Nedēļa uz velo abās Kipras daļās aprīlī'2014
|
Egils Turks
|
Nupat atgriezos no veloceļojuma pa Kipru.
Kamēr te Latvijā esot bijis slapji un vēsi, tur bija +25 vai vairāk un saulaini.Ziedēja apelsīni un magnolijas, smaržoja apmēram kā pie mums ap Jāņiem, manai gaumei mazliet pat par saldu.
Apmeklējām ne tikai Kipras grieķu daļu, bet arī starptautiski neatzīto Ziemeļkipras turku republiku; bija risks tapt tur neielaistiem, vismaz tādu informāciju saņēmu no dažām iestādēm, kad lūdzu informāciju par velobraucēju iespējām tikt turku daļā nomaļā kontrolpunktā Kipras ziemeļu piekrastē (nevis Nikozijā vai Famagustā), kur plānojām riteņot, tomēr vells nebija tik mells - nebija nekādu problēmu ne iebraucot, ne izbraucot, tikai bija nepieciešamas pases (personas apliecība, šķiet, nederētu).
Maršruts: Pafosa - Akamas pussala - Neo Chorio - Polis - Pomos - Kato Pyrgos - Lefka - Morphou Guzelyurt - Nicosia - Larnaca - Limassol - Pafosa. Visu izbraucām ar velo, izņemot no Guzelyurt uz Nikoziju un finišā no Limasolas uz Pafosu.
Dabūjām pasvīst, "rāpjoties" kalnos, kā arī - izbaudīt sasvīdušo pieri vēsinošu vēju, laižoties garos nobraucienos.
Zemenes turku daļā garšoja gluži kā Latvijā - bija smaržīgas un saldas; eh, žēl, ka nopirku par maz...
Beigu posmā uznāca pamatīgs vēja pūtiens - vējš bija ļoti brāzmains, pat mani mētāja, neskatoties uz svarīgumu; tāpēc dabūjām pat pārtraukt braucienu un meklēt kādu apmešanās vietu jūras tuvumā, ar domu - nopeldēties, kā arī cerību - varbūt līdz rītam vējš norims. Un tā arī notika. Vidusjūras ūdens temperatūra bija ap 20 grādiem. Pilnīgs komforts (man)!
Vēl daži zīmīgākie momenti:
- viesnīcu paasutīju tikai pirmajai un pēdējai naktij, pārējās nedēļas naktis paļāvāmies uz laimi un Kipras viesnīcu palielo skaitu, un vienreiz gandrīz 'iekritām' - jau bijām iebraukuši Kipras turku daļā, tuvojās nakts, bet hoteļu Karavostasi apkaimē nebija; vietējie teica, ka 3 km attālajā Lefkā esot - "Lefka Gardens"; ko darīt? - braucam, bet kā nav, tā nav; redzu, pa ielas malu iet viens vīrs, bet tāds nošņurcis, kedās un maikā, braucu tik tālāk, jo šamais pie vispārzināmā angliski runājošo salīdzinoši mazākā skaita turku daļā šķita neatbilstoša kandidatūra konsultācijām, kur nu vēl angliski; pabraucu kādu gabalu, bet griežos atpakaļ, jo samanu vēl vienu gājēju; prasu par viesnīcu, bet šis rāda uz vīru maikā, tas labāk zinot, un - šķiet, B. Šova "Pigmalionā" bija aina, kur bomzis runā kā profesors? - atskan perfekta angļu tīrruna! Es prasu, vai viņš ir anglis, bet izrādās - turks, kas ilgi dzīvojis Anglijā. :D
- pēc instrukciju saņemšanas turpinām ceļu, bet ir jau riktīgi tumšs; samanu kādu puiku gadus 10, prasu - hotel? Šis, protams, neko paskaidrot nevar, toties var parādīt - viņš sāka skriet mūsu riteņiem pa priekšu, kā lāpnesis! Un tā kādu kilometru! Palika pat neērti. Bet viņš to darīja kā pašsaprotamu lietu. Un, kad bija mūs jau pievedis pie hoteļa, pasniedza rozes ziedu... Tas esot suvenīrs. Kad devu viņam pāris šokolādes no Rīgas, viņš pat negribēja ņemt. Tāda, lūk, ir tā austrumu viesmīlība un audzināšana!
- paliels bija pārsteigums, ka Kipras turku daļā viesnīcas ir divreiz dārgākas (ap €50) nekā grieķu daļā; Nikozijas vecpilsētas turku pusē ieklīdām kādā velosipēdistu pasākumā, notika uzvarētāju apbalvošana; pajautāju, vai nav zināma kāda viesnīca labā cenā; jā, tūlīt notiek zvanīšana, un mums pakaļ atnāk pats viesnīcnieks; samaksājam €20 un apskatām numuru; tualetē poda nebija...Kaut kas līdzīgs dzelzceļa staciju divām pēdām un caurums, blakus šļauka. Vārdu sakot, austrumniekiem raksturīgais iekārtojums, ko savulaik redzēju pirms dažiem gadiem pat smalkā inteliģentu dzīvoklī Teherānā.
