Tā kā praktiska informācija ir diezgan brīvi pieejama un daļēji sniegta arī citu Kambodžas apbraucēju rakstītajās atsauksmēs, neko tādu neiztirzāšu (tikai un vienīgi savas impresijas. Lūdzu nedusmoties, ja kādu Kambodžas fanu tās aizskar - man ir tiesības uz viedokli :) ). Šī rakstiņa mērķis ir nevis gleznaini aprakstīt Kambodžas jaukumus, bet gan morāli sagatavot ceļotājus, kas turp reāli grasās doties.
Atgriezos no Kambodžas pirms nedēļas, un šī valsts bija pēdējā manā maršrutā (sāku ar Taizemi, pēc tam Laosa, bet pašās beigās Kambodža). Tā ka man ir ar ko salīdzināt.
Kambodžas kultūras mantojums, neapšaubāmi, ir iespaidīgs, bet salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm kopiespaids radās sliktākais. Senie tempļi ir Fantastiski (ar lielo burtu), un arī tradicionālās dejas gamelāna orķestra pavadībā, kā arī karaļa pils komplekss Pnompeņā, bet radās iespaids, ka tas arī ir viss un ka mūsdienu Kambodža neko vairs piedāvāt nevar. Ka gandrīz viss, ar ko šī zeme var lepoties, ir radies pasenā pagātnē un ka pēc tam ir kaut kāds melnais caurums. Droši vien tās ir arī genocīda sekas. Kambodža bija vienīgā no manis minētajām valstīm, kur mazi bērni atklāti ubagoja, kur bija vienkārši grūti aprakstāma netīrība un bardaks praktiski visur, kur nebija tūristiem paredzētā zona. Abās pārējās valstīs nenācās piedzīvot tādu uzmācīgu mentalitāti no vietējo puses, lai gan arī tās ir diezgan nabadzīgas valstis (jo īpaši Laosa). Un tas sākās uzreiz, pārbraucot Laosas un Kambodžas robežu - uzreiz pirmajā robežpilsētiņā tāda netīrība, kādu es savu mūžu nebiju redzējusi.
Vislielākā tempļa tuvumā esošā SiemReap pilsētiņa ir tāda mazā Eiropa salīdzinājumā ar galvaspilsētu Pnompeņu. SiemReap dzīvo laikam tikai no tūristiem un nav diez ko autentiska kambodžiešu pilsēta.
Mēs izbraucām veselu lērumu seno tempļu, visiespaidīgākais tomēr bija Angkor Wat. Nevis tādēļ, ka vislielākais, bet gan tādēļ, ka tas bija praktiski vienīgais, kas nav tādā daļēju drupu stadijā, bet stāv gandrīz neskarts. Un uz Angkor Wat ārsienām ir bareljefi, kas vienkārši ir jāredz visiem mākslas mīļotājiem :)
Ļoti spēcīgi iespaidi un emocijas radās arī Genocīda muzejā (un arī ļoti daudz neatbildētu jautājumu). Varbūt vēl kādreiz painteresēšos par to, kas un kāpēc tur īsti notika.
Tā gluži nav, ka tikai tempļus redzējām. Mēs ar busu izbraucām diezgan daudz arī pa Kambodžas laukiem, vienā reizē braucām pa tik bedrainu ceļu kādus 20 km ar to busu, ka, liekas, pat kājāmgājējs mūs būtu varējis apdzīt. Pretēji Laosai, kas vietām ir diezgan kalnaina, Kambodžas lauku ainava ir plakana kā dēlis - g.k. lieli, plaši rīsu lauki, pa kādai palmai, pa kādam ciematiņam.
Pret pašiem kambodžiešiem kā pret cilvēkiem nekādu iebildumu man nav, normāli - cilvēki kā jau cilvēki. Abi vietējie gidi arī bija ļoti sakarīgi - katrs savā veidā. Pēdējais bija cietis genocīdā un stāstīja par paša pārdzīvoto tajā laikā.
Es pilnīgi ticu, ka kopējā atsauksme, ko varu sniegt par šo valsti, būtu pozitīvāka, ja es tieši pirms tam nebūtu redzējusi arī Taizemi, bet jo īpaši - Laosu, kas arī ir nabadzīga valsts un samērā nesen cietusi no karadarbības, bet ir ar pavisam citu mugurkaulu.
P.S. Ja patīk māksla, ir vērts Pnompeņā aiziet uz Valsts mākslas muzeju (tur ir eksponāti tikai no sanajiem tempļiem un no veciem laikiem, nekā jauna, bet savā ziņā tas taisni labi).
Tātad rezumējums - Kambodžā manuprāt ir vērts
1) apmeklēt senos tempļus;
2) redzēt tradicionālo deju;
3) painteresēties par valsts neseno ļoti sarežģīto un pilnīgi trako vēsturi;
4) Pnompeņā aiziet uz galveno muzeju un karaļa pils kompleksu. Un varbūt arī uz šīs pilsētas vecāko templi kalna galā.
Pārējais mani tā īsti nepārliecināja. Kopumā Kambodža ir labs piemērs tēzei, ka cilvēku sugai raksturīgi gan augstu kāpt, gan zemu krist (pretstats starp grandiozo pagātnes mantojumu un diezgan žēlīgo tagadni). Tāds Laras Kroftas stila fīlings tai valstī gluži nebija, drīzāk tā pabēdīgi ap sirdi uz to viņu ikdienu skatoties ... Lielākā daļa ainu, kurās tai Tombrider filmā redzami tempļi, tiešām ir filmētas Kambodžā, un tie uzfilmēti tīri jauki :) Tempļos DAUDZ tūristu no Āzijas valstīm (Japānas un Co.), tur tu ātri vien saproti, ka eiropieši kā rase tomēr pasaulē ir mazākums :)
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais