iekasē naudu. Kaut kādā mistiskā veidā viņiem bija pilnīgi skaidrs, ko un cik mēs dzērām, kaut gan pasūtījām no viena, bet naudu iekasēja cits. Bar Ra Pl de la Gardunya – ja stāv ar seju pret tirgu La Boqueria, tad jāiet gar tirgus labo malu uz priekšu. Vispirms nonāk tādā laukumiņā, kur ir pāris kafejnīcas, bet nav meklētās. Tad nevajag apjukt, bet turpināt vēl mazliet uz priekšu, līdz nonāk pie īstās – no ārpuses gaužām neizteiksmīgas ēstuves. Mēs izdarījām kļūdu, dodoties turp tirgus dienā un pašā dienas vidū – garā rinda, ko veidoja pārējie ceļvedi lasījušie tūristi, mūsu apetīti iemaitāja (vai drīzāk pastiprināja) tiktāl, ka apcirtāmies uz papēža un devāmies iekšā tirgus drūzmā, kur iegādājām augļu kokteili un kādus augļus pašus, ko notiesājām turpat tirgus malā. Veselīgas pusdienas! Par pašu tirgu – daudzi jau sajūsminās, bet man personīgi vispār tirgus atmosfēra tā ne visai, tālab paklusēšu. Bet ir bagātīgs, tas gan. Pārējās dienas ēdām, kur un kā nu pa ceļam pagadījās – citudien smalkākā kafūzī, citudien ne tik smalkā, citudien (kad bijām Tibidabo) vispār pārtikām ekskluzīvi no junk-food. ŠOPINGS Sākotnēji bijām iecerējušas aizbraukt uz outlet-centru La Roca Village. Bet pēc lielās staigāšanas pa tūrisma objektiem kājas bija tiktāl nogurušas un šopingvēlme saplakusi, kā arī laika ne pārāk daudz, bet braukšana uz turieni ir laiktietilpīgs pasākums. Tālab šo domu atmetām. El Corte Ingles ir liels šopingcentrs turpat pašā centrā pie Placa Catalunya. Tas ir arī labi apmeklēts un burzīšanās starp tūristu masām mūs nevilināja. Kādu vakaru apmeklējām Maremagnum (atrodas, kā jau agrāk minēju, Rambla de Mar galā). Tur piedzīvojām ko interesantu – no viena stūra visu laiku skanēja kaut kādi dīvaini auri un bļāvieni. Sākām virzīties uz to pusi un atklājām, ka tur ārpusē ir milzu ekrāns, kur tiek translēts futbola machs ar Manchester United. Pūlis ļaužu uz Maremagnum balkona (kur mēs), bet vēl daudz lielāks pūlis lejā uz ielas – sajūta bezmaz kā īstā stadionā! Brīdi pastāvējām, bet tad nogurums darīja savu un atgriezāmies viesnīcā. Kad viesnīcā ieslēdzām TV, pirmais, ko redzējām – ziņas, bet ziņās rāda tiešo pārraidi no Maremagnum Barselonā, to lielo ekrānu un to cilvēku jūru. Sirreāla sajūta. Finālā pusi dienas veltījām visjaunākajam šopingcentram Barselonā – Diagonal Mar Centro Comercial. Tas atrodas Av. Diagonal galā pie jūras – tur, kur izstāžu centrs Forum un modernais parks Parc Diagonal Mar. Šopings kā jau šopings, bet pie reizes bija interesanti aplūkot šo jauno, moderno rajonu un parku. (Tas ir ietverts arī tūristu autobusa zaļajā maršrutā, bet to mēs nepaspējām izbraukt ar autobusu). Aizbraukt tur var ar metro dzelteno līniju līdz Maresme Forum (izeja Diagonal). KO NEREDZĒJĀM Būtu gribējušas aizbraukt uz MontSerrat, ja būtu bijis vairāk laika. Apskatītu zoodārzu un akvāriju. Tomēr paņemtu tās gidu vadītās ekskursijas uz Palau de la Musica Catalana un Hospital Sant Pau. Apskatītu šokolādes muzeju un Barselonas katedrāli (Catedral de Barselona) Aizbrauktu uz atrakciju parku PortAventura, kas atrodas kādas stundas braucienā no Barselonas. Apmeklētu Museu Nacional d Art de Catalunya un Fundacio Joan Miro. Izmestu līkumu līdz Salvadore Dali muzejam Figueres. VAI PATIKA Jā, patika ļoti un gribu aizbraukt tur vēlreiz! Noteikti to arī darīšu - vēlākais tad, kad Sagrada Familia būs gatava un Palau Quell restaurēts. Ceru, ka šis vēstījums kādam noderēs.

Viva Barcelona!

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem