Botāniskie iespaidi un satiktie cilvēki ceļojumā Lexington KY - Sandstone MN 2.daļa
|
Edviins Rozins
|
Sandstone state park melleņu salai ir viena milzīga priekšrocība, visapkārt tai krāčaina upe un nav uzmācīgie odi. Pirms taisos uz nakts gulēšanu uz salas atbrien 2 brāļi ar pamatīgu alus skārdeņu maisu, kuri nostaļģijas pēc ir nolēmuši atkārtoti pavadīt nakti uz šīs salas. Pēdējo reizi viņi šeit ir nakšnojuši esot pusaudžu gados, un tagad pēc 15 gadiem grib izbaudīt tās pašas sajūtas. Sākas alus dzeršana, runāšana par visvisādām lietām gandrīz līdz rītausmai.
Ap dienas vidu pamostoties brāļi ir nolēmuši izbaudīt savdabīgu waterfall diving. Upe ir krāčaina ar ūdenskritumu kaskādēm Ventas rumbas augstumā. Brienot pa upi straume ir tāda, ka gāž no kajām nost. Prātā nāk filmas, kur cilvēki tiek ierauti straumē , kas nes uz ūdenskritumu un tad briesmigas beigas uztriecoties akmens škautnēm. Bet brāļi uzsēžas uz straumes viļņa ar rokām stūrējot un vajadzības gadījumā piebremzējot milzigā sajūsmā laiž pa krācēm un ūdenskritumierm pa straumi uz leju. Pēc pāris braucieniem brāļi saka, ka tagad man ir jāseko viņu piemēram. Saku, ka man ir bail un negribu palikt pēc šāda brauciena par invalīdu. Brāļi saka, ka nav ko 'mīzt', tas esot pinīgi droši, galvenais ir ļauties straumei un nepretoties tai. Gandrīz kā budistu filozofija. Lai nezaudētu cieņu brāļu acīs notrāpu vietu, kur straume ir spēcīgā uzsēžos uz tās kā ūdens atrakcijas parkā un laižu lejā. Straume ir ātra un tai pašā laikā mīksta, briesmīgie akmeņi un krāces izrādas sniedz drošu un tai pašā laikā ekstrēmu baudu, un ūdenskritumi ir kā īpaša odziņa. Ja kādreiz gadīsies izdevība, būs jāpamēģina šajā stilā nolaist pa Ventas rumbu.
Augu valsts Sandstone parkā ir bezgala interesanta, tur vienviet var atrast boreālās, tundras, prēriju un platlapju mežu sugas. No skujkokiem Pinus resinosa, Pinus strobus, Picea glauca, Thuja occidentalis. No platlapju sugām - Tilia americana, Ostrya virginica, Acer saccharum, Acer saccharinum. Mizlīga asteraceae dzimtas daudzveidība,kuras lielākā daļa sugu ir sasitītas ar prērijām. Pamežā šur tur Cornus canadensis audzes, kas ir tundras suga.
Pienāk diena, kas jāsāk mājupceļš, pie autostāvietas satieku puisi, kas fotografējis dabasskatus un dodas atpakaļ uz Minneapoli. Uzprasos par līdzbraucēju. Minneapolē esmu vakarpusē, iekožu McDonald un tagad jāpavada nakts. Naktī uznāk lietus, sēžu autobusa pieturā, ik pa brīdim izlokot kājas, izstiepties uz soliņa nedrīkst, savādāk var savākt policija par klaidonību. No rīta esmu neizgulējies, nosalis un izsalcis, un dodos uz McDonald. Pa ceļam satieku cilvēku, kas man jautā 'Are you homeless"', saku ka neesmu bezpajumtnieks, tikai esmu piespiedu kārtā pavadījis šiet nakti. Vītrietis saka ka viņš mitinoties zem tilta un tagad dodas uz liquor store nopirkt alkoholisku dzērienu.
Var apr amerikāņiem teikt, ka viņiem ir daudz sliktu īpašību salidzinājumā ar eiropiešiem, taču tai pašā laikā amerikāņi ir daudz atvērtāki par mums un ir viegli ar viņiem uzsākt sarunu. Dodoties uz McDonald paziņa saka, kapēc jāiet uz McDonald, ja varot paēst cik grib par velti. Prasu, kā tas ir iespējams - viņš izvelk bukletu, ko izdevusi pašvaldības sociālais dienests un saka, ka principā mēs varam izvēlēties 3 bezmaksas ēšanas vietas. Tiesa tā esot labdarība, ko veic baznīca un būs jānoklausās sprediķis. Paprasu aplūkot bukletu un man man no brīnumiem acis ir platas - bukletam ir sadaļas - bezmaksas ēdienu izsniegšanas vietas un to saraksts aizņēma vairākas lappuses. Bezmaksas medicīniskie pakalpojumi, ieskaitot arī zobārstu, tad juridiskā palīdzība un naktsmītnes.
Pa ceļam iegriežamies liguor store, kas tiiko kā veras vaļā. Nu moins, Pie tās alko bodes ir sapulcējušies pašā rīta agrumā ap 30 cilvēkiem, kuri ar trīcošām rokām gaida, kad vērs veikalu vaļā un varēs salāpīties. Un vēl mums stāstīja ka alkoholisms bija tikai PSRS. Skats ir tāds pats kā manā bērnībā, kad onkuļi šturmēja dzērienu bodes. Paziņa nopērk par 4$ 0.375l vodkas blašķi. Man uz alko galīgi nevelk un blasķes tukšošanā nepiedalos.
Ierodamies bezmaksas brokastu vietā, ētisku un religīsku sarunu laikā var ēst ko tik vien vēlies - zviedru galds. Puncis it kā ir pilns un sarunas arī ir beigušās. Baznīcas pārstāvis izsniedz ikvienam , kas ir atnācis 2 braukšanas žetonus sabiedriskajā transportā gandrīz 4$ vērtībā. Vienu atdodu paziņam , otru paturu sev par piemiņu.
Atlaižamies . parkā un paziņa stāsta par homeless people dzīvi, nemaz tik slikta tā neizklausās, valsts subsidē darba vietas un pirmo mēnesi apmaksā transporta izdevumus līdz darba vietai. Cik sapratu, tad nezpajumtniekiem nav vēļēšanās iekārtoties patstāvīgi darbā, taču darba simulācija tiem dod 50$ ikdienas skaidrā naudā. Bezpajumtnieku dzīvesveids varbūt izklausās bezrūpīgs un romantisks, taču lielākā daļa šo cilvēku ir bezcerīgi atkarīgi no alkohola un narkotikām. Tas pats ir ar food stamp - pārtikas taloniem, domāti lai ar pārtiku palīdzētu maznodrošinātām ģimenēm ar bērniem, taču bieži pie lielveikaliem var sastapt māmiņas, kas piedāvā iepirkt pārtiku par puscenu, šo puscenu samaksājot viņām uz rokas. Un food stamp vērtība ir desmitkārt lielāka nekā ES atbalsts mazturīgajiem, ko izsniedz Latvijā paku veidā. tikai atkal lielākā daļa šis pārtikas palīdzības transformējas visneidomājās pretsāpju tabletēs, antidepresantos un citās uz smadzenēm iespaidojošās tabletēs. .
Pienāk pusdienlaiks un paziņa, saka ir ka ir viena laba vieta kur paēst, Protams tā ir labdarība ko veic kāda no baznīcām. Gados veca dāma nodod niknu sprediķi, klātesošajiem ir jāpateicas par dienišķo maizi un pēc Āmen sākas maltīte.Ēšana ir pie galdiņiem, ar zupu, otro, sulu un desertu. ēst var cik grib un ēdot otru porciju piedzīvoju morālu sabrukumu, sasodīts, es smagi strādājot Latvijā un Anglijā neēdu tik labi kā bezpajumtnieki ASV. Sajūta ir tāda, ka pasaule ir kā cietums, kurā ir pirmais, otrais, trešais u.t.t. galds, un Latvija ir točna kāds pēdējais vai priekšpēdejais galds. :Lai sabrukums būtu vēl smagāks, paziņa saka ka reizi mēnesī kāda baznica rīkojot pusdienas, kur ir ēdienkarte, kur izvēlas ēdienus un apkalpo kā restorānā. Tikai pēc 2 dienām attapos no šī sociālekonomiskā kultūršoka saprotot, ka ASV un Latvijas bezpajumtnieku stāvoklis ir vienlīdz bezcerīgs, tas sabiedrības zemākais pakāpiens, no kura nevar vairs piecelties. Tikai kā Latvija un ASV rūpējas par saviem bezpajumtniekiem..... Un atkal globalizācija ir skārusi pat bomžus, jo paziņa ir ceļojis ap 700 km no Aiovas, lai varētu baudīt šo atbilstošo Minneapoles bezpajumtnieku servisu. Dzimtajā Aiovā bezpajumtniekam ir daudz daudz grūtāk izdzīvot.
Pēcpusdienā pienāk laiks kāpt Megabus, atkal nakts Chicago, un no rīta kreņķis ka ka nav autobuss, man nav mobilnika (nav pieslēguma) un kompānija ir izsūtījusi īsziņas par autobusa attiešanu ar stundas novēlošanos. Kad atnaak autobuss noguļu visu ceļu līdz Cinncinnati. Cinncinnati pavadu laiku bibliotekā un cik redzu tad bibliotekas ir bezpajumtnieku patveršanās vieta dienas laikā. Visu vīņi sēž vai snauž atpūtas stūrīšos, simulējot, ka spēlē šahu vai kādu citu galda spēli. Tālākais ir rutīnas un bezpiedzīvojuma brauciens līdz Stanfordai...